Pāriet uz galveno saturu
Jurista Balss
  • Par mums
  • Raksti
  • Saeimas ziņas
  • Noderīgi
  • Jurists joko
  • Kontakti
  • Stāsti pēc patiesiem notikumiem

Jaunākie ieraksti

  • No idejas līdz valstij: 18. novembris un Latvijas brīvības ceļš
    18. nov. 2026
  • Lindas Liepiņas “ola” un neizmantotā balss
    18. nov. 2026
  • Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.
    16. nov. 2026
  • Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet pati nonāca bāriņtiesas uzmanības lokā. Kāpēc tā var notikt?
    16. nov. 2026
  • 16. novembrī darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāk Kaspars Gorkšs
    16. nov. 2026
  • “Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings 2026. gada 9.–15. novembris
    16. nov. 2026
  • Kad cilvēks patiesībā kļūst pieaudzis? Par naudu, izglītību un personības briedumu
    10. nov. 2026


“Jurista Balss” nedēļas brīfings

19. oktobris, 2026 pl. 10:36, Nav komentāru

“Jurista Balss” nedēļas brīfings

Foto: "Jurista Balss" lasītājas iesūtīts 

  2026. gada 12.–18. oktobris

Šīs nedēļas juridiski nozīmīgākais jautājums ir Satversmes tiesas identificētais institucionālais robs: valdības protokollēmuma tiesiskumu tiesa drīkst pārbaudīt, taču ģenerālprokuroram nav tiesību šādu pārbaudi ierosināt. Otrs būtiskākais virziens ir vairāki steidzami Saeimas lēmumi — kriptoaktīvu nodokļu “sākuma kapitāla” mehānisms, sociālo dienestu piekļuve banku datiem un likumdevēja iejaukšanās sabiedriskā medija identitātes lietojumā.


1. Valdības lēmuma tiesiskumu neizvērtē, jo ģenerālprokuroram nav tiesību vērsties Satversmes tiesā

Fakts. Satversmes tiesa 13. oktobrī atteicās ierosināt lietu pēc ģenerālprokurora Armīna Meistera pieteikuma par diviem Ministru kabineta protokollēmuma punktiem tā dēvētajā “kokrūpnieku lietā”.

Ar tiem Zemkopības ministrijai bija uzdots 2024. gadā koriģēt cenas AS “Latvijas valsts meži” ilgtermiņa skujkoku piegādes līgumos. Prokuratūras ieskatā valdība rīkojusies bez likumā noteikta pilnvarojuma.

Satversmes tiesa neatzina valdības lēmumus par tiesiskiem. Tā konstatēja, ka ģenerālprokurors nav to subjektu lokā, kuri drīkst apstrīdēt šādus valdības aktus. Pieteikumu varētu iesniegt Valsts prezidents, Saeima, vismaz 20 deputāti, Ministru kabinets vai — savas kompetences robežās — Tieslietu padome. Kriminālprocess turpinās neatkarīgi no šā lēmuma. prokuratura.lv

Secinājums. Izveidojusies situācija, kurā kompetenta valsts institūcija norāda uz iespējami prettiesisku valdības rīcību, bet pati nevar panākt tās pārbaudi pēc būtības. Tālākā kontrole ir atkarīga no politisku institūciju gribas.

Noklusētie jautājumi:

  • Vai Valsts prezidents vai 20 deputāti pārņems pieteikumu?
  • Kāpēc valdība noraidīja ģenerālprokurora protestu?
  • Kuri uzņēmumi un kādā apmērā ieguva no cenu korekcijas?
  • Vai vajadzīgi Satversmes tiesas likuma grozījumi, paplašinot ģenerālprokurora tiesības?
  • Kā nodalāma šī konstitucionālā kontrole no kriminālprocesā vērtējamās amatpersonu rīcības?

Galvenais publikācijas kandidāts

“Kas pārbaudīs valdību, ja ģenerālprokuroram nav tiesību vērsties Satversmes tiesā?”

Leņķis: nevis iespējamā vainīguma apspriešana “kokrūpnieku lietā”, bet tiesiskuma kontroles mehānisma nepilnība.

Komentāri jāprasa Valsts prezidenta kancelejai, Ģenerālprokuratūrai, Ministru kabinetam, Zemkopības ministrijai, Tieslietu padomei, Saeimas Juridiskajai komisijai un konstitucionālo tiesību ekspertiem.

2. Saeimas komisija neatbalsta algu atmaksas modeli, bet amatpersonu atbildības jautājumu formāli neaizver

Fakts. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 14. oktobrī izskatīja kolektīvo iniciatīvu “Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību”. Iniciatīva paredzēja pienākumu atmaksāt saņemto amata atlīdzību, ja amatpersonas prettiesiskas rīcības dēļ tā atcelta no amata.

Komisija konkrēto piedāvājumu pašreizējā formā neatbalstīja, tomēr nolēma amatpersonu atbildības jautājumu nodot Juridiskajai komisijai, vērtējot iespējamu administratīvās atbildības vai cita juridiska mehānisma izstrādi.

Saeimas kolektīvo iesniegumu datubāzē 19. oktobra rītā vēl nebija atspoguļots 14. oktobra izskatīšanas rezultāts; tajā redzama tikai sākotnējā iniciatīvas nodošana komisijai 2024. gadā. ManaBalss.lv

Secinājums. Prasība atmaksāt visu algu juridiski ir grūti savienojama ar proporcionalitāti un nepieciešamību konstatēt vainu, konkrētu pārkāpumu un cēloņsakarību. Taču tas nenozīmē, ka pašreizējā amatpersonu mantiskās atbildības sistēma ir pietiekama.

Izšķirošais būs tas, vai nodošana Juridiskajai komisijai radīs konkrētu likumprojektu vai kļūs par procedūru jautājuma atlikšanai.

Turpinājuma publikācija:

“Algu neatņems, bet ko Saeima piedāvās vietā?”

Galvenie jautājumi:

  • kāds tieši uzdevums dots Juridiskajai komisijai;
  • vai noteikts izskatīšanas termiņš;
  • vai atbildība veidojama kā administratīvs sods, regresa prasība vai īpašs atlīdzināšanas pienākums;
  • cik bieži valsts reāli ceļ regresa prasības pret amatpersonām;
  • kas notiks ar iniciatīvu līdz ar Saeimas sasaukuma maiņu.

Komentāri jāprasa Juridiskajai komisijai, Tieslietu ministrijai, KNAB, Valsts kontrolei, Saeimas Juridiskajam birojam un iniciatīvas autoram.

3. Saeima galīgi apstiprina 10% kriptoaktīvu deklarēšanas mehānismu

Fakts. Saeima 15. oktobrī steidzamības kārtā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.

Nozīmīgākās izmaiņas:

  • kriptoaktīviem piemēros ieguldījumu konta principu;
  • nodoklis būs jāmaksā, kad izņemtā summa pārsniegs ieguldīto;
  • par 2026. gada 31. decembrī piederošiem kriptoaktīviem varēs samaksāt 10% no tirgus vērtības;
  • šī vērtība turpmāk kļūs par aktīvu iegādes vērtību;
  • persona tiks uzskatīta par izpildījušu līdzšinējās deklarēšanas un nodokļu saistības par deklarētajiem aktīviem;
  • mehānisms nebūs pieejams, ja jau sākts kriminālprocess, nodokļu audits, kontrole vai administratīvā pārkāpuma process;
  • deklarācija būs iesniedzama no 2027. gada 1. aprīļa līdz 31. maijam. Latvijas Republikas Saeima

Secinājums. Tas pēc būtības ir īpašs nodokļu saistību legalizācijas režīms. Tas var palīdzēt izvest kriptoaktīvus no pelēkās zonas, bet rada vienlīdzības jautājumu: persona, kura iepriekš godprātīgi maksāja pilnu kapitāla pieauguma nodokli, var nonākt sliktākā situācijā nekā tā, kura ienākumus gadiem nedeklarēja.

Publikācijas kandidāts

“Desmit procenti par tīru sākumu: kriptoaktīvu legalizācija vai selektīva nodokļu amnestija?”

Jānoskaidro:

  • kā tiks pierādīta aktīvu izcelsme un pašpārvaldītas kriptoadreses piederība;
  • kā noteiks mazāk likvīdu aktīvu tirgus vērtību;
  • vai nodokļa samaksa pasargās tikai no nodokļu sekām, nevis no noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārbaudes;
  • kāpēc izvēlēta tieši 10% likme;
  • kā tiks novērsta aktīvu mākslīga pārreģistrēšana uz citu personu.

Komentāri jāprasa Finanšu ministrijai, VID, Finanšu izlūkošanas dienestam, Latvijas Bankai, Ģenerālprokuratūrai un nodokļu tiesību ekspertiem.

4. Sociālie dienesti varēs tieši saņemt cilvēku kontu izrakstus

Fakts. Saeima galīgajā lasījumā grozīja Kredītiestāžu likumu. No 2027. gada 1. jūlija sociālie dienesti sociālās palīdzības un pakalpojumu piešķiršanai varēs tieši no bankām un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem iegūt personas konta izrakstu par normatīvajos aktos noteikto periodu.

Pašlaik konta pārskats jāiesniedz pašam palīdzības pieprasītājam. Izmaiņas ir saistītas ar sociālās palīdzības sistēmas “DigiSoc” ieviešanu. Latvijas Republikas Saeima

Tiesiskā nozīme. Tiek būtiski paplašināts likumā paredzētais izņēmums no bankas noslēpuma. Administratīvā sloga mazināšana pati par sevi neatceļ prasības par datu minimizēšanu, samērīgumu, piekļuves uzskaiti un personas informēšanu.

Publikācijas kandidāts

“Sociālais pabalsts apmaiņā pret bankas kontu: cik plaša būs dienesta piekļuve?”

Galvenie jautājumi:

  • vai dienests redzēs visus darījumus vai tikai atlikumu un ienākumu kopsummas;
  • vai piekļuve būs iespējama tikai pēc iesnieguma vai arī atkārtotām pārbaudēm;
  • kuru mājsaimniecības locekļu kontus drīkstēs pārbaudīt;
  • vai persona varēs redzēt, kura amatpersona un kad aplūkojusi datus;
  • kā novērsīs sensitīvu secinājumu izdarīšanu no maksājumu mērķiem.

Komentāri jāprasa Labklājības ministrijai, pašvaldību sociālajiem dienestiem, Datu valsts inspekcijai, Latvijas Bankai, Finanšu nozares asociācijai un Tiesībsargam.

5. Valdība maina LMT un “Tet” darījuma modeli un atsakās no ārējiem konsultantiem

Fakts. Valdība 13. oktobrī atteicās no iepriekš plānotās shēmas, kurā “Telia” daļu iegādē būtu iesaistīti “Latvenergo” un LVRTC. Tagad LMT un “Tet” valdēm līdz 17. novembrim jāizvērtē iespēja pašiem izpirkt “Telia” piederošās daļas.

“Possessor” izvērtējums paredzēts līdz 24. novembrim, bet Ekonomikas ministrijas ziņojums valdībai — līdz 1. decembrim. Ārējos konsultantus turpmāk piesaistīt neplāno. Ja uzņēmumi izpirkumu nespēs īstenot, valdība sola tos apvienot. Ministru kabinets

Secinājums. Valdība publiski atzinusi, ka līdzšinējais process nav vadīts kvalitatīvi, tomēr pagaidām nav skaidrs, kam par to jāuzņemas institucionālā vai politiskā atbildība. Nav arī zināms, cik konsultācijām jau iztērēts un kā vērtēs uzņēmumu spēju finansēt darījumu.

Publikācijas kandidāts

“LMT un ‘Tet’ darījumu sāk no jauna: kas atbild par neizdevušos iepriekšējo modeli?”

Jautājumi valdībai un uzņēmumiem:

  • cik izmaksāja līdzšinējie konsultanti;
  • vai iespējams darījums bez valsts garantijām vai netieša budžeta atbalsta;
  • kā tiks novērsts interešu konflikts, ja uzņēmumu valdes pašas izstrādās darījumu;
  • vai publiskās kapitālsabiedrības uzņemsies parādu un kā tas ietekmēs tarifus un investīcijas;
  • kāpēc publiskots ultimāts par tūlītēju apvienošanu, pirms saņemts padziļināts izvērtējums.

Komentāri jāprasa Ekonomikas ministrijai, “Possessor”, LMT, “Tet”, Valsts kontrolei, Konkurences padomei un SPRK.

6. Saeima steidzami vēlas noteikt, kā sabiedriskajam medijam jālieto Latvijas Radio un LTV nosaukumi

Fakts. Saeima 15. oktobrī steidzamības kārtā pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā.

Tie noteiktu Latvijas Radio un Latvijas Televīziju par nacionāli nozīmīgām vēsturiskām identitātēm un uzliktu Latvijas Sabiedriskajam medijam pienākumu saglabāt šos nosaukumus publiskajā komunikācijā, digitālajās platformās, institucionālajā pārstāvībā un arī redakcionālajā darbībā. Galīgais balsojums vēl nav noticis. Latvijas Republikas Saeima

Secinājums. Vēsturisko zīmolu saglabāšana ir saprotams mērķis, tomēr formulējums par obligātu lietošanu “redakcionālajā darbībā” var pārsniegt zīmola aizsardzību un skart sabiedriskā medija autonomiju.

Publikācijas kandidāts

“Vai Saeimai jānosaka sabiedriskā medija zīmoli un to lietojums redakcionālajā darbā?”

Komentāri jāprasa Latvijas Sabiedriskajam medijam, SEPLP, Kultūras ministrijai, likumprojekta iesniedzējiem un mediju tiesību ekspertiem.

Citi būtiski lēmumi

  • Nacionālā viesabonēšana krīzēs. Saeima pirmajā lasījumā steidzami atbalstīja regulējumu, kas ļautu pēc krīzes vadības institūcijas lēmuma cita operatora klientiem pieslēgties funkcionējošam mobilajam tīklam. Pagaidām paredzēti balss zvani un īsziņas; operatoriem sistēma būtu jāievieš līdz 2027. gada 1. jūlijam. Vēl vajadzīgs galīgais lasījums. Latvijas Republikas Saeima
  • Vienādi valsts garantētie uzturlīdzekļi. Pirmajā lasījumā atbalstīts priekšlikums Uzturlīdzekļu garantiju fonda maksājumus pielīdzināt Civillikumā noteiktajam minimumam. Pašlaik valsts maksā 155 vai 180 eiro, bet vecāka minimālais pienākums ir attiecīgi 195 vai 234 eiro. Fiskālā ietekme 2027. gadā lēsta ap 20 miljoniem eiro. Latvijas Republikas Saeima
  • Aizsardzības komisijas deputātiem vajadzēs pielaidi valsts noslēpumam. Grozījumi pieņemti galīgajā lasījumā un būs piemērojami no 15. Saeimas sanākšanas. Neatbildēts paliek jautājums, kas notiks ar vēlētāju ievēlētu deputātu un frakcijas pārstāvniecību komisijā, ja pielaide tiks atteikta. Latvijas Republikas Saeima
  • OCTA atlīdzību varēs prasīt savam apdrošinātājam. No 2027. gada 1. jūlija paredzēta tiešā zaudējumu regulēšana. Paplašināta arī atlīdzība par nenoskaidrota transportlīdzekļa izraisītiem smagiem bojājumiem, bet LTAB deleģēto valsts uzdevumu izpildi pārraudzīs Finanšu ministrija. Latvijas Republikas Saeima
  • Dzīvnieks Civillikumā vairs nav lieta. Vienlaikus dzīvnieks saglabāts kā civiltiesību objekts, bet lietu tiesību normas tam piemērojamas tikai tiktāl, cik tās savienojamas ar dzīvas un justspējīgas būtnes dabu. Praktiskās sekas būs jāvēro strīdos par atlīdzību, īpašumu, mantojumu un dzīvnieka labturības nodrošināšanu. Latvijas Republikas Saeima

Tuvākie lēmumi, kuriem sekot

  1. Kaspara Gorkša iecelšana Valsts kancelejas direktora amatā. Lēmums tika atlikts pēc koalīcijas partnera prasības kandidātu papildu uzklausīt. Jāvēro ne tikai balsojums, bet arī tas, vai tiks publiskoti pēc būtības izteiktie iebildumi un konkursa vērtējuma pamatojums. Konkursa dokumentācija ir ierobežotas pieejamības informācija, lai gan Valsts kanceleja apgalvo, ka process bijis pilnībā izsekojams. Ministru kabinets
  2. Galīgais balsojums par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nosaukumiem un nacionālo viesabonēšanu. Abiem projektiem noteikta steidzamība, tāpēc būtiski pārbaudīt, vai otrajā lasījumā būs reāla iespēja novērst juridiski neskaidros formulējumus.
  3. LMT un “Tet” priekšlikumi līdz 17. novembrim. Redakcijai jau tagad vērts pieprasīt informāciju par līdzšinējā procesa izmaksām un valdības atceltā darījuma modeļa dokumentiem.

Redakcijas prioritāte

Pirmais publicējamais materiāls — par ģenerālprokurora nespēju panākt valdības protokollēmuma tiesiskuma pārbaudi. Tas apvieno konstitucionālās kontroles robežas, valdības ekonomiskos lēmumus un iespējamu publiskās atbildības vakuumu.

Otrā prioritāte — kriptoaktīvu 10% deklarēšanas režīms. Tā praktiskās un vienlīdzības sekas būs plašas, bet regulējums pieņemts steidzami.

Trešā prioritāte — sociālo dienestu tiešā piekļuve banku kontu izrakstiem, koncentrējoties nevis uz tehnisko ērtību, bet uz piekļuves robežām, kontroli un personas iespējām uzzināt, kas skatījis viņas finanšu datus.

Nav komentāru

Komentēt