Pāriet uz galveno saturu
Jurista Balss
  • Par mums
  • Raksti
  • Saeimas ziņas
  • Noderīgi
  • Jurists joko
  • Kontakti
  • Stāsti pēc patiesiem notikumiem

Saeima pieņem Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likumu

2. aprīlis, 2026 pl. 11:41, Nav komentāru
Foto: Gundars Ūdris, Jurista balss

54568849475_da67fa26d6_c.jpg

Lai veicinātu profesionālās mūzikas pieejamību, mūzikas nozares attīstību un starptautiska mēroga kultūras pasākumu norisi, Rīgā taps jauna akustiskā koncertzāle. To paredz deputātu rosinātais un Saeimā pieņemtais Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likums. Koncertzāli iecerēts izveidot, pārbūvējot un paplašinot Rīgas Kongresu namu.

Nacionālā koncertzāle “Rīgas filharmonija” ir visas Latvijas kultūras attīstībai nozīmīgs objekts, iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija. Ar likumu koncertzālei noteikts nacionālo interešu objekta statuss. Likums nepieciešams, lai noteiktu sevišķu tiesisko regulējumu tās izveidei. Tas attiecas uz būvniecību, kā arī regulē koncertzāles izmantošanas un īpašumtiesību jautājumus.

Koncertzāli būvēs Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju. Likums noteic, ka līdz šā gada 31.decembrim pašvaldība nodrošinās būvprojekta izstrādi atbilstoši metu konkursā izraudzītajai idejai. Līdz gada beigām pašvaldība ministrijai iesniegs arī projekta kontroltāmi saskaņošanai. Kā iepriekš informēja Rīgas pašvaldība, projektēšanas līgums jau ir noslēgts.

Būvprojekta izstrādi finansēs Kultūras ministrija no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt būvdarbus līdz nodošanai ekspluatācijā finansēs Rīgas pašvaldība. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā valsts atmaksās pašvaldībai tās veiktos finanšu ieguldījumus. Koncertzāle ekspluatācijā būs jānodod ne vēlāk kā četru gadu laikā no dienas, kad Ministru kabinets būs pieņēmis pozitīvu lēmumu par finansējumu.

Atbilstoši metu konkursa uzvarējušo arhitektu aprēķiniem, kas balstīti uz 2023.gada cenām, koncertzāles projekta īstenošanas izmaksas varētu sasniegt aptuveni 61,3 miljonus eiro, norādīts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka būvniecības kvalitāti pārraudzīs koncertzāles būvniecības padome. Tajā darbosies pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra. Padomē būs arī mūzikas nozari pārstāvošas sabiedriskās organizācijas pārstāvis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis un četras kultūras ministra uzaicinātas personas ar pieredzi mūzikas, finanšu, kultūras mantojuma aizsardzības vai tiesību jomā.

Iecerēts, ka pabeigto koncertzāli Rīgas pašvaldība nodos ilgtermiņa lietošanā Kultūras ministrijai. Ministrija nodrošinās tās darbību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī noteiks izmantošanas kārtību.

Saeimas Preses dienests


Nav komentāru

Komentēt







Jaunākie ieraksti

  • Kaspara Spundes uzņēmējdarbības rezultāti un publiskā reputācija
    13. maijs 2026
  • Поручик Голицын, а может вернемся? Зачем нам, поручик, чужая земля?
    26. apr. 2026
  • Valsts pārvaldē nodarbināto mantiskās atbildības regulējums atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs
    16. apr. 2026
  • Ministru prezidente Evika Siliņa pasniedz Pateicības rakstu un Ministru prezidenta medaļu Mārai Lācei par ieguldījumu muzeju attīstībā
    16. apr. 2026
  • Vara bez atbildības: kāpēc Latvija pirms 15. Saeimas vēlēšanām nevar atļauties klusēt
    16. apr. 2026
  • Ārvalstu politisko fondu apmaksāti braucieni: tiesiskie riski un robežsituācijas Latvijas amatpersonu darbībā
    14. apr. 2026
  • Rosļikovs solīja nebēgt. Lembergs neaizbēga. Ar to pietiek, lai ieraudzītu atšķirību
    10. apr. 2026