No "Jaunā viļņa" līdz Jomas ielas kautiņam. Par ko ir pārvērtusies Jūrmala?
Publikācija: Gundars Ūdris, Jurista Balss
Bija laiks, kad vārds "Jūrmala" daudziem asociējās ar vasaru, jūru, Dzintaru koncertzāli, pilnām kafejnīcām, pastaigām pa Jomas ielu un festivālu "Jaunais vilnis". Var diskutēt par šī festivāla māksliniecisko vai politisko nozīmi, taču grūti noliegt vienu faktu – tajos gados Jūrmala dzīvoja.
Pilsēta bija pilna cilvēku. Uz Jūrmalu brauca tūristi. Jomas iela bija rosīga. Dzintaru koncertzāle bija starptautiskas uzmanības centrā. Daudziem tā bija Latvijas vasaras galvaspilsēta.
Šodien sajūta ir cita.
Pēdējo gadu laikā Jūrmala arvien biežāk nonāk ziņu virsrakstos nevis ar kultūras notikumiem, bet ar stāstiem par drošības problēmām, tukšām villām, nekustamo īpašumu spekulācijām un pilsētu, kurā ārpus dažām vasaras nedēļām bieži valda dīvains tukšums.
Īpaši simbolisks šķiet nesenais incidents Jomas ielā Jūrmalas Kūrorta svētku laikā.
Sociālajos tīklos plašu rezonansi izraisīja video, kurā redzams brutāls kautiņš pašā Jomas ielas centrā. Vienā brīdī cilvēks pēc sitieniem pa galvu nokrīt zemē un zaudē samaņu. Sākotnēji tika sākts kriminālprocess par smagu miesas bojājumu nodarīšanu, vēlāk tas pārkvalificēts par huligānismu. Aizturēta viena persona.
Vēl satraucošāks ir fakts, ka pēc notikušā pat Jūrmalas domes opozīcijas deputāti pieprasīja pašvaldības vadībai skaidrojumu par drošības situāciju pilsētā. Deputāti norādīja, ka vardarbīgs incidents pašā Jomas ielas centrā rada nopietnus jautājumus par sabiedrisko kārtību un drošības nodrošināšanu vienā no apmeklētākajām vietām valstī.
Protams, viens kautiņš pats par sevi neraksturo visu pilsētu.
Tomēr tas ir simbols.
Simbols tam, ka Jūrmala vairs neizskatās pēc tās bezrūpīgās kūrortpilsētas, kuru atceramies no deviņdesmitajiem gadiem un "Jaunā viļņa" laikiem.
Dažkārt rodas sajūta, ka no agrākās Jūrmalas palikusi skaista fasāde – jūra, priedes, villas un promenādes. Taču aiz šīs fasādes trūkst tās dzīvības, kas kādreiz piesaistīja cilvēkus.
Un te nonāku pie personīga secinājuma.
Dzīvojot Ogres pusē, arvien biežāk sev jautāju – kāpēc man vispār braukt uz Rīgu? Un tagad arvien biežāk arī – kāpēc braukt uz Jūrmalu?
Ogrē ir sakārtota vide. Ir promenāde. Ir Zilie kalni. Ir ģimenēm draudzīga vide. Ir sporta un kultūras pasākumi. Ir sajūta, ka pilsēta attīstās cilvēkiem, nevis tikai nekustamā īpašuma tirgum.
Ogrē nav jūras.
Taču ir kaut kas cits – dzīves kvalitāte.
Nav jāpavada stunda sastrēgumos. Nav jācīnās par stāvvietu. Nav jājūtas kā viesim savā valstī.
Varbūt tāpēc arvien vairāk cilvēku izvēlas dzīvot ārpus Rīgas.
Jo dzīves kvalitāti nenosaka tikai prestiža adrese. To nosaka drošības sajūta, sakārtota vide un pārliecība, ka pilsēta dzīvo ne tikai dažas nedēļas gadā.
Jūrmala joprojām ir viena no skaistākajām Latvijas pilsētām.
Taču ar skaistu pludmali vien nepietiek.
Pilsētai vajadzīga dzīvība. Kultūra. Cilvēki. Drošība. Sajūta, ka tā attīstās.
Gribas ticēt, ka kādreiz Jūrmala atkal kļūs par vietu, kur cilvēki brauc ne tikai paskatīties uz jūru, bet pavadīt laiku, satikt draugus, baudīt kultūru un justies droši.
Jo šodien, godīgi sakot, man nemaz īpaši negribas braukt uz Rīgu.
Un arvien retāk – arī uz Jūrmalu.