Jurista Balss no Saeimas: miljonu algas valsts uzņēmumos – sistēmas kļūda vai politiska izvēle?
2026.gada 1.aprīlī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisijā klātienē piedalījās arī “Jurista Balss”, vērojot likumprojekta “Grozījumi Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā” izskatīšanu.
Diskusijās īpaši izcēlās deputāta Andreja Ceļapītera priekšlikums:
noteikt, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes locekļu atalgojums nedrīkst pārsniegt Ministru prezidenta algu.
Komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.
Problēma, kuru komisija negrib redzēt
Latvijā šobrīd darbojas sistēma, kur valsts kapitālsabiedrību vadītāju algas tiek noteiktas pēc apgrozījuma, darbinieku skaita un uzņēmuma mēroga.
Peļņa faktiski nav izšķirošais kritērijs.
Rezultātā veidojas absurdi gadījumi, kur uzņēmums nespēj pastāvēt bez valsts atbalsta, bet tā vadība saņem simtiem tūkstošu vai pat miljonu gadā.
Air Baltic piemērs – sistēmas simptoms
Jurista Balss ieskatā spilgts piemērs ir situācija ar airBaltic, kur valsts regulāri iegulda budžeta līdzekļus, bet uzņēmuma vadība saņem ļoti augstu atalgojumu.
Tas rada fundamentālu jautājumu – kā var pamatot milzīgas algas uzņēmumā, kas balstās uz nodokļu maksātāju naudu?
Komisijas arguments: “citādi nebūs, kas strādā”
Diskusijās izskanēja arguments, ka bez lielām algām vadītāji aizies uz privāto sektoru.
Jurista Balss šo argumentu vērtē kritiski.
Tas liecina par nepietiekamu izpratni par privātā biznesa realitāti.
Privātajā sektorā peļņa nav garantēta, uzņēmēji uzņemas risku, un tikai tad iespējams maksāt lielas algas.
Savukārt valsts kapitālsabiedrībās pamats jau ir iedots no valsts, bieži pieejams valsts atbalsts, un riski ir būtiski mazāki.
Tāpēc šis arguments neiztur nopietnu kritiku.
Aizmirstā iniciatīva – 13 610 paraksti
Īpaši satraucoši, ka šajā pašā komisijā ir iestrēgusi sabiedrības iniciatīva Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību: https://manabalss.lv/i/3011, kura savākusi 13 610 parakstus.
Šīs iniciatīvas būtība ir noteikt reālu valsts amatpersonu atbildību pret sabiedrību, tostarp par lēmumiem, kas rada sekas sabiedrībai.
Svarīgi – arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļi ir valsts amatpersonas.
Tas nozīmē, ka jautājums par viņu algām, lēmumiem un atbildību nav tikai ekonomisks – tas ir tiesiskuma jautājums.
Jurista Balss pozīcija
Šī brīža sistēma rada nepareizus stimulus:
atalgojums nav sasaistīts ar reālu rezultātu, nav pietiekamas atbildības par sekām,
sabiedrībai rodas netaisnīguma sajūta.
Situācija, kur valsts iegulda naudu uzņēmumā, bet vadība saņem miljonus, nav normāla tiesiskā valstī.
Un kas notika komisijā?
Jurista Balss klātienē redzēja, ka Ceļapītera priekšlikums par algu griestiem tika noraidīts un atbalstu neguva arī citi viņa priekšlikumi.
Komisija izvēlējās saglabāt esošo sistēmu.
Secinājums
Šis nav tikai jautājums par algām.
Tas ir jautājums – vai valsts amatpersonas nes reālu atbildību par saviem lēmumiem?
Un vēl – vai 13 610 pilsoņu paraksti Saeimai vispār ir nozīmīgi?
Jurista Balss turpinās runāt par šo tēmu – jo taisnīgums sākas tur, kur beidzas dubultstandarti.