Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Senāta departamentu priekšsēdētāju preses konference 2026.gada 16. janvārī. Uz Jurista Balss jautājumiem Atbild Civillietu departamenta priekšsēdētājs, senators: Normunds Salenieks.
Jautā MIL “Jurista Balss” izdevējs: Gundars Ūdris:
Man ir jautājums par grozījumiem brīdinājuma kārtībā. Vai šie grozījumi nav sasteigti, ņemot vērā, ka parādniekam vairs nav obligāti jāizņem pastā brīdinājums? Kamēr visām fiziskajām personām nav ieviesta obligāta e‑adrese, daudzi cilvēki dzīvo citur, nevis deklarētajā dzīvesvietā. Vai tas neradīs situāciju, ka – tāpat kā iepriekš – daudzas lietas tiek ierosinātas un virzītas bez parādnieka faktiskas informētības? Piedzinēji un kreditori varētu uzskatīt, ka process ir vienkāršots, un tas var radīt papildu problēmas.
Atbild Civillietu departamenta priekšsēdētājs, senators: Normunds Salenieks:
Protams, jāskatās korelācijas un riski. Iepriekšējā kārtība bija neefektīva – ja atmiņa neviļ, apmēram 80% pieteikumu tika atstāti bez virzības, jo nebija iespējams brīdinājumu nodot rokās. Tagad šādas problēmas var mazināties, taču jebkuras jaunas formas ieviešanā var rasties sarežģījumi. Cilvēkam tomēr ir jābūt sasniedzamam. Turklāt ir gadījumi, kad brīdinājuma kārtību nemaz nevar izmantot – piemēram, ja parādnieka deklarētā adrese nav zināma, ja viņš dzīvo ārpus Latvijas u.tml.
Šis ir tikai pirmais gads, kopš jaunā kārtība darbojas, tāpēc, protams, ir daudz, ko pilnveidot. Pašlaik tiek apsvērta arī sistēmas automatizācija, jo fiziska tiesneša klātbūtne ne vienmēr ir nepieciešama. Tas ir virziens, kurā iet arī Vācija.
Jautā MIL “Jurista Balss” izdevējs: Gundars Ūdris:
Runājot par tiesvedībām, kas saistītas ar kopīpašuma izbeigšanu un izpirkuma tiesību izmantošanu – tās bieži velkas gadiem. Piemēram, vienā lietā, kurā es piedalos, apelācijas instance pagājušā gada 16. aprīlī nodeva lietu atpakaļ pirmajai instancei. Tas nozīmē, ka process ilgst jau 10 gadus. Šajā lietā ir iesaistīti apmēram 30 kopīpašnieki, kuri saka: “Mēs 10 gadus neko nevaram darīt ar savu īpašumu.” Un tagad atkal viss sākas no jauna, un nav zināms, cik ilgi tas vēl turpināsies.
Un, lai arī ir veikti uzlabojumi Civillikumā – piemēram, pieņemts 1074.prim viens pants –, taču vai Augstākā tiesa ir rosinājusi vēl kādus risinājumus likumdevējam, lai šādas lietas nevilktos vairāk nekā desmit gadus?
Atbild Civillietu departamenta priekšsēdētājs, senators: Normunds Salenieks:
Protams, šajās lietās var būt gan objektīvi, gan subjektīvi apstākļi, īpaši apsaimniekošanas strīdos, kur iesaistīti daudzi dalībnieki. Dzīvokļu īpašnieki mainās, kāds nomirst, kamēr notiek mantojuma process, un lietas kļūst sarežģītas. Tas viss sākas jau ar paziņošanas problēmām.
Runājot par to, vai Senāts kaut ko dara – jā, piemēram, ir interesants Senāta lēmums, ar kuru tika iesniegts pieteikums Satversmes tiesā par Civillikuma 416. panta 7. daļas atbilstību Satversmei[1]. Šī norma paredz, ka, ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij vai pašvaldībai uz bezsaimnieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas visas parādsaistības, apgrūtinājumi un aizlieguma zīmes.
Konkrētajā lietā bija strīds par nostiprinājuma lūguma ierakstīšanu pēc juridiskas personas izslēgšanas no Uzņēmumu reģistra. Kooperatīva īpašumā bija garāžas, kas bija iznomātas, taču, piemērojot apstrīdēto normu, valstij nostiprinot īpašuma tiesības, visi līgumi faktiski zaudētu spēku. Tāpēc Senāts vērsās Satversmes tiesā un lūdza atzīt normu par spēkā neesošu. Lieta vēl nav izskatīta, un tiesvedība ir apturēta.
Kas attiecas uz apsaimniekošanas jautājumiem – nākamgad plānots plašs tiesu prakses apkopojums par šiem jautājumiem, jo pagājuši vairāk nekā 10 gadi kopš iepriekšējā apkopojumaAvots "Jurista Balss"