Pāriet uz galveno saturu
Jurista Balss
  • Par mums
  • Raksti
  • Saeimas ziņas
  • Noderīgi
  • Jurists joko
  • Kontakti
  • Stāsti pēc patiesiem notikumiem

Jaunākie ieraksti

  • No idejas līdz valstij: 18. novembris un Latvijas brīvības ceļš
    18. nov. 2026
  • Lindas Liepiņas “ola” un neizmantotā balss
    18. nov. 2026
  • Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
    16. nov. 2026
  • Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet pati nonāca bāriņtiesas uzmanības lokā. Kāpēc tā var notikt?
    16. nov. 2026
  • 16. novembrī darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāk Kaspars Gorkšs
    16. nov. 2026
  • “Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings 2026. gada 9.–15. novembris
    16. nov. 2026
  • Kad cilvēks patiesībā kļūst pieaudzis? Par naudu, izglītību un personības briedumu
    10. nov. 2026


Gordons atklāj iespējamu Putina miera plānu: Krievija pieprasot NATO spēku izvešanu no Baltijas valstīm

9. novembris, 2026 pl. 12:04, Nav komentāru

Gordons atklāj iespējamu Putina miera plānu: Krievija pieprasot NATO spēku izvešanu no Baltijas valstīm

Attēls: MI (Chat GPT) ģenerēts

Publikācija: "Jurista Balss"

Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons paziņojis, ka saņēmis informāciju no avotiem Vašingtonā par iespējamu Krievijas prezidenta Vladimira Putina piedāvājumu ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tajā līdzās nosacījumiem par kara izbeigšanu Ukrainā esot iekļautas arī prasības, kas tieši skar Baltijas valstu un Ziemeļeiropas drošību. Tomēr pats Gordons uzsver, ka informācija nav oficiāli apstiprināta un viņš šāda plāna īstenošanai netic.

2026.gada 8. novembrī sarunā ar žurnālistu Vasiliju Golovanovu Dmitrijs Gordons izklāstīja informāciju, kuru, pēc viņa teiktā, saņēmis no avotiem Vašingtonā.

Gordons apgalvo, ka Krievijas pārstāvis Kirils Dmitrijevs esot nodevis Donaldam Trampam Vladimira Putina priekšlikumus par kara izbeigšanu Ukrainā.

Ja šāda informācija apstiprinātos, tās nozīme pārsniegtu Ukrainas un Krievijas divpusējo attiecību ietvarus, jo daļa iespējamo prasību attiektos arī uz NATO dalībvalstu aizsardzību.

Ko, pēc Gordona teiktā, piedāvājot Putins?

Gordona izklāstītajā iespējamajā plānā Krievija piekristu pārtraukt karadarbību pa pašreizējo frontes līniju, atsakoties no prasības pirms pamiera ieņemt visu Doneckas apgabala teritoriju.

Tāpat Krievija varētu pieļaut atsevišķu NATO valstu, konkrēti Lielbritānijas, karavīru izvietošanu Ukrainas rietumu apgabalos pēc miera vienošanās noslēgšanas, taču ar ierobežojumiem attiecībā uz smago bruņojumu.

Savukārt Krievijas prasības, pēc Gordona sniegtās informācijas, ietvertu:

  1. Ukrainas atteikšanos no dalības NATO.
  2. Visu pret Krieviju noteikto sankciju atcelšanu.
  3. NATO karaspēka vai smagā bruņojuma izvešanu no Baltijas un Skandināvijas valstīm.
  4. Krievijas Pareizticīgās baznīcas darbības atjaunošanu Ukrainā.
  5. Krievu valodas noteikšanu par otru Ukrainas valsts valodu.
  6. Ukrainas bruņoto spēku skaitlisku samazināšanu.

Gordons norādīja, ka neesot pilnībā pārliecināts, vai prasība attiecībā uz Baltijas un Skandināvijas valstīm paredzētu visa NATO karaspēka vai tikai smagā bruņojuma izvešanu.

Viņš arī apgalvoja, ka iespējamais plāns paredzot enerģētikas infrastruktūras pamieru līdz 2026. gada beigām un miera līguma noslēgšanu 2027. gada pavasarī, piedaloties ASV un Eiropas pārstāvjiem.

Būtiski uzsvērt, ka šie ir Gordona atstāstīti, neatkarīgi neapstiprināti apgalvojumi, nevis publiskots Krievijas vai ASV oficiāls miera plāns.

Kāpēc prasība par Baltijas valstīm ir īpaši nozīmīga?

Latvijai šajā informācijā būtiskākais nav tikai iespējamais pamiera piedāvājums Ukrainai, bet gan prasība mainīt NATO militāro klātbūtni alianses austrumu un ziemeļu daļā.

Latvija, Lietuva un Igaunija ir suverēnas NATO dalībvalstis. To aizsardzības politika un sabiedroto spēku izvietošana nav jautājums, par kuru Krievijai būtu tiesības vienpusēji noteikt saistošus nosacījumus.

Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu bruņots uzbrukums vienai vai vairākām NATO dalībvalstīm tiek uzskatīts par uzbrukumu visām, paredzot sabiedroto palīdzības pienākumu atbilstoši līguma nosacījumiem.

Savukārt NATO spēku izvietošana dalībvalstu teritorijā ir saistīta ar šo valstu piekrišanu un alianses kopīgajiem aizsardzības lēmumiem.

Tādēļ jebkura iespējamā vienošanās starp Vašingtonu un Maskavu par militārās klātbūtnes ierobežošanu Baltijā radītu būtiskus politiskus un tiesiskus jautājumus.

Vai par Latvijas drošību vispār varētu vienoties bez Latvijas līdzdalības un piekrišanas?

No starptautisko tiesību viedokļa divu valstu vienošanās pati par sevi nevar radīt saistības trešajai valstij bez tās piekrišanas. Šis princips nostiprināts arī Vīnes konvencijas par starptautisko līgumu tiesībām 34. pantā.

Tas nozīmē, ka ASV un Krievijas politiska vienošanās pati par sevi nevarētu uzlikt Latvijai juridisku pienākumu piekrist sabiedroto spēku izvešanai no tās teritorijas.

Gordons netic, ka Putins patiešām vēlas mieru

Lai gan Gordons detalizēti izklāstīja iespējamos priekšlikumus, viņš vairākkārt uzsvēra, ka pats neuzskata šo informāciju par droši apstiprinātu.

Žurnālists arī pauda pārliecību, ka Putins nevēlas patiesu mieru, bet cenšas izmantot sarunas, lai panāktu Krievijai izdevīgākus politiskos un militāros nosacījumus.

Gordona vērtējumā Krievijas ekonomiskā situācija pasliktinās, savukārt tās bruņotie spēki cieš ievērojamus zaudējumus un saskaras ar personāla papildināšanas grūtībām.

Viņš apgalvoja, ka Krievijas armijas zaudējumi oktobrī sasnieguši aptuveni 54 400 kritušo un ievainoto, kamēr jaunu karavīru piesaistes iespējas esot ievērojami mazākas.

Šie skaitļi intervijā tika pasniegti kā Gordona rīcībā esoša informācija, nevis neatkarīgi pārbaudīti dati.

Vai Krievija varētu uzbrukt NATO valstīm?

Sarunas laikā tika apspriesti arī iespējamie Krievijas militārie draudi Baltijas valstīm, Somijai un Polijai.

Gordons pauda viedokli, ka Krievijas sauszemes iebrukums NATO valstīs pašreizējos apstākļos ir maz ticams, jo tās militārie resursi ir iesaistīti karā Ukrainā.

Vienlaikus viņš norādīja uz Krievijas īstenoto hibrīdkaru pret Eiropu, tostarp sabotāžas, diversiju un citu destabilizējošu darbību draudiem.

Tomēr šāds žurnālista vērtējums nav uzskatāms par drošības garantiju. Latvijas un citu NATO dalībvalstu aizsardzības plānošanai jābalstās uz kompetento institūciju draudu novērtējumiem, nevis pieņēmumu, ka militārs uzbrukums nav iespējams.

Miera sarunas nedrīkst kļūt par darījumu uz citu valstu drošības rēķina

Iespējamā Putina plāna publiskošana aktualizē jautājumu, kas Eiropas drošības politikā ir īpaši būtisks: vai kara izbeigšana Ukrainā varētu tikt sasaistīta ar prasībām ierobežot citu Eiropas valstu aizsardzības spējas?

Ukrainas kara izbeigšana ir nozīmīgs starptautiskās drošības mērķis. Taču jebkurai miera vienošanās iniciatīvai jārespektē valstu suverenitāte, teritoriālā integritāte un starptautiskās saistības.

Latvijas interesēs ir ne tikai taisnīgs un ilgstošs miers Ukrainā, bet arī tāda Eiropas drošības sistēma, kurā nevienas valsts drošība netiek apspriesta kā piekāpšanās priekšmets citai valstij.

„Jurista Balss” ieskatā būtiskākais jautājums ir šāds: ja Gordona publiskotā informācija apstiprinātos, kāda būtu Latvijas valdības, Ārlietu ministrijas un NATO oficiālā nostāja pret jebkuru mēģinājumu iekļaut Baltijas valstu aizsardzības jautājumus Krievijas un ASV sarunās?

Šis jautājums ir pelnījis nepārprotamu atbildi.


Avots: Dmitrija Gordona saruna ar Vasiliju Golovanovu, 2026. gada 8. novembris. 

Video: https://www.youtube.com/watch?v=G6eh2TlfdoY

Nav komentāru

Komentēt