“Jurista Balss” nedēļas brīfings
2026. gada 24.–30. augusts
Šajā nedēļā juridiski nozīmīgākie notikumi saistīti ar Senāta noteikto robežu starp kriminālatbildību un civiltiesisku komercstrīdu, jaunu attālināto mācību regulējumu, sabiedriskā medija pienākumiem krīzes laikā un nacionāla importa aizlieguma paplašināšanu.
1. Senāts: neveiksmīgs komercdarījums pats par sevi nav piesavināšanās
Fakts: 28. augustā Senāta Krimināllietu departaments atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un izbeidza kriminālprocesu par piesavināšanos lielā apmērā, konstatējot, ka apsūdzētās personas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Senāts strīdu atzina par civiltiesisku komersantu attiecību jautājumu. Augstākās tiesas paziņojums
Tiesiskā nozīme: kriminālprocesu nedrīkst izmantot kā parādu piedziņas vai komercstrīda risināšanas līdzekli. Lai piemērotu Krimināllikuma normas par piesavināšanos, nepietiek ar to, ka nauda vai manta nav atdota. Jāpierāda gan mantas uzticēšana vai atrašanās personas pārziņā, gan prettiesiska rīcība ar nodomu mantu piesavināties.
Svarīgi: uzņēmējiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesām. Nepamatota komercstrīda kriminalizēšana var radīt personas reputācijas un mantiskus zaudējumus, kā arī jautājumu par valsts atbildību par nepamatotu kriminālprocesu.
Noklusētais jautājums: cik ilgi lieta atradās kriminālprocesā, kādi ierobežojumi personai tika piemēroti un vai valsts tagad būs atbildīga par nodarīto kaitējumu?
Publikācijas kandidāts:
“Parāds vēl nav piesavināšanās: Senāts novelk robežu starp noziegumu un komercstrīdu”
Leņķis: vai policija un prokuratūra pārāk viegli pārvērš civiltiesiskus strīdus kriminālprocesos?
Komentāri jāprasa Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts policijai, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un uzņēmēju organizācijām.
2. Tiesnesim, kurš sasniedzis maksimālo amata vecumu, atlaišanas pabalsts nepienākas
Fakts: 26. augustā Senāts lietā SKA-139/2026 atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušajai tiesnesei bija atzītas tiesības uz valsts amatpersonas atlaišanas pabalstu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai. Senāta ieskatā likumdevējs šādu pabalstu tiesnesim, kura pilnvaras beidzas maksimālā vecuma dēļ, nav paredzējis. Augstākās tiesas paziņojums
Tiesiskais pamats: atlaišanas pabalsts nav automātiskas konstitucionālas tiesības. Tam nepieciešams skaidrs likumdevēja noteikts pamats. Maksimālā amata vecuma sasniegšana juridiski nav tas pats, kas amata zaudēšana reorganizācijas vai darba devēja iniciatīvas dēļ.
Praktiskā nozīme: nolēmums ietekmē ne vien konkrēto tiesnesi, bet arī tiesu sistēmas atlīdzības politiku un iespējamos līdzīgus prasījumus.
Strīdīgais aspekts: vai šāda atšķirība starp tiesnešiem un citām valsts amatpersonām ir apzināta likumdevēja izvēle vai normatīvā regulējuma robs?
Publikācijas kandidāts:
“Tiesnesis aiziet bez atlaišanas pabalsta: likumdevēja izvēle vai nepamanīts robs?”
Komentāri jāprasa Tieslietu ministrijai, Tieslietu padomei, Saeimas Juridiskajai komisijai un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrībai.
3. No 1. septembra skolām atļauts noteikts attālināto mācību apjoms
Fakts: valdība 25. augustā apstiprināja vienotu kombinēto mācību organizēšanas kārtību, kas stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Pirmsskolā, 1. un 2. klasē mācībām jānotiek klātienē. Attālinātās un tiešsaistes mācības drīkstēs veidot:
klasē – līdz 5%;
4.–6. klasē – līdz 10%;
7.–9. klasē – līdz 15%;
10.–12. klasē – līdz 20%.
Katrai skolai jāizstrādā sava kārtība, tostarp jāparedz tehnoloģiju pieejamība, saziņa, drošība un rīcība tehnisku problēmu gadījumos. Ministru kabineta informācija un saite uz noteikumiem
Tiesiskā nozīme: skolas vairs nevar attālinātas mācības organizēt tikai pēc brīvas administrācijas izvēles. Noteikti pieļaujamie apjomi un obligāti organizatoriskie priekšnoteikumi.
Strīdīgie aspekti:
Kas nodrošina datoru un internetu bērnam?
Vai attālinātās mācības drīkst izmantot pedagogu trūkuma aizstāšanai?
Kā vecāks var apstrīdēt skolas kārtību?
Kā tiks kontrolēta faktiskā mācību kvalitāte?
Vai regulējums nepalielinās nevienlīdzību starp ģimenēm un pašvaldībām?
Publikācijas kandidāts:
“Līdz piektdaļai mācību attālināti: iespēja skolām vai pedagogu trūkuma legalizēšana?”
Komentāri jāprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Tiesībsargam, pašvaldībām un vecāku organizācijām.
4. Sabiedriskā medija pienākumi krīzes situācijā nonāk Saeimas dienaskārtībā
Fakts: Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2. septembrī spriedīs par Latvijas Sabiedriskā medija lomu paaugstināta apdraudējuma un civilās aizsardzības krīžu situācijās. Saeimas paziņojums
Šis ir gaidāms, nevis jau pieņemts lēmums.
Tiesiskā nozīme: jānodala sabiedriskā medija redakcionālā neatkarība no valsts pienākuma krīzes laikā nodrošināt operatīvu un pārbaudītu informāciju. Nav pieļaujams, ka “krīzes komunikācija” pārvēršas valdības kontrolētā saturā, taču sabiedriskajam medijam jāspēj darboties arī elektrības, sakaru vai interneta pārrāvuma apstākļos.
Galvenie neatbildētie jautājumi:
Vai Latvijas Sabiedriskajam medijam ir garantēta autonoma elektroapgāde un alternatīvi sakari?
Kurš krīzes laikā nosaka obligāti izplatāmo informāciju?
Kā tiek pārbaudīta valsts iestāžu sniegtā informācija?
Vai LSM infrastruktūra ir uzskatāma par kritisko infrastruktūru?
Kā informācija sasniegs cilvēkus bez interneta un mobilajiem sakariem?
Publikācijas kandidāts:
“Kas runās ar sabiedrību, kad pazudīs elektrība un internets?”
Komentāri jāprasa Latvijas Sabiedriskajam medijam, SEPLP, NEPLP, Krīzes vadības centra vadītājam Arvim Zīlem, VUGD un Saeimas komisijas vadībai.
5. Latvija paplašina Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizliegumu
Fakts: valdība 25. augustā apstiprināja noteikumus, kas no 1. septembra aizliedz ievest noteiktas Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preces, tostarp grāmatas, laikrakstus, citus poligrāfijas izstrādājumus, apģērbu, apavus, rotaļlietas un sporta piederumus. Aizliegums attiecas arī uz šo valstu izcelsmes precēm, kas tiek ievestas caur citām trešajām valstīm. Ministru kabineta informācija
Tiesiskais un praktiskais pamats: nacionālās drošības aizsardzība, agresorvalstu eksporta ieņēmumu mazināšana un propagandas materiālu aprites ierobežošana. Noteikumu efektivitāti paredzēts pārskatīt reizi gadā.
Strīdīgais aspekts: drukātu izdevumu importa ierobežojums skar arī informācijas aprites un vārda brīvības jautājumu. Jānoskaidro, vai aizliegums balstīts tikai uz preces izcelsmi vai arī paredzēti izņēmumi bibliotēkām, pētniecībai, arhīviem un individuāliem sūtījumiem.
Publikācijas kandidāts:
“Aizliegta arī grāmatu ievešana: sankcija pret agresorvalsti vai pārāk plašs informācijas ierobežojums?”
Komentāri jāprasa Ārlietu ministrijai, Finanšu ministrijai un muitai, Kultūras ministrijai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Satversmes tiesību ekspertiem.
Redakcijas prioritāte
Šonedēļ visstiprākais juridiskais materiāls būtu publikācija par civiltiesisku strīdu kriminalizēšanu. Senāta nolēmums ļauj uzdot plašāku publiskās atbildības jautājumu: cik bieži valsts gadiem izmeklē komercstrīdus kā noziegumus un kas atlīdzina personai zaudējumus, kad Senāts beigās konstatē, ka noziedzīga nodarījuma nemaz nav bijis?
Otrā prioritāte — sabiedriskā medija faktiskā gatavība krīzei. Saeimas 2. septembra komisijas sēde dod iespēju iegūt konkrētus datus par rezerves elektrību, sakariem, apraides nepārtrauktību un atbildības sadalījumu.