“Jurista Balss” nedēļas brīfings

Nedēļas juridiski nozīmīgākais stāsts ir pretrunīgais pavērsiens “balto hakeru” jautājumā: vienā un tajā pašā dienā kļuva zināms par notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā CSDD sistēmas ievainojamības lietā, bet Saeima sāka virzīt regulējumu, kas līdzīgos gadījumos nākotnē varētu ļaut personu atbrīvot no kriminālatbildības.

1. CSDD ievainojamības atklājējs notiesāts, bet Saeima sāk aizsargāt “baltos hakerus”

Fakts: 3. septembrī Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādēļ stājās spēkā notiesājošs spriedums lietā par izspiešanu saistībā ar CSDD reģistrā atklātu drošības ievainojamību. Augstākās tiesas paziņojums

Tajā pašā laikā Saeima 3. septembrī Juridiskajai komisijai nodeva Krimināllikuma grozījumus, kas paredz jaunus pamatus personas atbrīvošanai no kriminālatbildības par:

• patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai, atklājot ievainojamību;

• izspiešanu, kas saistīta ar atklātās ievainojamības paziņošanu.

Tiesiskais pamats: piedāvāts Krimināllikumu papildināt ar 184.^1 un 241.^1 pantu. Pašlaik likumprojekts ir tikai nodots komisijai — atbrīvojums vēl nav spēkā. Likumprojekta satura apkopojums un saites uz Saeimas dokumentiem

Secinājums: likumdevējs netieši atzīst, ka pašreizējais regulējums nenodala pietiekami skaidri ļaunprātīgu uzbrukumu no sabiedrības interesēs veiktas sistēmas drošības pārbaudes. Tomēr izspiešanas iekļaušana atbrīvojuma regulējumā ir juridiski īpaši strīdīga — ievainojamības atklāšana pati par sevi nevar automātiski attaisnot naudas pieprasīšanu apmaiņā pret informācijas neizpaušanu.

Noklusētie jautājumi:

• Kādi tieši nosacījumi ļaus nošķirt labticīgu pētnieku no izspiedēja?

• Vai personai vispirms būs jāpaziņo CERT.LV vai sistēmas īpašniekam?

• Vai būs aizliegts kopēt, saglabāt vai izpaust iegūtos personas datus?

• Vai jaunais regulējums kaut kā var ietekmēt jau notiesāto personu?

• Vai CSDD pēc ievainojamības atklāšanas izvērtēja arī savu amatpersonu atbildību?

Galvenais publikācijas kandidāts

“CSDD ievainojamības atklājējs notiesāts — tajā pašā dienā Saeima sāk glābt ‘baltos hakerus’”

Publikācijas leņķis: vai valsts vispirms sodīja personu, bet pēc tam atzina, ka pati sistēma nav spējusi pienācīgi nošķirt drošības pētniecību no kibernozieguma?

Komentāri jāprasa CSDD, Aizsardzības ministrijai, CERT.LV, Ģenerālprokuratūrai, Saeimas Juridiskajai komisijai, Datu valsts inspekcijai un apsūdzētās personas aizstāvim.

Šis temats ir tieši sasaistāms arī ar jaunāko CSDD datu noplūdi: jānoskaidro, vai CSDD pašlaik ir izveidota droša un juridiski skaidra ievainojamību ziņošanas kārtība.

2. Pēc vētras steidzami grib paplašināt izcērtamo joslu zem 110 kV līnijām

Fakts: 3. septembrī Saeima steidzamības kārtā pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsargjoslu likuma grozījumus. Zem 110 kV elektrolīnijām pilnībā no kokiem attīrāmo joslu paredzēts paplašināt no 13 līdz 18 metriem katrā pusē no līnijas ass.

“Augstsprieguma tīkls” norādījis, ka augusta vētras laikā vairāk nekā 70% bojājumu šīm līnijām radīja koki, kas auga līdz 18 metriem no līnijas ass. Izmaiņas, pēc komisijas aplēsēm, varētu samazināt koku radītos bojājumus aptuveni par 80%. Saeimas informācija un likumprojekts

Tiesiskā un praktiskā nozīme: regulējums paplašinās infrastruktūras operatora iespējas izcirst kokus privātā īpašumā, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru.

Secinājums: tas ir konkrēts risinājums vienam vētras laikā atklātam riskam, tomēr tas neatbild uz jautājumu, kādēļ apdraudējums netika novērtēts un novērsts agrāk.

Strīdīgie aspekti:

• Vai zemes īpašniekiem pienāksies kompensācija?

• Kas apmaksās koku nociršanu un teritorijas sakopšanu?

• Vai pirms steidzamības noteikšanas veikts vides un īpašuma tiesību izvērtējums?

• Kāpēc 18 metri izvēlēti kā vispārējs standarts, nevis nosakāmi pēc koku augstuma un reljefa?

• Vai tiks vērtēta AST atbildība par iepriekšējo trašu uzturēšanu?

Publikācijas kandidāts:

“Pēc vētras izcirtīs plašāk: kas maksās zemes īpašniekiem par elektrolīniju drošību?”

Komentāri jāprasa AST, Klimata un enerģētikas ministrijai, Tiesībsargam, Valsts meža dienestam un zemes īpašnieku organizācijām.

3. Pašvaldību teritorijas plānojumus turpmāk varētu apturēt valdība

Fakts: Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā un steidzamības kārtā atbalstīja Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumus. Pašlaik pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā daļu var apturēt VARAM ministrs; turpmāk šādu lēmumu pieņemtu Ministru kabinets.

Nozaru ministrijām būtu pienākums ziņot par teritorijas plānošanu atbildīgajam ministram, ja pašvaldības plānojums var apdraudēt valsts intereses drošības, aizsardzības, enerģētikas, klimata vai vides jomā. Saeimas informācija un likumprojekts

Tiesiskā nozīme: būtiska kontroles pilnvara tiek pārcelta no viena ministra uz valdību kā koleģiālu institūciju.

Secinājums: koleģiāls lēmums var nodrošināt plašāku izvērtējumu, taču vienlaikus tas var politizēt tiesiskuma kontroli. Ministru kabinetā lēmumus pieņem politisko partiju pārstāvji, un nav pašsaprotami, ka valdības lēmums vienmēr būs juridiski objektīvāks par kompetentā ministra lēmumu.

Noklusētie jautājumi:

• Vai valdība vērtēs tikai plānojuma tiesiskumu vai arī politisko lietderību?

• Cik ātri valdībai būs jāpieņem lēmums?

• Vai pašvaldībai būs tiesības tikt uzklausītai?

• Kā lēmumu varēs pārsūdzēt?

• Kā grozījumi savienojami ar Satversmes 101. pantā aizsargāto pašvaldību autonomiju?

Publikācijas kandidāts:

“Pašvaldību plānojumus kontrolēs valdība: tiesiskuma garantija vai politiskas iejaukšanās risks?”

Komentāri jāprasa VARAM, Latvijas Pašvaldību savienībai, Ogres novada pašvaldībai, Satversmes tiesību ekspertiem un Saeimas Valsts pārvaldes komisijai.

4. Paplašināts interešu konflikta izņēmums koleģiālajās institūcijās

Fakts: Saeima 3. septembrī galīgajā lasījumā steidzami pieņēma grozījumu likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Turpmāk arī dažādu padomju, komisiju un citu koleģiālu institūciju locekļu dalība lēmumā par:

• savu ievēlēšanu vai iecelšanu amatā;

• apstiprināšanu amatā;

• savas atlīdzības noteikšanu

netiks uzskatīta par interešu konfliktu, ja šāda piedalīšanās izriet no likuma un lēmums tiek pieņemts koleģiāli. Saeimas informācija un pieņemtais grozījums

Tiesiskais pamats: līdzīgs izņēmums jau pastāvēja Saeimas deputātiem, ministriem un pašvaldību deputātiem. Tagad tas attiecināts arī uz citām koleģiālām institūcijām.

Secinājums: grozījums novērš situācijas, kad institūcija nespēj ievēlēt vadību, jo visi tās locekļi formāli atrodas personiskā ieinteresētībā. Tomēr formulējums par “savas atlīdzības noteikšanu” prasa ļoti rūpīgu kontroli.

Strīdīgais jautājums: vai koleģialitāte pati par sevi pietiekami novērš savtīga lēmuma risku, ja visi balsojošie vienlaikus lemj par savu atlīdzību?

Publikācijas kandidāts:

“Drīkstēs balsot par savu algu: tehnisks precizējums vai interešu konflikta robežu paplašināšana?”

Komentāri jāprasa KNAB, Valsts kontrolei, Saeimas Juridiskajai komisijai un Delnai.

5. Bēguļojošām personām apturēs e-identitāti un dokumentu izmantošanu

Fakts: Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tie attieksies uz personām, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un kuras izsludinātas meklēšanā.

Personas apliecinošos dokumentus paredzēts nevis atņemt, bet ierobežot to izmantošanu. Elektroniskās identifikācijas līdzekļu darbība tiks apturēta. Saeimas informācija un likumprojekti

Tiesiskais mērķis: liegt meklētai personai brīvi ceļot, attālināti parakstīt dokumentus un izmantot elektroniskos valsts pakalpojumus.

Secinājums: mērķis ir leģitīms, tomēr regulējumam nepieciešamas procesuālas garantijas pret kļūdainu vai novēlotu ierobežojuma piemērošanu.

Galvenie jautājumi:

• Cik ātri e-identitāte tiks atjaunota, ja meklēšana atcelta?

• Kurš atlīdzinās zaudējumus kļūdaina ierobežojuma gadījumā?

• Vai persona varēs piekļūt advokātam, tiesai, veselības un sociālajiem pakalpojumiem?

• Vai ierobežojums skars darbības, kas nepieciešamas savu tiesību aizsardzībai?

Raksts ir iespējams, bet redakcionāli tas ir zemākas prioritātes par CSDD un elektrolīniju jautājumu.

6. Saeimā atklātas konkrētas sabiedriskā medija krīzes komunikācijas problēmas

Fakts: 2. septembrī Saeimas Cilvēktiesību komisija uzklausīja Latvijas Sabiedriskā medija, SEPLP, ministriju un Krīzes vadības centra pārstāvjus. Tika atzīts, ka augusta vētras laikā daudzviet radio bija vienīgais pieejamais informācijas avots.

Krīzes vadības centrs norādīja, ka vētras laikā par atbildīgo institūciju bija noteikta Klimata un enerģētikas ministrija. Vienlaikus komisijā tika uzsvērts, ka institūcijām jāspēj rīkoties arī tad, ja konkrētajai situācijai nav iepriekš sagatavotas instrukcijas. Saeimas komisijas informācija

Secinājums: komisijas paziņojumā nav redzams konkrēts lēmums, izpildes termiņš, finansējums vai atbildīgā persona. Faktiski ir konstatēta problēma, bet vēl nav izveidots saistošs tās novēršanas mehānisms.

Publikācijas kandidāts

“Vētras laikā radio palika vienīgais — bet kurš bija atbildīgs par informācijas trūkumu?”

Jautājumi Klimata un enerģētikas ministrijai:

• Kāda tieši informācija tai bija jānodod sabiedriskajam medijam?

• Cikos informācija tika nosūtīta?

• Kura amatpersona bija atbildīga?

• Kas konkrēti nenostrādāja?

• Vai pēc notikušā sākta dienesta pārbaude?

Jautājumi LSM un SEPLP: cik ilgi radio un televīzija var turpināt darbību bez ārējas elektrības, interneta un mobilo sakaru pieejamības?

Tuvākie gaidāmie lēmumi

Līdz 9. septembra pulksten 17.00 var pieteikt kandidātus vakantajam NEPLP locekļa amatam. Redakcionāli svarīgi būs vērtēt ne tikai kandidātu biogrāfijas, bet arī iespējamās politiskās, komerciālās un mediju tirgus saites. Saeimas informācija par konkursu

Līdz 15. septembrim Krīzes vadības centram paredzēts sagatavot secinājumus pēc augusta vētras. Šis būs būtisks publiskās atbildības pārbaudījums: vai dokumentā būs nosaukti konkrēti trūkumi, atbildīgās institūcijas, finansējums un izpildes termiņi, nevis tikai aicinājums “uzlabot sadarbību”.

Redakcijas prioritāte

Pirmais publicējamais materiāls — CSDD ievainojamības lieta kopā ar “balto hakeru” likumprojektu. Tur ir vienlaikus tiesas spriedums, likumdevēja reakcija, kiberdrošība un CSDD publiskā atbildība.

Otrais — elektrolīniju trašu paplašināšana, īpaši koncentrējoties uz privāto zemju īpašnieku tiesībām, kompensācijām un jautājumu, kāpēc acīmredzamais risks tika risināts tikai pēc valsts mēroga elektroapgādes krīzes.

Nav komentāru

Komentēt