“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings

Nedēļas galvenie temati: ministra tūlītēja politiskā atbildība par iespējamu braukšanu reibumā, vēlēšanu drošības sistēmas faktiskā pārbaudāmība un Senāta noteiktās robežas kultūras mantojuma aizsardzībai, ierobežojot īpašuma tiesības.

1. Labklājības ministrs atbrīvots pēc aizturēšanas par iespējamu braukšanu reibumā

Fakts. Ministru prezidents Andris Kulbergs 13. septembrī parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Par pamatu norādīta premjera saņemtā informācija par ministra aizturēšanu saistībā ar automašīnas vadīšanu alkohola reibumā. No 14. septembra ministra pienākumus uzdots pildīt zemkopības ministram Uldim Augulim. Ministru kabineta paziņojums⁠

Tiesiskā un praktiskā nozīme. Ministra politiskā atbildība nav atkarīga no galīga nolēmuma kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā. Premjers drīkst secināt, ka konkrēta rīcība nav savienojama ar ministra amatu, vienlaikus nespriežot par personas juridisko vainu.

Redakcijas secinājums. Ātra atbrīvošana ir saprotama no politiskās atbildības viedokļa, taču sabiedrībai jāsaņem precīza informācija par notikuma juridisko kvalifikāciju. Valdības paziņojums neatklāj alkohola koncentrāciju, procesa veidu, transportlīdzekļa piederību un to, vai incidents noticis, pildot amata pienākumus.

Strīdīgs ir arī paziņojums, ka Augulis pienākumus pildīs “uz šīs valdības pilnvaru laiku”. Ilgstoša divu nozaru vadīšana ar ministra pienākumu izpildītāja palīdzību var mazināt parlamentāro un politisko atbildību par labklājības nozari.

Publikācijas kandidāts:

“Ministra atlaišanai nav jāgaida tiesas spriedums: kur beidzas nevainīguma prezumpcija un sākas politiskā atbildība?”

Leņķis: juridiskās vainas, politiskās uzticības un valdības pienākuma sniegt sabiedrībai pārbaudāmu informāciju nošķīrums.

Jājautā Ministru prezidentam, Valsts policijai, Valsts kancelejai, Reinem Uzulniekam un konstitucionālo tiesību ekspertiem:

* Kāds process sākts un kāds ir precīzais juridiskais statuss?

* Vai izmantots privāts vai dienesta transportlīdzeklis?

* Kādēļ paredzēta ilgstoša pienākumu izpildīšana, nevis jauna ministra izvirzīšana?

* Kādi vienoti rīcības standarti valdībā attiecas uz līdzīgiem gadījumiem?

2. Valdība publisko vēlēšanu drošības modeli, bet ne visu riska novērtējumu

Fakts. Ministru kabinets 8. septembrī uzklausīja starpinstitūciju ziņojumu par 3. oktobrī paredzēto 15. Saeimas vēlēšanu drošību un vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģiju. Balsis paredzēts skaitīt manuāli, taču vēlētāju pārbaudei izmantos Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru. IT sistēmas uzraudzīs īpaša operatīvā grupa; sagatavoti arī rīcības algoritmi gaisa apdraudējuma gadījumiem. Ministru kabineta informācija⁠

Tiesiskā nozīme. Vēlēšanu drošība aptver ne tikai balsu saskaitīšanu, bet arī balsstiesību pārbaudi, rezultātu nosūtīšanu, aģitācijas finansēšanu, platformu darbību, ārvalstu ietekmi un vēlētāja iespēju nobalsot fiziska apdraudējuma laikā.

Redakcijas secinājums. Manuāla balsu skaitīšana novērš tikai vienu tehnoloģisko risku. Vēlēšanu process joprojām ir atkarīgs no elektroniskā vēlētāju reģistra, datu pārraides un rezultātu publiskošanas sistēmas.

Nepietiekami izvērtēta ir robeža starp valsts koordinētu vēlēšanu drošības komunikāciju un izpildvaras ietekmi uz priekšvēlēšanu informatīvo telpu. Sabiedrībai būtu jāzina, kura institūcija drīkst atzīt informāciju par manipulāciju un kā iespējams pārbaudīt šāda vērtējuma neitralitāti.

Publikācijas kandidāts:

“Balsis skaitīs ar rokām, vēlētājus pārbaudīs elektroniski: kur patiesībā atrodas vēlēšanu drošības vājākais posms?”

Komentāri jāprasa CVK, Valsts kancelejai, CERT.LV, KNAB, Satversmes aizsardzības birojam, Datu valsts inspekcijai un neatkarīgiem vēlēšanu novērotājiem.

3. Senāts: kultūrvēsturiska vide pati par sevi neattaisno bez pienācīga tiesiskā pamata noteiktu būves saglabāšanas pienākumu

Fakts. Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā SKA-540/2026. Spēkā palika spriedums, ar kuru Jūrmalas būvvaldei uzdots pieņemt paskaidrojuma rakstu par dzīvojamās ēkas nojaukšanu un atkārtoti vērtēt vasarnīcas novietošanu tās vietā.

Apgabaltiesa bija atzinusi, ka īpašuma tiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un ir nesamērīgs. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nepamatoti piemērojusi kultūras pieminekļiem paredzēto regulējumu ēkai, kura pati par pieminekli nebija atzīta. Tiesvedības laikā teritorijas statuss turklāt mainīts no valsts nozīmes uz vietējās nozīmes pieminekli, nododot jautājumu pašvaldības kompetencē. Augstākās tiesas primārais paziņojums⁠

Tiesiskā nozīme. Kultūras mantojuma aizsardzība ir leģitīms mērķis, bet iestāde nevar faktiski uzlikt īpašniekam beztermiņa ēkas saglabāšanas pienākumu, ja ierobežojumam nav skaidra normatīvā pamata.

Redakcijas secinājums. Lieta izgaismo sistēmisku problēmu: ēku iespējams administratīvi atzīt par “vērtīgu un saglabājamu”, nerisinot ne īpašnieka kompensāciju, ne uzturēšanas izmaksas, ne šāda statusa regulāru pārskatīšanu.

Publikācijas kandidāts:

“Vērtīga, bet ne piemineklis: vai pašvaldība drīkst aizliegt īpašniekam ēku nojaukt?”

Galvenie jautājumi: kas un pēc kādiem kritērijiem nosaka ēkas vērtību; kā statusu var apstrīdēt; vai pienākas kompensācija; kas notiek, ja ēku ekonomiski nav iespējams atjaunot?

Komentāri jāprasa Jūrmalas būvvaldei, Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, pašam īpašniekam un īpašuma tiesību speciālistiem.

4. Top jauns cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums

Fakts. Saeimas Aizsardzības komisija 9. septembrī konceptuāli atbalstīja jaunu likumprojektu, kas paredz nacionālo upuru novirzīšanas mehānismu, 30–180 dienu nogaidīšanas periodu, termiņuzturēšanās atļauju noteiktos gadījumos un Iekšlietu ministriju kā nacionālo koordinatoru.

Projektā paredzēts, ka pirmās saskarsmes institūcijai par iespējamu cilvēku tirdzniecību jāziņo policijai arī tad, ja iespējamais upuris atsakās sadarboties. 2025. gadā Latvijā identificēti 22 upuri. Likumprojekts vēl jāpieņem trijos lasījumos. Saeimas informācija un saite uz likumprojektu⁠

Tiesiskā nozīme. Upura aizsardzība tiktu organizēta kā vienota sistēma, nevis būtu atkarīga no tā, kurā iestādē persona vispirms nonāk.

Redakcijas secinājums. Obligāta ziņošana pret personas gribu var būt nepieciešama smaga nozieguma izmeklēšanai, taču tā vienlaikus skar privātumu, datu aizsardzību un upura autonomiju. Īpaši jāpārbauda, vai palīdzība nebūs faktiski sasaistīta ar piekrišanu sadarboties kriminālprocesā.

Publikācijas kandidāts:

“Palīdzība arī tad, ja upuris klusē: kā Latvija identificēs cilvēku tirdzniecības upurus?”

Komentāri jāprasa Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, sociālās rehabilitācijas sniedzējiem, Tiesībsargam, Datu valsts inspekcijai un organizācijām, kas strādā ar migrantiem un vardarbības upuriem.

5. Vētra atklājusi, ka tikai aptuveni 70 no 500 degvielas uzpildes stacijām ir aprīkotas ar ģeneratoriem

Fakts. Saeimas Tautsaimniecības komisija 8. septembrī konstatēja, ka vairākos novados nav nevienas DUS, kas varētu strādāt elektroapgādes pārtraukuma laikā. Komisija aicināja ministrijas sagatavot regulējuma izmaiņas, lai katrā novadā būtu vismaz viena krīzē funkcionējoša stacija. Pašlaik tas ir komisijas uzstādījums, nevis spēkā esošs pienākums. Saeimas komisijas informācija⁠

Tiesiskā un praktiskā nozīme. Ar ģeneratoru vien nepietiek: vajadzīgi alternatīvi sakari, norēķinu iespējas, degvielas krājumi un kārtība, kā prioritāri apkalpot glābšanas dienestus un kritiskās infrastruktūras operatorus.

Redakcijas secinājums. Galvenais neatbildētais jautājums ir izmaksu sadalījums. Ja valsts uzliek komersantam sabiedriskās drošības pienākumu, jāvērtē tā samērīgums un iespējamais publiskais līdzfinansējums. Jānoskaidro arī, kādēļ šāds kartējums nav bijis gatavs pirms vētras.

Publikācijas kandidāts:

“Ģenerators nav visa noturība: kam jāmaksā par degvielas pieejamību krīzes laikā?”

Komentāri jāprasa Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un Finanšu ministrijai, Krīzes vadības centram, degvielas tirgotājiem, VUGD un pašvaldībām.

6. Sākusies deviņu NEPLP kandidātu publiskā vērtēšana

Fakts. Uz vienu NEPLP locekļa vietu pieteikušies deviņi kandidāti. Atsauksmes Saeimas Cilvēktiesību komisijai var iesniegt līdz 21. septembra pulksten 17.00. Padomes locekli uz pieciem gadiem pēc komisijas priekšlikuma apstiprina Saeima. Kandidātu saraksts un likumā noteiktās prasības⁠

Tiesiskā nozīme. NEPLP uzrauga komerciālo mediju vidi, piemēro sankcijas un pieņem lēmumus, kas skar vārda brīvību un informatīvās telpas drošību. Tādēļ profesionālā pieredze viena pati nav pietiekama — jāvērtē neatkarība, reputācija un interešu konflikti.

Redakcijas secinājums. Kandidātu lokā ir mediju asociāciju, konkrētu mediju, pašas NEPLP un citu nozaru pārstāvji. Nepieciešama vienota salīdzināma informācija par kandidātu komerciālajām, politiskajām un profesionālajām saitēm, nevis tikai biogrāfiski apraksti.

Publikācijas kandidāts:

“Deviņi kandidāti vienam mediju uzrauga krēslam: ko Saeima pārbaudīs ārpus CV?”

Katram kandidātam uzdodami vienādi jautājumi par mediju ierobežošanu, platformu regulējumu, priekšvēlēšanu aģitāciju, Krievijas propagandu, interešu konfliktiem un iepriekšējām profesionālajām saitēm.

7. Pēc Tiesībsarga iesaistes valsts sāks apmaksāt dzīvībai nepieciešamas ierīces

Fakts. Veselības ministrija informējusi Tiesībsargu, ka no 1. oktobra tiks ieviesta valsts apmaksāta klepus asistēšanas ierīces noma dzīvesvietā ilgstošas plaušu mākslīgās ventilācijas pacientiem. Līdz šim vairākas institūcijas atzina ierīces nepieciešamību, bet neviena neuzņēmās atbildību par tās nodrošināšanu. Tiesībsarga informācija⁠

Redakcijas secinājums. Pozitīvais risinājums neatceļ jautājumu par iepriekšējo institucionālo bezdarbību. Jāpārbauda, vai jaunais finansējums aptvers visus pacientus, kuriem ierīce medicīniski nepieciešama, vai tikai formāli noteikto ilgstošās ventilācijas pacientu grupu.

Publikācijas kandidāts:

“Visi atzina vajadzību, neviens neuzņēmās atbildību: kā pacients palika bez dzīvībai nepieciešamas ierīces?”

Komentāri jāprasa Veselības ministrijai, NVD, Tiesībsargam, ārstiem un pacientu organizācijām.

Tuvākie gaidāmie lēmumi

* 15. septembris: gaidāms Krīzes vadības centra izvērtējums par augusta vētru. Redakcijai jāprasa pats dokuments, ne tikai preses relīze, un jāpārbauda, vai tajā nosauktas atbildīgās institūcijas, termiņi, finansējums un konkrētie normatīvo aktu grozījumi.

* 21. septembris: beidzas atsauksmju iesniegšana par NEPLP kandidātiem.

* Valsts aizsardzības dienesta grozījumi: komisija atbalstījusi iespēju pieteikties no 17 gadu vecuma, ja pilngadība tiks sasniegta vismaz sešus mēnešus pirms dienesta sākuma. Līdz 18 gadiem juridiskas saistības nerastos, bet jāvērtē nepilngadīgā datu apstrāde un pieteikuma atsaukšana. Saeimas informācija⁠

Redakcijas pirmā prioritāte: ministra atbrīvošana kā praktisks politiskās atbildības un nevainīguma prezumpcijas nošķīruma piemērs.

Otrā prioritāte: Senāta Jūrmalas lieta — tā dod spēcīgu, plašāk piemērojamu materiālu par to, kādā juridiskā formā drīkst aizsargāt kultūrvēsturisku ēku un kam jāmaksā par sabiedrības interesēs noteiktu saglabāšanas pienākumu.