Paplašinās ziedojumu iespējas sabiedriskā labuma organizācijām – ziedojumos varēs saņemt arī pakalpojumus
Trešdien, 13.maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz, ka turpmāk sabiedriskā labuma organizācijas ziedojumos varēs saņemt ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus. Vienlaikus grozījumi paplašinās organizāciju iespējas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū.
“Ar šiem grozījumiem mēs veidojam skaidru un mūsdienām atbilstošu regulējumu, kas paplašina ziedotāju iesaistes iespējas un stiprina sabiedriskā labuma organizāciju finansiālo ilgtspēju. Iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā – piemēram, juridisko, finanšu vai informācijas tehnoloģiju atbalstu – būtiski atvieglos organizāciju darbu un ļaus tām stabilāk īstenot sabiedrībai nozīmīgus projektus,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Lai komersantiem, kas ziedo pakalpojumus, varētu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, likumprojekts paredz obligātu rakstveida ziedojuma līgumu, kurā norādāma ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē.
Tāpat grozījumi skaidri nostiprina sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Šāds regulējums ir būtisks organizācijām, kas īsteno ilgtermiņa sabiedriskā labuma projektus, un ļauj saglabāt ziedojumos saņemto līdzekļu vērtību, vienlaikus ievērojot pienākumu tos izlietot konkrētajam ziedojuma mērķim.
Sēdē piedalījās un atbalstu likumprojektam pauda arī vairāku sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji, uzsverot, ka iespēja ziedot pakalpojumus ir būtiska gan organizāciju ikdienas darbības, gan administratīvo procesu nodrošināšanai.
Komisija lēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā un lūgs to atzīt par steidzamu, iekļaujot jau rītdienas, 14.maija, parlamenta sēdē.
Saeimas Preses dienests
Grozījumi Krimināllikumā paredz stingrākus sodus noziegumiem pret vidi
Lai pastiprinātu atbildību par smagiem noziegumiem pret vidi, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.maijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Krimināllikumā. Tie nosaka bargākus sodus par smagiem un prettiesiskiem noziegumiem pret vidi, vienlaikus skaidri nošķirot kriminālatbildību no likumīgas saimnieciskās darbības.
Likumprojekts nosaka kriminālatbildību par pārkāpumiem, kas nodara smagu kaitējumu videi, tostarp par neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām un dzīvotnēm, gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes būtisku pasliktināšanu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām, ķīmiskām un radioaktīvām vielām, kā arī ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.
Tāpat kriminālatbildība tiks noteikta par nelikumīgu atkritumu pārvietošanu, invazīvu svešzemju sugu tīšu izplatīšanu, projektu īstenošanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja radīts būtisks kaitējums, kā arī īpaši aizsargājamo sugu nonāvēšanu, pārdošanu vai to dzīvotņu iznīcināšanu.
Bargāki sodi tiks noteikti gadījumos, kad pārkāpuma rezultātā ir iznīcināta aizsargājama ekosistēma vai dzīvotne, radīts neatgriezenisks kaitējums videi vai izraisīta cilvēka nāve.
Komisija lēma izskatīšanai Saeimā virzīt arī grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus un nodrošina kriminālatbildības piemērošanu tikai par smagiem un prettiesiskiem nodarījumiem. Likumprojekts pieņem izņēmumus gadījumiem, kad kaitējums radīts niecīgā apmērā vai persona ir rīkojusies, lai kaitējumu novērstu vai ierobežotu.
Grozījumi izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas stiprina vides krimināltiesisko aizsardzību un nodrošina vienotu pieeju smagu un prettiesisku darbību pret vidi novēršanai visā Eiropas Savienībā.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienestsPaplašinās jauniešu iespējas piedalīties vēlēšanu iecirkņu darbā
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 13.maijā, atbalstīja ieceri atteikties no prasības vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem obligāti iegūt vidējo izglītību, tādējādi paplašinot jauniešu iespējas iesaistīties vēlēšanu iecirkņu darbā. Komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā attiecīgus grozījumus Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.
“Ja Saeima atbalstīs šos grozījumus, jauniešiem jau vidusskolas laikā būs iespēja iesaistīties vēlēšanu iecirkņu darbā, tādējādi veicinot plašāku jauniešu līdzdalību demokrātiskajos procesos. Īpašs gandarījums, ka šī iniciatīva nāca no pašiem jauniešiem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš pateicās 13.Jauniešu Saeimas Valsts pārvaldes komisijas līdzpriekšsēdētājam Markusam Biteniekam, kurš bija viens no šo likuma grozījumu iniciatoriem.
Atbalstu iecerei atteikties no obligātās vidējās izglītības prasības vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem pauda arī vairāki sabiedrisko organizāciju pārstāvji, akcentējot, ka jaunieši jau iepriekš ir aicinājuši atteikties no šāda ierobežojuma.
Vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem ir noteiktas vairākas obligātas prasības, tostarp pilngadības sasniegšana, latviešu valodas zināšanas un līdz šim arī vismaz vidējā izglītība. Ņemot vērā, ka lielākā daļa jauniešu vidējo izglītību iegūst tikai 19 gadu vecumā, šī prasība bija ierobežojošs faktors.
Komisija rosinās minētos grozījumus Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā iekļaut jau rītdienas, 14.maija, Saeimas sēdes darba kārtībā un atzīt tos par steidzamiem.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem grozījumi neattieksies uz 15.Saeimas vēlēšanām, kas norisināsies 2026.gada 3. oktobrī, un tie stāsies spēkā no 2027.gada.
Saeimas Preses dienests
Izglītības komisija atbalsta jaunu augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modeli – lielāks uzsvars uz rezultātiem un kvalitāti
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 6.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest institucionālās finansēšanas modeli visās valsts augstskolās un koledžās.
Plānoto izmaiņu mērķis ir pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, attīstot trīs pīlāru modeli un stiprinot tā atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Jaunais modelis paredz modernizēt finansēšanas principus, tuvinot tos Ziemeļeiropas valstu labākajai praksei, kā arī veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvāku resursu izmantošanu.
Pašlaik finansēšanas sistēma lielā mērā balstās uz valsts budžeta vietu aizpildīšanu. Tas rada nepietiekamus stimulus studiju kvalitātes uzlabošanai un ne vienmēr nodrošina augstus studiju pabeigšanas rādītājus vai tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Piedāvātās izmaiņas paredz pāreju uz rezultātos balstītu pieeju, lielāku uzsvaru liekot uz absolventu skaitu un kvalitāti, nevis uzņemto studentu skaitu.
Institucionālais finansējums augstskolām dos lielāku brīvību pašām izvēlēties efektīvākos risinājumus, lai sasniegtu noteiktos rezultātus.
Būtiska pārmaiņa ir deleģējums pašām augstskolām noteikt studiju vietu skaitu. Tas ļaus augstskolu padomēm elastīgāk un stratēģiskāk plānot uzņemšanu, koncentrējot resursus uz studējošajiem ar augstāku studiju pabeigšanas potenciālu un mazinot atbirumu.
Vienlaikus paredzēts mainīt valsts un augstskolu sadarbības pieeju. Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietu skaitu, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar nozaru ministrijām slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu. Īpašs uzsvars tiks likts uz tautsaimniecībai nozīmīgām jomām, tostarp izglītību, veselības aprūpi un STEM, fokusējoties uz kvalificētiem absolventiem. Kārtību, kādā noteiks sagatavojamo speciālistu skaitu, noteiks Ministru kabinets.
Līdz šim studiju vietas tika iedalītas valsts finansētās un maksas studiju vietās. Turpmāk plānots noteikt, ka studiju vietas ir vai nu no augstskolas līdzekļiem pilnībā vai daļēji finansētas, vai arī privātpersonu finansētas.
Augstākās izglītības nozarē jau īstenotas vairākas būtiskas reformas, tostarp uzlabota augstskolu iekšējā pārvaldība, pilnveidota zinātnes finansēšana, ieviests jauns doktorantūras modelis, kā arī noteikta pāreja uz augstākās izglītības iestāžu institucionālo akreditāciju. Institucionālā finansēšana ir nākamais solis nozares attīstībā.
Jaunā pieeja jau izmēģināta pilotprojektā, kas uzsākts 2024.gada nogalē un aptver daļu valsts augstskolu. Tā rezultāti liecina par progresu ārējā finansējuma piesaistē, augstskolu stratēģiskās specializācijas stiprināšanā un jauno zinātnieku sagatavošanā, vienlaikus norādot, ka pilnīga ietekme būs vērtējama ilgtermiņā.
Komisija atbalstīja arī saistītos grozījumus Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Plānots, ka jaunais institucionālās finansēšanas modelis tiks ieviests ar 2027.gadu.
Saeimas Preses dienests
Meklēšanā izsludinātām personām ierobežos identifikācijas dokumentu un e identitātes izmantošanu
Lai ierobežotu personu apliecinošu dokumentu un elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanu personām, kuras apzināti izvairās no kriminālprocesa vai piespriestā soda izpildes, otrdien, 12.maijā, Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.
“Šie grozījumi nav vērsti uz dokumentu atņemšanu, bet gan uz to izmantošanas ierobežošanu. Nav pieļaujams, ka meklēšanā izsludinātas personas var brīvi ceļot, attālināti parakstīt dokumentus vai izmantot valsts pakalpojumus. Ar šo regulējumu tiek stiprināta tiesiskās atbildības neizbēgamība, veicināta bēguļojošo personu ātrāka atrašana un liegtas iespējas izvairīties no kriminālprocesa vai soda izpildes. Sēdē izskanēja arī vairāki konstruktīvi priekšlikumi likumprojekta pilnveidošanai, kurus paredzēts vērtēt turpmākajā tā izskatīšanā,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Grozījumi veido savstarpēji papildinošu regulējumu, kas aptver gan klātienes, gan digitālo identitāti. Personu apliecinošu dokumentu likuma grozījumi paredz iespēju ierobežot vai apturēt personu apliecinošu dokumentu izmantošanu aizdomās turētām, apsūdzētām vai notiesātām personām, kuras apzināti izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes, savukārt Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma grozījumi - ierobežot piekļuvi elektroniskās identifikācijas līdzekļiem un ar tiem saistītajiem e‑pakalpojumiem.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.
Saeimas Preses dienestsPlāno ieviest automatizētu lēmumu pieņemšanu daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu
Trešdien, 6.maijā, Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti, bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā.
Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc skaidri noteiktiem likumā paredzētiem kritērijiem, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.
Vienlaikus paredzēts pagarināt termiņu iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Likumprojekta izstrādātāji – Tieslietu ministrija – norāda, ka automatizācija attieksies tikai uz tām lietām, kurās strīds pēc būtības nepastāv vai kurās parādniekam ir dota iespēja to radīt, iesniedzot iebildumus noteiktajā termiņā. Tādējādi automatizācija ievērojami mazinās tiesu noslodzi un ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt sarežģītāku civillietu izskatīšanai.
Civilprocesa likums paredz, ka saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir pieļaujama tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja parāds ir pierādāms ar dokumentiem - līgumu vai rēķinu. Šo procedūru nevar piemērot, ja parāda summa pārsniedz 15 000 eiro, solidārās maksājumu saistībās un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Ar grozījumiem arī paredzēta Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju pārņemšana, tās nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Turpmāk sūdzības par maksātnespējas administratoru rīcību izskatīs tiesa, vērtējot Tieslietu ministrijas pieņemtos lēmumus, savukārt jautājumus par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu administrēs Tiesu administrācija. Tiek ieviesta arī skaidra tiesas kontrole pār institūciju lēmumiem, nosakot kārtību, kādā personas var tos pārsūdzēt.
Plānots, ka grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā. Grozījumi trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienestsDaiga Mieriņa oficiālā vizītē Korejas Republikā pārrunās sadarbību ekonomikā un drošībā
Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa nākamnedēļ oficiālā vizītē uzturēsies Korejas Republikā, lai pārrunātu ciešāku sadarbību ekonomikā un aktuālos drošības jautājumus.
Seulā Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Korejas Republikas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Vonsiku Vu (Woo Won-shik) un Ministru prezidentu Minsoku Kimu (Kim Min-seok).
Tāpat D.Mieriņai plānotas tikšanās ar Nacionālās asamblejas deputātiem un Dienvidkorejas aizsardzības ministru Ānu Gjubaku (Ahn Gyu-back).
Saeimas priekšsēdētāja Seulā tiksies arī ar Latvijas diasporas pārstāvjiem, kā arī Korejas uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Latviju. Tāpat Saeimas delegācija apmeklēs demilitarizēto zonu un Kara muzeju, kā arī noliks vainagu pie piemiņas plāksnes Korejas karā kritušajiem latviešiem. Saeimas priekšsēdētāja viesosies arī uzņēmumā “Doosan Enerbility”, kas ir Dienvidkorejas vadošais enerģētikas un smagās rūpniecības uzņēmums.
Kopā ar D.Mieriņu vizītē uz Korejas Republiku dosies arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Andris Kulbergs.
Saeimas Preses dienests
Plānots, ka Tieslietu ministrija turpmāk uzraudzīs maksātnespējas administratorus
Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, kas paredz likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodot Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Plānots, ka turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori.
„Ierosinātie grozījumi nodrošina kompetenču sadalījumu maksātnespējas jomā, stiprina uzraudzības kvalitāti un vienlaikus samazina administratīvo slogu. Tas ir svarīgs solis maksātnespējas procesu pilnveidošanā, kas veicinās valsts pārvaldes efektivitāti,” iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.
Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Savukārt disciplinārlietas, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās, nodrošinās nozares asociācija.
Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās, šīs funkcijas nodrošinās nozares asociācija. Tāpat līdz ar grozījumiem paredzēta normu saskaņošana ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro ierobežojumus maksātnespējas administratoru amata kandidātiem.
Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Plānots, ka no 55 Maksātnespējas kontroles dienesta štata vietām 16 tiks likvidētas, 22 pārceltas uz Tieslietu ministriju, bet 17 – uz Tiesu administrāciju.
Lai nodrošinātu pāreju uz jauno kārtību, noteikts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.
Lai par steidzamām atzītās izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāpieņem Saeimai.
Saeimas Preses dienests
Uģis Rotbergs Klaipēdā: ciešāka Baltijas valstu sadarbība ir atslēga reģiona drošības stiprināšanai
“Mainīgajos drošības apstākļos Baltijas aizsardzības ekosistēmas stiprināšana kļūst īpaši nozīmīga. Ciešāka Baltijas valstu sadarbība ļauj uzlabot kolektīvo noturību, efektīvāk izmantot resursus un mazināt piegādes ķēžu ievainojamību,” uzsver Baltijas Asamblejas (BA) Drošības un aizsardzības komitejas līdzpriekšsēdētājs Uģis Rotbergs.
Parlamentārieši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šajās dienās pulcējušies Klaipēdā, Lietuvā, lai spriestu par Baltijas aizsardzības ekosistēmas attīstību – tostarp tās integrāciju un rūpniecisko izaugsmi reģionā –, kā arī par kolektīvās noturības stiprināšanu, izmantojot Baltijas kiberaizsardzības tīklu.
U.Rotbergs norāda, ka koordinēta pieeja aizsardzības rūpniecības attīstībai dod iespēju apvienot zināšanas, saskaņot investīcijas un veicināt kopīgus iepirkumus un pētniecību, tādējādi stiprinot reģiona stratēģisko autonomiju un spēju savlaicīgi reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem.
Parlamentārieši pārrunāja līdzšinējo progresu un nākamos soļus integrētākas Baltijas aizsardzības sistēmas izveidē, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamībai sinhronizēt aizsardzības industrijas attīstību reģionā.
Tikšanās laikā BA Drošības un aizsardzības komiteja aktualizēja arī pieaugošos kiberdraudus kritiskajai infrastruktūrai, tostarp valdības sistēmām un aizsardzības spējām. “Neviena valsts viena pati nevar efektīvi risināt šos izaicinājumus. Baltijas valstu sadarbības stiprināšana, izmantojot reģionālu kiberaizsardzības tīklu, nodrošinātu ātrāku informācijas apmaiņu, koordinētu draudu identificēšanu un kopīgu reaģēšanu uz kiberincidentiem,” pauž komitejas līdzpriekšsēdētājs.
Parlamentārieši uzsvēra, ka, apvienojot zināšanas, tehnoloģijas un resursus, Baltijas valstis var būtiski uzlabot kolektīvo noturību pret kiberuzbrukumiem, efektīvāk aizsargāt kritisko infrastruktūru un stiprināt gan militāro, gan civilo sistēmu drošību.
Diskusijā tika aplūkoti aktuālākie izaicinājumi reģionālajai sadarbībai kiberdrošības jomā, kā arī iespējas to stiprināt, tostarp Baltijas kiberaizsardzības tīkla ieguvumi, riski un līdz šim paveiktais kopīgās kibertelpas un kritiskās infrastruktūras aizsardzības attīstībā Baltijas jūras reģionā. Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības komiteja pēc sēdes apmeklēs arī Lietuvas Jūras spēku bāzi.
Kopā ar U.Rotbergu komitejas sēdē piedalās arī Baltijas Asamblejas viceprezidents, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.
Informācija par BA:
Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo ietekmi uz uzņēmuma finanšu situāciju.
Kā akcentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša, lēmums ir vērsts uz nacionālās aviācijas nozares stabilitātes saglabāšanu un “airBaltic” darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos izaicinājumus un to ietekmi uz degvielas cenām. Tas rada nepieciešamos nosacījumus labvēlīgam uzņēmuma attīstības scenārijam un stabilitātei.
Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2026.gada 31.marta un 13.aprīļa sēdēs izskatīto informatīvo ziņojumu par aktuālo situāciju “airBaltic”.
Aizdevuma pamatsumma un procenti būs jāatmaksā līdz 2026.gada 31.augustam, procentu likmi nosakot atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajai aprēķina metodikai un ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, savukārt aizdevums tiks izsniegts bez nodrošinājuma.
Vienlaikus Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt to, ka tiek saņemts Eiropas Komisijas viedoklis par valsts īstermiņa aizdevuma atbilstību privātā tirgus dalībnieka principam.
Saeimas Preses dienests
Ētika mūsdienu parlamentārismā: Saeimā diskutēs par Baltijas valstu pieredzi un izaicinājumiem
Otrdien, 21. aprīlī, Saeimā notiks konference “Ētika mūsdienu parlamentārismā”, kurā likumdevēji, akadēmiskās vides un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kā arī ārvalstu eksperti spriedīs par deputātu ētikas izaicinājumiem mūsdienu demokrātijā, īpašu uzmanību pievēršot Baltijas valstu pieredzei. Konferenci organizē Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
Diskusiju mērķis ir veicināt izpratni par ētikas nozīmi parlamenta darbā un stiprināt sabiedrības uzticēšanos demokrātiskām institūcijām. “Deputātu ētika nav formālu normu kopums – tā tiešā veidā ietekmē sabiedrības uzticēšanos parlamentam. Atklāts, atbildīgs un cieņpilns dialogs ir demokrātijas pamats, un tieši par šo līdzsvaru vēlamies diskutēt,” uzsver Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Konferenci atklās Saeimas priekšsēdētājas biedre Antoņina Ņenaševa. Ievadvārdus sacīs arī Saeimas deputātu ētikas kodeksa izstrādes darba grupas pārstāvis Gunārs Kusiņš un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Pasākuma pirmajā daļā Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesore Vija Sīle ievadziņojumā aktualizēs ētikas jautājumus mūsdienu parlamentārismā, savukārt Eiropas Padomes organizācijas GRECO (The Group of States against Corruption) prezidents Dāvids Meijers pievērsīsies ētikas jautājumu nozīmei un izaicinājumiem Latvijas valsts pārvaldē.
Konferences otrajā daļā paredzēti vairāki priekšlasījumi par deputātu ētikas jautājumu risinājumiem Baltijas valstu parlamentos – par vārda brīvības līdzsvarošanu ar atbildību un citu personu aizsardzību no aizskāruma, deputātu komunikācijas ētikas standartiem sociālajos tīklos, kā arī par piemērotajiem sodiem par ētikas pārkāpumiem un to efektivitāti. Ar savu pieredzi dalīsies Lietuvas Republikas Seima Ētikas un procedūru komisijas priekšsēdētāja vietniece Lilija Vaitekūniene, Igaunijas Republikas Rīgikogu deputāte Margita Sutropa un Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns.
Noslēgumā notiks diskusija par iespējamiem ētikas regulējuma pilnveidojumiem Baltijas valstu parlamentos. Priekšlasījumus un diskusiju moderēs profesore Vija Sīle. Konferencē piedalīsies parlamentārieši, valsts pārvaldes, pilsoniskās sabiedrības un augstāko izglītības iestāžu pārstāvji.
Konference otrdien, 21.aprīlī, notiks parlamenta Baltiešu zālē, Jēkaba ielā 6/8, un sāksies pulksten 14.00. Ikviens interesents tās norisei aicināts sekot līdzi arī Saeimas tīmekļvietnē www.saeima.lv, kā arī parlamenta Facebook un Youtube kontos.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta skaidrāku ministriju atbildību sadalījumu un pārnozaru sadarbības modeli "Rail Baltica" projektā
Lai nodrošinātu skaidru “Rail Baltica” projekta pārraudzības un starpinstitūciju sadarbības ietvaru, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus projekta īstenošanas likumā.
“Lai realizētu šo valstij un visam mūsu reģionam stratēģiski svarīgo projektu, nepieciešama daudzu iesaistīto institūciju cieša sadarbība, kā arī skaidrs atbildību sadalījums un politiskā virsuzraudzība visaugstākajā līmenī. Vienlaikus projekta virzību nedrīkst kavēt projekta mērogam un nozīmei neatbilstoši birokrātiskie šķēršļi,” iepriekš uzsvēra par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Iecerētie grozījumi paredz stiprināt projekta pārvaldību, tostarp skaidri nosakot visu iesaistīto institūciju atbildību.
Tie paredz precīzi sadalīt pienākumus starp valsts institūcijām – Ministru prezidents koordinēs projekta īstenošanu Ministru kabinetā un nodrošinās ministriju sadarbību, Satiksmes ministrija turpinās vadīt projekta ieviešanu un uzraudzīs tā gaitu, savukārt Finanšu ministrija būs atbildīga par projekta finansējuma piesaistes stratēģijas izstrādi un uzraudzību, finansējuma avotiem un fiskālo risku uzraudzību.
Arī citas ministrijas atbilstoši savai kompetencei sadarbosies ar “Rail Baltica” projekta īstenošanā iesaistītajām institūcijām, tostarp starptautiskās sadarbības, būvniecības, nekustamā īpašuma, energoapgādes infrastruktūras izveides, valsts aizsardzības un militārās mobilitātes, ārvalstu investīciju piesaistes un nākotnes ieņēmumu veicināšanas, dzelzceļa nozares speciālistu sagatavošanas un citās projekta ilgtspējīgai attīstībai svarīgās jomās.
Grozījumi paredz, ka Ministru prezidents un satiksmes ministrs vismaz divas reizes gadā sniegs Saeimai pārskatu par projekta progresu, nodrošinot lielāku politisko uzraudzību.
Par grozījumiem Saeimai jālemj vēl galīgajā lasījumā.
Saeimas Preses dienests
Saeima konceptuāli atbalsta jaunu augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modeli – lielāks uzsvars uz rezultātiem un kvalitāti
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, konceptuāli atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest institucionālās finansēšanas modeli visās valsts augstskolās un koledžās.
Plānoto izmaiņu mērķis ir pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, attīstot trīs pīlāru modeli un stiprinot tā atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Jaunais modelis paredz modernizēt finansēšanas principus, tuvinot tos Ziemeļeiropas valstu labākajai praksei, kā arī veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvāku resursu izmantošanu.
Pašlaik finansēšanas sistēma lielā mērā balstās uz valsts budžeta vietu aizpildīšanu. Tas rada nepietiekamus stimulus studiju kvalitātes uzlabošanai un ne vienmēr nodrošina augstus studiju pabeigšanas rādītājus vai tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Piedāvātās izmaiņas paredz pāreju uz rezultātos balstītu pieeju, lielāku uzsvaru liekot uz absolventu skaitu un kvalitāti, nevis uzņemto studentu skaitu.
Institucionālais finansējums augstskolām dos lielāku brīvību pašām izvēlēties efektīvākos risinājumus, lai sasniegtu noteiktos rezultātus.
Būtiska pārmaiņa ir deleģējums pašām augstskolām noteikt studiju vietu skaitu. Tas ļaus augstskolu padomēm elastīgāk un stratēģiskāk plānot uzņemšanu, koncentrējot resursus uz studējošajiem ar augstāku studiju pabeigšanas potenciālu un mazinot atbirumu.
Vienlaikus paredzēts mainīt valsts un augstskolu sadarbības pieeju. Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietu skaitu, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar nozaru ministrijām slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu. Īpašs uzsvars tiks likts uz tautsaimniecībai nozīmīgām jomām, tostarp izglītību, veselības aprūpi un STEM, fokusējoties uz kvalificētiem absolventiem.
Likumprojekts nostiprina arī trīs pīlāru finansēšanas modeli – bāzes finansējumu stabilai augstskolu darbībai, snieguma finansējumu izaugsmes veicināšanai un attīstības finansējumu inovācijām, pētniecībai un izcilībai.
Augstākās izglītības nozarē jau īstenotas vairākas būtiskas reformas, tostarp uzlabota augstskolu iekšējā pārvaldība, pilnveidota zinātnes finansēšana un ieviests jauns doktorantūras modelis. Institucionālā finansēšana ir nākamais solis nozares attīstībā.
Jaunā pieeja jau izmēģināta pilotprojektā, kas uzsākts 2024.gada nogalē un aptver daļu valsts augstskolu. Tā rezultāti liecina par progresu ārējā finansējuma piesaistē, augstskolu stratēģiskās specializācijas stiprināšanā un jauno zinātnieku sagatavošanā, vienlaikus norādot, ka pilnīga ietekme būs vērtējama ilgtermiņā.
Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Plānots, ka jaunais institucionālās finansēšanas modelis stāsies spēkā 2027.gadā.
Preses dienests
Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Kriminālprocesa likumā.
“Grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta pienākas sākotnējam īpašniekam, bet gan paredzēt tiesai iespēju netipiskos izņēmuma gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Tiesa katrā lietā izvērtēs visu apstākļu kopumu un savu lēmumu pienācīgi pamatos,” iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Izmaiņas paredz dot tiesai iespēju atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja īpašuma tiesības ir reģistrētas publiskajā reģistrā. Tas būtu iespējams tikai tad, ja īpašuma atdošana cietušajam konkrētajā situācijā nebūtu taisnīgs risinājums, un tiesai šāds lēmums būtu īpaši jāpamato.
Likuma izmaiņas stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.
Izmaiņas attieksies uz gadījumiem, kurās nolēmumi taisīti no šī gada 1.janvāra. Labticīgajam mantas ieguvējam līdz šī gada 1.jūlijam jāvēršas Augstākajā tiesā ar lūgumu izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtās mantas piederību.
Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests
Saeima pieņem likumu žurnālistu un aktīvistu aizsardzībai
Lai stiprinātu žurnālistu, pētnieku, aktīvistu un citu sabiedrības interešu aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgām tiesvedībām, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumu un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Jaunā likuma mērķis ir stiprināt aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgām tiesvedībām.
Likums paredz ieviest mehānismus, kas pasargā personas, kuras darbojas sabiedrības interesēs, no stratēģiskām tiesvedībām, kuru mērķis nav tiesiska aizsardzība, bet gan iebiedēšana un tiesu sistēmas ekspluatācija. Šādas tiesvedības praksē visbiežāk vērstas pret žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, pētniekiem, aktīvistiem un citām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām.
Jaunais regulējums skaidri nosaka, kas uzskatāms par darbošanos sabiedrības interesēs un kā atpazīt ļaunprātīgu vai acīmredzami nepamatotu prasību. Tas paredz iespēju tiesai jau agrīnā stadijā izbeigt lietu, ja redzams, ka tās mērķis nav aizsargāt tiesības, bet gan iebiedēt vai citādi negatīvi ietekmēt atbildētāju. Ja tiek konstatēts, ka prasība bijusi ļaunprātīga, prasītājam būs jāsedz atbildētāja tiesāšanās izdevumi un var tikt piemērots naudas sods. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā palielināti sodi par negodprātīgu tiesību izmantošanu, lai mazinātu iespēju tiesu procesu izmantot ļaunprātīgi.
Papildu aizsardzība paredzēta arī gadījumos, kad šādas prasības celtas valstīs ārpus Eiropas Savienības. Proti, grozījumi paredz, ka tādos gadījumos persona, pret kuru ir celta prasība citā valstī, var vērsties Latvijas tiesā par tai ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radītajiem zaudējumiem un nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Tāpat Latvijas tiesa varēs neatzīt trešajā valstī taisītu spriedumu, ja tā konstatēs ļaunprātīgas tiesvedības pazīmes.
Ar likumprojektiem Latvijā tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par sabiedrības līdzdalībā iesaistīto personu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot, ka aizsardzības mehānismi ir piemērojami gan pārrobežu, gan nacionālajās civillietās.
Likumprojektu mērķis ir veicināt vārda brīvību, stiprināt demokrātisku sabiedrisko diskusiju un mazināt risku, ka tiesvedība tiek izmantota kā instruments sabiedrības kritiskās balss apklusināšanai.
Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā šā gada 7.maijā.
Saeimas Preses dienests
Veicinās Satversmes tiesas pieejamību sociāli mazāk aizsargātām personām
Otrdien, 14.aprīlī, Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz paplašināt juridiskās palīdzības pieejamību Satversmes tiesas procesā un stiprināt prasības tās sniedzējiem.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā turpmāk varēs saņemt jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā, nevis tikai pēc Satversmes tiesas atteikuma ierosināt lietu, kā tas ir pašlaik. Tādējādi sociāli mazāk aizsargātām personām Satversmes tiesa kļūs pieejamāka, jo būs iespēja saņemt profesionālu atbalstu jau sākotnējā posmā, kad tiek izvērtēta sūdzības atbilstība likuma prasībām.
Vienlaikus likumprojekts precizē prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem. Proti, likumā norādītie kritēriji papildināti ar nevainojamas reputācijas prasību, kā arī paplašinātas Tiesu administrācijas iespējas pārbaudīt palīdzības sniedzēja kvalifikāciju.
Juridiskajā komisijā uzsvērts, ka piedāvātais regulējums veicinās efektīvāku piekļuvi Satversmes tiesai, īpaši sociāli mazāk aizsargātām personām, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un atbildīgu juridiskās palīdzības sniegšanu.
Grozījumi trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimai. Plānots, ka grozījumi Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā stāsies spēkā šī gada 1.jūnijā.
Saeimas Preses dienests
Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Kriminālprocesa likumā. Kā akcentē komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, darbs pie grozījumiem, kas aizsargātu labticīgos ieguvējus, aizsākts jau februārī, taču, lai paātrinātu procesu, komisija otrdien lēma jaunā likumprojektā izdalīt konkrētās normas un lūgt Saeimu izskatīt tās Saeimas sēdē jau šajā ceturtdienā.
“Grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta pienākas sākotnējam īpašniekam, bet gan paredzēt tiesai iespēju netipiskos izņēmuma gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Tiesa katrā lietā izvērtēs visu apstākļu kopumu un savu lēmumu pienācīgi pamatos,” uzsver A.Judins.
Likumprojekts paredz dot tiesai iespēju atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja īpašuma tiesības ir reģistrētas publiskajā reģistrā. Tas būtu iespējams tikai tad, ja īpašuma atdošana cietušajam konkrētajā situācijā nebūtu taisnīgs risinājums, un tiesai šāds lēmums būtu īpaši jāpamato.
Likumprojekts stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.
Grozījumi būs piemērojami no šī gada 1.janvāra, ja labticīgais mantas ieguvējs līdz šī gada 1.jūlijam vērsīsies Augstākajā tiesā ar lūgumu izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtās mantas piederību.
Iepriekš priekšlikumi jau skatīti Juridiskās komisijas izstrādāto grozījumu Kriminālprocesa likumā ietvaros, taču komisija lēma jaunā likumprojektā izdalīt normas, kas saistītas ar labticīgā ieguvēja aizsardzību. Komisija lūgs Saeimu jaunos grozījumus iekļaut jau šīs ceturtdienas, 16.aprīļa, sēdes darba kārtībā un noteikt tiem steidzamību. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Saeimas Preses dienests
Plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā plānots ieviest depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā trešdien, 1.aprīlī, konceptuāli atbalstītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt depozīta sistēmas pamatprincipus un izveidot vienotu valsts līmeņa e‑cigarešu depozīta sistēmu, kuru nodrošinās sistēmas operators. Plānots, ka ražotājiem un izplatītājiem būs jāslēdz līgums ar operatoru, savukārt patērētāji, pērkot e‑cigareti, maksās depozīta maksu, kas tiks atmaksāta, nododot izlietoto ierīci.
“Depozīta sistēma nodrošinās, ka e‑cigaretes tiek savāktas un pārstrādātas drošā un kontrolētā veidā, mazinot piesārņojumu un novēršot bīstamo materiālu nonākšanu vidē. Tā ir iespēja izveidot ilgtspējīgu risinājumu, kas vienlaikus uzlabo atkritumu apsaimniekošanas kvalitāti un veicina sabiedrības iesaisti atbildīgā rīcībā,” pauž par likumprojekta virzību atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Šīs izmaiņas ir būtiskas, jo pēdējos piecos gados ir strauji pieaudzis e‑cigarešu atkritumu skaits un tie ir kļuvuši par nopietnu vides un drošības risku, norāda K.Briškens. Lielākā daļa šo ierīču satur litija jonu baterijas, kas, nonākot sadzīves atkritumos, var izraisīt ugunsgrēkus, radīt ķīmisku piesārņojumu un apdraudēt gan cilvēkus, gan vidi.
2023.gadā Latvijā tika izmesti apmēram 15 miljoni e‑cigarešu, no kurām tikai pieci procenti jeb 0,75 miljoni tika nodoti pārstrādei – pārējās nonāca sadzīves atkritumos un poligonos, rāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas veiktais pētījums. Litija jonu baterijas 48 procentos gadījumu ir cēlonis ugunsgrēkiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī, nonākot dabā, e-cigaretes iekārta nesadalās, atbildīgās komisijas sēdē iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrija.
Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, depozīta punktu pārklājumam, savākšanas un pārstrādes apjomiem, kā arī prasības sistēmas uzskaitei un operatora atskaitēm, paredz izmaņas.
Grozījumus sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija, un iecerēts, ka tie stāsies spēkā jau šī gada 1.oktobrī.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta aizliegumu pieaugušajiem varas pozīcijā veidot intīmas attiecības ar jauniešiem līdz 18 gadu vecumam
Saeima trešdien, 1.aprīlī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas aizliedz veidot intīmas attiecības ar jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ja pieaugušais ir varas vai atbildības pozīcijā pret bērnu. Izmaiņas rosinājuši Saeimas deputāti.
Par likumprojekta virzību atbildīgās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima norāda, ka Krimināllikums paredz kriminālatbildību par seksuāla rakstura darbībām ar bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu. Taču arī no 16 līdz 18 gadiem jaunietis joprojām nav pilnībā fiziski un emocionāli nobriedis un var būt īpaši atkarīgs no pieaugušajiem, kuri viņu uzrauga, izglīto vai aprūpē. Samērā bieži izskan gadījumi, kuros 16 – 18 gadus veci jaunieši tiek iesaistīti seksuālās darbībās ar daudz vecākiem pieaugušajiem, kuri atrodas ietekmes un autoritātes pozīcijā, piemēram, treneriem, skolotājiem, nometņu vadītājiem. Tāpēc nedrīkstam pieļaut šādas situācijas un mums ir jāpasargā bērni no šādas varas ļaunprātīgas izmantošanas, uzsver L.Rasima.
Izmaiņas paredz likumā nostiprināt skaidru aizliegumu pilngadīgai personai veidot intīmas attiecības vai iesaistīties seksuālās darbībās ar bērnu līdz 18 gadu vecumam, ja pieaugušais bērnu uzrauga, aprūpē vai profesionālo pienākumu ietvaros ir atbildīgs par bērnu.
Likumprojekta autori skaidro, ka starptautiski aizvien biežāk tiek akcentēta tā saucamā jauniešu ievilināšanas problēma – mērķtiecīga manipulācija ar bērnu vai jaunieti, lai panāktu uzticēšanos un pakļaušanos seksuālas izmantošanas nolūkos.
Lai likuma izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienestsLīdz 13.aprīlim parlaments aicina pieteikties dalībai Saeimas un NVO forumā “Kopīgas vērtības. Kopīga valsts”
Piektdien, 17.aprīlī, Saeimā norisināsies ikgadējais nevalstisko organizāciju (NVO) forums “Kopīgas vērtības. Kopīga valsts”, kurā deputāti un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji tiksies, lai vērtētu savstarpējo sadarbību un vienotos par kopīgiem principiem tās stiprināšanai. NVO pārstāvji aicināti pieteikties dalībai forumā līdz 13.aprīļa pulksten 17.00.
Paredzēts, ka foruma dalībnieki strādās trīs paralēlās diskusiju grupās, kurās analizēs būtiskākos sadarbības aspektus: kopīgu vērtību un sadarbības principu veidošanu starp likumdevēju un pilsonisko sabiedrību, solidaritātes un stipru kopienu nozīmi valsts drošībā, kā arī sabiedrības līdzdalību un iesaisti, stiprinot piederības sajūtu un uzticēšanos.
Diskusijās īpaša uzmanība tiks pievērsta kopīgas atbildības stiprināšanai par valsts attīstību, uzsverot, ka valsts nav nodalāma no sabiedrības, bet balstās līdzdalībā. Sarunās tiks meklēti risinājumi, kā veicināt uzticēšanos un nostiprināt izpratni, ka valsts ilgtspēja un drošība ir atkarīga no ikviena iesaistes.
Pilsoniskās sabiedrības pārstāvji forumam aicināti pieteikties elektroniski līdz 13.aprīļa pulksten 17.00.
Forums ir kļuvis par ikgadēju parlamenta tradīciju un ir daļa no plašāka dialoga ar pilsonisko sabiedrību. Ikdienā sabiedrībai ir iespējas iesaistīties Saeimas darbā, piemēram, komisiju sēdes ir atklātas un tajās, izlemjot jautājumus, kā ekspertus regulāri pieaicina arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.
Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību balstās Saeimas un nevalstisko organizāciju sadarbības deklarācijā, kas paredz sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā, veicinot atklātību, uzticēšanos un kopīgu atbildību par valsts attīstību.
Saeimas Preses dienests