Par iniciatīvu “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību”
2024. gada 1. martā portālā ManaBalss.lv tika sākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšana iniciatīvai “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību” atbalstam (https://manabalss.lv/valsts amatpersonu-atbildiba-pret-sabiedribu/show).
Līdz 2024. gada 19. novembra plkst. 14:13 iniciatīvu parakstīja 10’600 atbalstītāji. Savāktie paraksti liecina par iniciatīvas aktualitāti un nozīmību Latvijas pilsoņu vidū. Pēc organizācijas ManaBalss publiskotā aicinājuma, es pārņemu šīs iniciatīvas tālāko virzību.
Valsts amatpersonu rīcība un lēmumi ir būtiski sabiedrības interesēm. Diemžēl jau gadu desmitiem sabiedrība sastopas ar gadījumiem, kad valsts amatpersonas veic prettiesiskas darbības un pieņem lēmumus pret sabiedrības interesēm, kuru rezultātā gan sabiedrība kopumā, gan atsevišķas personas cieš kā morālus, tā materiālus zaudējumus. Rezultātā tiek grauta sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonu institūtam.
Publiskajā telpā pastāvīgi parādās informācija par piesavināšanos, atsevišķu personu interešu nelikumīgu lobēšanu, nelikumīgiem iepirkumiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, piešķirto pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, nepamatotu un nelikumīgu atalgojumu piešķiršanu u.c. Par konstatētajiem gadījumiem pret valsts amatpersonām tiek uzsākti gan administratīvie, gan kriminālprocesi, gan ir celtas civilprasības tiesās par nodarīto zaudējumu atmaksāšanu. Tomēr prakse rāda, ka minētie procesi neattur valsts amatpersonas no vēlmes pārkāpt likumu. Nosacījums likumā, ka, konstatējot minētos pārkāpumus, valsts amatpersonām ir jāatmaksā saņemtā alga, atturēs amatpersonas no prettiesiskām darbībām un vairos sabiedrības uzticību valsts amatpersonām.
Šāda prakse jau ir attiecībā pret daļu amatpersonu — maksātnespējas administratoriem. Tās tiesiskumu ir atzinusi Satversmes tiesa un tam piekrīt gan Tieslietu ministrija, gan Saeima. Ir dīvaini, ka tikai administratoru pārkāpumi tiek traktēti kā būtiski sabiedrības interesēm, lai gan to darbība faktiski ietekmē tikai konkrēto kreditoru intereses, bet citu amatpersonu mantiskā atbildība nav atrunāta, lai gan viņu darbības skar visu sabiedrību.
Kā noteikt amatpersonas atlīdzības daļu, kas ir saņemta nepamatoti, ir jau nākamais jautājums. Šeit runa ir tikai par principu. Es ierosinu to atrunāt atbilstīgajos likumos. Pieļauju, ka tas visdrīzāk nozīmētu likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" papildināt 30. pantu ar (6) daļu, ietverot tajā šādus nosacījumus – ka valsts amatpersonai saņemtā amata atlīdzība jāatmaksā gadījumā, ja valsts amatpersona tiek atcelta no amata par to, ka:
1) attiecībā uz valsts amatpersonu kriminālprocesa ietvaros pieņemts lēmums par procesuālā piespiedu līdzekļa – noteiktas nodarbošanās aizlieguma – piemērošanu, ar kuru noteikts ierobežojums pildīt amata pienākumus;
2) valsts amatpersona nepilda tiesas nolēmumus;
3) valsts amatpersona nepilda uzraugošās iestādes uzlikto tiesisko pienākumu;
4) valsts amatpersona atzīstama par ieinteresēto personu tās pienākumu izpildē attiecībā uz trešajām personām;
5) valsts amatpersona ļaunprātīgi izmanto savas pilnvaras;
6) valsts amatpersona ir personiski ieinteresēta tās pieņemtajos lēmumos vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par valsts amatpersonas objektivitāti.
Līdz ar to tiks vairota gan amatpersonu atbildība, gan sabiedrības uzticēšanās valsts amatpersonām. Un paredzami mazāk būs valsts līdzekļu izzagšanas un negodīgas konkurences.
Uz doto brīdi iniciatīva atrodas Saeimā, kur Saeimas Analītiskais dienests gatavo apskatu “Valsts amatpersonu mantiskās atbildības regulējums un piemērošanas prakse Eiropas Savienības dalībvalstīs: prettiesisku lēmumu un darbību seku novēršana”.
MIL "Jurista Balss" turpinās sekot līdzi notikumu attīstībai.