Saeimā noraida sabiedrības iniciatīvas, bet jautājumu par amatpersonu personisko atbildību nodod tālākai izvērtēšanai
Publikācija: Gundars Ūdris
Valsts drošības riski, personas datu aizsardzība un jau pastāvošais tiesiskais regulējums – šādi bija galvenie argumenti, ar kuriem Saeimas komisijā tika pamatota vairāku vairāk nekā 10 000 pilsoņu atbalstītu iniciatīvu neatbalstīšana. Savukārt priekšlikums par valsts amatpersonu personisko mantisko atbildību, lai gan pašreizējā redakcijā netika atbalstīts, nodots turpmākai izvērtēšanai Saeimas Juridiskajā komisijā.
2026.gada 14. oktobrī Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika izskatīti četri kolektīvie iesniegumi, kas skar valsts pārvaldes caurskatāmību, amatpersonu atbildību un politisko partiju finansēšanu.
Komisijas darba kārtībā bija iniciatīvas «Par atklātu algu valsts pārvaldē», «Par aizliegumu amatpersonām ieņemt vairākus algotus amatus publiskās institūcijās», «Par valsts finansējuma apturēšanu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei» un «Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību».
Valsts drošības dienests algu publiskošanā saskata drošības riskus
Pirmajā jautājumā komisija vērtēja biedrības «Sabiedrība par atklātību – Delna» iniciatīvu, kas paredzēja plašāku valsts un pašvaldību institūcijās nodarbināto atlīdzības publiskošanu.
Iniciatīvas autori uzsvēra, ka sabiedrībai ir tiesības zināt, kā tiek izlietoti nodokļu maksātāju līdzekļi, tostarp kāda atlīdzība tiek maksāta par darbu valsts pārvaldē.
Tomēr pret šādu ieceri iebilda vairākas valsts institūcijas.
Kā ziņoja aģentūra LETA, Valsts drošības dienesta pārstāvis norādīja, ka valsts amatpersonas ir ārvalstu izlūkdienestu interešu objekts un neierobežota piekļuve informācijai par viņu atalgojumu varētu palielināt vervēšanas, ietekmēšanas un iebiedēšanas riskus.
VDD ieskatā pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā nebūtu pieļaujams vēl vairāk atvieglot šādu datu pieejamību.
Tika uzsvērts, ka kopš iniciatīvas izstrādes starptautiskā drošības situācija ir būtiski mainījusies.
Pret masveidīgu algu publiskošanu iebilda arī Datu valsts inspekcijas direktore Jekaterina Macuka.
Viņa norādīja, ka personas datu publiskošanai jābūt samērīgai un jāatbilst konkrētam leģitīmam mērķim.
DVI ieskatā jau pašlaik ir pieejama pietiekami plaša informācija par valsts amatpersonu ienākumiem, tostarp amatpersonu deklarācijas, iestāžu budžeti un amatu grupu atlīdzības līmeņi.
Līdzīgu nostāju pauda arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāve.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis atgādināja, ka jautājums par valsts pārvaldē nodarbināto atalgojuma publiskošanu Saeimā jau iepriekš ticis apspriests, tomēr plašāka informācijas atklāšana atzīta par nesamērīgu.
Komisija iniciatīvu neatbalstīja.
Vairāku algotu amatu savienošana – institūcijas uzskata, ka regulējums jau pilnveidots
Otrajā jautājumā komisija vērtēja vairāk nekā 11 000 pilsoņu atbalstīto iniciatīvu par aizliegumu amatpersonām vienlaikus ieņemt vairākus algotus amatus publiskajās institūcijās.
Iniciatīvas mērķis bija novērst situācijas, kurās amatpersonas saņem atlīdzību par vairākiem amatiem, lai gan faktiski visus attiecīgos pienākumus nepilda.
Iniciatīvas pārstāvis norādīja uz iespējamiem fiktīvas nodarbinātības gadījumiem, kad personas formāli atrodas darba tiesiskajās attiecībās, bet reālu darbu neveic.
Valsts kancelejas un KNAB pārstāvji skaidroja, ka pēdējos gados amatu savienošanas regulējums jau ticis būtiski pilnveidots.
Savukārt fiktīvas nodarbinātības gadījumi vērtējami saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, tostarp nepieciešamības gadījumā piemērojot krimināltiesiskās atbildības mehānismus.
Komisija iniciatīvu neatbalstīja.
Partiju finansējuma apturēšana par Satversmei pretēju rīcību
Trešais kolektīvais iesniegums paredzēja apturēt valsts finansējumu politiskajām partijām, kuru biedri rīkojas pretēji Satversmei.
Valsts institūciju pārstāvji norādīja, ka jau pašlaik pastāv tiesiski mehānismi, kas ļauj ierobežot vai izbeigt tādu politisko partiju darbību, kuru rīcība apdraud Latvijas neatkarību, demokrātisko valsts iekārtu vai citas Satversmē nostiprinātās vērtības.
Tika uzsvērts, ka katrs iespējamais pārkāpums jāvērtē individuāli un politiskās partijas atbildību nevar automātiski pamatot tikai ar atsevišķa biedra rīcību.
Arī šo iniciatīvu komisija neatbalstīja.
Vairāk nekā 13 000 pilsoņu pieprasa valsts amatpersonu personisko atbildību
Īpašu uzmanību komisijas sēdē izpelnījās ceturtais darba kārtības jautājums – kolektīvā iniciatīva «Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību».
Iniciatīvu izstrādājuši jurists Gundars Ūdris un jurists, aktieris Andris Daugaviņš.
Priekšlikums paredz papildināt likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 30. pantu, stiprinot valsts amatpersonu personisko mantisko atbildību par prettiesiskas rīcības vai bezdarbības rezultātā nodarītiem zaudējumiem.
Iniciatīvas autoru ieskatā valstī nepieciešams efektīvāks mehānisms, lai amatpersonas, kuras apzināti vai rupjas neuzmanības dēļ pārkāpj savas pilnvaras, rīkojas savtīgās interesēs vai nepilda tiesas nolēmumus, nevarētu izvairīties no personiskas mantiskās atbildības.
Iniciatīvas autori uzsver, ka priekšlikums nav vērsts uz automātisku sodīšanu vai patvaļīgu mantas atņemšanu.
Tā mērķis ir nodrošināt, lai prettiesiskas rīcības rezultātā nodarītie zaudējumi netiktu atstāti tikai uz nodokļu maksātāju pleciem.
Edvīns Danovskis apšauba piedāvātā regulējuma īstenošanas iespējas
Diskusijā Saeimas Juridiskā biroja pārstāvis Edvīns Danovskis norādīja, ka valsts amatpersonu atbildības jautājumi jau ir regulēti vairākos normatīvajos aktos.
Tika minēts Valsts pārvaldes iekārtas likums, Krimināllikums un citi tiesību akti, kas paredz atbildību par prettiesisku rīcību.
Saskaņā ar iniciatīvas pārstāvju atstāstījumu Danovskis pauda arī šaubas par iespēju izveidot piedāvāto mantiskās atbildības mehānismu, tostarp par to, kā objektīvi noteikt amatpersonai piemērojamās mantiskās sekas.
Iniciatīvas autoru ieskatā šāda argumentācija nav pietiekams pamats atteikties no jautājuma turpmākas izvērtēšanas.
Latvijas tiesību sistēmā jau pastāv zaudējumu atlīdzināšanas, regresa prasību, vainas pakāpes un cēloņsakarības noteikšanas mehānismi.
Tādēļ būtu nepieciešams izvērtēt, vai šos mehānismus iespējams pilnveidot, nevis aprobežoties ar secinājumu, ka pašreizējais regulējums ir pietiekams.
Būtisks ir arī jautājums par faktisko tiesību normu piemērošanu.
Cik daudzos gadījumos valsts pēdējo piecu gadu laikā ir piedzinusi zaudējumus no vainīgajām amatpersonām? Kādas summas ir atgūtas? Cik gadījumos ir izvērtēta iespēja celt regresa prasību?
Bez šādas informācijas ir grūti objektīvi novērtēt, vai pastāvošais regulējums patiešām nodrošina pietiekamu amatpersonu personisko atbildību.
Deputāti rosina jautājumu turpināt vērtēt
Iniciatīvas izskatīšanas gaitā izskanēja arī viedokļi, ka priekšlikumu nevajadzētu vienkārši noraidīt.
Saskaņā ar iniciatīvas pārstāvju sniegto informāciju deputāte Inga Bērziņa no «Jaunās Vienotības» un deputāts Atis Švinka no «Progresīvajiem» pauda atbalstu jautājuma turpmākai virzībai un izvērtēšanai.
Arī komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs diskusijā pievērsās iespējām rast juridiski piemērotu risinājumu.
Tomēr jautājuma izskatīšanas noslēgums iniciatīvas autoriem radīja neizpratni.
Kāpēc nenotika atsevišķs balsojums?
Komisijas sēdes noslēgumā Oļegs Burovs konstatēja, ka iebildumu nav, un atsevišķs balsojums par iniciatīvas atbalstīšanu netika organizēts.
Saskaņā ar sēdes apkopojumu komisija konceptuāli vienojās, ka konkrētais priekšlikums pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, taču jautājums nododams Saeimas Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai, tostarp administratīvo sodu politikas kontekstā.
Publikācijas autoram tomēr nav saprotams, kādēļ, neraugoties uz diskusijā izskanējušajiem atbalstošajiem viedokļiem, netika organizēts atsevišķs balsojums, kurā būtu skaidri redzama deputātu nostāja.
Komisijas priekšsēdētājs faktiski konstatēja vienprātību, taču publikācijas autors uzskata, ka būtu bijis nepieciešams nepārprotami formulēt, par kādu tieši lēmumu deputāti vienojas.
Jāuzsver, ka lēmuma pieņemšana bez atsevišķa balsojuma pati par sevi ne vienmēr ir procesuāls pārkāpums. Tomēr kolektīvo iesniegumu izskatīšanā īpaši svarīga ir lēmumu pieņemšanas caurskatāmība un sabiedrībai saprotams
Komisija neatbalsta piedāvāto redakciju, taču jautājumu nodod Juridiskajai komisijai
Izskatot vairāk nekā 13 000 Latvijas pilsoņu atbalstīto iniciatīvu «Valsts amatpersonu atbildība pret sabiedrību», Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija konceptuāli vienojās, ka konkrētais priekšlikums tā pašreizējā redakcijā nav atbalstāms, tomēr jautājums nododams Saeimas Juridiskajai komisijai turpmākai izvērtēšanai, tostarp saistībā ar administratīvo sodu politiku.
Vienlaikus iniciatīvas neizpratni radīja šāda lēmuma pieņemšanas kārtība.
Neraugoties uz deputātu Ingas Bērziņas un Ata Švinkas izteikumiem par nepieciešamību iniciatīvu turpināt izvērtēt, komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs konstatēja, ka iebildumu nav, un jautājums netika nodots atsevišķai balsošanai.
Iniciatīvas autoru ieskatā būtu bijis nepieciešams nepārprotami formulēt komisijas lēmumu un skaidri nodalīt priekšlikuma pašreizējās redakcijas neatbalstīšanu no pašas iniciatīvas tālākas virzības.
Būtiskākais ir tas, ka jautājuma nodošana Juridiskajai komisijai vēl nenozīmē piedāvāto likuma grozījumu pieņemšanu, taču vienlaikus tā nav uzskatāma arī par iniciatīvas galīgu noraidīšanu.
Līdz ar to iniciatīvas autori sagaida, ka Juridiskajā komisijā notiks priekšlikuma izvērtēšana pēc būtības, neaprobežojoties tikai ar atsaucēm uz jau pastāvošo tiesisko regulējumu.