Saeima pavasara sesijā pieņēmusi 91 likumu
14.Saeima pavasara sesijā – no šī gada 10.aprīļa līdz 19.jūnijam – galīgajā lasījumā pieņēmusi 91 likumu: 13 jaunus likumus un 78 grozījumus likumos.
Šajā laikā deputāti sanāca uz 12 sēdēm, tostarp vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi.
Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 102 likumprojekti, no kuriem 50 iesniedzis Ministru kabinets, 28 – Saeimas komisijas, bet 24 – Saeimas deputāti.
Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem un skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, Saeimā kopumā vērtēti 1472 priekšlikumi.
Šī gada pavasara sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti: Artūrs Butāns - 31 reizi, Aleksandrs Kiršteins – 25 reizes, Skaidrīte Ābrama – 22 reizes, Jānis Vitenbergs – 19 reizes, Linda Liepiņa – 18 reizes, Edmunds Zivtiņš – 17 reizes, Andrejs Judins – 14 reizes, savukārt Liene Gātere, Jana Simanovska un Edvards Smiltēns – katrs pa 13 reizēm.
Saeima šī gada pavasara sesiju slēdz 19.jūnijā, un rudens sesiju sāks 31.augustā.
Kārtējo sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas un noturēt komisiju sēdes.
Saeimas Preses dienests
Aizliedz pieaugušajiem varas pozīcijā veidot intīmas attiecības ar jauniešiem līdz 18 gadu vecumam
Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas aizliedz veidot intīmas attiecības ar jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ja pieaugušais ir varas pozīcijā pret bērnu. Izmaiņas rosinājuši Saeimas deputāti.
Krimināllikums paredz kriminālatbildību par seksuāla rakstura darbībām ar bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu. Taču arī no 16 līdz 18 gadiem jaunietis joprojām nav pilnībā fiziski un emocionāli nobriedis un var būt īpaši atkarīgs no pieaugušajiem, kuri viņu uzrauga, izglīto vai aprūpē. Samērā bieži izskan gadījumi, kuros 16-18 gadus veci jaunieši tiek iesaistīti seksuālās darbībās ar daudz vecākiem pieaugušajiem, kuri atrodas ietekmes pozīcijā, piemēram, treneriem, skolotājiem, nometņu vadītājiem. Tāpēc nedrīkstam pieļaut šādas situācijas un mums ir jāpasargā bērni no šādas varas ļaunprātīgas izmantošanas, iepriekš norādījuši izmaiņu rosinātāji.
Izmaiņas paredz likumā nostiprināt skaidru aizliegumu pilngadīgai personai, kas atrodas varas attiecībās ar bērnu, veidot intīmas attiecības ar viņu. Par intīmām attiecībām uzskatāmas savstarpējas personiskas attiecības, kas ietver seksuāla rakstura darbības vai tādu romantiska vai emocionāla rakstura tuvību, kas pārsniedz profesionālo attiecību robežas. Aizliegums turpmāk būs spēkā neatkarīgi no tā, vai bērns ir sasniedzis 16 gadu vecumu un vai bērns paudis piekrišanu.
Likumprojekta autori iepriekš skaidroja, ka starptautiski aizvien biežāk tiek akcentēta tā saucamā jauniešu ievilināšanas problēma – mērķtiecīga manipulācija ar bērnu vai jaunieti, lai panāktu uzticēšanos un pakļaušanos seksuālas izmantošanas nolūkos.
Saeimas Preses dienests
Ieviesīs depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā ieviesīs depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Ar grozījumiem paredzēts izveidot vienotu valsts līmeņa depozīta sistēmu e‑cigaretēm, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama. Ražotājiem un izplatītājiem būs jāslēdz līgums ar sistēmas operatoru, savukārt patērētāji, pērkot šādu cigareti, maksās depozīta maksu. Tā tiks atmaksāta, nododot izlietoto ierīci. Ražotājam būs jānodrošina informācija par iekārtas dalību depozīta sistēmā gan uz iepakojuma, gan pašas ierīces.
Pēdējos piecos gados ir strauji pieaudzis e‑cigarešu atkritumu skaits un tie ir kļuvuši par nopietnu vides un drošības risku. 2023.gadā Latvijā tika izmesti apmēram 15 miljoni e‑cigarešu, no kurām tikai pieci procenti jeb 0,75 miljoni tika nodoti pārstrādei – pārējās nonāca sadzīves atkritumos un poligonos, rāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas veiktais pētījums. Litija jonu baterijas vairāk nekā 40 procentos gadījumu ir cēlonis ugunsgrēkiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī, nonākot dabā, e-cigaretes iekārta nesadalās, komisijai pauda Klimata un enerģētikas ministrija.
Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, depozīta punktu pārklājumam, savākšanas un pārstrādes apjomiem, kā arī prasības sistēmas uzskaitei un operatora atskaitēm, paredz izmaņas.
Grozījumus sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija, un iecerēts, ka regulējums par depozīta sistēmas ieviešanu stāsies spēkā nākamā gada 1.februārī.
Saeimas Preses dienests
Saeima pieņem jaunu Sporta likumu
Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Sporta likumu, lai attīstītu mūsdienīgu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu sporta sistēmu Latvijā.
Jaunais likums izstrādāts, lai pilnveidotu sporta nozares tiesisko regulējumu, precizētu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī ieviestu jaunu sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Likums balstīts uz līdzšinējā regulējuma pamata, vienlaikus to būtiski modernizējot atbilstoši mūsdienu prasībām.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iepriekš uzsvērts, ka līdzšinējais Sporta likums, kas pieņemts 2002.gadā, vairs neatbilst nozares attīstības vajadzībām. Sporta pārvaldība un finansēšana šobrīd ir sadrumstalota, trūkst vienotas, datos balstītas pieejas un skaidru labas pārvaldības mehānismu. Jaunais regulējums palīdzēs šos trūkumus novērst, stiprinot atbildīgu, caurspīdīgu un efektīvu resursu izmantošanu.
Jaunā likuma mērķis ir veicināt sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iesaistīšanu sporta vidē.
Būtisks uzsvars likumprojektā likts uz bērnu un jauniešu sportu kā prioritāti. Tāpat akcentēta pašvaldību loma ilgtermiņa sporta attīstības plānošanā, īpašu uzmanību pievēršot fizisko aktivitāšu pieejamībai. Likums paredz veicināt arī sporta un izglītības sistēmas ciešāku sadarbību, kā arī paplašināt iedzīvotāju iespējas iesaistīties tautas sportā.
Jaunais regulējums paredz izveidot Valsts sporta fondu kā mērķētu instrumentu sporta attīstības atbalstam, dažādojot finansējuma avotus un veicinot efektīvāku līdzekļu sadali.
Veidos arī vienotu Sporta reģistru – centralizētu datu sistēmu, kurā apkopos informāciju par sporta organizācijām, sportistiem, treneriem, sporta izglītības programmām, sporta bāzēm un finansējumu. Tas veicinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu un caurspīdīgāku nozares pārvaldību.
Likumā nostiprināti arī labas pārvaldības, godīgas spēles, drošības un ētikas principi, kā arī noteikti skaidri sporta federāciju atzīšanas kritēriji un prasības finanšu pārskatu publiskai pieejamībai.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jaunajā likumā saglabāti ierobežojumi attiecībā uz agresorvalstīm – aizliegums organizēt sporta sacensības un piedalīties tajās ar Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju līdzdalību, kā arī ierobežojumi sadarbībai ar šo valstu sporta struktūrām.
Sporta likums stāsies spēkā šī gada 1.augustā.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa samaksas kārtību fiziskām personām
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie paredz ieviest vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību un mazināt birokrātisko slogu fiziskajām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskajām personām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 25 000 eiro.
"Mūsu mērķis ir veidot cilvēkiem saprotamu un ērtu sistēmu, kas veicina legālu saimniecisko darbību un mazina ēnu ekonomiku. Iedzīvotāji varēs gūt papildu ienākumus brīvajā laikā, neuzņemoties sarežģītas administratīvās saistības, savukārt nodokļu nomaksu automātiski nokārtos banka. Tas ir solis pretī birokrātijas mazināšanai un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.
Izmaiņas paredz ieviest vienkāršotu risinājumu cilvēkiem, kuri sniedz ikdienā pieprasītus pakalpojumus, piemēram, strādā par treneriem, dārzniekiem, privātskolotājiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem vai santehniķiem. Jaunā kārtība ļaus šos pakalpojumus sniegt legāli, netērējot laiku reģistrācijai, grāmatvedības uzskaitei vai atskaitēm.
Likumprojekts noteic, ka šie pakalpojumu sniedzēji varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji un varēs nesniegt ceturkšņa deklarācijas. Tā vietā persona varēs izmantot vienkāršoto nodokļu samaksas risinājumu, atverot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu bankā. Visa turpmākā informācijas apmaiņa, nodokļa ieturēšana un samaksa valsts budžetā notiks automātiski starp kredītiestādi un VID.
Fiziskajām personām, kuras izmantos šo kārtību, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 10 procenti. Lai piemērotu šo risinājumu, jāizpilda vairāki nosacījumi: maksātājam nedrīkst būt darbinieku; persona vienlaikus nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vispārējā kārtībā; pakalpojumus drīkst sniegt tikai fiziskām personām.
Provizoriskie dati rāda, ka jauno kārtību varētu izmantot aptuveni 1000 nodokļu maksātāju, gadā valsts un pašvaldību budžetos papildus ienesot 2,5 miljonus eiro.
Saeima konceptuāli atbalstīja saistītos grozījumus likumos Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Par nodokļiem un nodevām. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, apstiprināja 14.Saeimas deputāta pilnvaras Ievai Brantei.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
I.Brante Saeimā ievēlēta no “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala. Viņa saņem deputāta mandātu uz laiku, kamēr Andris Kulbergs pilda Ministru prezidenta pienākumus.
Pirms Saeimas balsojuma I.Brante nodeva deputāta svinīgo solījumu, ko apliecināja ar savu parakstu.
Jau vēstīts, ka Saeima 4.jūnijā apstiprināja 14.Saeimas deputāta pilnvaras Jānim Eglītam, Arnoldam Jātniekam, Raivim Kalējam, Dāvim Melnalksnim un Ģirtam Štekerhofam, bet mandātu atjaunoja Arvilam Ašeradenam, Raimondam Čudaram un Atim Švinkam.
Saeimas Preses dienests
Likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu – administratoru uzraudzību pārņem Tieslietu ministrija
Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodod Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori.
„Grozījumi nodrošinās kompetenču sadalījumu maksātnespējas jomā, stiprinās uzraudzības kvalitāti un vienlaikus samazinās administratīvo slogu. Tas ir svarīgs solis maksātnespējas procesu pilnveidošanā, kas veicinās valsts pārvaldes efektivitāti,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.
Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Disciplinārprocesā iesaistīs gan Tieslietu ministriju, gan nozares asociāciju, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās. Vienlaikus paredzēts stiprināt sistēmas caurspīdību, tostarp nodrošinot disciplinārsodu publiskošanu.
Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā citās tiesību profesijās, šajā jomā stiprināta nozares asociācijas lomu. Likuma normas saskaņotas ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro ierobežojumus maksātnespējas administratoru amata kandidātiem.
Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Plānots, ka no 55 Maksātnespējas kontroles dienesta štata vietām 16 tiks likvidētas, 22 pārceltas uz Tieslietu ministriju, bet 17 – uz Tiesu administrāciju.
Lai nodrošinātu pāreju uz jauno kārtību, noteikts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta dzīvnieku tiesiskā statusa nostiprināšanu Civillikumā
Ceturtdien, 11.jūnijā, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civillikumā, lai stiprinātu dzīvnieku tiesisko statusu un skaidri noteiktu, ka dzīvnieks nav lieta, bet gan dzīva būtne.
“Tas nav jautājums par aizliegumiem – tie jau pastāv. Tas ir vērtīborientēts lēmums par to, kā Civillikumā tiek uztverts dzīvnieks, skaidri nostiprinot dzīvnieka dzīvību kā nozīmīgu un aizsargājamu vērtību, kas atbilst mūsdienu sabiedrības morāli ētiskajām vērtībām,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Likumprojekts paredz papildināt Civillikumu ar normu, kas nostiprina principu, ka dzīvnieki nav lietas, vienlaikus paredzot, ka tiem piemērojami lietu tiesību noteikumi tiktāl, ciktāl tie ir savienojami ar dzīvnieka dabu un to aizsardzībai paredzētajiem likumiem. Tāpat likumprojekts skar arī civiltiesisko atbildību gadījumos, kad dzīvniekam nodarīts kaitējums, tostarp nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, kā arī ar dzīvniekiem saistītus jautājumus - mantošanu, reģistrāciju, īpašnieka maiņu un parādu piedziņu.
Jautājums aktualizēts, reaģējot uz kolektīvo iesniegumu “Likumā noteikt, ka dzīvnieks nav manta, bet dzīva būtne”, ko parakstījuši vairāk nekā 35 tūkstoši iedzīvotāju.
Dzīvnieku aizsardzību Latvijā jau šobrīd nodrošina Dzīvnieku aizsardzības likums, taču Civillikumā dzīvnieks joprojām tiek uzlūkots kā civiltiesību objekts. Plānotie grozījumi šo statusu nemaina, bet skaidrāk nostiprina principu, ka dzīvnieks ir just spējīga būtne.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Īstermiņa īres mītnēm būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem
Arī īstermiņa īres mītnes turpmāk uzskatīs par tūristu mītnēm un tām būs jāsniedz dati par izmitinātajiem viesiem, paredz Saeimā ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Tūrisma likumā.
Ar izmaiņām īstermiņa īres mītnes tiek iekļautas tūristu mītnes definīcijā kā daļa no izmitināšanas pakalpojumu nozares. Tas nozīmē, ka īstermiņa īres mītnes, piemēram, brīvdienu namiņa vai īstermiņa īres dzīvokļa, viesiem būs jāsniedz izmitinātājam informācija par sevi. To varēs izdarīt arī elektroniski. Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības komisijas sēdē tās dalībnieki pauda, ka daļa izīrētāju jau nodrošina šo prasību izpildi – ja īstermiņa vietni izīrē, izmantojot platformu pakalpojumus.
Tāpat tiek precizēts jēdziens “tūrisms”, ietverot ne tikai atpūtas braucienus, bet arī darījumu tūrismu, kā arī jēdziens “tūrists” – tas attieksies uz visām personām, kuras uzturas ārpus savas pastāvīgās dzīvesvietas un izmanto tūrisma pakalpojumus. Likuma papildināšana ar terminu “darījumu tūrisms” nepieciešama, lai nodrošinātu šī tūrisma veida iekļaušanu kopējā tūrisma statistikā. Tas ietver gan darba komandējumus, gan dalību dažādos pasākumos, kā arī šo pasākumu organizēšanu.
Ar grozījumiem Ministru kabinetam uzdots arī vienkāršot kūrorta statusa piešķiršanas kārtību, lai paplašinātu pašvaldību iespējas šādu statusu iegūt. Pašlaik Latvijā kūrorta statuss ir Jūrmalai un Liepājai.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta stingrāku imigrācijas regulējumu
Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jauno Imigrācijas likumu. Līdzšinējais imigrācijas regulējums būtiski pārskatīts, lai stiprinātu valsts drošību, nodrošinātu efektīvāku migrācijas kontroli un izpildītu Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības.
Jaunā Imigrācijas likuma mērķis ir ieviest skaidru, caurspīdīgu un efektīvu imigrācijas sistēmu, aptverot trešo valstu pilsoņu ieceļošanu, uzturēšanos, nodarbinātību, integrāciju un izraidīšanas procedūras, kā arī mazināt fiktīvas imigrācijas un nelikumīgas nodarbinātības riskus.
"Jaunais Imigrācijas likums sakārto imigrācijas sistēmu kopumā un stiprina valsts drošību. Izstrādājot šo regulējumu, pirmo reizi imigrācijas politikas ietekme kompleksi vērtēta ne tikai no drošības, bet arī no ekonomikas, izglītības un citu nozaru perspektīvas. Likumā ir ņemti vērā parlamentārās izmeklēšanas komisijas secinājumi par migrācijas procesu pilnveidošanu un risku mazināšanu, kā arī pārskatīti nosacījumi termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanai. Vienlaikus būtiska nozīme būs likuma praktiskai ieviešanai, tostarp stiprinot to institūciju kapacitāti, kuras nodrošina imigrācijas procesu uzraudzību un kontroli," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Jaunais regulējumu samazinās fiktīvās imigrācijas riskus un vienlaikus nodrošinās skaidrus un saprotamus noteikumus gan ārzemniekiem, gan valsts institūcijām, ieviešot līdzsvarotu politiku, kas aizsargā Latvijas intereses un atbilst Eiropas Savienības prasībām.
Likums paredz būtisku valsts robežkontroles stiprināšanu, ieviešot trešo valstu pilsoņu skrīningu pie ārējām robežām un atgriešanas robežprocedūru atbilstoši jaunajam Eiropas Savienības migrācijas regulējumam. Likumā noteikta arī plašāka biometrisko datu izmantošana un informācijas apmaiņa ar Eiropas Savienības datubāzēm, kas uzlabos personu identifikāciju un palīdzēs efektīvāk novērst drošības riskus.
Vienlaikus likumprojektā precizēta vīzu un uzturēšanās atļauju piešķiršanas kārtība, ieviešot skaidrākus termiņus un procedūras, kā arī paplašinot atteikuma un anulēšanas pamatus gadījumos, kad konstatēts sabiedriskās kārtības vai drošības apdraudējums. Paredzēta arī stingrāka kontrole jau pirms ieceļošanas valstī, nosakot pienākumu sniegt informāciju par ieceļošanas mērķi un uzturēšanās apstākļiem.
Likumā nostiprināta arī integrācijas prasību sistēma, tostarp agrīnās integrācijas programmā noteiktās prasības un valsts valodas zināšanas. Papildus stiprināta uzraudzība pār trešo valstu pilsoņu nodarbinātību un studijām, lai mazinātu fiktīvas nodarbinātības un studiju riskus, kā arī paaugstināta atbildība darba devējiem un izglītības iestādēm.
Būtiskākās likuma normas stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta Valsts sporta fonda izveidi efektīvākai sporta finansēšanai
Sekmējot valsts sporta politikas mērķu īstenošanu un sporta nozares ilgtspējīgu attīstību, Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Valsts sporta fonda izveidi. Tas paredz izveidot jaunu, specializētu instrumentu sporta nozares finansēšanai – Valsts sporta fondu, publisku nodibinājumu, kas darbosies Izglītības un zinātnes ministrijas pārraudzībā.
“Valsts sporta fonda izveide ir būtisks solis sporta finansēšanas sistēmas pilnveidē. Jaunais modelis ļaus mazināt administratīvo slogu un nodrošināt caurskatāmāku, efektīvāku un uz rezultātiem orientētu līdzekļu sadali, vienlaikus stiprinot nozares attīstību ilgtermiņā,” norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.
Likumprojekta mērķis ir pilnveidot sporta finansēšanas sistēmu, uzlabojot tās koordināciju, stiprinot orientāciju uz rezultātiem un veicinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu.
Paredzēts, ka Valsts sporta fonds piesaistīs un pārvaldīs finansējumu no dažādiem avotiem, tostarp valsts budžeta, Eiropas Savienības fondiem un ziedojumiem, un novirzīs to valsts sporta politikas prioritāšu īstenošanai. Finansējumu plānots piešķirt projektu konkursos, mērķprogrammās un citos atbalsta instrumentos.
Īpašs atbalsts būs pieejams bērnu un jauniešu sportam, tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm, augstu sasniegumu sportam, sporta infrastruktūras attīstībai un modernizācijai, kā arī sporta organizāciju un speciālistu kapacitātes stiprināšanai. Tāpat paredzēts veicināt nozares ilgtspējīgu attīstību, inovācijas un starptautisko konkurētspēju.
Valsts sporta fonda darbu vadīs padome, kurā būs pārstāvji no valsts institūcijām, tostarp Izglītības un zinātnes ministrijas, Ekonomikas ministrijas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, kā arī pašvaldību un sporta organizāciju pārstāvji un neatkarīgi eksperti. Tas nodrošinās profesionālu un līdzsvarotu lēmumu pieņemšanu.
Tāpat paredzēts, ka finansējuma piešķiršana balstīsies skaidri noteiktos kritērijos, tiks piesaistīti neatkarīgi eksperti un nodrošināta regulāra rezultātu izvērtēšana. Sabiedrībai būs publiski pieejama informācija par piešķirto finansējumu, tā izlietojumu un sasniegtajiem rezultātiem.
Likuma izstrādātāji – Izglītības un zinātnes ministrija – norāda, ka fonda izveide palīdzēs mazināt interešu konflikta riskus, veicinās papildu finansējuma piesaisti sporta nozarei un nodrošinās skaidrāku funkciju nodalījumu. Izglītības un zinātnes ministrija turpinās veidot sporta politiku, savukārt Valsts sporta fonds būs atbildīgs par finansējuma administrēšanu.
Paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2026.gada 30.jūnijā, savukārt Valsts sporta fonds darbu uzsāks ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc likuma stāšanās spēkā.
Lai Valsts sporta fonda likums stātos spēkā, tam jāsaņem Saeimas atbalsts divos lasījumos. Šobrīd Saeimā tiek virzīts arī jauns Sporta likums, kas trešajā lasījumā atbalstīts Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Saeimas Preses dienests
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju turpmāk vadīs Inese Lībiņa-Egnere, ceturtdien, 11.jūnijā, lēma komisijas deputāti.
“Vadot komisiju, savu darbu veltīšu cilvēktiesību aizsardzības, demokrātijas noturības un atbildīgas valsts pārvaldības stiprināšanai, jo īpaši pievēršoties bērnu tiesību aizsardzībai un mediju tiesību jautājumiem,” akcentēja I.Lībiņa-Egnere.
Komisijas priekšsēdētājas biedra pienākumus turpina pildīt Augusts Brigmanis, savukārt par komisijas sekretāru deputāti šodien ievēlēja Jurģi Klotiņu.
Līdz šim komisiju vadīja Leila Rasima, savukārt sekretārs bija Didzis Šmits.
Komisijas darbības joma ir ne tikai cilvēktiesību situācija valstī, sabiedrības integrācijas procesi, sabiedrisko mediju aktualitātes un reliģisko organizāciju darbība, bet arī dzimumu līdztiesības veicināšana, cilvēktirdzniecības apkarošana un vardarbības novēršana izglītības iestādēs. Komisija izskata cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jomas likumprojektus, kā arī veic parlamentāro kontroli pār nozares iestāžu darbu. Komisijas darbā aktīvi piedalās ministriju un citu valsts iestāžu amatpersonas, pašvaldību darbinieki un nevalstisko organizāciju pārstāvji.
Saeimas komisijas strādā noteiktā likumdošanas jomā, uzrauga izpildvaras darbību, kā arī veic citus komisijas darba specifikai atbilstošus uzdevumus. Saeimas komisijas sagatavo izskatīšanai lietas, kas tiek apspriestas Saeimas sēdēs. Pamatojoties uz Saeimas lēmumiem, komisijas izskata likumprojektus, priekšlikumus un iesniegumus.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta izmaiņas pašvaldību vēlēšanu kārtībā
Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, kas paredz pilnveidot vēlēšanu norisi, mazināt administratīvo slogu un nodrošināt vienotu pieeju dažādu vēlēšanu organizēšanā.
Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas pašvaldību vēlēšanu regulējumā. Tostarp iecerēts samazināt termiņu, cik ilgi vēlētājam jābūt deklarētam attiecīgajā pašvaldībā, lai tajā varētu balsot, – no 90 līdz 45 dienām pirms vēlēšanām.
Tāpat plānots precizēt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņus, drošības naudas piemērošanas kārtību, pasta balsošanas nosacījumus, kā arī atsevišķus vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas un jaunievēlēto domju darba uzsākšanas aspektus.
Grozījumi paredz noteikt arī vienotu jaunievēlēto pašvaldību domju pirmās sēdes datumu, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību un skaidrību vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas procesā.
Likumā iestrādātie priekšlikumi balstīti praksē gūtajā pieredzē pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām un ļaus pilnveidot vēlēšanu organizēšanu nākotnē.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl jāizskata divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Latvijas Republikas Saeimas 2026.gada 4.jūnija kārtējā sēdes darba kārtība 09:00
|
I. Ministru prezidenta, ministru un citu amatpersonu ziņojumi |
||
|
||
|
II. Prezidija ziņojumi |
||
|
1. Par iesniegtajiem likumprojektiem |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
2. Par iesniegtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem |
||
|
||
|
III. Likumprojektu izskatīšana |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
IV. Iesniegtās izmaiņas Prezidija apstiprinātajā sēdes darba kārtībā |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
Komisija rosina pilnveidot pašvaldību vēlēšanu kārtību
Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisija trešdien, 3.jūnijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Pašvaldības domes vēlēšanu likumā, lai pilnveidotu vēlēšanu norisi, mazinātu administratīvo slogu un nodrošinātu vienotu pieeju dažādu vēlēšanu organizēšanā.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzsver, ka izmaiņu mērķis ir padarīt vēlēšanu procesu mūsdienīgāku un vēlētājiem saprotamāku: "Pašvaldību vēlēšanu regulējumam ir jāatbilst gan mūsdienu tehnoloģiskajām iespējām, gan sabiedrības vajadzībām. Rosinātās izmaiņas palīdzēs nodrošināt skaidrāku un efektīvāku vēlēšanu procesu, mazinās administratīvo slogu un vienlaikus veicinās iedzīvotāju līdzdalību pašvaldību vēlēšanās. Būtiski, ka vairāki grozījumi balstīti praksē gūtajā pieredzē pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām un ļaus pilnveidot vēlēšanu organizēšanu nākotnē."
Likumprojekts paredz vairākas izmaiņas pašvaldību vēlēšanu regulējumā. Tostarp iecerēts samazināt termiņu, cik ilgi vēlētājam jābūt deklarētam attiecīgajā pašvaldībā, lai tajā varētu balsot. Termiņu ar likuma grozījumiem plānots samazināt no pašreizējām 90 dienām līdz 45 dienām pirms vēlēšanām. Tāpat plānots precizēt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņus, drošības naudas piemērošanas kārtību, pasta balsošanas nosacījumus, kā arī atsevišķus vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas un jaunievēlēto domju darba uzsākšanas aspektus.
Likumprojekts paredz noteikt arī vienotu jaunievēlēto pašvaldību domju pirmās sēdes datumu, tādējādi veicinot tiesisko noteiktību un skaidrību vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas procesā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāpieņem trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Saeima skatīs parlamentāro izmeklēšanas komisiju gala ziņojumus
Saeimas deputāti ceturtdien, 28.maijā, skatīs parlamentārās izmeklēšanas komisijas gala ziņojumu par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā un izpildinstitūciju darbā.
Sēdes darba kārtībā komisijas gala ziņojumu lūgusi iekļaut arī parlamentārās izmeklēšanas komisija par Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem un enerģētiskās drošības riskiem nākotnē.
Galīgajā lasījumā Saeima rīt lems par izmaiņām Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu. Turpmāk maksātnespējas procesa administratori būs jāuzrauga Tieslietu ministrijai.
Trešajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Interešu konflikta novēršanas likumā, precizējot valsts amatpersonu amatu savienošanas kārtību. Turpmāk citu amatu, saimniecisko darbību vai līguma izpildi varēs savienot ar amatu, ja tas nerada interešu konfliktu, nekaitē pienākumu izpildei un saņemta rakstveida atļauja.
Otrajā lasījumā parlaments skatīs grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, ar kuriem Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. Tāpat otrajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām, kas noteic, ka arī Saeima varēs atjaunot statusu padomju psihiatrijas represiju upuriem, kā arī grozījumiem Dzīvojamo telpu īres likumā, kas paredz pagarināt termiņu pašvaldību beztermiņa īres līgumu pārslēgšanai līdz 2028.gada 31.decembrim. Deputāti otrajā lasījumā skatīs arī grozījumus Būvniecības likumā, lai varētu elastīgāk organizēt būvdarbus un būvniecības ieceres īstenot pa posmiem.
Savukārt pirmajā lasījumā Saeima skatīs grozījumus Farmācijas likumā. Tie paredz, ka slimnīcām un aptiekām izņēmuma gadījumos būs iespēja iegādāties zāles tieši no ražotājiem un izplatītājiem citās Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valstīs, ja attiecīgās zāles Latvijā nebūs pieejamas nepieciešamajā apjomā vai termiņā. Tāpat deputāti konceptuāli lems par Latvijas pievienošanos konvencijai par vides krimināltiesisko aizsardzību.
Darba kārtībā ir arī jautājums par 10 123 Latvijas pilsoņu kolektīvā iesnieguma “Par arodbiedrību tiesībām slēgt koplīgumus un koplīgumu attiecināšanu uz arodbiedrības biedriem” turpmāko virzību.
Saeima lems arī par vairāku jaunu likumprojektu nodošanu komisijām, tostarp izmaiņām Nacionālās drošības likumā, kas paredz stiprināt kritiskās infrastruktūras un nacionālajai drošībai nozīmīgu uzņēmumu aizsardzību, pilnveidojot apdraudējumu izvērtēšanas un novēršanas mehānismus.
Deputātiem būs jālemj arī par grozījumu Elektroenerģijas tirgus likumā nodošanu komisijām. Tie nepieciešami, lai ieviestu vienotu kārtību elektroenerģijas ražošanas un uzkrāšanas iekārtu ekspluatācijai un demontāžai. Tāpat izskatīšanai komisijās plānots nodot izmaiņas likumā, kas paredz mazināt birokrātiju sabiedriskā labuma organizācijām un dot tām plašākas iespējas atbalstīt Ukrainas civiliedzīvotājus, tostarp ziedot līdzekļus un mantu arī aizsardzības vajadzībām.
Prezidija apstiprinātajā Saeimas 28.maija sēdes darba kārtībā iekļauti 33 jautājumi. Tajā ir iesniegtas arī vairākas izmaiņas, tostarp Tautsaimniecības komisija lūgusi sēdes darba kārtībā iekļaut grozījumus Aizsargjoslu likumā, lai gar Latvijas ārējo sauszemes robežu noteiktu 30 metru aizsargjoslu valsts robežas drošības stiprināšanai un infrastruktūras uzturēšanai.
Ikviens interesents aicināts sekot līdzi Saeimas sēdēm tīmekļvietnē www.saeima.lv, kā arī parlamenta Facebook un YouTube kontos.
Rītdien pulksten 17.00 paredzēta amatpersonu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.
Tāpat ceturtdien pulksten 13.30 plānots sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi, kurā paredzēts balsojums par uzticības izteikšanu A.Kulberga izveidotajam Ministru kabinetam.
Saeimas Preses dienests
Budžeta komisija: iedzīvotājiem sociālās palīdzības saņemšanai vairs nebūs pašiem jāiesniedz bankas kontu izraksti
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 27.maijā, konceptuāli atbalstīja grozījumus Kredītiestāžu likumā, kas paredz paplašināt sociālo dienestu tiesības saņemt datus par fizisko personu kontu izrakstiem un atlikumiem no kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
“Mūsu mērķis ir atvieglot sociālās palīdzības saņemšanu un padarīt procesu iedzīvotājiem vienkāršāku. Tādējādi virzāmies uz modernāku un efektīvāku sociālās palīdzības sistēmu, kurā nepieciešamie dati ir pieejami institūcijām, nevis iedzīvotājiem tie jāiesniedz pašiem,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Likumprojekts atvieglos sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu piešķiršanas procesu. Šobrīd personām, lai saņemtu sociālo palīdzību vai noteiktu mājsaimniecības statusu, pašām jāiesniedz kontu pārskati, kas bieži vien rada papildu izmaksas un praktiskas grūtības.
Plānots, ka turpmāk sociālie dienesti pēc pieprasījuma varēs saņemt fizisko personu kontu izrakstus, kas ietvers datus par naudas līdzekļu kustību pēdējo trīs līdz divpadsmit pilnu kalendāra mēnešu periodā, kā arī informāciju par konta atlikumu šī perioda sākumā un beigās.
Izmaiņas ļaus sociālajiem dienestiem nepieciešamos datus iegūt tieši no kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, līdzīgi kā tas jau pašlaik notiek ar informāciju no citām valsts institūcijām. Tas paātrinās lēmumu pieņemšanu un padarīs atbalsta sniegšanu efektīvāku.
Grozījumi ir saistīti ar Labklājības ministrijas īstenoto digitālās transformācijas projektu “DigiSoc”, kura mērķis ir modernizēt sociālo pakalpojumu un palīdzības administrēšanu un uzlabot datu apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām.
Plānots, ka jaunā kārtība stāsies spēkā pakāpeniski, paredzot pārejas periodu tehnisko risinājumu ieviešanai, un grozījumi varētu stāties spēkā ne vēlāk kā 2027. gada 1. jūlijā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Plānots pilnveidot Valsts kontroles darbības regulējumu
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 27.maijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Valsts kontroles likumā, kas paredz pilnveidot Valsts kontroles darbības tiesisko regulējumu un stiprināt publisko finanšu uzraudzību.
“Piedāvātie grozījumi ir būtisks solis Valsts kontroles darba pilnveidē, nodrošinot mūsdienīgu, efektīvu un caurskatāmu publisko līdzekļu uzraudzības sistēmu, vienlaikus atsakoties no neefektīvas piedziņas gadījumos, kad piedziņas process izmaksā vairāk nekā potenciāli valsts budžetā atgūstamā summa,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Likumprojekts izstrādāts, lai novērstu praksē konstatētas nepilnības un nodrošinātu efektīvāku Valsts kontroles funkciju īstenošanu. Tajā paredzēti gan redakcionāli un tehniski uzlabojumi, gan arī būtiski grozījumi, kas skar institūcijas darbību kopumā.
Sagatavotie likuma grozījumi paredz pārskatīt Valsts kontroles institucionālo struktūru, tostarp samazināt padomes locekļu skaitu no sešiem uz pieciem. Vienlaikus likumprojekts rosina atteikties no obligātas sertifikācijas un atestācijas prasībām, kas līdz šim ierobežoja iespēju amatos piesaistīt atbilstošās kvalifikācijas speciālistus.
Likumprojekts precizē arī Valsts kontroles tiesības pieprasīt informāciju, paplašinot personu loku, no kurām informācija var tikt pieprasīta Valsts kontroles uzdevumu veikšanai. Tas mazinās interpretācijas iespējas un stiprinās institūcijas spēju efektīvi veikt revīzijas.
Tāpat grozījumi paredz atteikties no zaudējumu piedziņas vai pārtraukt to gadījumos, kad izmaksas pārsniedz iespējamo ieguvumu. Šāda pieeja nodrošinās lietderīgāku publisko resursu izmantošanu.
Lai likumprojekts stātos spēkā, tas jāpieņem Saeimā trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Paplašinās ziedojumu iespējas sabiedriskā labuma organizācijām – ziedojumos varēs saņemt arī pakalpojumus
Trešdien, 13.maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz, ka turpmāk sabiedriskā labuma organizācijas ziedojumos varēs saņemt ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus. Vienlaikus grozījumi paplašinās organizāciju iespējas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū.
“Ar šiem grozījumiem mēs veidojam skaidru un mūsdienām atbilstošu regulējumu, kas paplašina ziedotāju iesaistes iespējas un stiprina sabiedriskā labuma organizāciju finansiālo ilgtspēju. Iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā – piemēram, juridisko, finanšu vai informācijas tehnoloģiju atbalstu – būtiski atvieglos organizāciju darbu un ļaus tām stabilāk īstenot sabiedrībai nozīmīgus projektus,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Lai komersantiem, kas ziedo pakalpojumus, varētu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, likumprojekts paredz obligātu rakstveida ziedojuma līgumu, kurā norādāma ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē.
Tāpat grozījumi skaidri nostiprina sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Šāds regulējums ir būtisks organizācijām, kas īsteno ilgtermiņa sabiedriskā labuma projektus, un ļauj saglabāt ziedojumos saņemto līdzekļu vērtību, vienlaikus ievērojot pienākumu tos izlietot konkrētajam ziedojuma mērķim.
Sēdē piedalījās un atbalstu likumprojektam pauda arī vairāku sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji, uzsverot, ka iespēja ziedot pakalpojumus ir būtiska gan organizāciju ikdienas darbības, gan administratīvo procesu nodrošināšanai.
Komisija lēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā un lūgs to atzīt par steidzamu, iekļaujot jau rītdienas, 14.maija, parlamenta sēdē.
Saeimas Preses dienests
Grozījumi Krimināllikumā paredz stingrākus sodus noziegumiem pret vidi
Lai pastiprinātu atbildību par smagiem noziegumiem pret vidi, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.maijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Krimināllikumā. Tie nosaka bargākus sodus par smagiem un prettiesiskiem noziegumiem pret vidi, vienlaikus skaidri nošķirot kriminālatbildību no likumīgas saimnieciskās darbības.
Likumprojekts nosaka kriminālatbildību par pārkāpumiem, kas nodara smagu kaitējumu videi, tostarp par neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām un dzīvotnēm, gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes būtisku pasliktināšanu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām, ķīmiskām un radioaktīvām vielām, kā arī ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.
Tāpat kriminālatbildība tiks noteikta par nelikumīgu atkritumu pārvietošanu, invazīvu svešzemju sugu tīšu izplatīšanu, projektu īstenošanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja radīts būtisks kaitējums, kā arī īpaši aizsargājamo sugu nonāvēšanu, pārdošanu vai to dzīvotņu iznīcināšanu.
Bargāki sodi tiks noteikti gadījumos, kad pārkāpuma rezultātā ir iznīcināta aizsargājama ekosistēma vai dzīvotne, radīts neatgriezenisks kaitējums videi vai izraisīta cilvēka nāve.
Komisija lēma izskatīšanai Saeimā virzīt arī grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus un nodrošina kriminālatbildības piemērošanu tikai par smagiem un prettiesiskiem nodarījumiem. Likumprojekts pieņem izņēmumus gadījumiem, kad kaitējums radīts niecīgā apmērā vai persona ir rīkojusies, lai kaitējumu novērstu vai ierobežotu.
Grozījumi izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas stiprina vides krimināltiesisko aizsardzību un nodrošina vienotu pieeju smagu un prettiesisku darbību pret vidi novēršanai visā Eiropas Savienībā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienests