Kāpēc lietainā Stokholmā tūristu ir vairāk nekā saulainā Rīgā?

Attēli no Stokholmas centra (arī lietainās vasaras dienās) liek uzdot Latvijai ne visai patīkamu jautājumu. Laiks Stokholmā nav izcils, saule nespīd, bet ielas ir pilnas ar tūristiem. Cilvēki staigā, iepērkas, apmeklē restorānus, muzejus un izklaides vietas.

Tikmēr Rīgas centrā un pat Vecrīgā skaistā vasaras dienā nereti iespējams redzēt pavisam citu ainu.

Protams, iespaids no vienas pastaigas nav statistika. Taču statistika rāda, ka atšķirība starp Stokholmu un Latviju patiešām ir milzīga.

2025. gadā Stokholmas apriņķī reģistrēti gandrīz 16 miljoni komerciālo viesu nakšu, kas bija visu laiku augstākais rezultāts. Tikai vasaras mēnešos — no jūnija līdz augustam — Stokholmas reģionā reģistrēti vairāk nekā 5,2 miljoni viesu nakšu, tostarp aptuveni 2,1 miljons ārvalstu viesu nakšu.

Latvijā visā 2025. gadā tūristu mītnēs reģistrēti 5 miljoni viesu nakšu. Ārvalstu viesi veidoja 3,1 miljonu no tām. Turklāt ārvalstu viesis Latvijā vidēji uzturējās tikai 1,8 naktis.

Tātad jautājums nav tikai par to, kā tūristu atvest uz Latviju.

Daudz svarīgāks jautājums ir — ko viņam šeit darīt trešajā, ceturtajā un piektajā dienā?

Latvijai trūkst nevis skaistu vietu, bet tūrisma produkta

Rīgai ir Vecrīga, jūgendstils, Daugava, Centrāltirgus, muzeji, opera un salīdzinoši netālu esošā Jūrmala. Latvijai ir Rundāle, Sigulda, Gaujas senleja, Cēsis, Kuldīga un vēl daudz kas cits.

Problēma nav tajā, ka Latvijā nebūtu ko redzēt.

Problēma ir tajā, ka nepietiek tā, ko tūristam darīt un par ko maksāt no rīta līdz vēlai naktij vairākas dienas pēc kārtas.

Tas ir ļoti būtisks nošķīrums.

Tūrisms nav tikai piemineklis, pie kura nofotografēties. Tūrisms ir ekonomiska ķēde — aviobiļete, viesnīca, brokastis, ekskursija, iepirkšanās, restorāns, koncerts, izklaide, naktsdzīve, taksometrs un vēl viena nakts viesnīcā.

Ja cilvēks Rīgu apskata pusotras dienas laikā un dodas prom, Latvija zaudē ievērojamu daļu naudas, kuru šis cilvēks būtu varējis šeit iztērēt.

To netieši parāda arī statistika — ārvalstu viesu vidējais uzturēšanās ilgums Latvijas tūristu mītnēs 2025. gadā bija tikai 1,8 naktis.

Varbūt Latvijai vajadzīga sava izklaides „Paradīze”?

Ir pienācis laiks apspriest ideju, kas Latvijā droši vien izraisītu strīdus.

Rīgā vai tās tuvumā varētu izveidot vienotu starptautiska mēroga tūrisma un izklaides kvartālu.

Piemēram, Zaķusalā, Lucavsalas piemērotā daļā vai citā pašvaldībai piederošā teritorijā. Alternatīvi šādu projektu varētu apsvērt arī Pierīgā vai Ogres pusē, ja būtu pietiekami laba transporta infrastruktūra.

Nosauksim to pagaidām vienkārši par „Paradīzi”.

Pašvaldības uzdevums nebūtu par nodokļu maksātāju naudu būvēt kazino vai viesnīcas. Pašvaldība nodrošinātu teritorijas plānojumu, ceļus, sabiedrisko transportu, komunikācijas, drošības infrastruktūru un skaidrus spēles noteikumus.

Savukārt privātie investori varētu būvēt viesnīcas, restorānus, koncertzāles, klubus, naktsklubus, kazino, SPA, konferenču centrus un pieaugušajiem paredzētas izklaides vietas.

Rezultātā vienā teritorijā rastos vieta, kur tūristam tiešām iespējams pavadīt vairākas dienas.

Arī azartspēles un pieaugušo izklaide būtu koncentrējama vienuviet

Te varētu izmantot daudz stingrāku regulējumu nekā pašlaik.

Pašvaldība un valsts likumā pieļaujamajā apjomā varētu noteikt īpašu izklaides teritoriju, kurā koncentrētas tās komercdarbības formas, kuras citur pilsētā sabiedrība nevēlas redzēt.

Kazino, naktsklubi un pieaugušajiem paredzēti erotiska rakstura priekšnesumi nebūtu izkaisīti pa visu pilsētu, bet koncentrēti vienā stingri kontrolētā teritorijā. Šādam modelim gan būtu nepieciešams rūpīgs juridisks izvērtējums un, iespējams, arī normatīvo aktu grozījumi — pašvaldība nevar vienkārši patvaļīgi radīt ekskluzīvu licences režīmu vienam zemesgabalam.

Taču pašu principu ir vērts apspriest.

Šāda koncentrācija varētu arī atvieglot policijas, pašvaldības un citu uzraudzības institūciju darbu: videonovērošana, patrulēšana, licencēto uzņēmumu kontrole, taksometru zonas un sabiedriskais transports būtu koncentrējams vienā vietā.

Tā būtu nevis nekontrolēta naktsdzīve visā pilsētā, bet kontrolējama izklaides teritorija ar skaidriem noteikumiem.

Vecrīgai savukārt jākļūst par vietu, kur tūristu neapkrāpj

Otra problēma ir reputācija.

Tūristam nav jābaidās, ka pēc dažiem dzērieniem viņam tiks pasniegts absurds rēķins vai ka dažādas tā sauktās konsumācijas shēmas beigsies ar simtiem vai pat tūkstošiem eiro lielu maksājumu.

Ja ir uzņēmēji, kas sistemātiski izmanto tūristu nezināšanu, viņiem Vecrīgā nav vietas.

Taču arī šeit nepieciešama juridiski korekta pieeja: uzņēmēju nevar „padzīt” tikai tāpēc, ka kādam viņš nepatīk. Vajadzīgas pārbaudes, pierādījumi un likumā paredzēti līdzekļi — licences anulēšana, administratīvā atbildība vai kriminālprocess, ja tam ir pamats.

Un, ja pastāv aizdomas, ka atsevišķi negodīgi uzņēmēji ilgstoši varējuši darboties policijas vai amatpersonu bezdarbības vai korupcijas dēļ, tas ir jāizmeklē.

Tūristam jāzina: ja viņš Rīgā tiek apkrāpts, valsts viņu aizstāvēs.

Bet vispirms tūrists līdz Latvijai ir jāatved

Ir vēl viena problēma — sasniedzamība un lidojumu cena.

Latvijai būtu vērts apsvērt modeli, kurā pašvaldības, tūrisma nozare, viesnīcas, aviokompānijas un citi privātie uzņēmēji kopīgi veido tūrisma paketes.

Piemēram:

rezervē vismaz trīs naktis sadarbības viesnīcā un saņem būtisku atlaidi lidojumam uz Rīgu.

Ekonomiski tas būtu interesants modelis, jo lidojuma atlaide nebūtu pašmērķis. Tā būtu investīcija, lai cilvēku atvestu uz Latviju.

Ja viņš šeit pavada trīs vai četras dienas, viņš maksā par viesnīcu, ēdienu, izklaidi, transportu un pirkumiem. Nauda nonāk Latvijas uzņēmumos, darbinieku algās un nodokļos.

Protams, jebkuram publiskam līdzfinansējumam būtu jāatbilst konkurences un valsts atbalsta regulējumam. Taču tas nenozīmē, ka ideja nav realizējama — tas nozīmē, ka tā jāizstrādā profesionāli.

Stokholma parāda, ka lietus nav attaisnojums

Stokholmas piemērs sagrauj vienu ērtu atrunu — ka Latvijā tūrisma sezona ir īsa slikto laikapstākļu dēļ.

Arī Stokholmā līst.

Arī tur ir tumšs rudens un auksta ziema.

Tomēr 2025. gadā Stokholmas reģions sasniedza visu laiku rekordu — gandrīz 16 miljonus viesu nakšu. Turklāt Stokholmas pilsētas viesnīcu noslogojums gada griezumā sasniedza aptuveni 72 procentus.

Tātad tūristu skaitu nenosaka tikai saule.

To nosaka tas, vai pilsēta spēj cilvēkam piedāvāt iemeslu atbraukt, iemeslu palikt un iespēju tērēt naudu.

Latvijā 2025. gadā ārvalstu tūristu skaits gan palielinājās par 5,3%, tādēļ nevar apgalvot, ka tūrisms šeit neattīstās. Taču 1,8 nakšu vidējais uzturēšanās ilgums parāda, kur varētu slēpties viena no lielākajām neizmantotajām iespējām.

Latvijai nevajadzētu censties kļūt par otru Stokholmu.

Tai vajadzētu beidzot izdomāt, kāpēc eiropietim būtu vērts atlidot tieši uz Rīgu un palikt šeit nevis vienu vakaru, bet četras vai piecas dienas.

Un, iespējams, mums ir vajadzīgs mazāk aizliegumu un vairāk drosmes radīt kaut ko tādu, kā Baltijā vēl nav.

Jo tūristam nepietiek ar skaistu pilsētu. Viņam vajag iemeslu tajā palikt.