Mūsu mājas leģenda — cilvēks, kurš katru griķu karoti pārvērš pilna garuma drāmā ar sejas izteiksmēm, sižetu un negaidītu finālu.
Ir bērni, kuri ēd klusumā. Ir bērni, kuri ēd ar apetīti. Un tad ir mūsu mājas leģenda — cilvēks, kurš katru griķu karoti pārvērš pilna garuma drāmā ar sejas izteiksmēm, sižetu un negaidītu finālu. 😄
Šajā kadrā redzams episks brīdis no lielās kaujas starp puisi un šķīvi griķu. Karote jau pacelta, skatiens koncentrēts, mute atvērta, bet sejā var skaidri nolasīt vienu domu: “Nu labi… ja jau jāēd, tad vismaz tas jādara tā, lai visi to atceras!”
Fonā — virtuve mierīga. Uz šķīvja — griķi izkaisīti kā pēc sīvas cīņas. Blakus gurķis, kurš acīmredzot izvēlējies neiesaistīties un vienkārši vērot notikumus no droša attāluma. Bet galvenais varonis tikmēr rāda īstu meistarklasi, kā parastas pusdienas pārvērst par izrādi, kas pelnījusi ovācijas.
Godīgi sakot, dažreiz šķiet, ka bērni nevis vienkārši ēd, bet testē vecāku nervu sistēmu, pacietību un humora izjūtu vienlaikus. Un tomēr — tieši šie momenti pēc tam kļūst par vismīļākajām atmiņām. Jo aiz visām grimasēm, dramatiskajām pauzēm un “es nezinu, vai es to varu” skatieniem slēpjas pats īstākais bērnības šarms.
Lai arī griķi šoreiz, iespējams, uzvarēja pēc punktiem, mēs visi zinām, ka īstais uzvarētājs ir šis foto. Jo tādu sejas izteiksmi nevar nospēlēt — tā ir tīra, godīga un ļoti smieklīga dzīve kāda tā ir.
Secinājums? Pusdienas bija. Teātris arī bija. Un ģimenes arhīvam pievienots vēl viens zelts. 😂