Valsts pārvaldē nodarbināto mantiskās atbildības regulējums atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs
Valsts_parvalde_nodarbinato_mantiska.pdf
Īsumā
Apskatā sniegts ieskats vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu – Austrijas, Bulgārijas, Grieķijas, Igaunijas, Kipras, Lietuvas, Polijas, Portugāles, Slovākijas, Slovēnijas, Somijas, Spānijas, Ungārijas, Vācijas un Zviedrijas – normatīvajos aktos, kuros ir noteikta valsts pārvaldē nodarbināto mantiskā atbildība, ja, pildot amata pienākumus, viņi ir rīkojušies prettiesiski un tādējādi nodarījuši materiālus zaudējumus vai kaitējumu atsevišķai personai vai sabiedrības interesēm. Aplūkoto normatīvo aktu atšķirīgais un sadrumstalotais tiesiskais regulējums attiecas uz personām, kas dažādos statusos ir nodarbinātas valsts pārvaldē. Ierēdņu atbildība lielākoties ir noteikta valsts civildienestu regulējošos likumos. Daudzās valstīs spēkā ir arī atsevišķi normatīvie akti par zaudējumu atlīdzināšanu, kuros paredzēta gan valsts amatpersonu, gan citā statusā valsts pārvaldē nodarbināto personu mantiskā atbildība par amata pienākumu izpildes laikā nodarītajiem zaudējumiem. Tādējādi apskatā ietvertā normatīvā regulējuma apkopojuma fokuss ir vērsts uz dažādos statusos valsts pārvaldē nodarbināto, tostarp valsts amatpersonu, mantisko atbildību. Valsts pārvaldē nodarbinātās personas par pārkāpumiem un to dēļ radītajiem zaudējumiem var tikt sauktas pie mantiskās atbildības dažādos veidos. Mantiskā atbildība par valsts pārvaldē nodarbināto radītajiem zaudējumiem gan valstij, gan atsevišķām personām lielākoties tiek īstenota kā civiltiesiskā atbildība. Ja zaudējumi nav nodarīti ar nodomu, parasti tiek izvērtēts atlīdzināmās summas apmērs, ņemot vērā dažādus faktorus. Tādējādi atlīdzības apmērs par nodarītajiem zaudējumiem, pildot amata pienākumus, dažādās valstīs var ievērojami atšķirties – tas svārstās no vienas līdz pat 12 mēnešalgām. Savukārt, ja amata pienākumu izpildes laikā zaudējumi nodarīti ar nodomu, valsts pārvaldē nodarbinātajai personai ir pienākums tos atlīdzināt pilnā apmērā. Krietni retāk valsts pārvaldē nodarbinātajiem par pārkāpumiem tiek piemērota administratīvā atbildība, piemēram, Igaunijā un Spānijā. Lielākajā daļā valstu zaudējumus, kurus valsts pārvaldē nodarbinātais, pildot amata pienākumus, prettiesiski nodarījis cietušajai personai, sākotnēji tai atlīdzina attiecīgā valsts pārvaldes iestāde. Pēc tam šai iestādei ir tiesības pieprasīt atlīdzību no vainīgās personas. Turklāt atsevišķās valstīs, piemēram, Portugālē un Slovākijā, normatīvie akti paredz valsts pārvaldes iestādei pienākumu obligāti atprasīt no vainīgā valsts pārvaldē nodarbinātā cietušajam izmaksāto atlīdzību par radītajiem zaudējumiem. Vairāku valstu krimināllikumos ir iekļauti atsevišķi panti vai pat nodaļa, kurā ir noteikta valsts pārvaldē nodarbināto mantiskā atbildība par dažādiem noziedzīgiem nodarījumiem, pildot amata pienākumus. Viens no soda veidiem ir naudas sods, ko piemēro par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem kā, piemēram, neizpaužamas informācijas izpaušana, kukuļņemšana, prettiesiskas darbības ar dokumentiem, dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, amata pilnvaru pārsniegšana u. tml. Mēģinājumos cēloņsakarību izpratnē sasaistīt normatīvo regulējumu attiecībā uz valsts pārvaldē nodarbināto mantisko atbildību par nodarītajiem zaudējumiem ar sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei rodas vairāki metodoloģiski izaicinājumi. Bez padziļinātas konkrētās situācijas konteksta analīzes, centieni identificēt sabiedrības uzticēšanās līmeņa svārstību cēloņus – ja šādas izmaiņas vispār būtu novērojamas pirms un pēc konkrētā normatīvā regulējuma spēkā stāšanās – balstītos vien pieņēmumos un tādējādi tos nevarētu uzskatīt par analītiski pamatotiem. Sabiedrības uzticēšanās valsts pārvaldei un politiskajai sistēmai kopumā ir sarežģīts un daudzslāņains fenomens. Vienlaikus pētījumos secināts, ka pietiekami stingri naudas sodi un to konsekventa piemērošana var būt preventīvs līdzeklis, atturot valsts pārvaldē nodarbinātos no pārkāpumu izdarīšanas.
Valsts_parvalde_nodarbinato_mantiska.pdf