Par koncertu "Manai Dzimtenei" – ne viss ir melns vai balts
Publikācija: Gundars Ūdris
Pēc koncerta "Manai Dzimtenei" sabiedrībā izskanējuši ļoti asi vērtējumi. Emocijas ir saprotamas, jo notikumi ap Raimondu Paulu daudziem radīja vilšanos un neatbildētus jautājumus. Tomēr, vērtējot šo situāciju, nevajadzētu visus koncerta dalībniekus un apmeklētājus likt vienā maisā.
Grūti nosodīt korus un koristus, kuri dzīvo ārpus Latvijas un savu dalību bija ieplānojuši jau sen. Daudzi bija ieguldījuši laiku, līdzekļus un darbu, gatavojoties šim koncertam. Atteikšanās pēdējā brīdī ne vienmēr bija reāla iespēja, īpaši, ja ceļojumi, naktsmītnes un mēģinājumi bija saplānoti vairākus mēnešus iepriekš.
Tāpat grūti nosodīt skatītājus. Tūkstošiem cilvēku biļetes iegādājās ilgi pirms publiski izskanēja domstarpības. Ne visi vēlējās vai varēja tās atdot atpakaļ, pat ja šāda iespēja pastāvēja. Daudzi uz koncertu devās nevis organizatoru, bet Raimonda Paula mūzikas dēļ.
Par pašu koncertu strīda, manuprāt, nav. Tas bija augsta līmeņa koncerts. Ar Raimonda Paula dziesmām koncerts patiesībā nemaz nevar būt slikts, jo viņa radītā mūzika jau vairāk nekā pusgadsimtu ir Latvijas kultūras zelta fonds. Tieši tāpēc pozitīvais mākslinieciskais rezultāts pats par sevi neatbild uz jautājumiem, kas radušies par koncerta organizēšanu.
Pavisam citus jautājumus rada profesionālie mākslinieki, kuri koncertā uzstājās par honorāru. Vēl jo vairāk tie, kuri savas karjeras laikā ir cieši sadarbojušies ar Raimondu Paulu un lielā mērā tieši pateicoties viņa komponētajām dziesmām, padomiem un atbalstam kļuvuši pazīstami un iemantojuši skatītāju mīlestību. Ja cilvēks pieņem lēmumu piedalīties koncertā, kura centrā ir Maestro daiļrade, bet pats Maestro publiski norobežojas no šī pasākuma, rodas pilnīgi pamatots jautājums – vai pirms piekrišanas uzstāties nebija vismaz cilvēcīgi aprunāties ar pašu Raimondu Paulu? Uzklausīt viņa viedokli? Mēģināt saprast situāciju? Šāds žests nebūtu juridisks pienākums, bet elementāra cieņas izpausme.
Joprojām nav rastas atbildes arī uz vairākiem organizatoriskiem jautājumiem.
Nav skaidrs, kāpēc sākotnēji koncertu organizēja sabiedrība ar ierobežotu atbildību, bet vēlāk organizatora loma tika saistīta ar biedrību. Ja tam ir objektīvs un tiesiski pamatots skaidrojums, sabiedrībai būtu lietderīgi to izskaidrot, jo šādas izmaiņas neizbēgami rada jautājumus. Tāpat būs interesanti vērot, kā biedrība darbosies turpmāk. "Jurista Balss" noteikti sekos līdzi biedrības darbībai, tās gada pārskatiem, finanšu pārskatiem un citiem publiski pieejamajiem dokumentiem, lai sabiedrībai būtu iespēja pārliecināties par tās darbības caurskatāmību, finanšu plūsmu un to, kā praksē tiek īstenoti biedrības deklarētie mērķi.
Īpašu interesi raisa arī koncerta finanšu puse. "Jurista Balss" rīcībā esošā informācija liecina, ka sākotnēji plānotie kopējie ieņēmumi bija 1 415 771 eiro, bet kopējie plānotie izdevumi – 1 414 000 eiro. No tiem vien scenogrāfijai, gaismām un skaņai bija paredzēti aptuveni 540 000 eiro, rēķinoties ar aptuveni 30 000 skatītāju un 13 000 koristu dalību.
Savukārt publiski izskanējusi informācija, ka koncertu apmeklēja aptuveni 15 000 skatītāju un tajā piedalījās ap 6 000 koristu. Tātad gan skatītāju, gan dalībnieku skaits bija aptuveni uz pusi mazāks nekā sākotnēji plānots. Tas savukārt rada loģisku jautājumu – kā tas ietekmēja koncerta budžetu? Vai ieņēmumu samazinājumu pavadīja arī līdzvērtīgs izdevumu samazinājums? Diez vai. Piemēram, scenogrāfijas, gaismu un skaņas izmaksu būtiska daļa parasti ir fiksēta un nav tieši atkarīga no tā, vai koncertu apmeklē 15 000 vai 30 000 skatītāju. Tieši tādēļ būs īpaši interesanti iepazīties ar biedrības gada pārskatiem un grāmatvedības dokumentiem, lai redzētu, kādi bija faktiskie ieņēmumi un izdevumi, kādas bija faktiskās izmaksas par scenogrāfiju, gaismām un skaņu un cik lielā mērā tās atšķīrās no sākotnēji plānotā budžeta.
Tāpat nav rastas atbildes uz to, kāpēc organizatoriem bija nepieciešams izmantot Raimonda Paula vārdu preču zīmes reģistrācijai Patentu valdē. Arī šajā gadījumā sabiedrībai līdz šim nav sniegts pārliecinošs skaidrojums par šādas rīcības mērķi un nepieciešamību. Cik zināms, par šo jautājumu ir uzsākts kriminālprocess. Atliek cerēt, ka izmeklēšanas gaitā tiks noskaidroti visi faktiskie apstākļi, sabiedrība saņems atbildes uz līdz šim neatbildētajiem jautājumiem un, ja tiks konstatēti tiesību pārkāpumi, tiks atjaunots taisnīgums.
Līdz galam nav izskaidrots arī tas, kāpēc koncerta sākumā publikai netika atklāti paskaidrota radušās situācijas būtība un Maestro nepiedalīšanās iemesli. Atklāta komunikācija, iespējams, būtu mazinājusi spekulācijas un palīdzējusi izvairīties no vēl lielākas sabiedrības šķelšanās.
Šis stāsts nav tikai par vienu koncertu. Tas ir arī stāsts par profesionālo ētiku, lojalitāti un spēju sarežģītās situācijās cienīt cilvēku, kura devums Latvijas kultūrai ir nenovērtējams.
Tāpēc galvenais jautājums nav tas, kurš koncertā piedalījās un kurš nepiedalījās. Galvenais jautājums ir – vai ikviens, kura karjerā Raimondam Paulam bijusi nozīmīga loma, izdarīja visu iespējamo, lai pirms sava lēmuma pieņemšanas izrādītu viņam cieņu.
Vienlaikus sabiedrībai ir tiesības sagaidīt skaidras un pārliecinošas atbildes arī no koncerta organizatoriem. Jo vairāk laika paiet bez skaidrojumiem, jo vairāk rodas dažādas interpretācijas un aizdomas. Savukārt atklātība un caurspīdīgums ir vienīgais veids, kā atjaunot uzticēšanos.
Var cienīt mākslinieku darbu, novērtēt koncerta augsto māksliniecisko kvalitāti un vienlaikus uzdot jautājumus par organizatoru rīcību. Šīs lietas viena otru neizslēdz. Tieši otrādi – Raimonda Paula vārds Latvijas kultūrā ir pelnījis ne tikai skaistu koncertu, bet arī maksimālu godprātību, cieņu un atklātību visā, kas ar to saistīts.
Cerams, ka uz visiem šiem jautājumiem laika gaitā tiks sniegtas skaidras atbildes un sabiedrība varēs izdarīt secinājumus, balstoties nevis uz pieņēmumiem, bet uz pārbaudītiem faktiem. Tas būtu labākais veids, kā godināt ne tikai Maestro mūziku, bet arī viņa vārdu un devumu Latvijas kultūrai.