11 minūtes stāvvietā un 35 eiro līgumsods: ko par to saka PTAC, likums un taisnīgums
Attēls: MI vizualizācija
Gundars Ūdris:
Rīgā noticis kārtējais gadījums, kas izgaismo būtisku problēmu patērētāju tiesību aizsardzībā un līgumsodu piemērošanas praksē. Autovadītājs bija samaksājis par autostāvvietu vienā SIA “EuroPark Latvia” pārvaldītā stāvlaukumā, apmaksas laiks vēl nebija beidzies, taču pēc tam uz 11 minūtēm iebrauca citā tā paša uzņēmuma pārvaldītā autostāvvietā. Par šo 11 minūšu izmantošanu tika piemērots 35 eiro līgumsods.
Šāds gadījums rada virkni jautājumu. Vai patērētājs šādā situācijā tiek sodīts par faktisku pakalpojuma neapmaksu, vai arī tiek sodīts formāli, ignorējot lietas kopējos apstākļus? Vai 35 eiro līgumsods par 11 minūšu stāvēšanu ir samērīgs? Un vai šādu līgumsodu vispār var uzskatīt par taisnīgu patērētāju tiesību aizsardzības regulējuma izpratnē?
Situācijas būtība.
Konkrētajā lietā transportlīdzekļa vadītājs 2026. gada 22. janvārī bija novietojis automašīnu SIA “EuroPark Latvia” pārvaldītā stāvvietā Dzirnavu ielā 78/80, Rīgā, un veicis priekšapmaksu. Pēc tam, kamēr šis apmaksātais laiks vēl nebija beidzies, viņš ar to pašu automašīnu devās uz citu šī paša uzņēmuma pārvaldītu autostāvvietu Brīvības ielā 44, Rīgā, kur automašīna atradās 11 minūtes — no plkst. 14.33 līdz 14.44. Tieši par šo īso laika periodu tika piemērots 35 eiro līgumsods.
Iesniedzēja savos iebildumos norādīja, ka, pirmkārt, samaksa uzņēmumam jau bija veikta citā tā stāvvietā un apmaksas laiks vēl nebija beidzies, un, otrkārt, šāda soda piemērošana par 11 minūšu ilgu autostāvvietas izmantošanu ir nesamērīga un uzskatāma par agresīvu komercpraksi.
Savukārt “EuroPark” savā 2026. gada 23. februāra atbildē norādīja, ka katra autostāvvieta ir atsevišķs pakalpojums un atsevišķs līgums, kas noslēdzas ar brīdi, kad transportlīdzeklis tiek iebraukts konkrētajā stāvvietā. Uzņēmums uzsver, ka samaksa par vienu autostāvvietu nenodrošina tiesības izmantot citu autostāvvietu bez atsevišķas apmaksas un ka konkrētajā gadījumā maksājums par Brīvības ielas stāvvietu nav bijis veikts. Vienlaikus uzņēmums atzina, ka pēc iebildumu saņemšanas ir gatavs samazināt līgumsodu no 35 eiro uz 15 eiro, ja šī summa tiek samaksāta noteiktā termiņā.
Līgumsods un samērīguma princips.
Jautājuma kodols nav tikai tas, vai formāli tika izpildīti autostāvvietas lietošanas noteikumi. Jautājuma būtība ir samērīgums.
Civillikums paredz, ka līgumsoda apmēram ir jābūt samērīgam un atbilstošam godīgai darījumu praksei. Savukārt Patērētāju tiesību aizsardzības likums aizliedz patērētāju līgumos paredzēt netaisnīgus noteikumus, tai skaitā tādus, kas uzliek patērētājam neproporcionāli lielu līgumsodu salīdzinājumā ar līgumsaistību neizpildes vai nepienācīgas izpildes sekām.
Tieši tas ir jāvērtē šajā situācijā. Ja pārkāpums ir 11 minūtes ilga uzturēšanās citā tā paša uzņēmuma autostāvvietā, bet par pakalpojumu jau ir veikta samaksa citā stāvvietā un nav runa par ilgstošu vai ļaunprātīgu izvairīšanos no maksājuma, tad rodas pamatotas šaubas par 35 eiro līgumsoda samērīgumu.
PTAC pieeja un patērētāja aizsardzība.
Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieeja līdzīgās lietās ir vērsta uz to, ka patērētājs attiecībās ar profesionālu pakalpojumu sniedzēju ir vājākā līguma puse. Uzņēmumam ir pienākums ievērot profesionālu rūpību un izvērtēt konkrētās situācijas apstākļus.
Iesniegumā pamatoti norādīts, ka īslaicīgas autostāvvietas izmantošanas gadījumos līgumsoda piemērošana ir vērtējama īpaši rūpīgi un noteiktos gadījumos līgumsods varētu būt samazināms.
Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējam nav pietiekami tikai atsaukties uz saviem iepriekš sagatavotajiem noteikumiem — ir jāvērtē samērīgums.
Ko rāda tiesu prakse.
Latvijas tiesu praksē ir nostiprināts princips, ka līgumsods nedrīkst būt acīmredzami nesamērīgs. Tas nedrīkst kļūt par nepamatotu peļņas avotu, bet kalpot saistību izpildes nodrošināšanai.
Ja pats uzņēmums ir gatavs samazināt līgumsodu no 35 eiro uz 15 eiro, tas norāda, ka sākotnējais apmērs nav absolūti pamatots un var būt pārmērīgs.
Formāla loģika pret taisnīgumu.
“EuroPark” balstās uz formālu pieeju: katra stāvvieta ir atsevišķs līgums. Tomēr patērētāju tiesībās ar to nepietiek. Ir jāvērtē arī labticība, faktiskie zaudējumi un samērīgums.
Šajā gadījumā transportlīdzekļa vadītājs nav mēģinājis izvairīties no samaksas — viņš jau bija samaksājis citā šī paša uzņēmuma stāvvietā. Taču šis apstāklis netiek ņemts vērā.
Jurista Balss secinājums.
Šis gadījums nav tikai par 11 minūtēm stāvvietā. Tas ir par robežu starp pakalpojuma cenu un sodu.
Ja par 11 minūtēm tiek prasīti 35 eiro, rodas pamatotas šaubas par samērīgumu un taisnīgumu.
Jurista Balss ieskatā šādi gadījumi liecina par nepieciešamību stingrāk vērtēt līgumsodu piemērošanu patērētāju attiecībās.
Jo pretējā gadījumā līgumsods no tiesiska instrumenta pārvēršas par mehānisku un pārmērīgu sankciju.
Un tad jautājums vairs nav par vienu stāvvietu Rīgā. Tas ir jautājums par to, kā Latvijā tiek aizsargāts patērētājs.