Pilsonība, atbildība un akadēmijas vadītāja piemērs
Publikācija: "Jurista balss"
Pilsonība nav tikai dokuments, kas ļauj šķērsot robežu. Tā apliecina cilvēka tiesisko saikni ar valsti. Tāpēc, kad pilsonību piešķir ārpus ierastās kārtības, sabiedrībai ir tiesības prasīt: kāpēc tieši šim cilvēkam, pēc kādiem kritērijiem un vai lēmums pieņemts pietiekami rūpīgi?
Šis jautājums ir īpaši aktuāls, domājot par tā sauktajām investīciju pilsonības programmām, kurās ārvalstnieks pilsonību var iegūt, veicot noteikta apmēra ieguldījumu vai maksājumu. Šādas iespējas izmantojuši arī Krievijas pilsoņi. Kiprā Krievijas pilsoņi veidoja vairāk nekā pusi no investīciju programmā naturalizētajiem, bet Maltā — vairāk nekā 40%. Krievijas pilsoņi pilsonību par ieguldījumu ieguvuši arī Bulgārijā, Turcijā, Vanuatu un Karību reģiona valstīs. Kipra un Bulgārija savas programmas ir izbeigušas, bet Malta apturējusi Krievijas pilsoņu pieteikumu izskatīšanu.
Latvijas gadījums ir jānošķir no investīciju programmām. Pilsonība Indijā dzimušajai zinātniecei Divjai Kananai Višvanatai netika piešķirta apmaiņā pret ieguldījumu. Saeima to piešķīra ar atsevišķu likumu.
LSM vēstīja, ka Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš savu atbalstu skaidroja ar informāciju par Višvanatas ieguldījumu pētniecības infrastruktūrā un sadarbībā ar Latvijas zinātnisko vidi. Viņš norādīja, ka vēstuli, kuru bija iecerējis kā savu personīgo viedokli, e-paraksta noformēšanas pārpratuma dēļ nosūtījis kā akadēmijas dokumentu.
Pēc tam publiskajā telpā izskanēja šaubas par Višvanatas publikāciju saturu un autorību. Saeima 22. oktobrī atcēla likumu par viņas pilsonības piešķiršanu. Kalviņš paziņoja, ka apsver iespēju atstāt LZA prezidenta amatu, bet rīkosies atbilstoši akadēmijas pilnsapulces lēmumam.
Kalviņa skaidrojums par e-paraksta pārpratumu rada jautājumus par vadības atbildību.
Ja vēstule, kuru prezidents bija iecerējis kā personīgu viedokli, nosūtīta kā akadēmijas dokuments, sabiedrībai ir tiesības jautāt: kā tika pārbaudīts tās saturs un statuss, pirms tā nonāca pilsonības piešķiršanas procesā?
Šeit runa nav par to, ka cilvēks saņem pensiju vai vienlaikus strādā vairākās vietās. Runa ir par to, kā institūcijas vadītājs uzņemas atbildību par akadēmijas vārdu un reputāciju.
Kalviņa 2025. gada deklarācijā norādītie ienākumi
Pēc deklarācijas ierakstiem kopējie ienākumi 2025. gadā bija 112 073,24 eiro.
No šīs summas algās norādīti 45 098,12 eiro, pensijā — 42 001,63 eiro, citos ienākumos — 18 876,08 eiro, bankas procentos — 6 071,91 eiro, bet dividendēs — 25,50 eiro.
Summas apkopotas no valsts amatpersonas deklarācijas ierakstiem, un deklarāciju publiskošanu nodrošina VID publiskojamo datu bāze.
Pensijas saņemšana pati par sevi nav šķērslis vadīt akadēmiju, tāpat kā ienākumi no vairākiem avotiem paši par sevi nepierāda pārkāpumu. Taču, ņemot vērā Kalviņa skaidrojumu par vēstules nosūtīšanu kā LZA dokumentu, ir pamatoti jautāt: kā akadēmijas pilnsapulce vērtēs prezidenta rīcību un vai ar sniegto skaidrojumu pietiek, lai saglabātu uzticēšanos akadēmijas vadībai?
Pilsonības piešķiršanā rūpība nav formalitāte. Tā ir valsts pienākums. Savukārt akadēmijas prezidenta pienākums ir sargāt institūcijas vārdu, zinātnes reputāciju un sabiedrības uzticēšanos.