“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings
Publikācija: Gundars Ūdris, "Jurista Balss"
Nedēļas juridiski nozīmīgākie notikumi saistīti ar deputāta kriminālprocesuālo imunitāti, valsts kapitālsabiedrību ārstniecības personu krimināltiesisko statusu un valsts varas pāreju pēc 15. Saeimas sanākšanas. Praktiski būtisks ir arī atklājums par simtiem nedrošu industriālo vadības sistēmu.
1. Tiesa aptur kriminālprocesu pret jaunievēlētu deputātu un prasa Saeimas piekrišanu
Fakts. Vidzemes rajona tiesa 6. novembrī nolēma lūgt Saeimas piekrišanu kriminālprocesa turpināšanai pret 15. Saeimas deputātu Aleksandru Bartaševiču. Kriminālvajāšana sākta vēl pirms viņa deputāta pilnvaru apstiprināšanas. Līdz Saeimas lēmumam tiesa procesu apturējusi, Kriminālprocesa likuma 378. panta pirmās daļas 4. punktu piemērojot paplašināti. Bartaševičs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 329. panta un 219. panta otrās daļas; tas nav atzinums par viņa vainu. Tiesu administrācijas paziņojums Tiesu administrācija
Tiesiskais pamats. Satversmes 30. pants aizliedz bez Saeimas piekrišanas uzsākt kriminālvajāšanu pret deputātu. Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 17. pants piekrišanu prasa arī tāda procesa turpināšanai, kas sākts pirms mandāta iegūšanas. Satversmes 30. pants; Saeimas kārtības rullis likumi.lv
Secinājums. Šis nav tikai jautājums par vienu deputātu. Saeimai būs jāpieņem lēmums, kas tieši ietekmē jau tiesā izskatāmu lietu. Parlamentam nevajadzētu vērtēt apsūdzības pamatotību tiesas vietā, bet gan to, vai pastāv pazīmes, ka process izmantots deputāta politiskās darbības kavēšanai.
Īpaši interesants ir tiesas atzinums par Kriminālprocesa likuma normas paplašinātu interpretāciju. Norma tieši runā par atļauju kriminālvajāšanas uzsākšanai, bet šeit piemērota jau sāktas tiesvedības apturēšanai.
Publikācijas prioritāte Nr. 1
- Virsraksts: “Deputāta mandāts aptur jau sāktu tiesu: kur beidzas imunitāte un sākas privilēģija?”
- Publikācijas skatpunkts: vai deputāta imunitāte drīkst aizkavēt procesu, kas līdz ievēlēšanai jau nonācis tiesā?
- Galvenie jautājumi: pēc kādiem kritērijiem balsos Mandātu komisija; vai Saeima pārbaudīs tikai politiskas vajāšanas risku; vai procesa apturēšanas paplašinātais juridiskais pamatojums ir pietiekams; cik ilgi Saeima drīkst vilcināties?
- Komentāri: Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Ģenerālprokuratūrai, Tieslietu ministrijai, Bartaševiča aizstāvim un konstitucionālo tiesību ekspertiem.
2. Senāts pārdefinē valsts slimnīcas darbinieka statusu krimināltiesībās
Fakts. Senāts 3. novembrī pilnībā atcēla apelācijas instances spriedumu lietā par iespējamu pacientu rindas apiešanu un naudas pieņemšanu par magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Lieta nodota jaunai izskatīšanai.
Senāts atzina, ka valstij piederoša slimnīca ir privāto tiesību subjekts, nevis valsts iestāde. Tomēr tās ārstniecības personas, īstenojot publisku funkciju, var atbilst “valsts institūcijas pilnvarotas personas” pazīmēm. Lai piemērotu attiecīgās Krimināllikuma normas, jāpierāda, ka konkrētā darbība veikta, izmantojot publiskā uzdevuma izpildei piešķirtās pilnvaras. Lieta SKK-83/2026. Augstākās tiesas paziņojums at.gov.lv
Tiesiskā nozīme. Senāts nošķir trīs jautājumus:
- slimnīcas juridisko statusu;
- darbinieka iesaisti publiskas funkcijas izpildē;
- to, vai konkrētajā epizodē izmantotas tieši publiskā uzdevuma pilnvaras.
Amatpersonas statuss krimināltiesībās turklāt nav automātiski nosakāms pēc interešu konflikta regulējuma.
Secinājums. Nolēmums var būt nozīmīgs daudz plašāk par medicīnu — arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, ostu, transporta, komunālo pakalpojumu un citu publisku uzdevumu veicēju darbiniekiem. Neskaidra robeža rada gan nesodāmības, gan pārmērīgas kriminalizācijas risku.
Publikācijas kandidāts
- Virsraksts: “Ārsts valsts slimnīcā — privāts darbinieks vai publiskas varas īstenotājs?”
- Publikācijas skatpunkts: kad publiska pakalpojuma sniedzējs kļūst par krimināltiesību īpašo subjektu?
- Jautājumi: kas tieši uzskatāms par publisku pilnvaru; vai valsts apmaksāta pacienta rindas administrēšana ir publisks uzdevums; vai kapitālsabiedrību darbiniekiem ir paredzams viņu krimināltiesiskais statuss?
- Komentāri: Augstākajai tiesai par nolēmuma atziņām, Ģenerālprokuratūrai, KNAB, Veselības ministrijai, BKUS un universitāšu slimnīcu juridiskajiem dienestiem.
3. 15. Saeima sāk darbu, bet iepriekšējā valdība juridiski jau ir atkāpusies
Fakts. 3. novembrī apstiprinātas visu 100 jaunievēlēto deputātu pilnvaras un ievēlēts 15. Saeimas Prezidijs. Par Saeimas priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns, par viņa biedriem — Ināra Mūrniece un Raimonds Vējonis. Saeimas informācija par Prezidiju Latvijas Republikas Saeima
Līdz ar jaunās Saeimas sanākšanu Kulberga Ministru kabinets saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu uzskatāms par atkāpušos, taču turpina pildīt pienākumus līdz uzticības izteikšanai jaunai valdībai. Savukārt 4. novembrī Valsts prezidents, pamatojoties uz Satversmes 56. pantu, aicināja Andri Kulbergu sastādīt jauno Ministru kabinetu. Valdības pilnvaru turpināšana; Valsts prezidenta rīkojums Ministru kabinets
Secinājums. “Atkāpusies, bet strādājoša valdība” nav tikai terminoloģija. Ministriem juridiski saglabājas pilnvaras, taču valdība vēl nav saņēmusi jaunās Saeimas uzticību. Tādēļ īpaši jāpamato neatliekami lēmumi ar ilgtermiņa finansiālām vai institucionālām sekām.
Otrais jautājums ir likumdošanas pēctecība. Atbilstoši Kārtības ruļļa 39. panta otrajai daļai jaunajai Saeimai pirmajā sesijā atsevišķi jālemj, kurus vienā vai divos lasījumos izskatītos 14. Saeimas likumprojektus turpināt. Saeimas kārtības rullis m.likumi.lv
Publikācijas kandidāts
- Virsraksts: “Atkāpusies valdība ar pilnām lēmumu tiesībām: kur ir pārejas perioda robežas?”
- Publikācijas skatpunkts: juridiskās pilnvaras pret demokrātiskā mandāta intensitāti.
- Jautājumi: kādus stratēģiskus lēmumus valdība atliks; kad būs valdības deklarācija un uzticības balsojums; kuri 14. Saeimas likumprojekti tiks pārņemti un kuri zaudēs spēku?
- Komentāri: Valsts prezidenta kancelejai, Ministru prezidenta amata kandidātam, Saeimas Prezidijam, frakciju vadītājiem un Saeimas Juridiskajam dienestam.
4. Latvijā atklātas vairāk nekā 300 nedrošas industriālās vadības sistēmas
Fakts. Pēc uzbrukumiem attālināti vadāmām saldēšanas iekārtām Krīzes vadības centrs 5. novembrī ministrijām un pašvaldībām deva vienu nedēļu, lai apzinātu un pārbaudītu attālināti vadāmas iekārtas un inženiersistēmas.
CERT.LV 2026. gadā identificējusi vairāk nekā 300 ar internetu nedroši savienotas industriālās vadības sistēmas. Apdraudējums var skart siltumapgādi, ūdensapgādi, kanalizāciju, enerģētiku, slimnīcas, skolas, kā arī pārtikas un zāļu uzglabāšanu. KVC vadlīnijām ir tikai ieteikuma raksturs. Krīzes vadības centra paziņojums Ministru kabinets
Secinājums. Skaitlis “300” norāda nevis uz teorētisku nākotnes risku, bet jau konstatētu sistēmisku ievainojamību. Vienlaikus nav publiski noteikts:
- kam jāapkopo nedēļas pārbaudes rezultāti;
- vai jāziņo par nenovērstiem trūkumiem;
- kāda ir atbildība par prasību ignorēšanu;
- vai pārbaudīti arī privātie kritisko pakalpojumu operatori.
Publikācijas kandidāts
- Virsraksts: “Trīs simti atvērtu durvju kritiskajās sistēmās: kāpēc valsts pagaidām tikai iesaka?”
- Publikācijas skatpunkts: vai rekomendācijas ir pietiekamas, ja kiberuzbrukums var apturēt siltumu, ūdeni vai zāļu glabāšanu?
- Jautājumi: cik sistēmu joprojām nav aizsargātas; kuras nozares skartas; vai īpašniekiem noteikti termiņi; vai paredzēti sodi un obligāti auditi?
- Komentāri: KVC, CERT.LV, Nacionālajam kiberdrošības centram, pašvaldībām, slimnīcām un ūdensapgādes un siltumapgādes uzņēmumiem.
5. Elektroenerģijas tirgus grozījumos apvienota patērētāju aizsardzība ar nacionālās drošības pārbaudi
Fakts. Valdība 6. novembrī apstiprināja Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kuri vēl jāpieņem Saeimai. Tie paredz:
- bezmaksas elektroenerģijas tirgotāja maiņu;
- tirgotājiem ar vairāk nekā 200 000 klientu pienākumu piedāvāt vismaz vienu fiksētas cenas līgumu bez pirmstermiņa izbeigšanas maksas;
- AST tiesības noteikt kiberdrošības prasības pārvades tīklam pieslēgtām ražošanas un uzkrāšanas iekārtām;
- prasības iekārtu vadības sistēmu ražotāju, uzņēmumu vadības, īpašnieku un patieso labuma guvēju saiknei ar ES, NATO un noteiktām sadarbības valstīm;
- iespēju atteikt pieslēgumu nacionālās drošības vai kiberdrošības riska dēļ. Ministru kabineta informācija Ministru kabinets
Secinājums. Patērētāju daļa ir samērā skaidra, bet drošības daļa dod infrastruktūras operatoram būtisku ietekmi uz privātiem enerģētikas projektiem. Jābūt saprotamiem atteikuma kritērijiem, pierādīšanas standartam un pārsūdzības kārtībai.
Īpaši jāpārbauda, vai ražotāja reģistrācijas valsts ir pietiekams kiberdrošības kvalitātes rādītājs un kas notiek ar jau uzstādītām iekārtām.
Publikācijas kandidāts
- Virsraksts: “AST varēs nepieslēgt elektrostaciju: drošības filtrs vai pārāk plaša rīcības brīvība?”
- Komentāri: KEM, AST, SPRK, Konkurences padomei, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un enerģētikas projektu attīstītājiem.
6. NEPLP izvēlas divas komerctelevīzijas valsts finansētai bezmaksas apraidei
Fakts. NEPLP konkursā izvēlējusies “ReTV” un “Radio SWH TV”, kas bezmaksas zemes apraidē darbosies no 2027. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. “ReTV” paredzēts saturs kultūrtelpas un nacionālās identitātes stiprināšanai, “Radio SWH TV” — izzinoši izklaidējošs saturs. Apraidi finansē NEPLP. NEPLP paziņojums neplp.lv
Secinājums. Tas ir ne tikai tehnisks apraides konkurss, bet publiskā finansējuma un informatīvās telpas politikas lēmums. NEPLP paziņojumā nav norādīts piešķirtā finansējuma apjoms, pretendentu skaits, iegūtie punkti vai detalizēts salīdzinošais pamatojums.
Publikācijas kandidāts
- Virsraksts: “Kas un par kādu naudu nonāk bezmaksas televīzijā?”
- Publikācijas skatpunkts: vai sabiedrībai ir pietiekama informācija, lai izvērtētu valsts finansēta komercmediju satura izvēli?
- Jautājumi: cik maksās katras programmas apraide; kas bija pārējie pretendenti; kā vērtēta redakcionālā kvalitāte un reģionālā sasniedzamība; kā kontrolēs solītā satura izpildi?
- Komentāri: NEPLP, “ReTV”, “Radio SWH”, Kultūras ministrijai un konkursā neuzvarējušajiem pretendentiem.
7. Bērnu medicīnā sola klīnisku prioritizāciju un maksimālos gaidīšanas termiņus
Fakts. Valdība 6. novembrī atbalstīja virzienu vienota bērnu veselības aprūpes tīkla veidošanai. Paredzēts noteikt klīniskā riska prioritātes, maksimālos palīdzības saņemšanas termiņus un atbildību par bērna virzību starp aprūpes līmeņiem. Pirmie pilotprojekti bērnu psihiskajā veselībā un oftalmoloģijā plānoti 2027. gadā.
Pašlaik gaidīšanas laiks bērnu psihiatrijā dažādos reģionos esot 57–118 dienas, bet pie oftalmologa — 46–127 dienas. Ministru kabineta informācija Ministru kabinets
Secinājums. Šobrīd tā vēl ir politikas iecere, nevis bērnam tiesiski prasāms palīdzības termiņš. Būtiskais būs tas, vai maksimālais termiņš tiks nostiprināts normatīvajā aktā un kādas tiesības būs ģimenei, ja valsts to neievēros.
Publikācijas kandidāts
- Virsraksts: “Cik ilgi bērnam ir pieļaujams gaidīt ārstu — medicīnisks kritērijs vai juridiskas tiesības?”
- Komentāri: Veselības ministrijai, NVD, BKUS, Tiesībsargam, bērnu psihiatriem un pacientu organizācijām.
Tuvākie lēmumi, kuriem sekot
- Saeimas lēmums Bartaševiča lietā. Jāseko Mandātu komisijas atzinumam, balsojuma argumentācijai un tam, cik ātri jautājums tiek izlemts.
- Uzticības balsojums jaunajam Ministru kabinetam. Vērtējama ne tikai ministru izvēle, bet valdības deklarācijā noteiktie izpildes termiņi un finansējums.
- 14. Saeimas likumprojektu pārņemšana. Jaunajai Saeimai pirmajā sesijā būs jāizšķiras, kurus nepabeigtos projektus turpināt. Šeit iespējams klusi izbeigt arī sabiedriski nozīmīgas reformas.
- Elektroenerģijas tirgus likuma izskatīšana. Īpaši jāpārbauda pārsūdzības un pārejas noteikumi drošības dēļ atteiktam pieslēgumam.
- KVC vienas nedēļas kiberdrošības pārbaudes rezultāti. Jāprasa nevis vispārīgs apliecinājums, ka “iestādes informētas”, bet konkrēts pārbaudīto iekārtu, konstatēto trūkumu un novēršanas termiņu apkopojums.
Redakcijas izvēle
Pirmais publicējamais materiāls — deputāta imunitāte Bartaševiča lietā. Tur vienlaikus ir konstitucionāla procedūra, tiesvedības apturēšana, Saeimas un tiesas varas robežas un tūlītējs gaidāms lēmums.
Otrais — Senāta atziņas par ārstniecības personu krimināltiesisko statusu valsts kapitālsabiedrībā. Tas ir juridiski dziļākais nedēļas nolēmums ar sekām arī ārpus medicīnas.
Trešais — 300 nedrošās industriālās sistēmas, koncentrējoties uz publisko atbildību: kas tās pārbaudīs, kas novērsīs risku un kurš atbildēs, ja ieteikumi netiks izpildīti.