Pāriet uz galveno saturu
Jurista Balss
  • Par mums
  • Raksti
  • Saeimas ziņas
  • Noderīgi
  • Jurists joko
  • Kontakti
  • Stāsti pēc patiesiem notikumiem

Jaunākie ieraksti

  • No idejas līdz valstij: 18. novembris un Latvijas brīvības ceļš
    18. nov. 2026
  • Lindas Liepiņas “ola” un neizmantotā balss
    18. nov. 2026
  • Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
    16. nov. 2026
  • Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet pati nonāca bāriņtiesas uzmanības lokā. Kāpēc tā var notikt?
    16. nov. 2026
  • 16. novembrī darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāk Kaspars Gorkšs
    16. nov. 2026
  • “Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings 2026. gada 9.–15. novembris
    16. nov. 2026
  • Kad cilvēks patiesībā kļūst pieaudzis? Par naudu, izglītību un personības briedumu
    10. nov. 2026


Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet pati nonāca bāriņtiesas uzmanības lokā. Kāpēc tā var notikt?

16. novembris, 2026 pl. 16:37, Nav komentāru

Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet pati nonāca bāriņtiesas uzmanības lokā. Kāpēc tā var notikt?

Attēls: Gundars Ūdris, "Jurista Balss" 

Publikācija: "Jurista Balss"

Vecāku savstarpējos konfliktos bāriņtiesai nav jānostājas viena vai otra vecāka pusē. Tās galvenais uzdevums ir aizsargāt bērna tiesības un intereses, pat ja tas nozīmē izvērtēt arī tā vecāka rīcību, kurš sākotnēji vērsies pēc palīdzības.

Latvijas izdevumā “МК-Латвия” publicēts materiāls ar uzmanību piesaistošu virsrakstu: “Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet bāriņtiesa pievērsās pašai. Kā tas iespējams?”

Šis jautājums izgaismo būtisku problēmu ģimenes tiesībās: vecāku savstarpējie konflikti nereti tiek risināti, izmantojot bērna saskarsmes tiesības kā strīda instrumentu.

Tomēr Latvijas tiesību sistēmā saskarsmes tiesība nav tikai viena vecāka privilēģija. Tā vispirms ir paša bērna tiesība uzturēt personiskas attiecības ar abiem vecākiem.

Bāriņtiesai jāvērtē nevis sūdzības iesniedzējs, bet bērna intereses

Situācijās, kad viens vecāks iesniedz sūdzību par otra vecāka rīcību, var rasties priekšstats, ka bāriņtiesai jāpārbauda vienīgi persona, par kuru sūdzība iesniegta.

Taču šāda izpratne neatbilst bāriņtiesas uzdevumiem.

Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 16. un 17. pantu bāriņtiesai ir tiesības iegūt informāciju, pieprasīt paskaidrojumus, pārbaudīt bērna dzīves apstākļus un nepieciešamības gadījumā piesaistīt psihologu.

Tādēļ, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus, bāriņtiesa var konstatēt nepieciešamību pārbaudīt arī iesniedzēja rīcību.

Tas pats par sevi nav sods par sūdzības iesniegšanu. Tā ir bērna tiesību aizsardzības funkcijas īstenošana.

Bērnam ir tiesības uz abiem vecākiem

Civillikuma 181. pants paredz bērna tiesības uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem.

Šī norma nosaka arī katra vecāka pienākumu un tiesības uzturēt kontaktus ar bērnu neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo vienā mājsaimniecībā.

Īpaši nozīmīgs ir minētā panta nosacījums, ka jebkurai personai jāatturas no darbībām, kas var negatīvi ietekmēt bērna attiecības ar kādu no vecākiem.

Tādējādi bērna saskarsmes tiesību aizsardzība nozīmē ne tikai formālu tikšanās iespēju nodrošināšanu. Tā ietver arī pienākumu neapdraudēt bērna emocionālo saikni ar otru vecāku.

Vecāka izteikumi, regulāra otra vecāka noniecināšana bērna klātbūtnē, nepamatota saskarsmes kavēšana vai bērna iesaistīšana pieaugušo savstarpējā konfliktā var būt nozīmīgi apstākļi, kas kompetentajām institūcijām jāizvērtē.

Vienlaikus katrs šāds apgalvojums ir jāpārbauda, nevis automātiski jāuzskata par pierādītu.

Bērnu nedrīkst padarīt par vecāku konflikta dalībnieku

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants paredz, ka visās darbībās, kuras skar bērnu, prioritāri jānodrošina viņa tiesības un intereses.

Turklāt likuma 6. panta 2¹ daļā starp bērna labāko interešu izvērtēšanas kritērijiem īpaši izcelta bērna pasargāšana no lojalitātes konflikta.

Lojalitātes konflikts var rasties, ja bērns jūt spiedienu izvēlēties starp vecākiem vai baidās, ka labas attiecības ar vienu no viņiem sāpinās otru.

Šāda situācija var radīt bērnam emocionālu spriedzi, nedrošības sajūtu un grūtības brīvi paust savu viedokli.

Tieši tādēļ bērna izteikta nevēlēšanās tikties ar vienu no vecākiem ne vienmēr ir pietiekams pamats secinājumam, ka saskarsme neatbilst bērna interesēm.

Nepieciešams noskaidrot šādas attieksmes iemeslus, ņemot vērā bērna vecumu, briedumu, pieredzi un ģimenes attiecību kopējo situāciju.

Vienlaikus bērna iebildumus nedrīkst ignorēt. Ja pastāv vardarbības, apdraudējuma vai citas kaitējošas rīcības pazīmes, bērna drošība ir prioritāra.

Vai bāriņtiesa var izvērtēt aizgādības tiesību pārtraukšanu?

Jā, taču tikai tad, ja tam ir likumā paredzēts pamats.

Bāriņtiesu likuma 22. pants paredz konkrētus gadījumus, kad bāriņtiesa var lemt par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākam.

Šādi pamati var būt vecāka tiesību ļaunprātīga izmantošana, bērna aprūpes vai uzraudzības nenodrošināšana, kā arī vardarbība pret bērnu vai pamatotas aizdomas par to.

Tomēr jānošķir vecāku savstarpējs konflikts no apstākļiem, kas juridiski pamato aizgādības tiesību pārtraukšanu.

Ne katra domstarpība par saskarsmes kārtību, ne katrs strīds par bērna audzināšanu automātiski nozīmē nepieciešamību pārtraukt aizgādības tiesības.

Šāds lēmums prasa individuālu apstākļu izvērtējumu un tiesisku pamatojumu.

Turklāt aizgādības tiesību pārtraukšana bāriņtiesā un aizgādības tiesību atņemšana tiesā ir divi atšķirīgi tiesiskie procesi.

Materiālais stāvoklis nav vienīgais kritērijs

Vecāku strīdos reizēm tiek uzsvērts, kuram ir lielāki ienākumi, labāks mājoklis vai plašākas iespējas nodrošināt bērnu materiāli.

Protams, bērna aprūpes apstākļiem ir nozīme.

Tomēr bērna labāko interešu izvērtējums nedrīkst aprobežoties tikai ar materiālajiem apstākļiem.

Jāņem vērā arī emocionālā piesaiste, attiecību stabilitāte, bērna attīstības vajadzības, drošība, izglītība un katra vecāka spēja nodrošināt bērnam labvēlīgu vidi.

Būtiska nozīme var būt arī tam, kurš no vecākiem veicina bērna attiecību saglabāšanu ar otru vecāku.

Ko darīt, ja viens no vecākiem nepilda saskarsmes kārtību?

Ja saskarsmes kārtība noteikta ar izpildāmu tiesas nolēmumu, tās nepildīšana var radīt tiesiskas sekas.

Šādos gadījumos jāizmanto Civilprocesa likumā paredzētie nolēmuma izpildes mehānismi.

Tiesu izpildītāja konstatēta nolēmuma nepildīšana var būt pamats turpmākai bāriņtiesas iesaistei un vecāka rīcības izvērtēšanai.

Bāriņtiesu likuma 17. pants paredz bāriņtiesas pienākumu noteiktos gadījumos izvērtēt vecāka iespējamu tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, saņemot attiecīgu tiesu izpildītāja aktu.

Vienlaikus ir svarīgi nošķirt objektīvus saskarsmes neīstenošanas iemeslus no apzinātas un nepamatotas tās kavēšanas.

Tikai izvērtējot konkrētos apstākļus un pierādījumus, iespējams noteikt atbilstošu turpmāko rīcību.

“Jurista Balss” secinājums

Bērna tiesību aizsardzības sistēma nedrīkst kļūt par instrumentu, ar kuru viens vecāks cenšas panākt sev izdevīgāku stāvokli konfliktā ar otru.

Bāriņtiesai jāspēj objektīvi izvērtēt abu vecāku rīcību neatkarīgi no tā, kurš iesniedzis sākotnējo sūdzību.

Vienlaikus sūdzības iesniegšana pati par sevi nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas iesniedzējam. Jebkuram turpmākam lēmumam jābalstās konkrētos faktos un tiesību normās.

Bērna intereses nav identiskas neviena vecāka personiskajām interesēm.

Tādēļ ģimenes tiesību strīdos galvenais jautājums nedrīkst būt, kurš no vecākiem uzvarēs. Tam jābūt jautājumam, kāds risinājums vislabāk aizsargās bērna tiesības, drošību, emocionālo stabilitāti un iespēju uzturēt veselīgas attiecības ar abiem vecākiem.


Informācijas avoti un tiesiskais pamatojums

Publikācijas temata avots:

“МК-Латвия”, «Хотела наказать бывшего супруга, но сиротский суд пришел к самой. Как так?».

Oriģinālais raksts: https://mklat.lv/zakony/12407-khotela-nakazat-byvshego-supruga-no-sirotskij-sud-prishel-k-samoj-kak-tak.html

Normatīvie akti:

  1. Civillikuma 181. un 182. pants — bērna un vecāku saskarsmes tiesības.
  2. Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants — bērna labāko interešu prioritāte.
  3. Bāriņtiesu likuma 16., 17. un 22. pants — bāriņtiesas kompetence un aizgādības tiesību pārtraukšana.
  4. Civilprocesa likuma normas par nolēmumu izpildi lietās, kas izriet no saskarsmes tiesībām.

Normatīvo aktu oficiālās redakcijas: https://likumi.lv

© “Jurista Balss”, 2026. Patstāvīga redakcionāla publikācija un Latvijas tiesību normu analīze. Izmantotā ārējā informācijas avota autortiesības pieder tā attiecīgajiem tiesību īpašniekiem.

Nav komentāru

Komentēt