“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings 2026. gada 9.–15. novembris
Nedēļas galvenā tēma ir pāreja no priekšvēlēšanu solījumiem uz jaunās valdības juridiski un finansiāli pārbaudāmu programmu. Vienlaikus stājies spēkā īpašs Latvijas austrumu teritorijas attīstības regulējums, valdībai nācies labot jaunā skolu finansēšanas modeļa sekas, bet Senāts precizējis PVN piemērošanu pārrobežu darījumu ķēdēs.
1. Topošā valdība sola miljardu ietaupījumu un sešu miljardu investīcijas
Fakts. Ministru prezidents Andris Kulbergs 10. novembrī publiskoja 2027.–2030. gada valsts finanšu un ekonomikas plānu. Tas paredz pasākumus ar aptuveni 2,9 miljardu eiro kopējo fiskālo ietekmi, tostarp ap miljardu eiro ietaupīt valsts pārvaldē. Iecerēts arī Valsts attīstības fonds, kurš apvienotu valsts līdzdalību sākotnēji septiņās kapitālsabiedrībās un emitētu obligācijas 1,5 miljardu eiro apmērā. Kopā ar privāto kapitālu cerēts sasniegt aptuveni sešu miljardu eiro investīcijas. Tie ir modeļa aprēķini, nevis jau pieņemti saistoši lēmumi. Ministru kabinets
15.novembrī Kulbergs paziņoja, ka Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība vienojušies par kopīgas valdības veidošanu. NA piedāvātas iekšlietu, labklājības un kultūras ministra atbildības jomas, taču sadarbības dokumenti un pilns ministru sastāvs vēl nebija publiskoti. Ministru kabinets
Tiesiskā un praktiskā nozīme. Attīstības fonda izveide prasīs atsevišķu regulējumu par:
- fondā nododamajām valsts kapitālsabiedrībām;
- valsts kontroles un ministriju kā kapitāldaļu turētāju lomas maiņu;
- obligāciju saistību uzskaiti valsts parādā;
- fonda padomes iecelšanu un politiskās ietekmes ierobežošanu;
- investīciju atlases, valsts atbalsta un publiskā iepirkuma noteikumiem.
Secinājums. Pašlaik sabiedrībai piedāvāta finansiāla konstrukcija ar ļoti lieliem skaitļiem, bet nav publiskots pilns juridiskais modelis, jutīguma analīze un riska sadalījums. Īpaši jāpārbauda pieņēmums, ka 1,5 miljardu aizņēmums ar privātā kapitāla palīdzību automātiski pārvērtīsies sešos miljardos investīciju.
Iespējamā publikācija
- Virsraksts: “Seši miljardi no pusotra: kurš atbildēs, ja Valsts attīstības fonda modelis nenostrādās?”
- Publikācijas skatpunkts: vai fonds būs profesionāls investīciju instruments vai jauns politiskas ietekmes centrs pār valsts kapitālsabiedrībām?
- Galvenie jautājumi: kuras septiņas kapitālsabiedrības tiks apvienotas; kas garantēs obligācijas; vai saistības ieskaitīs valsts parādā; kā iecels padomi; kas apstiprinās investīcijas; kas segs zaudējumus?
- Komentāri: Ministru prezidentam, Finanšu ministrijai, Valsts kasei, Valsts kontrolei, Latvijas Bankai, Fiskālās disciplīnas padomei un Konkurences padomei.
2. Stājies spēkā Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums
Fakts. 12. novembrī stājās spēkā Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums. Tas aptver ne vien Latgali, bet arī Alūksnes, Gulbenes, Jēkabpils, Madonas, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī citas likumā uzskaitītās pašvaldības.
Likums paredz īpašu atbalsta fondu, paaugstinātu valsts un ES finansējuma intensitāti, teritorijai pielāgotus projektu atlases nosacījumus, ilgtermiņa finansējumu pašvaldību pamatfunkcijām un īpašas nodokļu politikas ieviešanas principu. Reģionālo mediju stiprināšana pirmoreiz tieši ierakstīta starp šīs teritorijas attīstības prioritātēm. likumi.lv
Īpaši nozīmīga ir norma, ka ģeopolitisku vai ārkārtēju drošības risku dēļ finanšu korekciju var nepiemērot un finansējumu neatprasīt arī tad, ja projekta mērķis sasniegts tikai daļēji.
Tiesiskā nozīme. Likums rada pastāvīgu institucionālu ietvaru, bet faktiskie ieguvumi būs atkarīgi no ikgadējā budžeta un Ministru kabineta noteikumiem par fonda finansējumu, projektu kritērijiem un atbalsta prioritātēm.
Secinājums. Bez konkrētas budžeta dotācijas fonds pagaidām ir juridisks ietvars, nevis garantēta nauda. Savukārt plašā iespēja nepiemērot finanšu korekcijas prasa skaidrus kritērijus, lai drošības risks nekļūtu par vispārīgu attaisnojumu slikti pārvaldītiem projektiem.
Iespējamā publikācija
- Virsraksts: “Austrumu robežas likums ir spēkā — bet cik naudas tajā patiesībā ir?”
- Publikācijas skatpunkts: vai valsts radījusi reālu drošības un attīstības instrumentu vai tikai jaunu institucionālu ietvaru bez garantēta finansējuma?
- Galvenie jautājumi: cik līdzekļu fondam būs 2027. gadā; kāpēc izvēlētas tieši šīs pašvaldības; kāda būs īpašā nodokļu politika; kas vērtēs projektu daļēju izpildi; kā finansēs reģionālos medijus?
- Komentāri: VARAM, Finanšu ministrijai, Valsts kontrolei, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem, pašvaldībām un reģionālo mediju pārstāvjiem.
3. Valdībai nācies labot jaunā skolu finansēšanas modeļa sekas
Fakts. Valdība 10. novembrī uz 2026./2027. mācību gadu apturēja prasību, ka valsts finansējuma saņemšanai katrā 1.–3., 4.–6. un 7.–9. klašu grupā jābūt vismaz 15 skolēniem. Finansējums tiks pārrēķināts skolām, kurām jaunā kritērija dēļ tas netika piešķirts. Privātskolu pedagogu algām papildus pārdalīti 537 444 eiro. Ministru kabinets
Tiesiskais pamats. Valdība tieši atsaukusies uz bērna labākajām interesēm un tiesiskās paļāvības principu, atzīstot, ka nepietiekami pārdomāta pāreja nedrīkst apdraudēt bērnu izglītības iespējas.
Kam tas svarīgi. Privātajām un nelielajām skolām, pedagogiem, bērniem ar speciālām vajadzībām un ģimenēm, kurām skolas maiņa var radīt nesamērīgu slogu.
Secinājums. Lēmums novērš tūlītēju kaitējumu, bet vienlaikus apliecina, ka finansēšanas modeļa sākotnējais ietekmes novērtējums nav bijis pietiekams. Pārejas izņēmums problēmu atliek līdz nākamajam mācību gadam.
Iespējamā publikācija
- Virsraksts: “Valdība labo ‘Programmu skolā’: kurš nepamanīja bērnus, kuri paliks bez finansējuma?”
- Publikācijas skatpunkts: kāpēc būtiska ietekme uz skolām un bērniem tika konstatēta tikai pēc modeļa ieviešanas?
- Galvenie jautājumi: cik skolu un bērnu skāra sākotnējais kritērijs; vai finansējumu izmaksās par visu periodu; kāpēc riska nebija anotācijā; kas mainīsies 2027./2028. mācību gadā?
- Komentāri: IZM, Tiesībsargam, IKVD, privātskolu un pašvaldību pārstāvjiem, vecāku organizācijām un LIZDA.
4. Senāts precizē 0% PVN robežas secīgu piegāžu ķēdē
Fakts. Senāts lietā SKA-38/2026 atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu daļā par 0% PVN likmes piemērošanu naftas produktu pārrobežu piegādēm. Darījumos bija divas secīgas piegādes, bet tikai viena preču transportēšana no Latvijas uz citu ES dalībvalsti. Senāts uzdeva atkārtoti noskaidrot, kurā brīdī gala pircējs faktiski ieguva tiesības rīkoties ar precēm kā īpašnieks. at.gov.lv
Eiropas Savienības tiesas atziņa šajā lietā paredz, ka viena transportēšana var tikt attiecināta tikai uz vienu no secīgajām piegādēm. Izšķiroša nav tikai formāla īpašumtiesību pāreja vai atliktās akcīzes nodokļa režīms, bet faktiskā iespēja rīkoties ar precēm kā īpašniekam. EUR-Lex
Praktiskā nozīme. Nolēmums skar degvielas, izejvielu un citu preču tirgotājus, kuri izmanto trīspusējus vai ķēdes darījumus. Nepareiza transporta attiecināšana var radīt ne vien PVN piemaksu, bet arī soda un nokavējuma naudu.
Secinājums. Formāli pareizi līgumi un preču izvešana no Latvijas vēl negarantē 0% likmi. Nodokļu maksātājam jāspēj pierādīt visas darījuma ķēdes faktiskā norise, tostarp brīdis, kad tālākais pircējs ieguvis kontroli pār precēm.
Iespējamā publikācija
- Virsraksts: “Prece izvestā, bet 0% PVN nav garantēts: Senāts par darījumu ķēdes faktisko kontroli”
- Publikācijas skatpunkts: kādus pierādījumus uzņēmumam jāsaglabā, ja vienu transportu izmanto vairākām secīgām piegādēm?
- Galvenie jautājumi: kam ir pierādīšanas pienākums; kā vērtēt Incoterms, maksājumus un transporta pasūtīšanu; kad uzņēmumu drīkst atzīt par iesaistītu PVN krāpšanā?
- Komentāri: VID, Finanšu ministrijai, nodokļu advokātiem, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un degvielas tirgotājiem.
5. Māju renovācijas atbalsts pāriet no grantiem uz aizdevumu subsidēšanu
Fakts. Valdība apstiprināja jaunu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmu, kas būs pieejama no 2027. gada 4. janvāra. Vienreizēju grantu vietā paredzēta aizdevuma procentu subsīdija 1,6–2 procentpunktu apmērā un ALTUM garantija līdz 80% no attiecināmajām izmaksām.
Programmai paredzēti 14,4 miljoni eiro ES fondu finansējuma un pakāpeniski atgūstami iepriekšējo programmu līdzekļi. Līdz 2030. gadam plānots atbalstīt vismaz 9000 dzīvokļu. Priekšroka sākotnēji būs projektiem, kuri jau atrodas iepriekšējās programmas rindā. Ministru kabinets
Secinājums. Modelis ļauj publisko finansējumu izmantot atkārtoti, taču lielāku kredīta un procentu risku pārceļ uz dzīvokļu īpašniekiem. Atbalsts var būt pieejams juridiski, bet praktiski nesasniedzams mājām, kurām banka aizdevumu nepiešķir.
Iespējamā publikācija
- Virsraksts: “Renovācija bez granta: kuras mājas jaunajā modelī paliks aiz bankas durvīm?”
- Publikācijas skatpunkts: vai aizdevumu subsidēšana nodrošina vienlīdzīgu pieeju māju atjaunošanai?
- Galvenie jautājumi: pēc kādas kārtības pārņems veco rindu; kā banka vērtēs maksātspēju; kas notiks ar mājām ārpus lielajām pilsētām; kurš uzņemsies procentu likmju un būvniecības sadārdzinājuma risku?
- Komentāri: Ekonomikas ministrijai, ALTUM, bankām, PTAC, namu pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām.
6. Deputātam izteikts brīdinājums par krievu valodas lietošanu “TikTok”
Fakts. Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija 11. novembrī izteica deputātam Andrejam Pagoram rakstisku brīdinājumu. Pamats bija 3. novembrī publicēts video krievu valodā par pirmās Saeimas sēdes darba kārtību.
Komisija piemēroja Deputātu ētikas kodeksa 18. punktu, kas uzliek deputātam pienākumu saziņā ar Latvijas sabiedrību lietot valsts valodu un nepieļaut šaubas par latviešu valodas nozīmību. Lēmums vēl jāpaziņo Saeimas sēdē un jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”. Latvijas Republikas Saeima
Tiesiskā nozīme. Šis ir viens no pirmajiem 15. Saeimas lēmumiem par deputāta komunikāciju sociālajos tīklos. Tas aktualizē robežu starp deputāta privāto politisko komunikāciju, amata pienākumu izpildi un parlamenta ētikas prasībām.
Secinājums. Brīdinājums ir samērā viegls sods, tomēr precedenta nozīme var būt plašāka: nav skaidri noteikts, kad deputāta sociālo tīklu konts uzskatāms par oficiālu saziņu ar sabiedrību un vai kodekss pieļauj tā paša satura paralēlu publicēšanu citās valodās.
Iespējamā publikācija
- Virsraksts: “Kādā valodā deputāts drīkst runāt ‘TikTok’?”
- Publikācijas skatpunkts: vai parlamenta ētikas kodekss regulē arī deputāta privātos sociālo tīklu kontus?
- Galvenie jautājumi: vai video publicēts Saeimas telpās; vai konts bija privāts vai oficiāls; vai kodekss aizliedz tulkojumus; kā tiktu vērtēta saziņa angļu vai ukraiņu valodā; vai lēmums ir pārsūdzams?
- Komentāri: Mandātu komisijai, Saeimas Juridiskajam birojam, Valsts valodas centram, Tiesībsargam, Andrejam Pagoram un mediju tiesību ekspertiem.
7. Valdība pieņem zināšanai satraucošus bērnu stāvokļa datus, bet nenosaka izpildāmus pienākumus
Fakts. Valdība 10. novembrī pieņēma zināšanai ziņojumu par bērnu stāvokli 2023.–2025. gadā. Tajā norādīts, ka 2025. gadā institūcijās joprojām dzīvoja 505 bērni, bet 15–16 gadu vecumā e-cigaretes vismaz reizi lietojis 51% skolēnu. Problemātiska sociālo tīklu lietošana konstatēta 51% skolēnu. Ministru kabinets
Secinājums. Ziņojums labi identificē problēmas, bet valdības lēmums tās “pieņemt zināšanai” pats par sevi nenosaka atbildīgās amatpersonas, finansējumu, izmērāmus rezultātus vai termiņus. Tieši tas ir publiskās atbildības trūkums.
Iespējamā publikācija
- Virsraksts: “Pieņemts zināšanai: kas notiek pēc tam, kad valdība atzīst bērnu apdraudējumu?”
- Publikācijas skatpunkts: kad informatīvs ziņojums pārtop valsts juridiskā pienākumā rīkoties?
- Komentāri: Labklājības, Veselības un Izglītības ministrijai, Bērnu aizsardzības centram, Tiesībsargam un bērnu psihiatrijas speciālistiem.
Tuvākie lēmumi, kuriem sekot
- Jaunās valdības sastāvs un uzticības balsojums. Jāvērtē ne tikai ministru vārdi, bet arī koalīcijas līgums, valdības deklarācija, termiņi un fiskālais segums.
- Valsts attīstības fonda juridiskais modelis. Kritiskie dokumenti būs fonda likumprojekts, tajā nododamo kapitālsabiedrību saraksts, obligāciju garantijas un pārvaldības kārtība.
- Latvijas austrumu teritorijas fonda finansējums. Jāseko 2027. gada budžeta dotācijai un Ministru kabineta noteikumiem par projektu atlasi, finansējuma intensitāti un finanšu korekciju nepiemērošanu.
- 15. Saeimas pastāvīgo komisiju izveide un 14. Saeimas likumprojektu pārņemšana. Šajā procesā var gan saglabāt, gan bez plašas diskusijas izbeigt iepriekšējā sasaukuma reformas.
- Skolu finansējuma pārrēķins. Jāprasa faktiskais skolu, pedagogu un bērnu skaits, kurus skāra kļūdainā pāreja, un precīzs izmaksu grafiks.
Redakcijas prioritāte
Pirmais publicējamais materiāls — Valsts attīstības fonda juridiskā un finanšu anatomija. Iecere skar valsts parādu, kapitālsabiedrību pārvaldību un miljardiem eiro publisku un privātu investīciju.
Otrais — Latvijas austrumu teritorijas attīstības likuma faktiskā nauda un izņēmumi, īpaši reģionālo mediju finansējums un iespēja nepiemērot finanšu korekcijas.
Trešais — “Programmas skolā” labošana, koncentrējoties uz to, kāpēc bērnu un skolu tiesiskās paļāvības risks netika novērtēts pirms modeļa ieviešanas.