“Flamingo” sasniedz Maskavu: masveida uzbrukums izgaismo Krievijas galvaspilsētas pretgaisa aizsardzības robežas
“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings
2026. gada 7.–13. septembris
Valsts institūcijas kopīgi stiprina vēlēšanu drošību pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām
Lai 3. oktobrī ikviens vēlētājs varētu brīvi un droši veikt savu izvēli un sabiedrība varētu uzticēties vēlēšanu norisei un balsošanas rezultātiem, jau kopš šī gada janvāra valsts institūcijas mērķtiecīgi un sistemātiski gatavojas 15. Saeimas vēlēšanu norisei. Ir sagatavoti un pārbaudīti tehniskie risinājumi, apzināti un mazināti iespējamie drošības riski, pilnveidoti rīcības scenāriji dažādām situācijām, kā arī koordinēta sabiedrības informēšana.
Ministru kabinets otrdien, 8. septembrī, uzklausīja informatīvo ziņojumu par starpinstitūciju grupas darbu, tostarp 15. Saeimas vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģiju. Ziņojums apkopo atbildīgo iestāžu paveikto un turpmāko rīcību, būtiskākos riskus un pasākumus to mazināšanai, savukārt stratēģija nosaka kopīgus principus sabiedrības informēšanai.
Vēlēšanu drošība sākas ar sagatavošanos un caurvij katru procesa posmu
Lai vēlēšanu norise būtu iespējami drošāka, atbildīgās institūcijas jau agrīni par to rūpējas. Krietnu laiku pirms vēlēšanu dienas valsts institūcijas gatavojās gan vēlēšanu norisei, gan iespējamiem mēģinājumiem mazināt sabiedrības uzticēšanos tām. Iestādes īpašu uzmanību pievērsa ārvalstu ietekmei un informācijas manipulācijām, tostarp mākslīgā intelekta radītam saturam un dziļviltojumiem, kiberuzbrukumiem un tehniskiem traucējumiem, nelikumīgai aģitācijai, slēptai finansēšanai un balsu pirkšanai, kā arī fiziskiem apdraudējumiem un sabiedriskās kārtības riskiem.
Iestādes gatavojas arī vēlēšanu norisei dažādu brīdinājumu un apdraudējumu gadījumā. Likumā nostiprināta iespēja pagarināt iecirkņu darba laiku, ja gaisa apdraudējuma dēļ balsošanu uz laiku nāktos pārtraukt, savukārt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izstrādājusi skaidrus rīcības algoritmus iecirkņiem, lai šādas situācijas gadījumā būtu iespējams operatīvi pieņemt lēmumus.
Drošībai – praktiski un pārbaudāmi risinājumi
15. Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšanā netiks izmantota vēlēšanu zīmju skenēšana, iecirkņu darbinieki balsis skaitīs manuāli. Lai gan balsu skaitīšana ar rokām atsevišķos gadījumos var aizņemt vairāk laika, vienlaikus tā mazina šī gada pavasarī pēc IT uzņēmumu korupcijas skandāla izskanējušās šaubas par automatizētu risinājumu ietekmi uz vēlēšanu iznākumu. Balsu skaitīšanā būtiskākais ir precizitāte un caurspīdīgums, tāpēc tās norise ir stingri definēta normatīvajos aktos - droša un izsekojama. Vēlēšanu rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem tiks saņemti pakāpeniski un ikviens vēlētājs varēs sekot līdzi rezultātiem CVK tīmekļvietnē. Vēlēšanu sarīkošanā izmantojamo informācijas tehnoloģiju sistēmu noturību un drošību uzraudzīs īpaša operatīvā grupa, kas par konstatētiem riskiem nekavējoties informēs atbildīgās institūcijas.
Arī pirms vēlēšanām IT sistēmas tiek rūpīgi pārbaudītas, tostarp iesaistot kompetentās valsts drošības un kiberdrošības institūcijas, kā arī veicot neatkarīgus auditus. Pārbaudēs īpaši tiek vērtēta sistēmu noturība pret iespējamiem kiberapdraudējumiem, lai savlaicīgi identificētu un novērstu potenciālos riskus. 15. Saeimas vēlēšanās tiks izmantots Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR), kas nodrošina elektronisku vēlētāja balsstiesību pārbaudi un veicina precīzu un drošu vēlētāju uzskaiti, vienlaikus jau kopš 2021. gada ETVR ļauj vēlētājiem ērti nobalsot jebkurā izvēlētajā vēlēšanu iecirknī. Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, nodrošinātas arī praktiskas mācības pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām darbā ar vēlēšanu IT sistēmām.
Vienota, savlaicīga un saprotama komunikācija
Valsts kancelejas un sadarbības partneru izstrādātā 15. Saeimas vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģija paredz trīs galvenos mērķus: stiprināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam, veicināt līdzdalību un vairot noturību pret mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu integritāti. Iestādes izmantos saskaņotus vēstījumus, ātri skaidros incidentus un atspēkos nepatiesu informāciju, kā arī atklāti stāstīs par vēlēšanu norisi, balsu nodošanu glabāšanā, skaitīšanu un drošības pārbaudēm. Tāpat iestādes informēs medijus par gatavošanos vēlēšanām, veiktajiem drošības pasākumiem un aktuālajām tendencēm informatīvajā vidē.
Valsts kanceleja kopā ar partneriem regulāri uzrauga informatīvo vidi un analizē citu valstu pieredzi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir apzinājis iestāžu atbildību un izveidojis operatīvas saziņas kanālus ar lielākajām tiešsaistes platformām, tostarp Meta, Google, X un TikTok.
Par vēlēšanu procesu, balsošanas kārtību un rezultātiem galvenais oficiālās informācijas avots ir CVK tīmekļvietne. Savukārt Valsts kancelejas projekta “Melns uz balta” sadaļā “Kā aizsargāt vēlēšanas” vienkopus atrodama informācija par vēlēšanu integritāti, dezinformācijas riskiem, ietekmēšanas paņēmieniem un atbildīgo iestāžu lomu.
Vēlētāja rīcībai ir nozīme
Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma "TNS Latvia" veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem šā gada jūlijā 73,3 % Latvijas pilsoņu norādīja, ka plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās – par 4,4 procentpunktiem vairāk nekā martā. Vienlaikus 36,2 % Latvijas iedzīvotāju uztrauc iespējamā Krievijas vai citas Latvijai nelabvēlīgi noskaņotas valsts iejaukšanās vēlēšanās. Šie dati rāda, ka līdztekus drošai vēlēšanu organizēšanai sabiedrībai nepieciešama regulāra un atklāta informācija par valsts gatavību un rīcību.
Aicinām iedzīvotājus informāciju par vēlēšanām pārbaudīt oficiālos avotos, kritiski vērtēt emocionālus vai sensacionālus paziņojumus, īpaši īsi pirms vēlēšanām, un nesteigties dalīties ar nepārbaudītu saturu. Īpaša piesardzība nepieciešama, sastopot šķietami reālus, bet mākslīgi radītus attēlus, audio vai video. Valsts institūciju uzdevums nav ietekmēt cilvēku politisko izvēli – to uzdevums ir aizsargāt godīgu procesu, vienlīdzīgas iespējas un katra vēlētāja tiesības brīvi balsot.
Vienlaikus atgādinām, ka vēlēšanu norisi iecirkņos var novērot ikviens Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma, iepriekš piesakoties CVK noteiktajā kārtībā. Tā ir iespēja iepazīt vēlēšanu norisi no iekšpuses, redzēt, kā notiek balsošana un balsu skaitīšana, kā arī pašam pārliecināties par procesa drošību, caurskatāmību un atbilstību noteiktajai kārtībai.
Sagatavoja:
| Madara Apsalone Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietniece | Egita Diure Krīzes vadības centra Krīzes komunikācijas vadītāja |
Konkursā uz Latvijas Zinātnes padomes direktora amatu saņemti 7 pieteikumi
Budžeta komisija atbalsta finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai
Nelielas saimnieciskās darbības veicējiem plāno vienkāršot nodokļu nomaksu
Gordona jautājums, uz kuru Trampa sūtnis neatbildēja: vai Putins saprot tikai spēka valodu?
Publikācija: "Jurista Balss"
Ministru prezidents uzdod veikt visaptverošu pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās
Kāpēc lietainā Stokholmā tūristu ir vairāk nekā saulainā Rīgā?
Publikācija: Gundars Ūdris, Jurista Balss
CSDD kiberuzbrukumā noplūduši aptuveni 1,2 miljonu klientu dati: ko patiesībā ieguva uzbrucēji un kādas ir cilvēku tiesības?
Arvis Zīle — cilvēks, kuram krīzes brīdī jāzina, kas Latvijā strādā un kas nestrādā
Vētra atklāja ne tikai dabas spēku, bet arī valsts sistēmas vājās vietas
1,2 MILJONU PERSONU DATI CSDD KIBERUZBRUKUMĀ Ko valsts iestādei bija jānovērš un ko tagad darīt iedzīvotājiem?
Attēls: MI rīks (ChatGPT Image)
Publikācija: Gundars Ūdris | Jurista Balss
CSDD kiberincidentā ir iegūti aptuveni 1,2 miljonu fizisko personu dati. Noplūdes apjoms ir ārkārtējs, taču iedzīvotājiem nav pamata panikai. Nepieciešama disciplinēta rīcība: noskaidrot, vai konkrētās personas dati ir skarti, pasargāt sevi no mērķētas krāpšanas un saglabāt pierādījumus iespējamai savu tiesību aizsardzībai.
Vai Putins pielietos atomieročus pret Ukrainu?
Attēls: MI (ChatGPT) rīks
Publikācija: Gundars Ūdris
Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā ir radījis jautājumu, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita neiedomājams – vai Eiropa var piedzīvot kodolieroču izmantošanu? Vladimira Putina kodoldraudi kopš 2022. gada ir kļuvuši par neatņemamu Kremļa retorikas sastāvdaļu. Tomēr retorika un reāls lēmums izmantot kodolieročus nav viens un tas pats.
Līdz šim Krievija vairākkārt ir mainījusi savu kodoldoktrīnu, paplašinot situāciju loku, kuros teorētiski iespējama kodolieroču izmantošana. Vienlaikus Krievijas amatpersonas regulāri izmanto kodoldraudus kā politiska un psiholoģiska spiediena instrumentu pret Ukrainu un Rietumiem. Kodolsignāli bieži sakrīt ar brīžiem, kad Krievijas militārā situācija frontē pasliktinās vai Maskava vēlas ietekmēt Rietumu politiskos lēmumus. Tomēr no tā automātiski neizriet, ka Vladimirs Putins pieņems lēmumu par kodolieroču pielietošanu.
Kāpēc tas joprojām šķiet maz ticams?
Pirmkārt, militārais ieguvums nebūtu tik liels, kā dažkārt tiek pieņemts. Taktiska kodolieroča pielietošana pati par sevi negarantētu Ukrainas sakāvi. Frontes līnija ir plaša, karaspēks ir izkliedēts, un radioaktīvais piesārņojums varētu skart arī pašas Krievijas spēkus vai Krievijas kontrolētās teritorijas.
Otrkārt, politiskās sekas Krievijai būtu milzīgas. Pat valstis, kuras līdz šim centušās saglabāt neitrālu vai pragmatisku attieksmi pret Maskavu, piemēram, Ķīna vai Indija, nonāktu ļoti sarežģītā situācijā. Kodolieroča izmantošana pret valsti, kurai pašai šādu ieroču nav, Krieviju padarītu par vēl izolētāku valsti starptautiskajā sistēmā.
Treškārt, pastāv arī militārās atbildes risks. Lai gan NATO vairākkārt norādījusi, ka negrasās tieši iesaistīties karā, kodolieroča izmantošana radītu pilnīgi jaunu drošības situāciju. Rietumu atbilde, visticamāk, būtu ļoti stingra, pat ja tā nebūtu kodolatbilde.
Vai risks tomēr pastāv?
Jā.
Godīga analīze nevar apgalvot, ka kodolieroču izmantošana ir neiespējama. Tieši pretēji – šo iespēju nedrīkst ignorēt. Krievijas kodoldoktrīna atstāj zināmu neskaidrību par to, kādos apstākļos Maskava varētu lemt par eskalāciju, un galīgais lēmums būtu atkarīgs ne tikai no doktrīnas teksta, bet arī no konkrētās militārās un politiskās situācijas.
Lielākais risks varētu rasties nevis tad, ja Ukraina vienkārši turpinātu aizsardzību, bet gan gadījumā, ja Krievijas politiskā vai militārā vadība uzskatītu, ka tiek apdraudēta paša režīma pastāvēšana vai valsts stratēģiskās intereses.
Vai Ukraina varētu atbildēt ar kodoltriecienu?
Arī šis jautājums sabiedrībā izskan arvien biežāk.
Šobrīd Ukraina nav kodolvalsts. Pēc Padomju Savienības sabrukuma tās teritorijā atradās pasaulē trešais lielākais kodolieroču arsenāls, taču 1994. gadā Ukraina atteicās no šiem ieročiem un pievienojās Kodolieroču neizplatīšanas līgumam, saņemot drošības garantijas Budapeštas memoranda ietvaros. Kā zināms, Krievijas iebrukums Ukrainā šīs garantijas faktiski padarīja bezvērtīgas.
Tādēļ Ukrainas rīcībā pašlaik nav zināmu kaujas gatavu kodolieroču, ar kuriem tā varētu dot atbildes triecienu Krievijai.
Tomēr teorētiski pilnībā izslēgt šādu iespēju nākotnē nevar. Ukrainai ir augsti attīstīta kodolenerģētika, kvalificēti zinātnieki un ievērojama pieredze raķešu tehnoloģijās. Ja kādreiz tiktu pieņemts politisks lēmums un ieguldīti nepieciešamie resursi, Ukraina vairāku gadu laikā varētu izveidot savu kodolieroču programmu. Taču tas nozīmētu būtisku starptautisko saistību pārskatīšanu un radītu nopietnas politiskas sekas.
Dažkārt izskan arī pieņēmumi, ka kāda sabiedrotā valsts varētu slepeni nodot Ukrainai kodolieročus. Šobrīd tam nav publiski pieejamu ticamu pierādījumu, un šāds solis radītu ārkārtīgi augstu globālās eskalācijas risku.
Līdz ar to galvenais atturošais faktors Krievijai nav bailes no Ukrainas kodolatbildes, bet gan iespējamā starptautiskā reakcija un sekas pašai Krievijai.
Vai Putinu varētu apturēt paša režīms?
Ikreiz, kad tiek apspriesta kodolieroču izmantošana, rodas vēl viens jautājums – vai Krievijas drošības struktūras pieļautu šādu lēmumu?
Sabiedrībā bieži tiek minēts Federālais drošības dienests (FSB), taču publiski nav pieejamu pierādījumu, ka FSB vai citas Krievijas spēka struktūras gatavotu valsts apvērsumu vai Vladimira Putina fizisku likvidēšanu. Šādi pieņēmumi līdz šim balstās uz spekulācijām, nevis pārbaudītiem faktiem.
Tomēr pilnībā izslēgt šādu scenāriju nevar. Vēsture rāda, ka autoritāros režīmos pārmaiņas nereti nāk nevis no opozīcijas, bet no pašas varas elites. Ja politiskā vai militārā elite secinātu, ka valsts vadītāja lēmumi rada eksistenciālu apdraudējumu pašai Krievijai vai režīma pastāvēšanai, teorētiski varētu tikt meklēti veidi, kā šādu lēmumu nepieļaut.
Vienlaikus jāņem vērā, ka Krievijas politiskā sistēma pēdējos gados veidota tā, lai šādu risku maksimāli samazinātu. Drošības struktūras savstarpēji kontrolē cita citu, augstākās amatpersonas tiek regulāri rotētas, bet lēmumu pieņemšana ir ļoti centralizēta.
Turklāt jāatceras, ka kodolieroču pielietošana nav tehniski viena cilvēka darbība. Lai gan precīzā procedūra ir valsts noslēpums, tiek uzskatīts, ka pavēles izpildē ir iesaistītas vairākas militārās un politiskās amatpersonas. Tas nozīmē, ka praksē šāda lēmuma īstenošana būtu atkarīga no vairākiem cilvēkiem, nevis tikai no prezidenta gribas.
Kāpēc kodoldraudi turpinās?
Kodoldraudi ir efektīvs psiholoģiskais ierocis arī tad, ja kodolieroči netiek izmantoti.
Krievija ar šādu retoriku cenšas:
- atturēt NATO no tiešas iesaistīšanās;
- kavēt modernu ieroču piegādi Ukrainai;
- radīt bailes Eiropas sabiedrībā;
- ietekmēt Rietumu politiskos lēmumus.
Sākotnēji šai taktikai bija zināma ietekme, taču laika gaitā Rietumu valstis arvien biežāk ir pieņēmušas lēmumus, neraugoties uz Krievijas kodoldraudiem.
Juridiskais aspekts
Kodolieroču izmantošana pret Ukrainu radītu ne tikai militāras un politiskas sekas, bet arī ārkārtīgi nopietnas starptautisko tiesību sekas.
Tas aktualizētu jautājumus par:
- ANO Statūtu rupju pārkāpumu;
- starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu;
- iespējamiem kara noziegumiem;
- iespējamiem noziegumiem pret cilvēci;
- valsts un augstāko amatpersonu starptautisko atbildību.
Šādas sekas būtiski ietekmētu visu starptautisko drošības sistēmu.
Secinājums
Šobrīd nav pietiekama pamata apgalvot, ka Vladimirs Putins noteikti pielietos kodolieročus pret Ukrainu. Tikpat nepamatoti būtu apgalvot, ka tas nav iespējams.
Ukraina pašlaik nevar dot simetrisku kodolatbildi, lai gan teorētiski nākotnē tai varētu rasties šādas spējas. Savukārt Krievijas valdošajā elitē teorētiski nevar pilnībā izslēgt mēģinājumus nepieļaut katastrofālu lēmumu, tomēr pašlaik nav publiski pieejamu ticamu pierādījumu, ka šāds scenārijs tiktu gatavots.
Visbeidzot jāatceras, ka vēsture māca piesardzību. Daudzi eksperti vēl 2021. gada nogalē neticēja pilna mēroga Krievijas iebrukumam Ukrainā. Tas nenozīmē, ka tagad noteikti notiks kodoleskalācija. Taču tas atgādina, ka sarežģītos starptautiskos konfliktos nevajadzētu kategoriski izslēgt nevienu scenāriju.
Tāpēc visatbildīgākā pieeja ir saglabāt vēsu prātu un balstīties faktos: kodolieroču pielietošanas iespējamība joprojām tiek vērtēta kā salīdzinoši zema, taču tās iespējamās sekas būtu tik katastrofālas, ka šādu risku nedrīkst ignorēt ne politiķi, ne militārie stratēģi, ne sabiedrība kopumā.