"Mammu, man notikusi nelaime..." – kā pasargāt sevi no telefonkrāpniekiem
Publikācija: Gundars Ūdris
Pēdējos gados telefonkrāpniecība Latvijā kļuvusi par vienu no izplatītākajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Katru nedēļu policija ziņo par cilvēkiem, kuri zaudējuši simtiem, tūkstošiem vai pat desmitiem tūkstošu eiro. Īpaši bieži par upuriem kļūst seniori, taču arvien biežāk tiek apkrāpti arī gados jaunāki cilvēki.
Krāpnieki nepārtraukti pilnveido savas metodes. Viņi izmanto psiholoģisku spiedienu, bailes, steigu un cilvēku uzticēšanos. Bieži vien viņi nav izcili tehnoloģiju speciālisti – viņi ir izcili manipulatori.
Tāpēc svarīgākais aizsardzības līdzeklis nav dators vai telefons. Tas ir zināšanas.
Visizplatītākā krāpšanas shēma – "Jūsu tuvinieks ir avarējis"
Šī metode īpaši bieži tiek izmantota pret senioriem.
Zvans sākas satraucoši:
– "Mammu!"
– "Vecmāmiņ!"
– "Tēti, palīdziet!"
Pēc tam klausuli pārņem cits cilvēks, kurš uzdodas par policistu, ārstu vai izmeklētāju.
Tiek stāstīts, ka:
- bērns izraisījis avāriju;
- noticis negadījums;
- nepieciešama steidzama operācija;
- vajadzīga nauda cietušajam;
- pretējā gadījumā draud kriminālatbildība.
Cilvēks tiek šokēts un viņam neatstāj laiku pārdomām.
Atcerieties:
Ne policija, ne ārsti nekad nepieprasīs naudu pa telefonu.
Ja saņemat šādu zvanu:
- pārtrauciet sarunu;
- piezvaniet savam bērnam vai radiniekam pa zināmo numuru;
- sazinieties ar citiem ģimenes locekļiem;
- nepieciešamības gadījumā zvaniet Valsts policijai.
"Jūsu konts ir apdraudēts"
Ļoti izplatīta ir arī banku krāpniecība.
Zvanītājs uzdodas par:
- bankas darbinieku;
- drošības speciālistu;
- finanšu uzraugu;
- policistu.
Viņš stāsta, ka:
- kāds mēģina nozagt jūsu naudu;
- konts ir uzlauzts;
- nepieciešams steidzami apstiprināt darbības;
- jānosauc Smart-ID kodi;
- jāautorizējas internetbankā.
Patiesībā tieši tajā brīdī krāpnieks cenšas piekļūt jūsu naudai.
Svarīgi atcerēties:
Neviena banka nekad neprasa klientam nosaukt Smart-ID kodus pa telefonu.
Ja kāds to prasa:
- nekavējoties pārtrauciet sarunu;
- sazinieties ar banku pa oficiālo tālruni.
Policists, kurš patiesībā nav policists
Pēdējā laikā bieži sastopami zvani no personām, kas uzdodas par policijas darbiniekiem.
Krāpnieki izmanto autoritātes efektu.
Daudzi cilvēki automātiski uzticas personai, kura saka:
– "Te runā policijas izmeklētājs."
Pēc tam sākas stāsts par:
- nozagtu identitāti;
- aizdomīgiem darījumiem;
- kriminālprocesu;
- nepieciešamību sadarboties izmeklēšanā.
Atcerieties:
Policija nekad nelūgs pa telefonu pārskaitīt naudu vai nosaukt bankas piekļuves kodus.
Investīciju krāpnieki
Šī krāpšana biežāk skar cilvēkus darbspējas vecumā.
Sociālajos tīklos vai pa telefonu tiek piedāvāts:
- ieguldīt akcijās;
- pirkt kriptovalūtas;
- investēt zeltā;
- nopelnīt simtiem procentu gadā.
Sākumā peļņa tiek demonstrēta datorā vai telefonā.
Patiesībā nauda nepazīstamā platformā vienkārši pazūd.
Atcerieties:
Ja kāds sola:
- garantētu peļņu;
- ļoti augstu ienesīgumu;
- peļņu bez riska,
visticamāk tā ir krāpšana.
Piecas zelta drošības normas
1. Nesteidzieties
Krāpnieku galvenais ierocis ir steiga.
Viņi vēlas, lai cilvēks pieņem lēmumu dažu minūšu laikā.
Godīgi cilvēki dod laiku pārdomām.
Krāpnieki – ne.
2. Nekad nesauciet kodus
Smart-ID, internetbankas kodi un paroles ir paredzētas tikai jums.
Neviens godīgs bankas darbinieks tos neprasīs.
3. Pārbaudiet informāciju
Ja runa ir par radinieku:
- piezvaniet viņam;
- piezvaniet citiem ģimenes locekļiem.
Ja runa ir par banku:
- zvaniet bankai pa oficiālo numuru.
4. Konsultējieties
Ja rodas šaubas:
- aprunājieties ar bērniem;
- aprunājieties ar kaimiņiem;
- aprunājieties ar draugiem.
Krāpnieki baidās no trešās personas iesaistes.
5. Neatveriet durvis svešiniekiem
Daļa telefonkrāpnieku pēc zvana nosūta "kurjeru", lai saņemtu naudu.
Neatdodiet:
- skaidru naudu;
- bankas kartes;
- dokumentus;
- rotaslietas.
Nevienam.
Seniori nav vieni
Daudzi apkrāptie cilvēki pēc notikušā izjūt kaunu.
Tas ir tieši tas, ko krāpnieki vēlas.
Patiesībā par upuri var kļūt jebkurš.
Krāpnieki izmanto emocijas, stresu un pārsteiguma efektu. Viņu mērķis ir panākt, lai cilvēks rīkojas, pirms sāk domāt.
Tāpēc svarīgākais padoms ir vienkāršs:
Ja telefona saruna izraisa bailes, satraukumu vai steigu, vispirms nolieciet klausuli.
Naudu pārskaitīt varēsiet arī pēc stundas.
Bet nozagtu naudu atgūt ir daudz grūtāk.
Mūsdienās piesardzība nav aizdomīgums.
Tā ir saprātīga pašizsardzība.
Un dažkārt viens nepacelts telefons vai viena pārtraukta saruna var pasargāt no zaudējumiem, kurus pēc tam nāktos nožēlot gadiem ilgi.