“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings 2026. gada 26. oktobris–1. novembris
Foto: Gundars Ūdris, "Jurista Balss"
Publikācija: "Jurista Balss"
Nedēļas galvenie juridiskie notikumi saistīti ar 14. Saeimas pēdējā sēdē pieņemtiem sistēmiskiem likumiem, Senāta spriedumu par sabiedriskā medija redakcionālo autonomiju priekšvēlēšanu debatēs, parlamenta pakļaušanu Valsts kontroles finanšu revīzijai un 15. Saeimas vēlēšanu strīdu noslēgumu.
1. Pieņemts jauns Kriminālsodu izpildes likums
Fakts. Saeima 29. oktobrī galīgajā lasījumā ar 75 balsīm pieņēma jaunu Kriminālsodu izpildes likumu. Tas aizstās Latvijas Sodu izpildes kodeksu un ieviesīs vienotu regulējumu brīvības atņemšanas, sabiedriskā darba, probācijas uzraudzības un citu kriminālsodu izpildei. Trešajam lasījumam bija iesniegti 118 priekšlikumi. Tieslietu ministrijas informācija un Saeimas 29. oktobra stenogramma. Tieslietu ministrija
Likums paredz:
- individuālāku darbu ar notiesātajiem un recidīva riska novērtēšanu;
- pasākumus vardarbības, diskriminācijas un ieslodzīto neformālās hierarhijas mazināšanai;
- pastiprinātu uzraudzību, ja sodu izcieš sabiedrībā;
- izglītības, darba prasmju un sociālās rehabilitācijas pasākumus;
- vienotus sodu izpildes pamatprincipus.
Tiesiskā un praktiskā nozīme. Šī nav tehniska kodeksa pārdēvēšana. Likums noteiks valsts iejaukšanās robežas personu pamattiesībās visā soda izciešanas laikā un būs jaunā Liepājas cietuma darbības juridiskais pamats.
Nepietiekami izvērtētais.
- Kādiem jaunajiem pasākumiem ir nodrošināts finansējums?
- Kā tiks mērīts resocializācijas rezultāts un recidīva samazinājums?
- Kā faktiski tiks mazināta ieslodzīto neformālā hierarhija?
- Vai “lojalitātes un cieņas pret valsti” veicināšanai būs pietiekami skaidrs saturs?
- Vai likuma pieņemšana pēdējā 14. Saeimas sēdē ļāva pienācīgi izvērtēt visus 118 priekšlikumus?
Publikācijas kandidāts
“Jauns cietums un jauns likums: vai Latvija maina sodu izpildes sistēmu vai tikai tās juridisko ietvaru?”
Leņķis: salīdzināt likumā apsolīto ar Ieslodzījuma vietu pārvaldes personāla, finansējuma un infrastruktūras faktisko kapacitāti.
Komentāri: Tieslietu ministrija, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts probācijas dienests, Tiesībsargs, Latvijas Cilvēktiesību centrs, krimināltiesību un sodu izpildes eksperti.
2. Senāts nostiprina sabiedriskā medija tiesības pašam izvēlēties debašu dalībniekus
Fakts. Senāts lietā SKA-56/2026 atstāja spēkā spriedumu, ar kuru noraidīts ZZS pieteikums pret Latvijas Televīziju. Partija vēlējās, lai noslēdzošajās 14. Saeimas priekšvēlēšanu debatēs piedalītos tās Ministru prezidenta amata kandidāts, kurš pats nekandidēja Saeimas vēlēšanās.
Senāts atzina, ka normatīvie akti garantē kandidātu sarakstam vismaz vienu dalību sabiedriskā pasūtījuma priekšvēlēšanu raidījumā, bet negarantē konkrētai personai dalību konkrētās debatēs. Dalības kritēriju noteikšana ietilpst televīzijas redakcionālajā izvēlē, ja tie ir tiesiski un vienādi piemēroti visām partijām. Nolēmums un Augstākās tiesas informācija par lietu SKA-56/2026. Jurista Vārds
Tiesiskā nozīme. Spriedums novelk robežu starp:
- partijas tiesībām uz taisnīgu un vienlīdzīgu pieeju priekšvēlēšanu raidījumiem;
- sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību;
- politiķa vēlmi tikt iekļautam konkrēta formāta debatēs.
Secinājums. Senāts nav devis sabiedriskajam medijam neierobežotu rīcības brīvību. Medijam jāspēj pamatot kritēriji, tiem jābūt iepriekš saprotamiem un vienādi piemērojamiem. Taču tiesa neaizstāj redakciju un pati nenosaka raidījuma dalībniekus.
Galvenais publikācijas kandidāts
“Kurš izvēlas priekšvēlēšanu debašu dalībniekus — partija, sabiedriskais medijs vai tiesa?”
Galvenie jautājumi:
- Vai spriedums attiecas arī uz privāto mediju priekšvēlēšanu debatēm?
- Cik savlaicīgi sabiedriskajam medijam jāpublisko dalības kritēriji?
- Kā pierādīt slēptu politisku diskrimināciju, ja formālie kritēriji ir vienādi?
- Vai Ministru prezidenta amata kandidātam, kurš pats nekandidē, nepieciešams īpašs statuss priekšvēlēšanu regulējumā?
- Kā šīs atziņas LSM izmantos nākamajās vēlēšanās?
Komentāri: Latvijas Sabiedriskais medijs, SEPLP, NEPLP, ZZS pārstāvji, Augstākā tiesa un mediju tiesību eksperti.
3. Valsts kontrole varēs pārbaudīt Saeimas gada pārskatu — bet ne tā lietderību
Fakts. Saeima 29. oktobrī galīgajā lasījumā grozīja Valsts kontroles likumu. Līdz šim likums noteica, ka Valsts kontrole Saeimā revīzijas neveic. Turpmāk tā varēs pārbaudīt parlamenta gada pārskatā ietvertās finanšu informācijas pareizību. Saeimas informācija un likumprojekts. Latvijas Republikas Saeima
Tomēr Valsts kontrolei Saeimā nebūs tiesību veikt:
- lietderības revīzijas;
- atbilstības revīzijas;
- obligātu ikgadēju finanšu revīziju.
Revīzijas tiks izraudzītas pēc riska un būtiskuma novērtējuma.
Tiesiskā nozīme. Tiek sašaurināts parlamenta līdzšinējais izņēmuma statuss publisko finanšu ārējā kontrolē, vienlaikus saglabājot Saeimas konstitucionālo autonomiju.
Noklusētais. Gada pārskata skaitļu pareizība vēl neatbild uz jautājumu, vai nauda izlietota saprātīgi. Valsts kontrole varēs pārbaudīt, vai izdevums pareizi uzskaitīts, bet ne vienmēr — vai konkrētais izdevums bijis vajadzīgs, ekonomisks un sabiedrības interesēm atbilstošs.
Publikācijas kandidāts
“Valsts kontrole beidzot ienāk Saeimā — bet ko tai joprojām neļaus pārbaudīt?”
Jautājumi Valsts kontrolei un Saeimas Prezidijam:
- Kad paredzēta pirmā revīzija?
- Vai publicēs pilnu ziņojumu un konstatētos trūkumus?
- Kāpēc izslēgtas lietderības un atbilstības revīzijas?
- Kas pārbaudīs deputātu komandējumu, kompensāciju un parlamenta iepirkumu lietderību?
- Vai Saeimas administrācija pēc revīzijas būs pakļauta zaudējumu piedziņas mehānismam?
4. Robežsargi drīkstēs lietot ieroci arī robežas infrastruktūras aizsardzībai
Fakts. Saeima 29. oktobrī steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Valsts robežsardzes likumā un Kriminālprocesa likumā. Robežsargs varēs lietot fizisku spēku, speciālos līdzekļus, dienesta suni un ieroci, lai atvairītu uzbrukumu robežsardzes apsargājamam vai valsts robežas infrastruktūras objektam. Ieroci varēs lietot bez brīdinājuma, ja konkrētajos apstākļos brīdināt nav iespējams. Saeimas informācija un grozījumi. Latvijas Republikas Saeima
Tiesiskais pamats. Valsts pienākums aizsargāt ārējo robežu un tās infrastruktūru pret sabotāžu un hibrīdapdraudējumiem.
Strīdīgais. Jēdzieni “uzbrukums infrastruktūras objektam” un “brīdinājums nav iespējams” praksē var aptvert ļoti atšķirīgas situācijas. Ieroča pielietojumam jāatbilst absolūtas nepieciešamības un samērīguma prasībām arī pierobežas ārkārtējā situācijā.
Publikācijas kandidāts
“Šāviens robežas žoga aizsardzībai: kur beidzas infrastruktūras aizsardzība un sākas personas dzīvības apdraudējums?”
Komentāri: Valsts robežsardze, Iekšlietu ministrija, Tiesībsargs, Ģenerālprokuratūra un cilvēktiesību eksperti.
5. Amatpersonu personiskā atbildība nodota Tieslietu ministrijai bez termiņa
Fakts. Saeimas Juridiskā komisija 28. oktobrī izskatīja kolektīvo iesniegumu “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību”. Komisija neatbalstīja automātisku amatpersonas algas vai tās daļas atmaksāšanu, taču nolēma materiālus nosūtīt Tieslietu ministrijai, lai vērtētu:
- administratīvo sodu samērīgumu;
- regresa prasību celšanas praksi;
- amatpersonu mantiskās atbildības pilnveidošanu;
- maksātnespējas administratoriem noteiktā atlīdzības zaudēšanas mehānisma samērīgumu.
Saeimas Juridiskās komisijas sēdes materiāli un audio. Latvijas Republikas Saeima
Būtiskākais atklājums. Tieslietu ministrijas pārstāve komisijā norādīja, ka valstī centralizēti netiek apkopota informācija par to, cik bieži iestādes ceļ regresa prasības pret savām amatpersonām.
Secinājums. Likums jau paredz regresa iespēju un atsevišķos gadījumos — pienākumu. Taču nav iespējams pārbaudīt mehānisma efektivitāti, ja valsts nezina, cik prasību celtas, cik naudas piedzīts un kāpēc prasības nav celtas.
Turpināma “Jurista Balss” izpēte
Jānosūta informācijas pieprasījums Tieslietu ministrijai:
- līdz kuram datumam tiks apkopota regresa prasību prakse;
- vai rezultāti būs publiski;
- vai ministrija sagatavos likumprojektu;
- kad jautājums varētu atgriezties 15. Saeimā.
6. Senāts: amatpersonas deklarācija un otra laulātā ieguldījumi nemaina mantas īpašnieku
Fakts. Senāts lietā SKK-460/2026 daļēji atcēla notiesājošu spriedumu krimināllietā par viltotu laulāto mantisko attiecību līgumu. Apgabaltiesa bija secinājusi, ka nekustamais īpašums ir laulāto kopīgā manta, tostarp tādēļ, ka tas tā norādīts amatpersonas deklarācijā un otrs laulātais ieguldījis līdzekļus būvniecībā.
Senāts paskaidroja: īpašums, ko laulātais ieguvis bez atlīdzības, piemēram, dāvinājumā, ir viņa atsevišķā manta uz likuma pamata. Otrā laulātā ieguldījumi un deklarācijā norādītās ziņas pašas par sevi īpašuma tiesības nerada. Vēlāk par atlīdzību iegādāta blakus zemesgabala statuss jāvērtē atsevišķi. Informācija par lietu SKK-460/2026. LV portāls
Praktiskā nozīme. Atziņa ir svarīga ne tikai krimināltiesībās, bet arī laulāto mantas dalīšanas, kreditoru prasījumu, piedziņas un maksātnespējas lietās.
Juridiskā nianse. Senāts nav atzinis, ka viltots līgums automātiski zaudē krimināltiesisku nozīmi. Viltots dokuments var kalpot ne tikai jaunu tiesību radīšanai, bet arī jau pastāvošu tiesību nostiprināšanai publiskos reģistros vai izvairīšanai no pienākuma.
Publikācijas kandidāts
“Amatpersonas deklarācija nav zemesgrāmata: Senāts precizē laulāto mantas un viltota dokumenta robežas”
Komentāri: ģimenes tiesību advokāti, zvērināti notāri, tiesu izpildītāji un maksātnespējas administratori.
7. Noslēdzas 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu tiesiskā pārbaude
Fakts. Senāts noraidīja pieteikumus par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu atcelšanu. Vienā lietā bija nokavēts īsais termiņš balsu skaitīšanas protokolu apstrīdēšanai; citā pieteicējam nebija likumā paredzētā statusa, lai Senātā pārsūdzētu CVK lēmumu par rezultātu apstiprināšanu. Daļa prasījumu par kandidātu saraksta reģistrēšanas tiesiskumu pārsūtīta Administratīvajai apgabaltiesai. Pilns spriedums lietā SA-1/2026 gaidāms 5. novembrī. Informācija par Senāta nolēmumiem. LV portāls
Tiesiskā nozīme. Senāts vēlreiz uzsvēris, ka vēlēšanu strīdos īsie procesuālie termiņi nav formalitāte — tie aizsargā nepieciešamību ātri un galīgi izveidot jaunievēlēto parlamentu.
Strīdīgais jautājums. Ļoti šaurs personu loks drīkst tieši apstrīdēt vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu. Jāvērtē, vai vēlētājam ir pietiekami efektīvi tiesību aizsardzības līdzekļi gadījumā, kad iespējamais pārkāpums nav saistīts ar konkrēta kandidātu saraksta interesēm.
Vēl divi nozīmīgi, bet zemākas prioritātes notikumi
Arhitektūras likums
Saeima steidzamības kārtībā divos lasījumos pieņēma jaunu Arhitektūras likumu. Tas nosaka pašvaldību kompetenci, pilsētas arhitekta funkcijas, arhitektu un ainavu arhitektu pašpārvaldi un profesionālo konkursu principus. Likums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī. Saeimas informācija. Latvijas Republikas Saeima
Redakcionālais jautājums: kādēļ pēc vairāk nekā 20 gadu diskusijām tik plašs regulējums pieņemts steidzamībā pēdējā 14. Saeimas sēdē?
E-adreses paplašināšana
Valdība apstiprināja likumprojektu par e-adreses automātisku aktivizēšanu jaunām juridiskajām personām, tās izmantošanu strukturētu e-rēķinu apritei un obligāto lietotāju loka pakāpenisku paplašināšanu. No 2030. gada regulējumu plānots attiecināt arī uz autentificētiem Latvija.gov.lv lietotājiem. Likumprojekts vēl jāpieņem 15. Saeimai. Ministru kabineta informācija. Ministru kabinets
Svarīgākais jautājums: vai automātiska aktivizēšana nozīmēs arī juridisku prezumpciju, ka persona dokumentu ir saņēmusi, pat ja tā e-adresi faktiski nepārbauda?
Gaidāmie lēmumi
- 3. novembrī plkst. 10.00 sanāks 15. Saeimas pirmā sēde. Tajā izbeigsies 14. Saeimas pilnvaras un būs jāievēlē jaunās Saeimas Prezidijs. Centrālā vēlēšanu komisija
- 5. novembrī gaidāms pilns Senāta spriedums lietā SA-1/2026 par 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu apstrīdēšanu.
- Turpināsies jaunās valdības veidošana. Redakcionāli jāseko ne tikai ministru amatu sadalei, bet arī tam, vai koalīcijas dokumentos tiek nostiprināti publiski izmērāmi ministru uzdevumi, termiņi un atbildība par valsts finanšu izlietojumu. Ministru kabinets
- Jāseko Valsts prezidenta rīcībai ar 14. Saeimas pēdējā sēdē pieņemtajiem apjomīgajiem un steidzamajiem likumiem.
Redakcijas prioritāte
- Senāta spriedums par LTV priekšvēlēšanu debatēm — spēcīgākais mediju tiesību un redakcionālās neatkarības materiāls.
- Kriminālsodu izpildes likums — sistēmiski visplašākais juridiskais notikums.
- Valsts kontroles tiesības revidēt Saeimu — labs publiskās atbildības raksts, īpaši par revīzijas apzināti šauro tvērumu.
- Amatpersonu regresa prasību prakse — turpināma paša “Jurista Balss” iniciatīvas izpēte ar konkrētiem informācijas pieprasījumiem.
- 14. Saeimas pēdējās sēdes steidzamības audits — atsevišķi jāizvērtē, cik daudz būtisku likumu aizejošais parlaments pieņēma steidzamībā pēc vēlēšanām un tieši pirms pilnvaru beigām.