Jūras privilēģijas – kāpēc kuģa apkalpe, ostas un valsts dažkārt ir svarīgākas par banku? Ko māca kuģa "Liepāja" lieta
Lielākajai daļai cilvēku šķiet pašsaprotami – ja manta ir ieķīlāta bankā, tad banka ir pirmais kreditors, kurš saņem savu naudu. Nekustamā īpašuma jomā šāds priekšstats lielākoties ir pareizs. Taču jūras tiesībās darbojas pavisam citi principi.
Latvijas Jūras kodeksā ir paredzēts īpašs tiesību institūts – jūras privilēģija, kas atsevišķos gadījumos noteiktiem kreditoriem piešķir priekšroku pat pār reģistrētu kuģa hipotēku. Šis regulējums nav Latvijas likumdevēja izgudrojums – tas balstīts starptautiskajās jūras tiesībās un radīts, lai aizsargātu personas, kuru prasījumi ir tieši saistīti ar kuģa ekspluatāciju un kuģošanas drošību.
Tieši šī iemesla dēļ kuģu finansēšana un kreditoru aizsardzība visā pasaulē tiek uzskatīta par vienu no sarežģītākajām komerctiesību jomām.
Kas ir jūras privilēģija?
Jūras kodeksa 33. pants paredz, ka jūras privilēģija nodrošina prasības:
par kuģa kapteiņa, virsnieku un apkalpes darba samaksu, repatriācijas izdevumiem un sociālās apdrošināšanas maksājumiem;
par cilvēka dzīvības zaudējumu vai veselībai nodarītu kaitējumu;
par atlīdzību kuģa glābējiem;
par ostu, kanālu un loču pakalpojumiem;
par zaudējumiem, kas radušies kuģa ekspluatācijas rezultātā.
Šiem prasījumiem likums piešķir īpašu aizsardzību, jo bez tiem nebūtu iespējams nodrošināt drošu kuģošanu un starptautiskās jūrniecības nepārtrauktību.
Hipotēka ne vienmēr ir pirmajā vietā
Vēl būtiskāks ir Jūras kodeksa 34. pants, kurā skaidri noteikts, ka jūras privilēģijas ir prioritāras attiecībā pret kuģa hipotēkām un citiem reģistrētajiem apgrūtinājumiem.
Tas nozīmē, ka pat banka, kuras labā reģistrēta kuģa hipotēka, var nesaņemt pilnu sava prasījuma apmierinājumu, ja pirms tam jāapmierina jūras privilēģijas.
Šī ir viena no būtiskākajām atšķirībām starp nekustamā īpašuma un kuģu tiesisko regulējumu.
Pārsteidzošs fakts – kuģa hipotēka ir tikai septītajā vietā
Vēl lielāku pārsteigumu rada Jūras kodeksa 56. pants, kas nosaka prasījumu apmierināšanas secību pēc kuģa piespiedu pārdošanas izsolē.
Daudzi uzskata, ka banka ir pirmais kreditors.
Patiesībā tā nav.
Pirms bankas hipotēkas tiek apmierinātas:
1. prasības par kuģa arestu un piespiedu pārdošanu, tostarp kuģa uzturēšanas izmaksas, apkalpes darba algas un citas ar apkalpi saistītās izmaksas;
2. izdevumi par nogrimuša vai avarējuša kuģa izcelšanu vai pārvietošanu, lai nodrošinātu kuģošanas drošību un aizsargātu jūras vidi;
3. valsts prasījumi par nodokļu un nodevu parādiem;
4. prasības par kuģa glābšanu;
5. visas pārējās Jūras kodeksa 33. pantā paredzētās jūras privilēģijas;
6. kuģubūvētāju un kuģu remontētāju prasījumi, ja tie izmantojuši likumā paredzētās aizturējuma tiesības.
Tikai pēc visu šo sešu kreditoru grupu pilnīgas apmierināšanas pienāk kārta bankai un citiem hipotekārajiem kreditoriem.
Tas nozīmē, ka kuģa hipotēka Latvijā atrodas tikai septītajā vietā.
Šis fakts daudziem juristiem un uzņēmējiem var būt pārsteigums.
Ja kuģa pārdošanas cena nav pietiekama, lai segtu visas iepriekš minētās prasības, banka var saņemt tikai daļu no sava prasījuma vai pat nesaņemt neko.
Tieši tādēļ kuģu kreditēšana vienmēr ir bijusi daudz riskantāka nekā nekustamo īpašumu finansēšana.
Kāpēc šāda sistēma vispār pastāv?
Jūras tiesības gadsimtu gaitā attīstījušās citādi nekā parastās civiltiesības.
Kuģis šodien var atrasties Rīgas ostā, rīt – Hamburgā, bet pēc nedēļas jau citā kontinentā. Apkalpei ir jāsaņem alga neatkarīgi no kuģa īpašnieka finansiālā stāvokļa. Ostām jāsaņem samaksa par sniegtajiem pakalpojumiem. Glābējiem jābūt pārliecībai, ka viņu atlīdzība tiks izmaksāta.
Tādēļ starptautiskās jūras tiesības jau gadu desmitiem paredz šīm prasībām īpašu prioritāti.
Vai jūras privilēģijas varēja izmantot arī negodprātīgi?
Tomēr jebkurš īpašs tiesību institūts līdztekus savam leģitīmajam mērķim var radīt arī ļaunprātīgas izmantošanas risku.
Jūras privilēģijas tika radītas, lai aizsargātu sociāli nozīmīgus un objektīvi pamatotus prasījumus. Taču teorētiski tās varēja radīt arī iespēju atsevišķos gadījumos samazināt vai pat pilnībā izslēgt hipotekārā kreditora iespējas saņemt apmierinājumu no kuģa pārdošanas ieņēmumiem.
Ja kādam prasījumam izdodas iegūt jūras privilēģijas statusu, tas automātiski iegūst augstāku prioritāti par bankas hipotēku.
Tādēļ katrā lietā tiesai, tiesu izpildītājam un citiem procesa dalībniekiem ir īpaši rūpīgi jāvērtē, vai konkrētais prasījums patiešām atbilst Jūras kodeksa 33. pantā paredzētajiem priekšnoteikumiem un nav mākslīgi radīts vai nepamatoti kvalificēts kā jūras privilēģija.
Pretējā gadījumā īpašā aizsardzība, kas paredzēta sociāli nozīmīgiem prasījumiem, teorētiski varētu tikt izmantota arī neatbilstoši tās mērķim.
Ko māca kuģa "Liepāja" lieta?
Kuģa "Liepāja" piespiedu izsoles lieta spilgti parādīja, cik liela nozīme praksē ir Jūras kodeksā noteiktajai kreditoru prioritātei.
Publiski zināms, ka kuģis tika pārdots piespiedu izsolē un izsolē iegūtie līdzekļi tika sadalīti atbilstoši Jūras kodeksa noteiktajai prasījumu apmierināšanas secībai. Šī lieta uzskatāmi apliecināja, ka kuģu tiesībās ar reģistrētu hipotēku vien nepietiek. Izšķiroša nozīme ir tam, kādi prasījumi tiek pieteikti, kā tie tiek juridiski kvalificēti un kādā secībā tie tiek apmierināti.
Kuģa "Liepāja" lieta vienlaikus aktualizēja arī plašāku diskusiju par to, cik rūpīgi praksē tiek pārbaudīta jūras privilēģiju pamatotība un vai visos gadījumos tiek nodrošināts līdzsvars starp sociāli aizsargājamo prasījumu prioritāti un hipotekāro kreditoru tiesībām.
Tieši šādas lietas parāda, ka jūras tiesībās iznākumu bieži nosaka nevis prasījuma lielums, bet gan tas, kurā prioritātes grupā tas ietilpst.
Tiesību norma, kas prasa īpašu rūpību
Jūras privilēģijas ir nepieciešamas un starptautiski atzīts tiesību institūts. Bez tām nebūtu iespējams pienācīgi aizsargāt jūrniekus, glābējus, ostas un citas personas, kuru darbs nodrošina drošu kuģošanu.
Taču tieši tāpēc, ka šīs tiesības dod priekšroku pat pār banku hipotēkām, katrs šāds prasījums ir rūpīgi jāpārbauda.
Kuģa "Liepāja" lieta atgādina, ka jūras tiesības ir viena no sarežģītākajām komerctiesību nozarēm un ka kuģa hipotēka, pretēji plaši izplatītam priekšstatam, nav absolūta garantija kreditoram.
Šī lieta vienlaikus rosina arī plašāku diskusiju par to, vai pašreizējais regulējums pietiekami līdzsvaro visu kreditoru intereses un vai jūras privilēģiju institūts praksē vienmēr tiek piemērots atbilstoši tā sākotnējam mērķim.
"Jurista Balss" turpinās sekot jautājumiem, kas saistīti ar jūras tiesībām, kuģu piespiedu izsolēm un kreditoru interešu aizsardzību, jo šie jautājumi skar ne vien komercdarbību, bet arī tiesiskās drošības un tiesu prakses attīstību Latvijā.