Vai Latvijā savairojas negodīgi uzņēmēji? Kad uzņēmējdarbība pārvēršas par citu cilvēku naudas izmantošanu
Jurista Balss viedoklis
Latvijas uzņēmējdarbības vide balstās uz vienu vienkāršu principu – noslēgtie līgumi ir jāpilda. Uzņēmējs var kļūdīties, var ciest zaudējumus, var nonākt finansiālās grūtībās vai pat maksātnespējā. Tas pats par sevi nav nosodāmi un ir neatņemama uzņēmējdarbības riska sastāvdaļa.
Taču pavisam cita situācija veidojas tad, ja uzņēmējs sistemātiski izmanto citu cilvēku darbu, preces, pakalpojumus vai finanšu līdzekļus, bet, pienākot norēķinu laikam, sākas atrunas, klusēšana, dokumentu nesniegšana vai juridiskas manipulācijas.
Pēdējos gados arvien biežāk sabiedrībā izskan stāsti par šādiem gadījumiem. Turklāt nereti vieni un tie paši cilvēki vai ar viņiem saistītas kapitālsabiedrības atkārtoti nonāk tiesvedībās, komerciālos strīdos vai citu uzņēmēju sūdzībās.
Negodprātība kļūst par biznesa modeli
Negodīgs uzņēmējs ne vienmēr ir tas, kuram neveicas.
Negodīgs uzņēmējs ir tas, kurš apzināti dzīvo uz savu sadarbības partneru rēķina.
Viņš saņem preces, izmanto pakalpojumus, organizē pasākumus, pieņem avansa maksājumus, slēdz līgumus, bet pienākot norēķinu brīdim sākas atrunas, tiek vilcināti maksājumi, netiek sniegta pilnīga informācija vai tiek meklēti dažādi juridiski iegansti.
Kamēr godprātīgs uzņēmējs maksā nodokļus, algas un kredītus, negodprātīgais faktiski finansē savu uzņēmējdarbību no citu uzņēmēju līdzekļiem.
Vai atsevišķi uzņēmēji sabiedrībai rada jautājumus?
Publiski pieejamā informācija liecina, ka pēdējos gados vairāku uzņēmēju darbība ir raisījusi plašas diskusijas.
Viens no šādiem uzņēmējiem ir Niks Volmārs, kura vārds publiski saistīts ar vairākām kapitālsabiedrībām un dažādiem uzņēmējdarbības projektiem, tostarp pasākumu organizēšanas un mediju jomā.
"Jurista Balss" pašlaik apkopo publiski pieejamo informāciju par uzņēmumiem un projektiem, kuros viņš dažādos laikos bijis iesaistīts, analizē Uzņēmumu reģistra datus, tiesu nolēmumus un citus publiski pieejamus dokumentus.
Šī izpēte vēl turpinās. Pēc tās pabeigšanas lasītāji tiks iepazīstināti ar secinājumiem, kas balstīti vienīgi pārbaudāmos faktos un oficiālos dokumentos.
Aviācijas festivāla lieta – piemērs, kāpēc dokumentiem ir nozīme
Labs piemērs tam, cik būtiska uzņēmējdarbībā ir caurskatāmība, ir Zemgales apgabaltiesas spriedums lietā starp biedrību "Latvijas Lidotāju un lidaparātu īpašnieku asociācija" un SIA "Kastaņu māja".
Tiesa secināja, ka strīds radās par publiska pasākuma ieņēmumu, izdevumu un peļņas sadali, kā arī par pienākumu iesniegt sadarbības partnerim visus ieņēmumus un izdevumus apliecinošos dokumentus. Apelācijas instance atzina prasību par pamatotu un atstāja spēkā pirmās instances spriedumu par vairāk nekā 36 000 eiro piedziņu.
Šis spriedums vēlreiz apliecina – uzņēmējdarbībā nepietiek ar mutiskiem apgalvojumiem. Ja tiek norādīts uz izdevumiem vai zaudējumiem, tie ir jāpierāda ar dokumentiem.
"DĪKERS PLUSS" – vēl viens signāls
Līdzīgas problēmas izgaismo arī SIA "DĪKERS PLUSS" lieta.
Kreditors norādīja, ka uzņēmums ilgstoši nav norēķinājies par saņemtajām precēm vairāk nekā 9300 eiro apmērā, vēlāk iesniedzot kreditora prasījumu maksātnespējas procesā.
Savukārt tiesas spriedumā, pasludinot SIA "DĪKERS PLUSS" maksātnespēju, Rīgas apgabaltiesa norādīja, ka parādnieka izteiktie iebildumi bijuši formāli un nav pietiekami, lai liegtu maksātnespējas procesa pasludināšanu.
Pēc maksātnespējas pasludināšanas izrādījās, ka parādnieka parādi kreditoriem un VID ir vairāk kā 44000 eiro.
Tikmēr parādnieka īpašnieki, jau pēc maksātnespējas lietas ierosināšanas un arī pasludināšanas, turpināja iztirgot uzņēmuma mantu, naudu saņemot caur Lietuvas bankām.
Tiesas spriedums vēl nenozīmē, ka naudu izdosies atgūt
Vēl satraucošāka ir cita tendence.
Daudzos gadījumos pat pēc tam, kad kreditors ir izgājis visu tiesvedības ceļu, ieguvis spēkā stājušos tiesas spriedumu vai pret uzņēmumu ir pasludināts maksātnespējas process, reāla naudas atgūšana izrādās ļoti sarežģīta vai pat neiespējama.
Nereti izrādās, ka uzņēmumam vairs nepieder būtiski aktīvi, nav mantas, uz kuru varētu vērst piedziņu, vai arī mantas apjoms nav pietiekams, lai apmierinātu kreditoru prasījumus.
Rezultātā rodas rūgts paradokss – kreditors ir uzvarējis tiesā, taču faktiski zaudējis naudu.
Protams, katrs gadījums ir vērtējams individuāli, un mantas neesamība pati par sevi vēl nenozīmē prettiesisku rīcību. Tomēr gadījumos, kad rodas aizdomas, ka aktīvi pirms tiesvedības vai maksātnespējas ir atsavināti, pārvietoti uz citām juridiskām personām vai citādi padarīti kreditoriem nepieejami, šādi apstākļi ir rūpīgi jāpārbauda.
Tieši šādas situācijas rada sabiedrībā iespaidu, ka daļa negodprātīgu uzņēmēju savu uzņēmējdarbību ir organizējuši tā, lai brīdī, kad tiesas spriedums stājas spēkā vai tiek pasludināts maksātnespējas process, uzņēmumā vairs nebūtu mantas, no kuras iespējams apmierināt kreditoru prasījumus.
Ja šāds priekšstats atbilst pat daļai patiesības, tas rada ļoti nopietnus draudus uzņēmējdarbības videi un uzticībai tiesiskumam.
Vai valstij pietiek instrumentu?
Sabiedrībā nereti izskan arī pārmetumi, ka sarežģītās ekonomisko un finanšu noziegumu lietās izmeklēšana ne vienmēr ir pietiekami efektīva.
Šādu lietu izmeklēšana prasa augstu specializāciju, finanšu analīzes prasmes un ievērojamus resursus. Tieši tādēļ nevar izslēgt, ka atsevišķas lietas netiek izmeklētas tik padziļināti, cik sabiedrība sagaidītu.
Tas nenozīmē, ka tiesībsargājošās iestādes savu darbu neveic, taču sabiedrībai ir tiesības sagaidīt, ka gadījumos, kuros pastāv aizdomas par iespējamu mantas slēpšanu, aktīvu atsavināšanu vai citām darbībām, kas varētu aizskart kreditoru intereses, tiks veikta visaptveroša un profesionāla izmeklēšana.
Cerības uz jaunu pieeju
"Jurista Balss" pauž cerību, ka jaunā iekšlietu ministra Jāņa Dombravas vadībā ekonomisko un finanšu noziegumu apkarošanai tiks pievērsta vēl lielāka uzmanība.
Godprātīgai uzņēmējdarbībai nepietiek tikai ar kvalitatīviem likumiem un neatkarīgām tiesām. Tikpat svarīga ir efektīva policijas, izmeklēšanas iestāžu un prokuratūras spēja laikus atklāt un izmeklēt sarežģītas ekonomiska rakstura lietas.
Uzņēmējam, kurš apzinīgi pilda savas saistības, ir tiesības sagaidīt, ka arī valsts darīs visu iespējamo, lai aizsargātu viņa likumīgās intereses.
Sabiedrībai ir tiesības zināt
Brīva prese, profesionāli žurnālisti un privātdetektīvi nereti ir tie, kuri pirmie pamana likumsakarības starp dažādām kapitālsabiedrībām, amatpersonām un gadiem ilgi atkārtojošiem komercstrīdiem.
Viņu uzdevums nav pasludināt kādu par vainīgu. Viņu uzdevums ir apkopot faktus, analizēt dokumentus, uzdot neērtus jautājumus un informēt sabiedrību.
Demokrātiskā valstī tas nav uzbrukums uzņēmējdarbībai.
Tieši pretēji – tā ir godīgas uzņēmējdarbības aizsardzība.
"Jurista Balss" arī turpmāk pētīs uzņēmējdarbības vidi Latvijā, analizēs tiesu praksi un sekos gadījumiem, kuros rodas jautājumi par uzņēmēju godprātību. Viena no šobrīd veicamajām žurnālistiskajām izpētēm ir saistīta arī ar uzņēmēju Niku Volmāru un viņa publiski zināmajām uzņēmējdarbības aktivitātēm. Pēc izpētes pabeigšanas lasītāji tiks iepazīstināti ar secinājumiem, kas balstīti tikai un vienīgi pārbaudāmos faktos, tiesu nolēmumos un citos oficiālos dokumentos.