Kas notiek SIA “Rīgas nami”? Atkāpjas padome, valdes loceklis un izskan pārmetumi pašvaldībai
Publikācija: Gundars Ūdris
Pēdējo nedēļu notikumi ap SIA “Rīgas nami” liek uzdot nopietnus jautājumus par pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldību un atbildības sadalījumu. Pēc Rīgas Centrāltirgus Gaļas paviljona slēgšanas īsā laikā par atkāpšanos paziņojuši divi uzņēmuma padomes locekļi, bet drīz pēc tam arī viens no valdes locekļiem. Publiski paustie skaidrojumi liecina, ka runa nav tikai par personāliju maiņu, bet iespējamu sistēmisku konfliktu starp kapitālsabiedrības profesionālo vadību un tās kapitāldaļu turētāju – Rīgas pašvaldību. (rigasnami.lv)
Vispirms par atkāpšanos paziņoja padomes locekļi Andris Liepiņš un Ilze Bukulde. Savā paziņojumā viņi norādīja, ka vairāku gadu garumā ir informējuši pašvaldību par Rīgas Centrāltirgus vēsturisko paviljonu tehnisko stāvokli, nepieciešamajām investīcijām un stratēģiskiem lēmumiem, tomēr nav saskatījuši pietiekamu politisko atbalstu uzņēmuma attīstībai. (rigasnami.lv)
Jau nākamajā dienā par aiziešanu no amata paziņoja arī valdes loceklis Mārcis Budļevskis. Viņš norādīja, ka pašreizējais sadarbības modelis ar Rīgas pašvaldību neļauj efektīvi vadīt uzņēmuma attīstību un uzņemties atbildību par rezultātu. Šādi formulējumi kapitālsabiedrību praksē ir reti sastopami un faktiski norāda uz uzticības zudumu starp uzņēmuma izpildinstitūciju un īpašnieku. (rigasnami.lv)
Jāatgādina, ka SIA “Rīgas nami” nav parasta pašvaldības kapitālsabiedrība. Pēc reorganizācijas tā kļuvusi par Latvijā lielāko pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu apsaimniekotāju, kura pārziņā ir simtiem ēku, Rīgas Centrāltirgus, Melngalvju nams, kinoteātris “Splendid Palace”, sociālie mājokļi un virkne citu stratēģiski nozīmīgu objektu. Tādēļ jebkādas domstarpības uzņēmuma vadībā skar ne tikai uzņēmuma iekšējo darbu, bet arī pašvaldības spēju pārvaldīt ievērojamu publisko mantu. (Firmas.lv)
Interesanti ir arī pašu valdes locekļu profesionālie profili. Valdes priekšsēdētājs Ojārs Valkers iepriekš ilgstoši strādājis VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, kur ieņēmis arī valdes locekļa amatu. Savukārt Kaspars Kociņš profesionālo pieredzi guvis VAS “Valsts nekustamie īpašumi”, SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” un privātajā sektorā. Mārcis Budļevskis savukārt vairāk nekā divdesmit gadus strādājis starptautiskos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tostarp SIA “Linstow Center Management”, SIA “Multi Latvia” un Nīderlandes “Multi Corporation”. Tas nozīmē, ka uzņēmuma vadībā strādājuši profesionāļi ar ievērojamu pieredzi publiskā un privātā nekustamā īpašuma pārvaldībā. (rigasnami.lv)
No korporatīvās pārvaldības viedokļa būtiskākais jautājums ir nevis tas, kurš ir “vainīgs”, bet gan tas, vai kapitālsabiedrības valde un padome savlaicīgi identificēja riskus un pienācīgi informēja kapitāldaļu turētāju, kā arī – vai kapitāldaļu turētājs pieņēma nepieciešamos lēmumus. Ja uzņēmuma vadība var pierādīt, ka par riskiem ir regulāri brīdinājusi, tad atbildības vērtējums var būt pavisam citāds nekā situācijā, ja informācija netika sniegta vai tika sniegta nepilnīgi.
Publiskajā telpā izskanējušie paziņojumi liecina, ka tieši šis jautājums tuvākajā laikā var kļūt par centrālo. Iespējams, būs jāvērtē ne vien konkrētu amatpersonu rīcība, bet arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības modelis kopumā.
Neatkarīgi no turpmākās notikumu attīstības šī situācija jau tagad kalpo kā spilgts piemērs tam, cik būtiska publisko kapitālsabiedrību darbībā ir skaidra kompetenču sadale starp īpašnieku, padomi un valdi. Ja šīs robežas kļūst neskaidras vai stratēģiski lēmumi ilgstoši tiek atlikti, sekas var izpausties ne tikai finanšu rādītājos, bet arī sabiedrībai nozīmīgu objektu drošībā un uzticamībā.