Vecvecvecmammas un zemā dzimstība: ko Latvija zaudē, kad sarūk paaudžu ķēde
Gundars Ūdris:
Ja dzimst maz bērnu, tad ar laiku pazūd arī vecvecvecmammas
Latvijā daudz runājam par pensijām, veselības aprūpi, darbaspēka trūkumu un demogrāfiju. Taču daudz retāk aizdomājamies par kādu ļoti cilvēcīgu, gandrīz simbolisku šīs problēmas seku — vecvecvecmammu kļūst mazāk ne tikai tāpēc, ka dzīve ir trausla, bet arī tāpēc, ka sarūk pati paaudžu ķēde.
Man ir zināma viena šāda sieviete Ogrē. Viena vecvecvecmamma. Un tas uzreiz liek uzdot jautājumu: cik daudz tādu vēl ir Latvijā? Cik daudz ģimeņu mūsu valstī vēl ir sasniegušas to reto, dzīvo paaudžu nepārtrauktību, kur vienlaikus sastopamas bērns, vecāks, vecvecāks, vecvecvecāks un pat vecvecvecmamma?
Šis nav tikai sentimentāls jautājums. Tas ir arī ļoti precīzs demogrāfisks jautājums. Jo, ja valstī dzimst arvien mazāk bērnu, tad pēc gadiem sarūk ne tikai skolēnu skaits un jauno ģimeņu skaits. Sarūk arī iespēja, ka vispār izveidosies tik gara un dzīva paaudžu virkne.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2024. gadā Latvijā piedzima tikai 12 571 bērns, kas ir par 13,2% mazāk nekā 2023. gadā, un katrā 2024. gada mēnesī tika reģistrēts zemākais dzimušo skaits attiecīgajā mēnesī pēdējos simts gados. (LSM)
Rīgas dome jau runā par bērnudārzu slēgšanu
Zemā dzimstība vairs nav tikai nākotnes drauds vai abstrakta statistika. Tā jau tagad ietekmē ļoti konkrētus pašvaldību lēmumus.
2026. gada 6. februāra preses konferencē par pirmsskolas un vispārējās izglītības iestāžu tīkla kārtošanu Rīgā piedalījās Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora pienākumu izpildītājs Ivars Balamovskis. Pašvaldības publicētajā informācijā un Latvijas Radio atspoguļojumā skaidrots, ka Rīgā plānots atbrīvot 10 ēkas, kas līdz šim izmantotas pirmsskolas funkcijām, jo bērnu skaits un pieprasījums atsevišķās apkaimēs samazinās. (riga.lv)
Latvijas Radio atreferētajā preses konferencē Vilnis Ķirsis norādīja, ka pēdējos septiņos gados Rīgā deklarēto bērnu skaits ir samazinājies par gandrīz 40% un ka, ja 2018. gadā Rīgā tika deklarēti 6500 bērni, tad 2025. gadā — vairs tikai 3700. Tieši ar šo demogrāfisko kritumu pašvaldība pamato bērnudārzu tīkla pārkārtošanu. (LSM)
Tas nozīmē, ka jautājums vairs nav teorētisks. Ja jau šodien Rīgas atbildīgās amatpersonas faktiski saka, ka pēc pāris gadiem var nebūt pietiekami daudz bērnu, kas apmeklētu daļu pirmsskolas izglītības iestāžu, tad zemā dzimstība ir sasniegusi punktu, kur tā sāk mainīt pilsētas infrastruktūru, izglītības karti un ģimeņu ikdienu. Šo pārmaiņu loģika skaidri izriet no pašvaldības skaidrojuma par tīkla pilnveidi un no preses konferencē paustā, ka lēmumi balstīti tieši demogrāfiskās tendencēs. (riga.lv)
Vecvecvecmamma nav tikai cilvēks — tā ir dzīva dzimtas nepārtrauktības zīme
Vecvecvecmamma nav tikai cienījamā vecumā sasniegusi sieviete. Viņa ir dzīvs pierādījums tam, ka dzimta ir turpinājusies vairākās paaudzēs un ka pieticis gan dzimstības, gan veselības, gan dzīves ilguma, lai šī ķēde nesarautu.
Vienā cilvēkā šeit sastopas ne tikai gadi, bet veseli laikmeti. Vecvecvecmammas atceras pasauli bez interneta, bez mobilajiem telefoniem, bez digitālās ikdienas. Viņas bieži ir piedzīvojušas karu ēnas, okupāciju, nabadzību, pārmaiņas, valsts atgūšanu un jaunu laiku. Viņas ir ne tikai dzimtas locekles — viņas ir dzīvas atmiņas nesējas.
Taču, ja bērnu dzimst maz, tad šādu cilvēku kļūst mazāk ne tikai dabisku iemeslu dēļ. Tiek vājināta pati iespēja ģimenēm izveidot garu paaudžu loku. Citiem vārdiem sakot, zemā dzimstība atņem nākotnei arī vecvecvecmammu fenomenu.
Latvijā sarūk ne tikai iedzīvotāju skaits, bet arī paaudžu dziļums
2025. gada sākumā Latvijā dzīvoja aptuveni 1,857 miljoni iedzīvotāju, un tikai 15,1% bija bērni vecumā līdz 14 gadiem. (riga.lv) Plašāks Eiropas konteksts rāda to pašu tendenci. Eurostat norāda, ka 2024. gadā ES kopējais auglības rādītājs bija 1,34 bērni uz vienu sievieti, krietni zem paaudžu nomaiņai nepieciešamā līmeņa 2,1. (riga.lv)
Tas nozīmē, ka demogrāfiskā krīze Latvijā nav abstrakta teorija. Tā jau šodien izpaužas ļoti konkrēti: mazāk bērnu, mazāk jaunu ģimeņu, vairāk novecojošas sabiedrības un mazāk ģimeņu, kurās vienlaikus dzīvas ir četras vai piecas paaudzes.
Vecvecvecmammas kļūst par retumu, nevis normālu dzimtas turpinājumu
Kādreiz daudzbērnu ģimenes un ciešāka paaudžu pēctecība bija biežāka parādība. Šodien vecvecvecmamma jau kļūst gandrīz par retu izņēmumu, par īpašu notikumu, nevis par dabisku dzimtas turpinājuma virsotni.
Tas nav tikai tādēļ, ka mūsdienu dzīve kļuvusi citāda. Tas ir arī tādēļ, ka bērni dzimst mazāk, pirmie bērni dzimst vēlāk, ģimenes ir mazākas, paaudzes savā starpā attālinās un sabiedrības novecošanās notiek straujāk.
Tāpēc vecvecvecmamma šodien ir ne tikai ģimenes lepnums. Viņa ir arī atgādinājums par to, cik trausla kļuvusi paaudžu nepārtrauktība Latvijā.
Tas, kā izturamies pret vecvecvecmammām, parāda sabiedrības kvalitāti
Sabiedrības attieksme pret ļoti veciem cilvēkiem ir tās cilvēcības eksāmens. Var būvēt modernas pilsētas, digitalizēt valsts pakalpojumus un runāt par attīstību, bet, ja ļoti vecs cilvēks paliek vientuļš, neredzams un nevajadzīgs, tad kaut kas būtisks nav kārtībā.
Vecvecvecmammas bieži vairs neprasa daudz. Dažkārt tikai sarunu. Tikai uzmanību. Tikai to, lai viņas neaizmirst. Taču tieši šādos cilvēkos iemiesojas milzīga sabiedrības bagātība — dzīves pieredze, valodas īpatnības, ģimenes atmiņa, darba tikums, pacietība un izturība.
“Jurista Balss” ieskatā cieņa pret vecvecvecmammām nav tikai ģimenes lieta. Tā ir arī sabiedriskas attieksmes mēraukla.
Zemā dzimstība nozīmē arī vientuļākas vecumdienas
Zemai dzimstībai ir vēl viena, mazāk apspriesta seja. Ja ģimenēs ir mazāk bērnu un mazāk pēcnācēju, tad arī vecumdienās cilvēkam ir mazāks ģimenes atbalsta loks. Mazāk mazbērnu. Mazāk mazmazbērnu. Mazāk to, kuri atnāk ciemos, piezvana, palīdz, uzklausa.
Tas nozīmē, ka zemā dzimstība nav tikai valsts budžeta, nodokļu vai darbaspēka jautājums. Tā ir arī vientulības problēma. Sabiedrībā ar sarūkošu paaudžu ķēdi vecumdienas kļūst ne tikai skaitliski garākas, bet bieži arī vientuļākas.
Ogre kā simbols visai Latvijai
Tas, ka es zinu vienu vecvecvecmammu Ogrē, šķietami ir neliels fakts. Bet reizē tas ir arī simbols. Viena sieviete vienā pilsētā liek domāt par visu valsti. Cik daudz šādu sieviešu vēl ir Latvijā? Cik daudz no viņām dzīvo ģimenē, un cik daudz — klusumā, vientulībā, ārpus sabiedrības uzmanības?
Varbūt mēs par viņām vienkārši pārāk maz jautājam. Varbūt neprotam viņas ieraudzīt.
Noslēgumā
Vecvecvecmammas Latvijā nav tikai īpaši cienījamas sievietes. Viņas ir dzīvs pierādījums tam, ka paaudžu ķēde vēl nav pārtrūkusi. Taču zemā dzimstība skaidri rāda, ka šī ķēde kļūst aizvien trauslāka.
Un, ja jau pašvaldības lielākajā Latvijas pilsētā sāk pārkārtot un slēgt pirmsskolu ēkas, jo bērnu kļūst par maz, tad tas ir skaļš brīdinājums visai valstij: demogrāfijas krīze vairs nav rītdienas risks — tā ir šodienas realitāte. (riga.lv)
“Jurista Balss” uzskata: runājot par zemo dzimstību, jārunā ne tikai par ekonomiku un sociālo politiku. Jārunā arī par cilvēciski redzamo cenu — par sarūkošām ģimenēm, par trauslāku paaudžu saikni, par sabiedrību, kurā vecvecvecmamma kļūst par retumu.
Un varbūt tieši tas vislabāk parāda problēmas dziļumu.
Biļešu Paradīze atmaksā biļeti, bet patur komisiju: vai Latvijā drīkst pelnīt uz patērētāju zaudējumu rēķina?
Gundars Ūdris:
Ja atgriež naudu, kāpēc ne visu?
Patērētāju strīds ap koncertu “Dziesmu svētki “Manai Dzimtenei”” izgaismo daudz plašāku un neērtāku problēmu, nekā sākotnēji varētu šķist. Runa vairs nav tikai par vienu pasākumu, vienu organizatoru vai vienu konkrētu naudas atmaksas gadījumu. Runa ir par principu: vai biļešu tirgotājs drīkst paturēt komisijas maksu arī tad, ja patērētājs biļeti atgriež un nesaņem to, par ko patiesībā maksāja?
“Jurista Balss” rīcībā ir nonācis Biļešu Paradīzes e-pasts, kurā uzņēmums skaidro savu nostāju šajā jautājumā. Atbilde ir lakoniska, bet juridiski ļoti zīmīga.
Biļešu Paradīze norāda:
“Saskaņā ar biļešu tirdzniecības nosacījumiem biļešu atgriešanas gadījumā, atlīdzināta tiek biļetes nominālvērtība - summa, kas samaksāta par pasākuma apmeklējumu. Interneta veikala izmantošanas maksa un/vai citas komisijas maksas, kas radušās biļešu iegādes procesā atlīdzināta netiek, jo tirdzniecības pakalpojums ir nodrošināts un saņemts.”
Šī atbilde faktiski nozīmē vienu: patērētājs atgūst tikai daļu no samaksātās summas, bet komisijas maksa paliek pie tirgotāja.
“Jurista Balss” uzskata, ka šāda pieeja ir ne tikai juridiski apstrīdama, bet arī nav pareiza un nav taisnīga.
Patērētājs nepērk komisiju — viņš pērk pasākumu
Biļešu tirgotāja argumentācija balstās idejā, ka komisijas maksa ir atsevišķs pakalpojums. Proti, tirgotājs ir nodrošinājis interneta veikala darbību, biļetes iegādi, maksājuma apstrādi un tehnisko starpniecību, tādēļ šis pakalpojums esot saņemts un nav atmaksājams.
No formāla skatu punkta šādu pieeju var mēģināt saprast. Taču no patērētāja skatu punkta realitāte ir pavisam cita.
Patērētājs neveic darījumu ar mērķi “iegādāties biļešu pārdošanas tehnisko pakalpojumu”. Viņš maksā kopēju summu, lai tiktu uz konkrētu koncertu, izrādi vai citu pasākumu. Komisijas maksa nav patērētāja pašmērķis. Tā ir tikai instruments, lai sasniegtu galveno mērķi — apmeklēt solīto pasākumu.
Tāpēc, ja šis galvenais mērķis sabrūk, tiek atcelts, būtiski mainās vai izrādās maldinoši noformēts, tad rodas loģisks jautājums: kāpēc patērētājam jācieš zaudējumi par darījumu, kas faktiski nav devis iecerēto rezultātu?
Tieši šeit slēpjas galvenā problēma. Tirgotājs cenšas sadalīt darījumu divās daļās — biļete un komisija. Taču patērētājs to uztver kā vienu vienotu izdevumu par iespēju apmeklēt pasākumu.
Biļešu Paradīze atsaucas uz noteikumiem — bet vai ar to pietiek?
Biļešu Paradīze savā atbildē norāda, ka rīkojas saskaņā ar biļešu tirdzniecības nosacījumiem. Taču ar šādu atsauci vien nepietiek, lai automātiski secinātu, ka konkrētā prakse ir tiesiska un taisnīga.
Patērētāju tiesību jomā komersanta izstrādāti noteikumi nav neaizskarami. Tos vērtē arī no samērīguma, godprātības un pušu interešu līdzsvara skatu punkta. Citiem vārdiem sakot, nepietiek ar to, ka noteikumā kaut kas ir ierakstīts. Jāvērtē arī, vai konkrētais noteikums nav netaisnīgs attiecībā pret patērētāju.
Ja līguma noteikums rada situāciju, kurā:
- patērētājs nevar atgūt visu samaksāto summu,
- galvenais darījuma mērķis nav sasniegts,
- un finansiālais risks pilnībā tiek pārlikts uz patērētāju,
tad šāds noteikums rada pamatotas šaubas par tā taisnīgumu.
LV portāls: PTAC informatīvi pieļauj komisijas maksas neatmaksāšanu
Jāatzīst, ka jautājumā par komisijas maksu Latvijā jau ir izskanējis arī atšķirīgs skatījums. 2025. gadā LV portālā tika publicēta e-konsultācija par to, vai biļešu tirdzniecības vietai internetā ir jāatmaksā komisijas maksa par atceltu pasākumu. Tajā atspoguļotā PTAC atbilde pēc būtības skaidro, ka biļešu tirgotāja pakalpojums var tikt uzskatīts par atsevišķu starpnieka pakalpojumu, par kuru komersants ir tiesīgs iekasēt maksu.
Tajā pašā laikā PTAC norāda arī vairākus būtiskus aspektus:
- patērētājam pirms pirkuma jābūt skaidri informētam par visām maksām;
- internetveikala izmantošanas maksa jānorāda atsevišķi;
- patērētājam var būt pieejama alternatīva iegādāties biļeti citā veidā, piemēram, klātienē;
- un PTAC skaidrojums pats par sevi ir tikai informatīvs, nevis saistošs tiesību piemērotājiem.
Tas nozīmē, ka šī nav galīgi izšķirta lieta. Tas nav pēdējais juridiskais vārds. Un tieši tādēļ šis jautājums ir pelnījis nopietnu publisku un juridisku diskusiju.
Jurista Balss: ar iepriekšēju informēšanu vien nepietiek
“Jurista Balss” ieskatā ar to, ka patērētājs pirms pirkuma ir redzējis komisijas maksu, vēl nepietiek, lai katrā gadījumā atzītu tās ieturēšanu par taisnīgu.
Patērētāju tiesības nesargā tikai informēšanas pienākumu. Tās aizsargā arī taisnīgu līdzsvaru starp komersantu un patērētāju. Un tieši te rodas izšķirošais jautājums: ja pats pasākums nenotiek, tiek būtiski deformēts vai kļūst par citu produktu, nekā sākotnēji solīts, vai patērētājam patiešām ir jāsamierinās ar to, ka daļa viņa naudas tāpat paliek sistēmā?
Mūsu ieskatā — nē.
Patērētājs nemaksā komisiju, lai “izbaudītu internetveikalu”. Viņš to maksā kā daļu no izdevuma par konkrēta pasākuma apmeklējumu. Ja šī iespēja sabrūk, tad arī apgalvojums, ka starpniecības pakalpojums ir pilnīgi un neatkarīgi “saņemts”, vairs nav tik pārliecinošs.
Tas nav pareizi un nav taisnīgi
“Jurista Balss” uzskata, ka šāda pieeja nav ne pareiza, ne taisnīga.
Ja patērētājs nav vainīgs pie tā, ka pasākums tiek atcelts, būtiski mainīts vai kļūst strīdīgs, tad nav godīgi atstāt viņam daļu zaudējumu tikai tāpēc, ka starp darījuma pusēm bija iesaistīts tirgotājs, kurš tehniski “apstrādāja” pirkumu.
Šādā konstrukcijā patērētājs vienmēr paliek vājākā pusē:
- viņš uzņemas risku,
- viņš maksā pilnu cenu,
- bet, kad viss sabrūk, atpakaļ saņem tikai daļu.
Tas nozīmē, ka atmaksa nav pilna, pat ja komersants formāli saka, ka “nauda ir atmaksāta”.
Madonnas piemērs: kā var nopelnīt uz patērētāju vilšanās rēķina
Lai saprastu, cik bīstama ir šāda pieeja, nav pat nepieciešams runāt tikai par vienu konkrētu koncertu. Pietiek iedomāties hipotētisku, bet ļoti ticamu scenāriju.
Negodīgs koncerta organizators izsludina, piemēram, Madonnas koncertu. Tiek radīta milzīga ažiotāža, notiek masveida biļešu pārdošana, un ar biļešu tirgotāja starpniecību tiek pārdotas apmēram 60 000 biļetes — apjoms, kas Latvijā lielkoncertu mērogā ir reālistisks.
Pēc tam organizators paziņo, ka solītā pasaules zvaigznes koncerta vietā būs vien “parodija par koncertu”, būtiski citāds pasākums vai saturiski nesalīdzināmi zemākas kvalitātes šovs.
Kas notiek tālāk?
Biļešu tirgotājs paziņo, ka biļešu nominālvērtība tiks atmaksāta, bet komisijas maksa 1,50 eiro par katru biļeti netiks atgriezta, jo tirdzniecības pakalpojums esot sniegts.
Rezultāts ir vienkāršs:
60 000 × 1,50 EUR = 90 000 EUR.
Tas nozīmē, ka patērētāji kopumā zaudētu 90 000 eiro, lai gan tieši viņi būtu maldinātā un cietusī puse.
Savukārt tirgotājs un negodīgais organizators, praktiski skatoties, no šādas sistēmas varētu iziet ar ekonomisku ieguvumu vai vismaz bez pilnas atbildības par to, kas patērētājiem nodarīts.
Tieši šeit “Jurista Balss” redz galveno apdraudējumu. Ja komisijas maksu drīkst paturēt jebkurā gadījumā, tad tiek radīts bīstams stimuls nopelnīt uz patērētāju zaudējumu rēķina. Un tas vairs nav tikai strīds par 1,50 eiro. Tas ir jautājums par visu sistēmu.
Bīstams precedents visai biļešu nozarei
Šāda prakse rada satraucošu precedentu. Tā parāda, ka arī neveiksmīga, atcelta, radikāli mainīta vai pat maldinoša darījuma gadījumā komersants var saglabāt sev daļu ienākumu, bet patērētājs paliek ar neatgūstamu izdevumu.
Tas apdraud uzticēšanos visai biļešu tirdzniecības nozarei. Jo, ja patērētāji sāk saprast, ka pat naudas atmaksa nenozīmē pilnu atmaksu, tad tiek grauta pati pirkuma drošības sajūta.
Sabiedrībai ir tiesības jautāt:
- vai tiešām komersants drīkst saglabāt sev labumu arī no izgāzuša darījuma;
- vai tirgus sistēma nav kļuvusi pārāk labvēlīga starpniekiem un pārāk nelabvēlīga patērētājiem;
- un vai patērētāju aizsardzības mehānismi šobrīd pietiekami reaģē uz šādām situācijām.
Šis nav tikai tehnisks jautājums par dažiem eiro
Dažs varētu teikt — tā ir tikai 1,50 eiro komisija. Taču tieši šādās “mazajās summās” bieži slēpjas lieli principi.
Ja sistēma atļauj paturēt nelielu komisiju no katras biļetes, tad masveida pasākumu gadījumā šie “nelielie” ieturējumi pārvēršas desmitos tūkstošu eiro. Un tad tas vairs nav sīkums. Tad tas kļūst par jautājumu, vai komercprakse nav strukturēta tā, lai patērētāju zaudējumi tiktu normalizēti.
Tāpēc šeit svarīgākais nav tikai konkrētā summa.
Svarīgākais ir princips:
ja darījums izgāžas, patērētājam nebūtu jābūt tam, kurš sedz sistēmas
atlikušās izmaksas.
Ko šajā situācijā vajadzētu vērtēt PTAC un likumdevējam
Šī situācija skaidri rāda, ka jautājums nav atrisināts līdz galam. Tas būtu nopietni jāvērtē gan Patērētāju tiesību aizsardzības centram, gan arī plašākā līmenī — likumdevējam un tiesību piemērotājiem.
Nepieciešams skaidri atbildēt:
- vai biļešu tirgotājs drīkst sistemātiski paturēt komisijas maksu par pasākumu, kas nav noticis vai būtiski neatbilst solītajam;
- vai patērētāja pilnas atlīdzināšanas princips nav svarīgāks par formālu atsauci uz “saņemtu starpniecības pakalpojumu”;
- un vai šādas līguma konstrukcijas vispār ir taisnīgas.
Ja uz šiem jautājumiem netiks sniegta skaidra atbilde, patērētājs arī turpmāk paliks vājākajā pozīcijā.
Jurista Balss secina
Saņemtais Biļešu Paradīzes e-pasts ir svarīgs ne tikai kā atbilde vienam klientam. Tas faktiski atklāj veselu domāšanas modeli, kurā biļešu tirgotājs uzskata, ka viņa komisijas ienākums ir aizsargājams arī tad, ja pats darījums ir izgāzies vai kļuvis strīdīgs.
“Jurista Balss” uzskata, ka šāda pieeja:
- nav taisnīga,
- ir juridiski apstrīdama,
- un var radīt bīstamu precedentu visai nozarei.
Patērētājs drīkst jautāt:
ja nauda tiek atmaksāta, kāpēc ne visa?
Bet sabiedrība drīkst jautāt vēl stingrāk:
vai Latvijā tiešām ir pieļaujama sistēma, kurā no patērētāju vilšanās un
zaudējumiem kāds tomēr nopelna?
Ja atbilde būs “jā”, tad apdraudēta ir ne tikai viena pircēja interese. Tad apdraudēta ir uzticēšanās visai biļešu tirdzniecības sistēmai.
“Jurista Balss” turpinās analizēt šo jautājumu.
PTAC vērtē iespējami maldinošu komercpraksi: “Dziesmu svētki “MANAI DZIMTENEI”" lieta izgaismo sistēmiskas problēmas
Foto: TV3
Gundars Ūdris:
Koncerts “Dziesmu svētki “MANAI DZIMTENEI””, kas paredzēts 2026. gada 11. jūlijā, kļuvis par vienu no pēdējā laika nozīmīgākajiem patērētāju tiesību gadījumiem Latvijā. Lieta vienlaikus skar vairākus būtiskus jautājumus — reklāmas patiesumu, organizatora maiņas caurskatāmību, patērētāju informēšanu un naudas atmaksas praksi.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir apstiprinājis, ka ir uzsācis lietas izvērtēšanu un pieprasījis skaidrojumu biedrībai “Latvijas Festivālu asociācija” par patērētājiem sniegto informāciju un iespējamām neatbilstībām.
Organizatora maiņa bez skaidra juridiskā pamata
“Jurista Balss” rīcībā esošie dokumenti liecina par būtisku neskaidrību attiecībā uz pasākuma organizatoru.
- Sākotnēji kā rīkotājs tika norādīts SIA “AUSS MEDIA”
- Vēlāk — biedrība “Latvijas Festivālu asociācija”
Turklāt:
- patērētāju rīcībā esošajās biļetēs joprojām atrodami atšķirīgi organizatora norādījumi;
- nav publiski skaidrots, uz kāda juridiska pamata notikusi tiesību un saistību nodošana.
PTAC skaidri norāda, ka tā rīcībā nav informācijas par šādas nodošanas juridisko pamatu, un šis jautājums ir īpaši pieprasīts skaidrojumam no biedrības.
Savukārt pirmstiesas brīdinājumā patērētāja vārdā tiek uzsvērts, ka šāda situācija rada būtisku nenoteiktību par to:
- ar kuru personu patērētājam ir līgums,
- kurš ir atbildīgs par saistību izpildi.
LNKC distancējas: “neesam rīkotāji”
Īpaši nozīmīga šajā lietā ir Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) pozīcija.
LNKC apstiprina, ka:
- ir saņēmis lūgumu sniegt informatīvu atbalstu;
- faktiski to ir darījis (publicitātes ietvaros);
- nav noslēdzis līgumu par līdzorganizēšanu un nav uzņēmies organizatora pienākumus.
Papildus:
- LNKC par organizatora maiņu uzzināja tikai no īsziņas;
- nav saņēmis nekādu juridisku pamatojumu šai maiņai.
Tas nozīmē, ka pat institūcija, kuras nosaukums varēja radīt uzticību patērētājiem, nav bijusi pilnvērtīgi informēta par būtiskām izmaiņām projektā.
Reklāma, partneri un iespējamā maldināšana
“Jurista Balss” jau iepriekš vērsās pie iesaistītajām pusēm ar jautājumiem par reklāmas saturu.
Dokumenti liecina par vairākām potenciāli problemātiskām pazīmēm:
- Raimonda Paula vārda izmantošana komunikācijā;
- atsauces uz fondu “Manai Dzimtenei”, kura statuss tika apšaubīts;
- atšķirīga informācija dažādās platformās.
PTAC konstatē, ka:
- vienā vietnē informācija par fondu jau ir noņemta;
- citā (estrade.riga.lv) tā vēl bija pieejama.
Vairāk nekā 70 patērētāji jau saņēmuši naudu atpakaļ
“Jurista Balss” rīcībā esošā informācija liecina, ka vairāk nekā 70 patērētāji jau ir saņēmuši naudas atmaksu par iegādātajām biļetēm.
Tas ir būtisks signāls, ka:
- prasījumi netiek automātiski noraidīti;
- pastāv reāls pamats uzskatīt, ka patērētāju tiesības šajā gadījumā var būt aizskartas.
Vienlaikus tas rada arī juridisku jautājumu:
ja nauda tiek atmaksāta daļai patērētāju, vai tas nozīmē, ka pakalpojuma
neatbilstība faktiski tiek atzīta?
Biļešu Paradīze neatgriež 1,50 EUR – vai tas ir likumīgi?
Patērētāji norāda uz vēl vienu problēmu: biļešu tirgotājs Biļešu Paradīze atmaksā biļetes cenu, bet neatmaksā komisijas maksu 1,50 EUR par katru biļeti.
Juridiskā analīze
Šeit saduras divas pieejas:
1. Tirgotāja pozīcija
Komisijas maksa var tikt uzskatīta par:
- atsevišķu pakalpojumu (biļetes pārdošanas nodrošināšana),
- kas jau ir izpildīts brīdī, kad biļete iegādāta.
2. Patērētāja pozīcija
Patērētājs faktiski maksā:
- vienotu summu par iespēju apmeklēt pasākumu.
Ja pasākums neatbilst solītajam vai rodas tiesības uz atmaksu, loģiski un juridiski pamatoti būtu atmaksāt visu samaksāto summu.
PTAC un ES prakse
Patērētāju tiesību pieeja Eiropā balstās uz principu, ka patērētājam nedrīkst rasties zaudējumi tirgotāja vai organizatora darbību dēļ.
Tādēļ automātiska komisijas maksas neatgriešana var būt:
- apstrīdama,
- potenciāli neatbilstoša patērētāju tiesību principiem.
Patērētāju tiesības: ko paredz likums
PTAC skaidro:
- patērētājam ir tiesības uz līgumam atbilstošu pakalpojumu;
- ja tas netiek nodrošināts — iespējama:
- cenas samazināšana,
- vai pilnīga naudas atmaksa.
Svarīgi:
līgums ietver ne tikai biļeti, bet arī visu pirms pirkuma sniegto informāciju.
Tas nozīmē, ka:
- reklāma,
- programmas apraksts,
- partneru norādes
— kļūst par juridiski nozīmīgu līguma daļu.
Pirmstiesas prasījumi jau sagatavoti
“Jurista Balss” rīcībā ir pirmstiesas brīdinājumi, kuros patērētāji pieprasa:
- pilnu naudas atmaksu (tostarp komisijas maksu),
- pamatojoties uz:
- maldinošu reklāmu,
- organizatora maiņu,
- būtiskām izmaiņām pasākuma saturā.
Šajos dokumentos uzsvērts:
ja sākotnēji
solītais pakalpojums netiek nodrošināts,
patērētājam
ir tiesības atteikties no līguma un prasīt pilnu atmaksu.
Plašāks precedents Latvijā
Šī lieta nav tikai par vienu koncertu.
Tā izgaismo sistēmiskas problēmas:
- cik caurskatāma ir pasākumu organizēšana;
- vai organizatora maiņa notiek juridiski korekti;
- cik uzticama ir reklāma;
- vai biļešu tirgotāji ievēro patērētāju intereses.
Īpaši nozīmīgs var kļūt jautājums:
vai Latvijā nepieciešams skaidrāks regulējums biļešu tirdzniecības komisiju atmaksai?
Ko zinām šobrīd
- PTAC lietu vērtē;
- organizatora maiņas juridiskais pamats nav skaidrs;
- vairāk nekā 70 patērētāji jau saņēmuši atmaksu;
- komisijas maksas jautājums paliek strīdīgs.
PTAC arī norāda, ka šobrīd nav informācijas, ka koncerts noteikti nenotiks, taču izvērtēšana turpinās.
Secinājums
Koncerta “Dziesmu svētki “MANAI DZIMTENEI”” lieta var kļūt par nozīmīgu precedentu Latvijas patērētāju tiesību praksē.
Tā parāda:
- cik svarīga ir pilnīga un patiesa informācija;
- cik būtiska ir juridiski korekta organizatora atbildība;
- un cik neaizsargāts var būt patērētājs situācijā, kur informācija mainās pēc pirkuma.
Ja komisijas maksas neatgriešana tiks atzīta par nepamatotu, tas var ietekmēt visu biļešu tirdzniecības nozari Latvijā.
“Jurista Balss” turpinās sekot šīs lietas attīstībai.
Nākotnes plānošana praksē – Saeimā eksperti spriedīs par efektīvu Latvijas attīstības plānošanas sistēmu
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Piektdien, 20.martā, Saeimā pulcēsies politikas veidotāji, eksperti, uzņēmēji un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai diskutētu par to, kā Latvijai gudrāk plānot savu attīstību nākamajām desmitgadēm. Augsta līmeņa ekspertu forumā “Latvijas stratēģiskās attīstības plānošanas arhitektūra: iekļaujoša nākotnēšana mērķtiecīgai pārveidei” tā dalībnieki meklēs praktiskus risinājumus, kā veidot mūsdienīgu, uz nākotnes scenārijiem balstītu attīstības plānošanu.
Diskusiju mērķis ir vienoties par efektīvāko un mūsdienīgāko sistēmu Latvijas ilgtermiņa attīstības plānošanai, kā arī par to, kā šajos plānos izvirzītos mērķus pēc iespējas precīzāk un konsekventāk īstenot praksē, uzsver Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Forumu atklās Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Ievadvārdus sacīs arī biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētājs un SIA “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents Juris Binde, kā arī Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics.
Savukārt ievadprezentācijās Latvijas Universitātes rektors, profesors Gundars Bērziņš, Latvijas Universitātes profesors un Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūta LaSER valdes priekšsēdētājs Daunis Auers, kā arī Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks ieskicēs nākotnēšanas pieeju, Latvijas ilgtermiņa plānošanas resursus un saikni starp īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanu.
Forumā paredzētas trīs tematiskas diskusijas. Pirmajā eksperti diskutēs par to, kā Latvijā pāriet uz jaunu stratēģiskās attīstības plānošanas pieeju – no dokumentos balstītas un fragmentāras plānošanas uz nepārtrauktu, scenārijos balstītu un iekļaujošu procesu. Diskusijā tiks analizēta arī citu valstu, tostarp Somijas un Igaunijas, pieredze, kā arī OECD rekomendācijas.
Otrajā diskusijā uzmanības centrā būs akadēmiskās vides, uzņēmēju, pašvaldību un politikas veidotāju sadarbība, meklējot veidus, kā līdzsvarot dažādu sabiedrības grupu īstermiņa un ilgtermiņa intereses un vienoties par kopīgu Latvijas attīstības redzējumu.
Savukārt trešajā diskusijā eksperti spriedīs par to, kā padarīt stratēģisko plānošanu par reālu lēmumu pieņemšanas instrumentu, nevis tikai dokumentu izstrādes procesu. Diskusijā tiks meklēti risinājumi, kā ilgtermiņa mērķus sasaistīt ar ikdienas politikas lēmumiem, skaidriem rādītājiem un sabiedrības līdzdalību.
Forums piektdien, 20.martā, notiks parlamenta Baltiešu zālē, Jēkaba ielā 6/8, un sāksies pulksten 10.00. Ikviens interesents tā norisei varēs sekot līdzi arī Saeimas tīmekļvietnē www.saeima.lv, kā arī parlamenta Facebook un Youtube kontos.
Saeimas Preses dienests
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti otrdien, 17.martā, vienbalsīgi atbalstīja deklarācijas projektu par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu. Komisija atzīst nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas.
“Ar šo deklarāciju mēs skaidri un nepārprotami nosodām padomju režīma īstenotajās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu, personu aizturēšanu un ievietošanu psihiatriskajās slimnīcās politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima. Komisijas priekšsēdētāja norāda, ka tādā veidā tika ierobežotas cilvēka pamattiesības, kā arī vajāti un sodīti okupācijas režīma pretinieki.
Komisija aicina Saeimu atzīt šīs represijas par noziegumiem un nosodīt visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo noziegumu īstenošanā.
Tāpat Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti atzīst, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu.
Starptautiskās psihiatru profesionālās organizācijas ir norādījušas, ka Padomju Savienībā izmantotie psihisko slimību diagnostikas kritēriji būtiski atšķīrās no starptautiskajā medicīnas praksē pieņemtajiem standartiem un tika izmantoti politisku represiju īstenošanai, minēts lēmuma projektā.
Pieņemot šo deklarāciju Saeima ne tikai nosodītu pagātnē pielietotās represīvās metodes, bet arī sniegtu politisku atbalstu vēsturiskās atmiņas institūcijām un Latvijas psihiatru profesionālajai kopienai turpināt pētīt un izvērtēt šos okupācijas režīma noziegumus, norāda L.Rasima.
Komisija lūgs lēmuma projektu iekļaut ceturtdienas, 19.marta, Saeimas sēdes darba kārtībā, informē L.Rasima. Saeimas 19.marta sēdes darba kārtībā jau ir iekļauti vairāki deputātu rosināti grozījumi likumos, kas paredz ar Saeimas lēmumu atjaunot statusu personām, kuras padomju okupācijas laikā nepamatoti ievietotas psihiatriskajās slimnīcās, un iespēju piešķirt šiem cilvēkiem politiski represētās personas statusu, kā arī likumprojekts “Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam".
Saeimas Preses dienestsKomisija konceptuāli atbalsta jaunu Sporta likuma projektu
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 17.martā, konceptuāli atbalstīja jaunu Sporta likuma projektu, kas paredz attīstīt mūsdienīgu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu sporta sistēmu Latvijā.
Jauna likuma projekts izstrādāts, lai pilnveidotu sporta nozares tiesisko regulējumu, precizētu sporta organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju kompetenci, kā arī ieviestu jaunu sporta nozares finansēšanas un pārvaldības modeli. Likumprojekts balstīts uz esošā regulējuma pamata, vienlaikus to būtiski modernizējot atbilstoši mūsdienu prasībām.
Komisijā uzsvērts, ka līdzšinējais Sporta likums, kas pieņemts 2002.gadā, vairs neatbilst nozares attīstības vajadzībām. Sporta pārvaldība un finansēšana šobrīd ir sadrumstalota, trūkst vienotas, datos balstītas pieejas un skaidru labas pārvaldības mehānismu. Jaunais regulējums palīdzēs šos trūkumus novērst, stiprinot atbildīgu, caurspīdīgu un efektīvu resursu izmantošanu.
Likumprojekta mērķis ir izveidot saprotamu un mūsdienu sporta standartiem atbilstošu sistēmu, skaidri nodalot publisko un privāto tiesību jomas, kā arī precizējot sportistu un sporta darbinieku nodarbinātības regulējumu.
Būtisks uzsvars likumprojektā likts uz bērnu un jauniešu sportu kā prioritāti. Tāpat akcentēta pašvaldību loma ilgtermiņa sporta attīstības plānošanā, īpašu uzmanību pievēršot fizisko aktivitāšu pieejamībai. Likumprojekts paredz veicināt arī sporta un izglītības sistēmas ciešāku sadarbību, kā arī paplašināt iedzīvotāju iespējas iesaistīties tautas sportā.
Jaunais regulējums paredz izveidot Valsts sporta fondu kā mērķētu instrumentu sporta attīstības atbalstam, dažādojot finansējuma avotus un veicinot efektīvāku līdzekļu sadali.
Plānots izveidot arī vienotu Sporta reģistru – centralizētu datu sistēmu, kurā apkopos informāciju par sporta organizācijām, sportistiem, treneriem, sporta izglītības programmām, sporta bāzēm un finansējumu. Tas veicinās datos balstītu lēmumu pieņemšanu un caurspīdīgāku nozares pārvaldību.
Likumā nostiprināti arī labas pārvaldības, godīgas spēles, drošības un ētikas principi, kā arī noteikti skaidri sporta federāciju atzīšanas kritēriji un prasības finanšu pārskatu publiskai pieejamībai.
Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, jaunajā likumā plānots saglabāt ierobežojumus attiecībā uz agresorvalstīm – aizliegumu organizēt sporta sacensības un piedalīties tajās ar Krievijas un Baltkrievijas pārstāvju līdzdalību, kā arī ierobežojumus sadarbībai ar šo valstu sporta struktūrām.
Lai jaunais regulējums stātos spēkā, tas vēl jāskata Saeimā trīs lasījumos. Plānots, ka jaunais Sporta likums varētu stāties spēkā šī gada 1.jūlijā.
Saeimas Preses dienests
Plānoti uzlabojumi dzīvesvietas deklarēšanā: īpašnieki automātiski saņems paziņojumus par deklarācijām viņu mājokļos
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija otrdien, 17. martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, kas nostiprinās īpašnieku tiesības savlaicīgi saņemt informāciju par personām, kuras deklarējušas dzīvesvietu viņu īpašumā bez tiesiska pamata.
Komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs uzsver, ka izmaiņas būtiski uzlabo sistēmas caurskatāmību: „Šie grozījumi stiprinās īpašnieku drošību un palīdzēs savlaicīgi novērst gadījumus, kad personas deklarējas svešos īpašumos bez tiesiska pamata.”
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) īpašniekam nosūtīs paziņojumu uz viņa oficiālo elektronisko adresi, ja kāda persona būs deklarējusi dzīvesvietu attiecīgajā īpašumā. Tas ļaus īpašniekam savlaicīgi pārliecināties par deklarēšanās tiesiskumu un nepieciešamības gadījumā rosināt deklarācijas anulēšanu.
Tāpat grozījumi paredz, ka gadījumos, kad personai pēdējo trīs gadu laikā deklarētā dzīvesvieta ir anulēta par nepatiesu ziņu sniegšanu, turpmāk jaunā deklarācija būs jāiesniedz tikai klātienē, uzrādot dokumentus, kas apliecina tiesisko pamatu uzturēties adresē.
Grozījumi paredz, ka iestādēm būs pienākums anulēt dzīvesvietu, ja konstatēts, ka persona faktiski vairs nedzīvo attiecīgajā īpašumā, bet Ārlietu ministrijai paredzētas tiesības diplomātisko un konsulāro personu dzīvesvietas reģistrēt Fizisko personu reģistrā.
Saskaņā ar likuma grozījumos noteiktajiem pārejas noteikumiem informēšanas pienākums īpašniekiem stāsies spēkā 2026. gada 1. martā, un tas nebūs attiecināms uz deklarācijām, kas veiktas pirms šī datuma. Savukārt grozījumi par klātienes deklarāciju nepatiesu ziņu gadījumā un atbilstošie kontroles mehānismi stāsies spēkā 2026. gada 1. decembrī.
PMLP dati liecina, ka no vairāk nekā 200 tūkstošiem deklarēšanās gadījumu gadā ap 400 personu deklarē savu dzīvesvietu īpašumos, kuros tām nav tiesību dzīvot.
Komisijas atbalstītie grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
Saeimas Preses dienests
Pašvaldībām tagad plašākas pilnvaras izklaides trokšņa ierobežošanai
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeima ceturtdien, 12.martā, galīgajā lasījumā pieņēma likuma “Par piesārņojumu” izmaiņas, kas pašvaldībām dod iespēju ierobežot izklaides troksni un šādos gadījumos izdot saistošos noteikumus.
“Cilvēkiem ir tiesības uz mieru un kvalitatīvu dzīves vidi savās mājās, tāpēc pašvaldībām jābūt reāliem un efektīviem instrumentiem, lai savā teritorijā ierobežotu pārmērīgu izklaides radītu troksni. Ar šiem grozījumiem dodam vietvarām iespēju noteikt kārtību, izsniegt atļaujas un kontrolēt prasību ievērošanu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības interesēm un iedzīvotāju tiesībām uz mieru,” uzsver par likumprojektu atbildīgās komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Izmaiņas paredz, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas izklaides vietās vai dažādu pasākumu laikā, izņemot treniņšaušanā, šaušanas sacensībās un medībās.
Pašvaldība varēs izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā un izklaides vietās tiks radīts troksnis. Vietvara varēs arī noteikt prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana.
Tāpat noteikumos pašvaldība varēs arī noteikt prasības attiecībā uz skaņas izolāciju un to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana. Pašvaldība varēs noteikt arī institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi.
Līdz šim likums noteica, ka pašvaldībām un transporta infrastruktūras pārvaldītājiem jāvērtē un jāsamazina vides troksnis, izstrādājot trokšņa kartes un rīcības plānus, kā arī jāinformē sabiedrība un jāievēro valdības noteiktās prasības.
Saeimas Preses dienests
Arī Saeima varēs atjaunot statusu padomju psihiatrijas represiju upuriem
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 11.martā, konceptuāli atbalstīja likumu izmaiņas, kas paredz arī ar Saeimas lēmumu atjaunot statusu personām, kuras padomju okupācijas laikā nepamatoti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās. Tāpat šiem cilvēkiem varēs piešķirt politiski represētās personas statusu. Izmaiņas rosinājuši Saeimas deputāti.
Patlaban likums jau ļauj šādām personām atjaunot savu statusu un novērst nepamatotās sekas, iesniedzot pieteikumu prokuratūrā. Tomēr praksē daudzi cilvēki šo iespēju neizmanto. Bieži tas notiek tāpēc, ka viņiem nav pārliecības par ekspertu komisijas objektivitāti vai arī viņi ir sasnieguši cienījamu vecumu un viņiem ir grūti iesaistīties sarežģītās procedūrās, norāda deputāti.
Ar grozījumiem paredzēts ieviest papildu iespēju – personas statusu varēs atjaunot arī Saeima ar atsevišķu lēmumu gadījumos, kad to nebūs iespējams izdarīt patlaban spēkā esošajā kārtībā. Iesniegumus par statusa atjaunošanu izvērtēs Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija. Tā varēs pieprasīt dokumentus, uzklausīt liecības un piesaistīt ekspertus. Ja komisija secinās, ka persona nepamatoti bija ievietota psihiatriskajā iestādē, tā varēs sagatavot Saeimas lēmuma projektu.
Saeimas lēmums varēs paredzēt arī izmaiņas attiecīgās personas datu reģistros un citus ar statusa atjaunošanu saistītus pasākumus. Lēmuma izpildi uzraudzīs prokuratūra.
Līdz ar grozījumiem plānots paplašināt to cilvēku loku, kuri varēs saņemt politiski represētās personas statusu. Tas attieksies arī personām, kuras padomju laikā nepamatoti ievietoja psihiatriskajās slimnīcās. Deputāti uzsver, ka šīs izmaiņas vērstas uz vēsturiskā taisnīguma nodrošināšanu un no jauna apliecina nosodījumu politisko represiju radītajām sekām. Grozījumi nemainīs līdzšinējo kārtību, kādā piešķir politiski represētās personas statusu. Lēmumu arī turpmāk pieņems Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, izvērtējot iesniegtos dokumentus.
Padomju laikā okupācijas vara psihiatriju nereti izmantoja politisko pretinieku apspiešanai. Cilvēkus, kuri kritizēja režīmu, piedalījās protestos vai citādi pauda atšķirīgus uzskatus, varēja pasludināt par psihiski slimiem un ievietot psihiatriskajās slimnīcās.
Lai izmaiņas likumā “Par Latvijas un PSRS psihiatriskajās ārstniecības iestādēs laika posmā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam nepamatoti ievietotajām personām” un likumā “Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” stātos spēkā, tās vēl jāpieņem Saeimai.
Tāpat deputāti pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par individuālā taisnīguma nodrošināšanu Aleksandram Rīgam". A.Rīga kā padomju varai un ideoloģijai nevēlama persona tika pakļauts represijām – ieslodzījumā psihiatriskajā ārstniecības iestādē. Šis likums nepieciešams, lai novērstu padomju okupācijas laikā īstenotās represijas un to radītās sekas, ar kurām A.Rīga saskaras joprojām.
Saeimas Preses dienests
Saeima paplašina mobilo tālruņu liegumu skolās – tos skolēni varēs izmantot tikai no 10.klases
Foto: Reinis Inkēns, SaeimaSaeima ceturtdien, 12.martā, lēma paplašināt mobilo tālruņu lietošanas liegumu skolās, nosakot, ka turpmāk skolēni tos nedrīkstēs izmantot visā pamatskolā – no 1. līdz 9.klasei. Kā izņēmums būs gadījumi, kad skolotājs tos būs atļāvis izmantot mācību procesā.
Līdz šim aizliegums attiecās tikai uz 1.-6.klašu skolēniem, bet no nākamā mācību gada mobilos telefonus skolās drīkstēs izmantot tikai no 10.klases, paredz galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Izglītības likumā.
“Izmaiņas dod skaidru signālu izglītības iestāžu dibinātājiem ierobežot mobilo tālruņu bezmērķīgu lietošanu skolās. Pētījumi rāda, ka pat izslēgta personīgā mobilā tālruņa klātbūtne var negatīvi ietekmēt cilvēka kognitīvās spējas, kā arī palielināt digitālās emocionālās vardarbības risku. Tāpēc svarīgi, ka ierobežojums turpmāk attieksies uz visu pamatskolu, lai stundu laikā skolēni spētu labāk koncentrēties mācībām,” uzsver par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Liegums izmantot mobilos tālruņus visā pamatskolā stāsies spēkā 2026.gada 1.jūnijā.
Saeimas Preses dienests
Gunārs Jākobsons – Latvijas sporta balss, diplomēts jurists un “Mikrofona aptaujas” vadītājs, kuru Jurista Balss plāno atkārtoti pieteikt Ginesa rekordu grāmatai
Foto: Elza Lazdiņa
Publikācija: Gundars Ūdris
Latvijas sporta un kultūras vēsturē ir personības, kuru veikums pārsniedz vienas profesijas robežas. Viens no šādiem cilvēkiem ir Gunārs Jākobsons — sporta reportieris ar vairāk nekā 6000 spēļu komentāru, diplomēts jurists ar maģistra grādu un arī leģendārās Mikrofona aptauja vadītājs, kura balss kļuva par neatņemamu Latvijas radio tradīciju.
Jākobsons nekad nav strādājis par juristu klasiskajā izpratnē, taču viņš pats vairākkārt uzsvēris, ka jurista domāšana — precizitāte, analītika, faktu pārbaude un spēja strukturēt informāciju — ir bijusi viņa profesionālās izcilības pamats.
Kultūras un sporta balss vienā personā
Gunārs Jākobsons nav tikai sporta žurnālists. Viņš ir arī cilvēks, kurš vadīja vienu no populārākajiem Latvijas radio projektiem — Mikrofona aptauja.
Šis pasākums bija ne tikai muzikāls notikums, bet arī sabiedrisks fenomens, kas vairākas desmitgades vienoja klausītājus visā Latvijā. Gunārs Jākobsona balss un stils piešķīra aptaujai īpašu autoritāti un siltumu.
Viņa profesionālā darbība cieši saistīta ar Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, kuru arhīvos saglabāti tūkstošiem sporta reportāžu un kultūras programmu.
Šī daudzpusība — spēja vienlīdz pārliecinoši komentēt sporta notikumus un vadīt kultūras raidījumus — vēl vairāk apliecina viņa vietu Latvijas mediju vēsturē.
Kāpēc atkārtots pieteikums Ginesa rekordu grāmatai ir nepieciešams
Viņa profesionālajā kontā ir reportāžas no 13 olimpiskajām spēlēm un 30 pasaules čempionātiem hokejā.
Gunārs Jākobsons ir viens no visilgāk strādājošajiem radio diktoriem Pasaulē. Uz doto brīdi, iespējams, - visvecākais un visilgāk strādājošais sporta reportieris Pasaulē.
Kad pirmo reizi Gunāru pieteica Ginesa rekordu grāmatai, tobrīd viņa profesionālo ilgmūžību pārspēja kāds amerikāņu žurnālists, desmit gadus vecāks par Gunāru Jākobsonu.
Izdevums Jurista Balss uzskata, ka Jākobsona sasniegums ir pelnījis starptautisku atzinību un vietu Guinness World Records.
Redakcijas vērtējumā viņa veikums ir unikāls pasaules mērogā un kultūrvēsturiski nenovērtējams.
Tieši tāpēc Jurista Balss ir gatava sagatavot atkārtotu, juridiski korektu un starptautiski saprotamu pieteikumu, balstītu uz pilnīgu pierādījumu kopumu.
Latvijas pienākums — dokumentēt savas izcilības
Gunārs Jākobsons ir cilvēks, kurš ar savu darbu ir pierādījis, ka izcilība nav nejaušība. Tā ir mūža disciplīna, kurā juridiskā precizitāte un sporta kaislība saplūst vienā balsī, kas kļuvusi par Latvijas skaņu celiņu.
Tāpēc Jurista Balss uzskata, ka šāds sasniegums ir pelnījis vietu Guinness World Records — un ir gatava nodrošināt, lai šoreiz pieteikums būtu neapstrīdams, pilnīgs un starptautiski pārliecinošs.
“Jurista Balss” izdevējs sūdz tiesā “Bezpaula” Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” organizatorus
Foto: Gundars Ūdris (ilustratīva nozīme)
Publikācija: Māris Krautmanis (avots: nra.lv)
Juriskonsults un aktīvs sabiedrības pārstāvis, interneta lapas “Jurista balss” izdevējs Gundars Ūdris intervijā nra.lv atklāja, ka tuvākajā laikā iesniegs tiesā pieteikumu pret Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” organizatoriem, prasot atpakaļ par biļetēm samaksāto naudu.
Viņš pārstāvēs 10 vai vairāk fiziskas personas, kas iegādājušās biļetes uz Dziesmu svētkiem “Manai dzimtenei”, kuru norise paredzēta 11. jūlijā Mežaparka lielajā estrādē. Tie ir viņa ģimenes locekļi, draugi, paziņas un citi cilvēki, kas uzskata, ka maldināti par šo dziesmu svētku pozitīvo saistību ar Maestro Raimondu Paulu. Jo plašsaziņas līdzekļos vēstīts, ka Raimonds Pauls cenšas nepieļaut, lai šāds koncerts notiktu, un ir atsaucis visas pilnvaras citiem rīkoties viņa vārdā.
G. Ūdris ir lūdzis paskaidrojumus organizatoriem, uzņēmumam “Biļešu paradīze” un Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC). Tāpat ar līdzīgiem iesniegumiem dažādās vietās ir vērsušies arī citi biļešu īpašnieki. G. Ūdrim ir atbildi sniedzis tikai PTAC. “Tāpēc nekas cits neatliek, kā iesniegt prasību tiesā,” saka jurists. “Izskatās, ka var gadīties, ka nebūs, ko no viņiem ņemt. Baltiem diegiem tur viss ir sašūts. Tā ir diezgan brutāla shēma - sākumā lielāko daļu biļešu iztirgo SIA, pēc tam tā tiek nomaina uz pusnoslīkušu biedrību, kurai astoņpadsmitgadīgs jaunietis ir iecelts par izpildinstitūcijas valdes locekli.”
“Un kāpēc vispār biedrība?” neizpratnē ir G. Ūdris. “Tas ir komercpasākms. Tad kādā sakarā tur biedrība iesaistīta?
Rodas šādi jautājumi, un šādas ir bažas.
Izdomāts klāt vēl arī kāds fonds “Manai dzimtenei”, kas vispār, šķiet, reāli neeksistē.”
nra.lv savulaik rakstīja, ka publiski ir izskanējušas pat četras juridiskas personas, kuras, izmantojot Raimonda Paula vārdu, organizē gaidāmo pasākumu: biedrība “Manai Dzimtenei”, biedrība “Latvijas Festivālu asociācija”, SIA “Auss Media” un fonds “Manai Dzimtenei”. Tāpēc ir mazliet sajukums par to, kas ar ko nodarbojas. G. Ūdris domā, ka būs jāvēršas ar prasību pret SIA “Auss Media” un biedrību “Latvijas Festivālu asociācija”. “Tā tas var būt, ka ir gan vairāki prasītāju, gan vairāki atbildētāji,” pieļauj G. Ūdris.
No “Biļešu Paradīzes” naudu nevar dabūt
”Biļešu Paradīze” nav G. Ūdrim, bet ir sniegusi atbildi vienai citai personai, kas iegādājusies biļeti un lūdza atgriezt naudu. “Organizatori ir uzticami partneri un biedrības organizētie pasākumi līdz šim noritējuši saskaņā ar organizatoru norādīto informāciju.
Tā kā
pasākuma sagatvošana un programmas īstenošana rīt saskaņā ar pasākuma aprakstā
un arī mājas lapā norādīto, pasākums nav mainīts vai atcelts, līdz ar to arī
biļešu maiņa vai atgriešana nav iespējama.
Ja, iegādājoties biļetes, pirkumam pievienota apdrošināšana un
kādu iemeslu dēļ nevarat apmeklēt pasākumu, sazinoties ar apdrošinātāju,
iespējams risināt jautājumu par biļešu kompensāciju,” viņai atbildēja “Biļešu
Paradīze”.
“Nu nav gan gluži tā, kā apgalvo biļešu tirgotājs, jo pasākuma sagatavošana nerit saskaņā ar pasākuma aprakstā sākotnēji minēto. Tāpat viens tik ļoti “uzticamais” organizators – biedrība “Latvijas Festivālu asociācija” ir tāda, kura iepriekš koncertus nav rīkojusi un trīs vai četrus gadus nav sniegusi atskaiti,” norāda G. Ūdris, tomēr viņš nedomā vērsties pret “Biļešu Paradīzi”, kas “ir tikai tirgotājs”.
Latvijas Nacionālais kultūras centrs nav piedalījies koncerta organizēšanā
G. Ūdris interesējies arī, kāpēc pērn publiski izskanējis Latvijas Nacionālā kultūras centra (LNKC) nosaukums, radot iespaidu, ka LNKC varētu būt iesaistīts Dziesmu svētku “Manai Dzimtenei” rīkošanā. “Tomēr – nē, izradās, ka nav vis,” jurists saka. “LNKC man atsūtīja skaidrojumu, ka nav tiesīgs lemt par naudas atgriešanu patērētājiem par iegādātajām koncerta biļetēm. LNKC sniedzis tikai informatīvu atbalstu un komunikācijas atbalstu koncerta popularizēšanā, bet par koncerta plānošanu, organizēšanu un koncerta organizatora pienākumu izpildi atbilstoši Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma 10. pantam atbildīgs ir SIA “AUSS MEDIA”.”
LNKC nav saņēmis un nesaņem nekādu atlīdzību vai ieņēmumus saistībā ar koncertu, nesedz koncerta izmaksas un negūst peļņu vai citu mantisku labumu, jo nav koncerta rīkotājs, G. Ūdrim paskaidrojusi LNKC direktore Signe Pujāte.
Nedrīkst maldināt, bet jāvēršas tiesā
Vairākus jautājumus G. Ūdris uzdevis Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC).
PTAC ir paskaidrojis, ka patērētājam adresētie materiāli par piedāvāto pakalpojumu (piemēram, reklāma) nedrīkst būt patērētājus maldinoši.
Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja, ņemot vērā visus apstākļus, patērētājs tās ietekmē pieņem vai var pieņemt tādu lēmumu par rīcību saistībā ar darījumu, kādu viņš citādi nebūtu pieņēmis. Komercpraksi uzskata par maldinošu, ja tās ietvaros tiek sniegta nepatiesa informācija vai šī informācija jebkādā veidā, tostarp vispārējās pasniegšanas ziņā, maldina vai varētu maldināt vidusmēra patērētāju pat tad, ja faktiski ir pareiza.
Lai izvērtētu Biedrības (biedrība “Latvijas Festivālu asociācija, red.) komercpraksi, sniedzot patērētājiem Koncerta piedāvājumu, PTAC ir pieprasījis Biedrībai sniegt skaidrojumu, ko PTAC pēc tā saņemšanas izvērtēs un veiks nepieciešamās uzraudzības darbības.
Vienlaikus atzīmējams, ka normatīvie akti neparedz PTAC tiesības pieņemt lēmumu individuālā lietā attiecībā uz personu, kurai negodīga komercprakse ir radījusi kaitējumu. Tādējādi atsevišķu civiltiesisku strīdu izskatīšana ietilpst tiesas kompetencē.
Saskaņā ar Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma persona, kurai negodīga komercprakse nodarījusi kaitējumu, ir tiesīga celt prasību tiesā likumā noteiktajā kārtībā.
Jautājumā par koncerta organizatoru nomaiņu no SIA uz biedrību PTAC paskaidro, ka patērētājam ir tiesības saņemt vispusīgu un pilnīgu informāciju par pakalpojumu. Tādējādi patērētājam ir tiesības saņemt informāciju, ja tiek mainīts pakalpojuma sniedzējs (pasākuma organizators), piemēram, lai patērētājs nepieciešamības gadījumā varētu vērsties pie konkrētā pasākuma organizatora. PTAC rīcībā patlaban nav informācija, vai un uz kāda tiesiska (juridiska) pamata SIA “Auss Media” ir nodevusi savas tiesības un saistības Biedrībai kā Koncerta organizatoram. Saistībā ar
minēto PTAC ir pieprasījis Biedrībai sniegt skaidrojumu.
Tāpat PTAC atzīst, ka informācijai par piedāvāto pakalpojumu jābūt patiesai, un ir pieprasījis paskaidrojumus no biedrības “Latvijas Festivālu asociācija” par fonda “Manai Dzimtenei” iesaisti un sadarbību ar LNKC.
Un vēl PTAC paskaidro: “Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma 29.panta pirmo daļu patērētājs, kuram sniegts līguma noteikumiem neatbilstošs pakalpojums, vispirms ir tiesīgs pieprasīt, lai pakalpojuma sniedzējs bez
atlīdzības novērš sniegtā pakalpojuma neatbilstību līguma noteikumiem. Ja tas nav iespējams, patērētājs ir tiesīgs prasīt, lai pakalpojuma sniedzējs attiecīgi samazina pakalpojuma cenu vai atmaksā par pakalpojumu samaksāto naudas summu. Samazinot cenu vai atceļot līgumu un
atmaksājot patērētājam par pakalpojumu samaksāto naudas summu, var tikt ņemts vērā labums, ko patērētājs guvis, izmantojot pakalpojumu, un par ko līgumslēdzējas puses ir vienojušās. Ar līguma noteikumiem minētajā gadījumā būtu saprotama pasākuma (Koncerta) programma un patērētājiem sniegtā informācija pirms līguma noslēgšanas.
Ja ir pamats uzskatīt, ka piedāvātais pakalpojums, kāds tas tika solīts nsākotnēji, šobrīd vairs netiek piedāvāts (piemēram, ir mainīta sākotnēji solītā Koncerta programma), patērētājs (kurš iegādājies biļetes uz
Koncertu ar sākotnēji solīto programmu) ir tiesīgs vērsties ar prasījumu pie Koncerta organizatora.
Ja patērētāju neapmierina Koncerta organizatora sniegtā atbilde vai piedāvātais risinājums, patērētājam ir tiesības vērsties PTAC.
Pārbaudot biļešu tirgotāja vietnē pieejamo informāciju par
Koncertu, PTAC nekonstatē, ka patērētājiem patlaban tiktu sniegta informācija, ka Koncerts notiek sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūra centru. Lietas apstākļu noskaidrošanai PTAC ir pieprasījis Biedrībai sniegt
skaidrojumu.
PTAC rīcībā patlaban nav informācijas, kas liecinātu, ka Koncerts plānotajā datumā nenotiks.”
G. Ūdris atklāja, ka atbildi no PTAC gaidījis ļoti ilgi. Taču tas saprotami, jo PTAC ikdienā strādā ar tādām tēmām, kā nekvalitatīvas mēbeles internetveikalā vai automašīnas, kurām nākamajā dienā pēc iegādes nokrīt riteņi. Taču te ir runa par pakalpojumiem, kas nav vis kaut kāds suņu manikīrs, bet dziesma, gars, kaut kas augsts un netverams. Tas var mulsināt.
Varbūt kaut kāds šķidrs koncerts notiks
Ko “Jurista balss” izdevējs cer panākt, iesūdzot tiesā Dziesmu svētku “Manai dzimtenei” organizatorus? Un vai beigās nebūs tā, ka par spīti Maestro paustajam, ka viņš gribētu šo pasākumu aizliegt, tas tomēr notiks?
“Jā, ir iespējams, ka kaut kāds šķidrs koncerts notiks. Bet tajā nebūs ne tik daudz koru, ne diriģentu, ne dziedātāju kā tika sākumā izreklamēts,” pieļauj G. Ūdris.
“Es vēlos palīdzēt atgūt naudu tiem, kas iegādājušies biļetes. Un arī principa lieta ir šī. Tā ir maldināšana, kas ir radījusi vilšanās sajūtu. Kad es pirmo reizi uzzināju, ka būs Raimonda Paula Dziesmu svētki “Manai dzimtenei”, es nodomāju, cik lieliski – trīs tik izcilas lietas vienuviet. Taču izrādījas, ka, ja attin vaļā spožo ietinamo papīru, iekšā ir diezgan bojāts produkts,” savu nostāju paskaidroja G. Ūdris.