Jurista Balss” nedēļas brīfings 2026. gada 19.–25. oktobris
Foto: Gundars Ūdris, “Jurista Balss”
Šonedēļ juridiski nozīmīgākais notikums ir Saeimas lēmums tikai septiņas dienas pēc individuāla pilsonības likuma pieņemšanas to atcelt. Redakcionāli svarīgi ir arī grozījumi parlamenta procedūrās, dalītā īpašuma regulējums, zāļu pieejamības reforma un vairāki lēmumi mediju un krīzes sakaru jomā.
1. Pilsonība piešķirta un pēc septiņām dienām atcelta
Fakts. Saeima 15. oktobrī ar individuālu likumu atzina Indijas zinātnieci Divju Kananu Višvanatu par Latvijas pilsoni. Jau 22. oktobrī parlaments steidzami pieņēma jaunu likumu, ar kuru iepriekšējo likumu atcēla vēl pirms tā stāšanās spēkā.
Pamats bija Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstule, kurā Saeima aicināta novērst šaubas par likuma pieņemšanu. Juridiskajā komisijā norādīts uz iespējamām šaubām par deputātiem sniegtās informācijas patiesumu. Konkrēti apšaubītie fakti Saeimas publiskajā paziņojumā nav nosaukti. saeima.lv
Tiesiskā nozīme. Formāli persona pilsonību vēl nebija ieguvusi, jo pirmais likums nebija stājies spēkā. Tādēļ Saeima izvairījās no daudz sarežģītākās pilsonības atņemšanas procedūras. Tomēr paliek tiesiskās drošības, labas likumdošanas un personas uzklausīšanas jautājumi.
Kas nav izskaidrots:
- kas tieši izrādījās nepatiess vai nepietiekami pārbaudīts;
- kura institūcija sākotnēji pārbaudīja iesniegtos faktus;
- vai personai pirms atcelšanas bija dota iespēja sniegt paskaidrojumus;
- kādēļ šaubas netika noskaidrotas pirms pirmā steidzamā balsojuma;
- vai Saeima atvainosies par iespējamo reputācijas kaitējumu.
Galvenais publikācijas kandidāts
“Pilsonība uz septiņām dienām: kurš Saeimai sniedza nepatiesu informāciju un kurš to pārbaudīja?”
Leņķis: stāsts nav par vienas personas nopelniem, bet par parlamenta spēju pieņemt individuālus likumus, pārbaudīt faktus un nodrošināt elementāras procesuālās garantijas.
Komentāri jāprasa Valsts prezidenta kancelejai, Saeimas Juridiskajai komisijai, Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijai, PMLP, sākotnējā likumprojekta iesniedzējiem un pašai Divjai Kananai Višvanatai vai viņas pārstāvim.
2. Saeima maina pati savas procedūras — un deputātu kompensācijas pagaidām neatceļ
Fakts. Saeima 22. oktobrī steidzami grozīja Kārtības rulli:
- transporta un dzīvesvietas kompensāciju regulējumu paredzēts pārcelt uz Atlīdzības likumu;
- līdz jauna regulējuma pieņemšanai saglabājas pašreizējā kompensāciju kārtība;
- par vienīgo Saeimas Prezidija amata kandidātu turpmāk balsos elektroniski, nevis ar vēlēšanu zīmēm;
- institūciju reorganizācijas likumprojektu pakotnes pirmajā lasījumā varēs apspriest un pieņemt vienā kopīgā balsojumā;
- komisija varēs neizskatīt priekšlikumus, kas neatbilst likumprojekta deklarētajam mērķim. saeima.lv
Secinājums. Deputātu transporta un dzīvesvietas kompensācijas nav atceltas. Mainīta tikai vieta, kur tās turpmāk regulēs. Savukārt kopīga balsošana par reorganizācijas “pakotni” paātrinās procedūru, bet var vājināt katra atsevišķā likumprojekta izvērtēšanu.
Strīdīgie aspekti:
- vai elektroniska balsošana par vienīgo kandidātu faktiski atceļ aizklātā balsojuma aizsardzību;
- vai “pakotņu” balsojumi neļaus zem vienas reformas virsraksta ātri pieņemt vairākas atšķirīgas izmaiņas;
- cik plaša būs komisijas rīcības brīvība noraidīt deputātu priekšlikumus kā neatbilstošus mērķim;
- kad tiks iesniegts jaunais kompensāciju regulējums un vai tas mainīs summas vai saņēmēju loku.
Publikācijas kandidāts
“Deputātu kompensācijas nepazūd, bet reorganizācijas varēs balsot paketē”
Leņķis: ko 14. Saeima pēdējās darba dienās mainīja nākamā parlamenta procedūrās.
Komentāri jāprasa Saeimas Juridiskajam birojam, Mandātu komisijai, Kārtības ruļļa grozījumu iesniedzējiem un konstitucionālo tiesību ekspertiem.
3. Dalītais īpašums: četru procentu maksa saglabāsies līdz 2031. gada beigām
Fakts. Juridiskā komisija 20. oktobrī konceptuāli atbalstīja jaunu dalītā īpašuma zemes lietošanas maksas modeli. Paredzēts līdz 2031. gada beigām saglabāt maksu četru procentu apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāku par 50 eiro gadā. Būves īpašniekam papildus būtu jākompensē zemes īpašnieka maksātais nekustamā īpašuma nodoklis.
No 2032. gada minimālā likme likumā vairs nebūtu noteikta: pusēm būtu jāvienojas, bet strīda gadījumā maksu noteiktu tiesa. Likumprojekts saistīts ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi. saeima.lv
Praktiskā nozīme. Regulējums skars gan zemes īpašniekus, gan dzīvokļu īpašnieku kopības. Pāreja no likumā noteiktas likmes uz individuālu vienošanos var radīt lielu jaunu civillietu skaitu.
Nepietiekami izvērtētais:
- pēc kādiem kritērijiem tiesas noteiks “taisnīgu” maksu;
- kurš segs vērtējuma un tiesvedības izmaksas;
- kā daudzdzīvokļu māja praktiski vienosies ar vairākiem zemes īpašniekiem;
- vai zemes īpašniekam būs jāpierāda reāli zaudējumi;
- vai NĪN kompensācija netiks prasīta papildus jau noslēgtiem līgumiem.
Publikācijas kandidāts
“No 2032. gada zemes lietošanas maksu noteiks vienošanās vai tiesa — vai Latviju gaida jauns dalītā īpašuma strīdu vilnis?”
Komentāri jāprasa Tieslietu ministrijai, Satversmes tiesas ekspertiem, Valsts zemes dienestam, zemes īpašnieku pārstāvjiem un dzīvokļu īpašnieku biedrībām.
4. Farmaceits noteiktos gadījumos varēs izsniegt recepšu zāles bez receptes
Fakts. Saeima 22. oktobrī galīgajā lasījumā grozīja Farmācijas likumu. Slimnīcas un aptiekas izņēmuma gadījumos varēs pašas iegādāties zāles no ES vai EEZ ražotājiem un izplatītājiem, ja tās Latvijā nav savlaicīgi pieejamas nepieciešamajā apjomā.
Farmaceits noteiktos apstākļos varēs izsniegt minimālo recepšu zāļu daudzumu bez receptes, ja ārstniecības persona nav neatliekami pieejama vai nedarbojas e-veselība. Konkrētie kritēriji Ministru kabinetam jāizstrādā līdz 2027. gada 30. jūnijam. saeima.lv
Tiesiskā nozīme. Farmaceitam tiek piešķirta lielāka profesionālā rīcības brīvība, taču vienlaikus pieaug viņa atbildība par pacienta identifikāciju, iepriekšējās terapijas pārbaudi un izsniegšanas pamatotību.
Galvenie riski:
- kā farmaceits pārliecināsies, ka zāles pacientam tiešām jau izrakstītas;
- kas atbildēs par kaitējumu kļūdainas izsniegšanas gadījumā;
- vai iespēja attieksies uz psihotropajām, narkotiskajām un īpaša riska zālēm;
- kā tiks dokumentēta izsniegšana e-veselības darbības pārtraukumā;
- vai pārrobežu iepirkumi faktiski samazinās deficītu un cenas.
Publikācijas kandidāts
“Recepšu zāles bez receptes: kur sākas farmaceita tiesības un atbildība?”
Komentāri jāprasa Veselības ministrijai, Zāļu valsts aģentūrai, Farmaceitu biedrībai, Ārstu biedrībai un pacientu organizācijām.
5. Parlaments nostiprina Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas identitāti likumā
Fakts. Sabiedriskā medija likuma grozījumi paredz pienākumu Latvijas Sabiedriskajam medijam redakcionālajā darbā, programmās, digitālajos pakalpojumos un publiskajā komunikācijā saglabāt nosaukumus “Latvijas Radio” un “Latvijas Televīzija”, kā arī to saīsinājumus, logotipus un preču zīmes. Izņēmums paredzēts jaunām programmām un pakalpojumiem. Latvijas Republikas Saeima
Secinājums. Vēsturisko zīmolu saglabāšana ir saprotams kultūrpolitisks mērķis. Tomēr ar likumu tiek regulēta sabiedriskā medija redakcionālā un zīmolvedības darbība — joma, kurā parasti lemj medija valde un SEPLP.
Strīdīgie jautājumi:
- vai likums nosaka tikai identitātes saglabāšanu vai arī ierobežo vienota zīmola izveidi;
- ko praksē nozīmē pienākums nosaukumus izmantot “redakcionālajā darbībā”;
- vai parlamentam būtu jālemj par logotipu lietošanu;
- kādas būs regulējuma ieviešanas izmaksas;
- vai grozījumi pietiekami saskaņoti ar sabiedriskā medija redakcionālo neatkarību.
Publikācijas kandidāts
“Kad zīmols kļūst par likumu: cik tālu Saeima drīkst noteikt sabiedriskā medija identitāti?”
Komentāri jāprasa LSM valdei un galvenajai redaktorei, SEPLP, NEPLP, likumprojekta autoriem un mediju tiesību ekspertiem.
6. Krīzes laikā tālrunis varēs pieslēgties cita operatora tīklam
Fakts. Elektronisko sakaru likuma grozījumi paredz nacionālo viesabonēšanu: ja viena operatora tīkls ilgstoši nedarbojas, telefons varēs automātiski pieslēgties cita operatora tīklam. Režīmu aktivizēs krīzes vadības institūcija, un tas nodrošinās balss zvanus un īsziņas. Operatoriem sistēma jāievieš līdz 2027. gada 1. jūlijam. Latvijas Republikas Saeima
Praktiskā nozīme. Tas ir konkrēts risinājums pēc vētras un citiem infrastruktūras traucējumiem, taču regulējums neatrisina datu pārraides un interneta pieejamību.
Kas vēl jānoskaidro:
- cik ilgam traucējumam jābūt, lai sistēmu aktivizētu;
- kura tieši amatpersona pieņems lēmumu;
- vai alternatīvais tīkls spēs uzņemt strauji pieaugušu slodzi;
- kā operatori savstarpēji norēķināsies;
- kas atbildēs, ja pārslodzes dēļ sakarus zaudēs arī otra operatora klienti.
Raksta virsraksts: “Nacionālā viesabonēšana glābs zvanus, bet ne internetu: ko krīzes sakaru likums neatrisina?”
7. Valsts kontrolei ļaus pārbaudīt Saeimu — bet tikai ierobežoti
Gaidāmais lēmums. Komisija ir sagatavojusi galīgajam lasījumam grozījumus, kas pirmoreiz ļaus Valsts kontrolei veikt Saeimas gada pārskata finanšu revīziju. Balsojums plānots 29. oktobrī.
Tomēr Valsts kontrole nedrīkstēs Saeimā veikt ne atbilstības, ne lietderības revīziju. Turklāt finanšu revīzija nebūs obligāta katru gadu — tās nepieciešamību noteiks pēc riska un būtiskuma. Latvijas Republikas Saeima
Secinājums. Tas novērstu absolūto Saeimas izņēmumu no ārējās revīzijas, bet neatbildētu uz jautājumu, vai parlamenta līdzekļi izmantoti tiesiski un lietderīgi. Tiktu pārbaudīta galvenokārt finanšu pārskata pareizība.
Publikācijas kandidāts
“Valsts kontrole Saeimā: īsta uzraudzība vai tikai grāmatvedības pārbaude?”
Jautājumi:
- kādēļ parlamenta konstitucionālais statuss liedz pārbaudīt izdevumu atbilstību likumam;
- kas pašlaik pārbauda deputātu kompensāciju un frakciju izdevumu pamatotību;
- vai Saeimai tiks piemēroti tie paši revīzijas standarti kā ministrijām;
- kādēļ revīzija nebūs obligāta katru gadu;
- vai Valsts kontroles ziņojumi būs pilnībā publiski.
Komentāri jāprasa Valsts kontrolei, Saeimas administrācijai, Valsts pārvaldes komisijai, konstitucionālo tiesību ekspertiem un “Delnai”.
Īsā turpinājumu uzraudzība
- Kaspars Gorkšs iecelts par Valsts kancelejas direktoru, un darbu sāks 16. novembrī. Redakcionāli svarīgs ir nevis atkārtots biogrāfisks profils, bet konkursa caurskatāmība, amatpersonas neatkarība un piecu gadu pilnvaru sākšana valdības maiņas laikā. mk.gov.lv
- Galīgajam lasījumam virzīts jauns atbildības regulējums par preču un pakalpojumu trūkumu radītu kaitējumu, kas ir īpaši svarīgs programmatūras, digitālo pakalpojumu un automatizētu sistēmu kontekstā. saeima.lv
- oktobra sēdē jāseko arī tiesību uz preču remontu, Saeimas revīzijas un ārvalstu studentu faktiskās dalības studijās kontroles regulējumam.
Redakcijas prioritāte
- Pilsonības piešķiršana un atcelšana septiņu dienu laikā — nekavējoties pieprasīt dokumentus, sākotnējo pamatojumu un Valsts prezidenta vēstuli.
- Valsts kontroles ierobežotā piekļuve Saeimas finansēm — publikāciju sagatavot pirms 29. oktobra galīgā balsojuma.
- Dalītā īpašuma maksas reforma — sākt ar praktisku aprēķinu un prognozi, cik strīdu pēc 2032. gada varētu nonākt tiesās.