Pāriet uz galveno saturu
Jurista Balss
  • Par mums
  • Raksti
  • Saeimas ziņas
  • Noderīgi
  • Jurists joko
  • Kontakti
  • Stāsti pēc patiesiem notikumiem

Jaunākie ieraksti

  • No idejas līdz valstij: 18. novembris un Latvijas brīvības ceļš
    18. nov. 2026
  • Lindas Liepiņas “ola” un neizmantotā balss
    18. nov. 2026
  • Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
    16. nov. 2026
  • Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet pati nonāca bāriņtiesas uzmanības lokā. Kāpēc tā var notikt?
    16. nov. 2026
  • 16. novembrī darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāk Kaspars Gorkšs
    16. nov. 2026
  • “Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings 2026. gada 9.–15. novembris
    16. nov. 2026
  • Kad cilvēks patiesībā kļūst pieaudzis? Par naudu, izglītību un personības briedumu
    10. nov. 2026


Viltus Valsts policija draud ar arestu un publisku kaunināšanu: krāpnieki piesauc Krimināllikumu un Eiropolu

20. oktobris, 2026 pl. 10:59, Nav komentāru

Viltus Valsts policija draud ar arestu un publisku kaunināšanu: krāpnieki piesauc Krimināllikumu un Eiropolu

Attēls:  Ekrānuzņēmums
Publikācija: Gundars Ūdris

„Jurista Balss” brīdina par elektroniski izplatītu viltus paziņojumu, kurā nezināmas personas, uzdodoties par Valsts policijas amatpersonām, pieprasa 48 stundu laikā sazināties ar tā dēvēto Kibernoziegumu apkarošanas nodaļu. Dokumenta juridiskais saturs, noformējums un nosūtītāja e-pasta adrese rada nepārprotamas aizdomas par krāpniecisku izcelsmi.

„Jurista Balss” rīcībā nonācis elektroniskā pasta sūtījums ar tematu „Fwd: Oficiāls paziņojums”, kura nosūtītājs norādīts kā „Valsts policija”, bet faktiskā sūtītāja adrese ir [email protected].

Sūtījumā apgalvots, ka saistībā ar izmeklēšanu par iespējamiem Krimināllikuma pārkāpumiem adresātam 48 stundu laikā jāsazinās ar Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļu.

Vēstulei pievienots PDF dokuments ar nosaukumu „Pieprasījums iesniegt pamatojošus dokumentus”, kurā izmantota valsts iestādes atribūtika, atsauces uz kriminālprocesu, Eiropolu un iespējamu personas aizturēšanu.

Tomēr, iepazīstoties ar dokumentu, konstatējama virkne būtisku neatbilstību Latvijas normatīvajiem aktiem un oficiālās lietvedības prasībām.

E-pasta adrese, kurai nav saistības ar Valsts policiju

Pirmā un acīmredzamākā pazīme ir elektroniskā pasta adrese, no kuras nosūtīts paziņojums.

[email protected] nav Latvijas Valsts policijas oficiālā e-pasta adrese. Domēna paplašinājums .es ir saistīts ar Spāniju, nevis Latvijas valsts pārvaldes iestāžu oficiālo elektronisko saziņu.

Vēl zīmīgāk, ka pievienotajā dokumentā saziņai norādīta pavisam cita adrese:

[email protected]

Šāda adrese ir īpaši aizdomīga. Tajā ietverts teksts „valstspolicija_gov.lv”, kas vizuāli imitē valsts iestādes domēnu, taču faktiskais e-pasta domēns ir hotmail.com.

Tātad sūtītājs cenšas radīt iespaidu par oficiālu saziņu, izmantojot privātu e-pasta pakalpojumu.

Jāņem vērā, ka nosūtītāja redzamā adrese pati par sevi vēl nepierāda konkrētās personas identitāti — e-pasta sūtītāja datus iespējams arī viltot.

Nav norādīts konkrēts adresāts

Dokuments sākas ar vispārīgu apgalvojumu, ka pret saņēmēju esot uzsākta tiesvedība.

Taču tajā nav norādīts ne adresāta vārds, ne uzvārds, ne personas kods, ne citi dati, kas ļautu identificēt personu, uz kuru attiecīgais paziņojums attiecas.

Arī e-pasta teksts sākas ar bezpersonisku uzrunu „Godātā kundze, godātais kungs!”.

Kriminālprocesā personai adresētam procesuālam dokumentam jābūt pietiekami konkrētam, lai persona varētu saprast, kādā procesā, kādā statusā un saistībā ar kādiem faktiskajiem apstākļiem tā tiek iesaistīta.

Šajā gadījumā adresāta nenorādīšana rada iespaidu, ka dokuments sagatavots masveida izsūtīšanai.

Kriminālprocesa likumam neatbilstoša terminoloģija

Dokumentā lietoti apzīmējumi „pagaidu tiesvedība”, „tiesvedības instrukcijas” un „oficiāls paziņojums par tiesvedības uzsākšanu pret jums”.

Šādi formulējumi neatbilst Latvijas Kriminālprocesa likuma terminoloģijai.

Latvijā kriminālprocess tiek uzsākts un virzīts Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Atkarībā no procesa stadijas un faktiskajiem apstākļiem persona var iegūt konkrētu procesuālo statusu, piemēram, personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturētā, aizdomās turētā vai apsūdzētā statusu.

Savukārt apsūdzības celšana nav tas pats, kas kriminālprocesa uzsākšana.

Viltus dokumentā šie jēdzieni tiek sajaukti, radot juridiski nekonsekventu priekšstatu, ka policijas amatpersona vienlaikus uzsāk tiesvedību, izvirza apsūdzību, lemj par aresta orderi un nosaka turpmākās tiesvedības sekas.

Draudi ar arestu un apsūdzības saglabāšanu

Viltus paziņojumā apgalvots, ka gadījumā, ja persona nesniegs paskaidrojumus un pieprasītos dokumentus, pret to izvirzītās apsūdzības palikšot spēkā un varot tikt izdots aresta orderis.

Šāds apgalvojums ir maldinošs.

Kriminālprocesā personas tiesības klusēt un neliecināt pret sevi nevar aizstāt ar pienākumu atbildēt uz anonīmu elektroniskā pasta vēstuli.

Tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcija ir kriminālprocesa pamatgarantijas.

Personas neatbildēšana uz šādu e-pastu pati par sevi nav pamats secināt tās vainu, saglabāt apsūdzību vai piemērot brīvības atņemšanas procesuālos līdzekļus.

Arī apcietinājuma piemērošana notiek Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā, nevis automātiski pēc kāda elektroniskā pasta sūtījumā noteikta termiņa beigām.

Draudi ar iekļaušanu seksuālo noziedznieku reģistrā

Dokumentā izteikti arī draudi iekļaut adresāta vārdu tā dēvētajā „Nacionālajā seksuālo noziedznieku reģistrā”, vienlaikus informējot presi.

Šāds formulējums neatbilst Latvijas tiesiskajai sistēmai.

Latvijā pastāv normatīvajos aktos noteikta informācijas uzskaite par personu sodāmību un citiem tiesiski nozīmīgiem apstākļiem, taču viltus dokumentā aprakstītā personas publiska ierakstīšana šādi nosauktā reģistrā, pamatojoties uz neatbildēšanu uz e-pastu, nav tiesisks kriminālprocesuāls mehānisms.

Turklāt draudi informēt presi par iespējamu seksuāla rakstura noziedzīgu nodarījumu acīmredzami kalpo personas iebiedēšanai un reputācijas apdraudējuma iespaida radīšanai.

Dokumentā izmantota svešvalodas klasifikācija

Paziņojumā ir norāde:

„Slepenības pakāpe: Classificatiegraad VERTROUWELIJK”

Vārds Classificatiegraad ir nīderlandiešu valodā, savukārt vertrouwelijk nozīmē „konfidenciāli”.

Nav saprotams, kādēļ dokumentā, kas it kā izdots Latvijas Valsts policijas vārdā, izmantota nīderlandiešu valodas klasifikācija.

Tas rada pamatotas aizdomas, ka teksts veidots, pārstrādājot vai automātiski tulkojot citai valstij paredzētu dokumenta paraugu.

Nav droša elektroniskā paraksta

Pievienotajā PDF dokumentā nav redzama droša elektroniskā paraksta apliecinājuma vai laika zīmoga.

Dokumentā ir ierakstīts amatpersonas vārds, taču vārda un amata norādīšana pati par sevi nav elektroniskais paraksts.

Latvijas tiesību akti paredz noteiktas prasības elektronisko dokumentu juridiskajam spēkam un parakstīšanai. Lai gan ne katram policijas elektroniskajam paziņojumam obligāti jābūt parakstītam ar kvalificētu elektronisko parakstu, konkrētajā gadījumā dokuments pretendē uz oficiāla procesuāla akta statusu un izvirza personai nopietnas prasības.

Tādēļ pārbaudāma paraksta neesība kopā ar pārējām neatbilstībām būtiski mazina dokumenta ticamību.

Neskaidra amatpersonas identitāte un iestādes nosaukums

Dokumentu it kā parakstījis „Reinis Znotinš”, kas norādīts kā „Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks”.

Vienlaikus tekstā izmantoti vairāki atšķirīgi iestādes struktūrvienību nosaukumi, tostarp „Valsts kriminālpolicijas pārvalde”, „Kriminālpolicijas centrālā pārvalde” un „Kibernoziegumu apkarošanas nodaļa”.

Šāda nekonsekvence ir vēl viena pazīme, kas liecina par iespējamu dokumenta viltojumu.

Dokumentā minētās personas vārda izmantošana pati par sevi neapliecina, ka šāda amatpersona dokumentu būtu sagatavojusi vai parakstījusi.

Krimināllikums izmantots iebiedēšanai, nenorādot konkrētu noziedzīgu nodarījumu

Paziņojumā vispārīgi piesaukta pornogrāfiska, vardarbīga un neķītra satura izplatīšana, tostarp saistībā ar nepilngadīgajiem.

Taču nav norādīts neviens konkrēts Krimināllikuma pants, iespējamā nodarījuma laiks, vieta, faktiskās darbības vai pierādījumi, kas attiektos uz adresātu.

Dokumentā izmantoti vispārīgi apgalvojumi par digitālās noziedzības pieaugumu, starptautisku sadarbību un Eiropolu.

Šāda retorika vairāk līdzinās psiholoģiskas ietekmēšanas mēģinājumam nekā konkrētai kriminālprocesuālai saziņai.

Kā rīkoties, saņemot šādu paziņojumu?

„Jurista Balss” aicina iedzīvotājus nepakļauties šāda veida draudiem un neveikt darbības tikai tādēļ, ka elektroniskajā vēstulē minēta policija, kriminālprocess vai iespējams arests.

Nav ieteicams atbildēt uz aizdomīgajā dokumentā norādīto e-pasta adresi, sūtīt personas dokumentu kopijas, bankas informāciju vai citus sensitīvus datus.

Tāpat nevajadzētu atvērt nezināmas saites vai iespējami bīstamus pielikumus. Ja pielikums jau atvērts, jāpārliecinās par ierīces drošību.

Ja rodas šaubas par saņemtā dokumenta autentiskumu, informācija jāpārbauda, sazinoties ar Valsts policiju, izmantojot tās oficiālajā tīmekļvietnē publicētos kontaktus, nevis aizdomīgajā vēstulē norādītās adreses.

Aizdomīgo sūtījumu vēlams saglabāt kopā ar pilnajām e-pasta galvenēm, jo tajās var būt nozīmīga tehniska informācija par tā izcelsmi.

„Jurista Balss” secinājums

Izvērtējot saņemtā elektroniskā pasta sūtījuma saturu un tam pievienoto dokumentu, konstatējams būtisku neatbilstību kopums — neoficiālas e-pasta adreses, neidentificēts adresāts, juridiski neprecīza terminoloģija, nesamērīgi draudi, nepārbaudāms paraksts un svešvalodā izmantoti dokumenta rekvizīti.

Šīs pazīmes dod nopietnu pamatu uzskatīt, ka sūtījums nav autentisks Valsts policijas paziņojums, bet gan mēģinājums ar kriminālprocesa draudiem panākt personas iesaistīšanos turpmākā saziņā.

Vienlaikus konkrēto sūtītāju identitāti un iespējamo noziedzīgā nodarījuma juridisko kvalifikāciju var noskaidrot kompetentās izmeklēšanas iestādes.

„Jurista Balss” aicina personas, kuras saņēmušas līdzīgus paziņojumus, saglabāt elektronisko saraksti un informēt Valsts policiju par iespējamu tās identitātes prettiesisku izmantošanu.

Par aizdomīgiem e-pastiem iespējams ziņot arī CERT.LV, pārsūtot tos uz [email protected]

Nav komentāru

Komentēt