Juridiskā komisija atbalsta ieceri noteikt kriminālatbildību par karteļu veidošanu iepirkumos
Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta pieteikšanos valsts aizsardzības dienestam no 17 gadu vecuma
Deputāti konceptuāli atbalsta jaunu likuma projekta cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanai un atbalstam
Tautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai
Komisija atbalsta iespēju līdz pieciem gadiem nodrošināt pagaidu mājokli ārkārtas situācijās
Lielajām straumēšanas platformām būs jāiegulda nauda Latvijas kino attīstībā
Komisija atbalsta vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma paplašināšanu
Meklēšanā izsludinātām personām ierobežo dokumentu un e-identitātes izmantošanu
Saeima precizē interešu konflikta regulējumu koleģiālajās institūcijās
Saeimas komisija atbalsta ieceri, ka pašvaldību izstrādātos teritoriju plānojumus varēs apturēt Ministru kabinets
Cilvēktiesību komisijā spriež par sabiedriskā medija lomu paaugstināta apdraudējuma un civilās aizsardzības krīžu situācijās
Saeima pavasara sesijā pieņēmusi 91 likumu
14.Saeima pavasara sesijā – no šī gada 10.aprīļa līdz 19.jūnijam – galīgajā lasījumā pieņēmusi 91 likumu: 13 jaunus likumus un 78 grozījumus likumos.
Šajā laikā deputāti sanāca uz 12 sēdēm, tostarp vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi.
Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 102 likumprojekti, no kuriem 50 iesniedzis Ministru kabinets, 28 – Saeimas komisijas, bet 24 – Saeimas deputāti.
Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem un skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, Saeimā kopumā vērtēti 1472 priekšlikumi.
Šī gada pavasara sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti: Artūrs Butāns - 31 reizi, Aleksandrs Kiršteins – 25 reizes, Skaidrīte Ābrama – 22 reizes, Jānis Vitenbergs – 19 reizes, Linda Liepiņa – 18 reizes, Edmunds Zivtiņš – 17 reizes, Andrejs Judins – 14 reizes, savukārt Liene Gātere, Jana Simanovska un Edvards Smiltēns – katrs pa 13 reizēm.
Saeima šī gada pavasara sesiju slēdz 19.jūnijā, un rudens sesiju sāks 31.augustā.
Kārtējo sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas un noturēt komisiju sēdes.
Saeimas Preses dienests
Aizliedz pieaugušajiem varas pozīcijā veidot intīmas attiecības ar jauniešiem līdz 18 gadu vecumam
Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas aizliedz veidot intīmas attiecības ar jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, ja pieaugušais ir varas pozīcijā pret bērnu. Izmaiņas rosinājuši Saeimas deputāti.
Krimināllikums paredz kriminālatbildību par seksuāla rakstura darbībām ar bērnu, kurš nav sasniedzis 16 gadu vecumu. Taču arī no 16 līdz 18 gadiem jaunietis joprojām nav pilnībā fiziski un emocionāli nobriedis un var būt īpaši atkarīgs no pieaugušajiem, kuri viņu uzrauga, izglīto vai aprūpē. Samērā bieži izskan gadījumi, kuros 16-18 gadus veci jaunieši tiek iesaistīti seksuālās darbībās ar daudz vecākiem pieaugušajiem, kuri atrodas ietekmes pozīcijā, piemēram, treneriem, skolotājiem, nometņu vadītājiem. Tāpēc nedrīkstam pieļaut šādas situācijas un mums ir jāpasargā bērni no šādas varas ļaunprātīgas izmantošanas, iepriekš norādījuši izmaiņu rosinātāji.
Izmaiņas paredz likumā nostiprināt skaidru aizliegumu pilngadīgai personai, kas atrodas varas attiecībās ar bērnu, veidot intīmas attiecības ar viņu. Par intīmām attiecībām uzskatāmas savstarpējas personiskas attiecības, kas ietver seksuāla rakstura darbības vai tādu romantiska vai emocionāla rakstura tuvību, kas pārsniedz profesionālo attiecību robežas. Aizliegums turpmāk būs spēkā neatkarīgi no tā, vai bērns ir sasniedzis 16 gadu vecumu un vai bērns paudis piekrišanu.
Likumprojekta autori iepriekš skaidroja, ka starptautiski aizvien biežāk tiek akcentēta tā saucamā jauniešu ievilināšanas problēma – mērķtiecīga manipulācija ar bērnu vai jaunieti, lai panāktu uzticēšanos un pakļaušanos seksuālas izmantošanas nolūkos.
Saeimas Preses dienests
Ieviesīs depozīta sistēmu e-cigarešu savākšanai un pārstrādei
Lai mazinātu elektronisko smēķēšanas iekārtu radīto piesārņojumu un kaitējumu videi, Latvijā ieviesīs depozīta sistēmu e-cigaretēm. To paredz Saeimā ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā.
Ar grozījumiem paredzēts izveidot vienotu valsts līmeņa depozīta sistēmu e‑cigaretēm, kuru baterija nav atkārtoti uzlādējama. Ražotājiem un izplatītājiem būs jāslēdz līgums ar sistēmas operatoru, savukārt patērētāji, pērkot šādu cigareti, maksās depozīta maksu. Tā tiks atmaksāta, nododot izlietoto ierīci. Ražotājam būs jānodrošina informācija par iekārtas dalību depozīta sistēmā gan uz iepakojuma, gan pašas ierīces.
Pēdējos piecos gados ir strauji pieaudzis e‑cigarešu atkritumu skaits un tie ir kļuvuši par nopietnu vides un drošības risku. 2023.gadā Latvijā tika izmesti apmēram 15 miljoni e‑cigarešu, no kurām tikai pieci procenti jeb 0,75 miljoni tika nodoti pārstrādei – pārējās nonāca sadzīves atkritumos un poligonos, rāda Latvijas Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas veiktais pētījums. Litija jonu baterijas vairāk nekā 40 procentos gadījumu ir cēlonis ugunsgrēkiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, kā arī, nonākot dabā, e-cigaretes iekārta nesadalās, komisijai pauda Klimata un enerģētikas ministrija.
Ministru kabinetam būs jānosaka kārtība depozīta sistēmas darbības nodrošināšanai, depozīta punktu pārklājumam, savākšanas un pārstrādes apjomiem, kā arī prasības sistēmas uzskaitei un operatora atskaitēm, paredz izmaņas.
Grozījumus sagatavojusi Klimata un enerģētikas ministrija, un iecerēts, ka regulējums par depozīta sistēmas ieviešanu stāsies spēkā nākamā gada 1.februārī.
Saeimas Preses dienests
Saeima pieņem jaunu Sporta likumu
Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Sporta likumu, lai attīstītu mūsdienīgu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu sporta sistēmu Latvijā.
Jaunais likums izstrādāts, lai pilnveidotu sporta nozares tiesisko regulējumu, precizētu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī ieviestu jaunu sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Likums balstīts uz līdzšinējā regulējuma pamata, vienlaikus to būtiski modernizējot atbilstoši mūsdienu prasībām.
Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgajā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā iepriekš uzsvērts, ka līdzšinējais Sporta likums, kas pieņemts 2002.gadā, vairs neatbilst nozares attīstības vajadzībām. Sporta pārvaldība un finansēšana šobrīd ir sadrumstalota, trūkst vienotas, datos balstītas pieejas un skaidru labas pārvaldības mehānismu. Jaunais regulējums palīdzēs šos trūkumus novērst, stiprinot atbildīgu, caurspīdīgu un efektīvu resursu izmantošanu.
Jaunā likuma mērķis ir veicināt sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iesaistīšanu sporta vidē.
Būtisks uzsvars likumprojektā likts uz bērnu un jauniešu sportu kā prioritāti. Tāpat akcentēta pašvaldību loma ilgtermiņa sporta attīstības plānošanā, īpašu uzmanību pievēršot fizisko aktivitāšu pieejamībai. Likums paredz veicināt arī sporta un izglītības sistēmas ciešāku sadarbību, kā arī paplašināt iedzīvotāju iespējas iesaistīties tautas sportā.
Jaunais regulējums paredz izveidot Valsts sporta fondu kā mērķētu instrumentu sporta attīstības atbalstam, dažādojot finansējuma avotus un veicinot efektīvāku līdzekļu sadali.
Veidos arī vienotu Sporta reģistru – centralizētu datu sistēmu, kurā apkopos informāciju par sporta organizācijām, sportistiem, treneriem, sporta izglītības programmām, sporta bāzēm un finansējumu. Tas veicinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu un caurspīdīgāku nozares pārvaldību.
Likumā nostiprināti arī labas pārvaldības, godīgas spēles, drošības un ētikas principi, kā arī noteikti skaidri sporta federāciju atzīšanas kritēriji un prasības finanšu pārskatu publiskai pieejamībai.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jaunajā likumā saglabāti ierobežojumi attiecībā uz agresorvalstīm – aizliegums organizēt sporta sacensības un piedalīties tajās ar Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju līdzdalību, kā arī ierobežojumi sadarbībai ar šo valstu sporta struktūrām.
Sporta likums stāsies spēkā šī gada 1.augustā.
Saeimas Preses dienests
Saeima atbalsta vienkāršotu mikrouzņēmumu nodokļa samaksas kārtību fiziskām personām
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Tie paredz ieviest vienkāršotu nodokļa samaksas kārtību un mazināt birokrātisko slogu fiziskajām personām, kuras sniedz pakalpojumus citām fiziskajām personām un kuru apgrozījums gadā nepārsniedz 25 000 eiro.
"Mūsu mērķis ir veidot cilvēkiem saprotamu un ērtu sistēmu, kas veicina legālu saimniecisko darbību un mazina ēnu ekonomiku. Iedzīvotāji varēs gūt papildu ienākumus brīvajā laikā, neuzņemoties sarežģītas administratīvās saistības, savukārt nodokļu nomaksu automātiski nokārtos banka. Tas ir solis pretī birokrātijas mazināšanai un ekonomiskās aktivitātes veicināšanai," iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un nodokļu (finanšu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.
Izmaiņas paredz ieviest vienkāršotu risinājumu cilvēkiem, kuri sniedz ikdienā pieprasītus pakalpojumus, piemēram, strādā par treneriem, dārzniekiem, privātskolotājiem, frizieriem, skaistumkopšanas speciālistiem vai santehniķiem. Jaunā kārtība ļaus šos pakalpojumus sniegt legāli, netērējot laiku reģistrācijai, grāmatvedības uzskaitei vai atskaitēm.
Likumprojekts noteic, ka šie pakalpojumu sniedzēji varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēji un varēs nesniegt ceturkšņa deklarācijas. Tā vietā persona varēs izmantot vienkāršoto nodokļu samaksas risinājumu, atverot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu bankā. Visa turpmākā informācijas apmaiņa, nodokļa ieturēšana un samaksa valsts budžetā notiks automātiski starp kredītiestādi un VID.
Fiziskajām personām, kuras izmantos šo kārtību, mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 10 procenti. Lai piemērotu šo risinājumu, jāizpilda vairāki nosacījumi: maksātājam nedrīkst būt darbinieku; persona vienlaikus nevar būt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs vispārējā kārtībā; pakalpojumus drīkst sniegt tikai fiziskām personām.
Provizoriskie dati rāda, ka jauno kārtību varētu izmantot aptuveni 1000 nodokļu maksātāju, gadā valsts un pašvaldību budžetos papildus ienesot 2,5 miljonus eiro.
Saeima konceptuāli atbalstīja saistītos grozījumus likumos Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Par nodokļiem un nodevām. Plānots, ka likuma grozījumi stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāapstiprina Saeimā vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Saeima ceturtdien, 4.jūnijā, apstiprināja 14.Saeimas deputāta pilnvaras Ievai Brantei.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
I.Brante Saeimā ievēlēta no “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija” kandidātu saraksta Rīgas vēlēšanu apgabala. Viņa saņem deputāta mandātu uz laiku, kamēr Andris Kulbergs pilda Ministru prezidenta pienākumus.
Pirms Saeimas balsojuma I.Brante nodeva deputāta svinīgo solījumu, ko apliecināja ar savu parakstu.
Jau vēstīts, ka Saeima 4.jūnijā apstiprināja 14.Saeimas deputāta pilnvaras Jānim Eglītam, Arnoldam Jātniekam, Raivim Kalējam, Dāvim Melnalksnim un Ģirtam Štekerhofam, bet mandātu atjaunoja Arvilam Ašeradenam, Raimondam Čudaram un Atim Švinkam.
Saeimas Preses dienests
Likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu – administratoru uzraudzību pārņem Tieslietu ministrija
Saeima ceturtdien, 11.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, ar ko likvidē Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodod Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori.
„Grozījumi nodrošinās kompetenču sadalījumu maksātnespējas jomā, stiprinās uzraudzības kvalitāti un vienlaikus samazinās administratīvo slogu. Tas ir svarīgs solis maksātnespējas procesu pilnveidošanā, kas veicinās valsts pārvaldes efektivitāti,” iepriekš norādīja par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.
Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.
Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Disciplinārprocesā iesaistīs gan Tieslietu ministriju, gan nozares asociāciju, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās. Vienlaikus paredzēts stiprināt sistēmas caurspīdību, tostarp nodrošinot disciplinārsodu publiskošanu.
Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā citās tiesību profesijās, šajā jomā stiprināta nozares asociācijas lomu. Likuma normas saskaņotas ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro ierobežojumus maksātnespējas administratoru amata kandidātiem.
Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Plānots, ka no 55 Maksātnespējas kontroles dienesta štata vietām 16 tiks likvidētas, 22 pārceltas uz Tieslietu ministriju, bet 17 – uz Tiesu administrāciju.
Lai nodrošinātu pāreju uz jauno kārtību, noteikts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.
Saeimas Preses dienests