Vētra atklāja ne tikai dabas spēku, bet arī valsts sistēmas vājās vietas
Pēc krīzes vadības sēdes valdībai līdz 15. septembrim jāpasaka, kas Latvijas krīžu vadības sistēmā nav nostrādājis
Latviju nedēļas nogalē skāra viena no spēcīgākajām vasaras vētrām pēdējo desmitgažu laikā. Tās sekas bija daudz plašākas par nolauztiem kokiem un bojātām ēkām – elektroapgādes pārtraukumi, mobilo sakaru traucējumi, bloķēti ceļi un traucēta kritiskās infrastruktūras darbība parādīja, cik ievainojama ir valsts ikdienas infrastruktūra brīdī, kad vienlaikus tiek traucētas vairākas sistēmas.
Tieši tādēļ 24. augustā Ministru kabineta krīzes vadības sēde bija būtiska nevis tikai vētras seku likvidēšanai, bet arī jautājumam: vai Latvija ir gatava daudz nopietnākai krīzei?
Ministru kabineta oficiālajā informācijā norādīts, ka sēde tika sasaukta, lai koordinētu 22.–23. augusta vētras radīto seku novēršanu. Ministru prezidenta pienākumus premjera Andra Kulberga prombūtnes laikā pildīja finanšu ministrs Māris Kučinskis.
“Seši no desmit” – valdības paškritika vai brīdinājuma signāls?
Pēc sēdes Kučinskis Latvijas gatavību šādai krīzei novērtēja ar 6 ballēm no 10.
Šis vērtējums pats par sevi nav juridisks akts. Taču tam ir būtiska nozīme publiskās pārvaldības kontekstā, jo valdība pati atzīst, ka sistēmā ir bijuši trūkumi un ka tie ir jānovērš.
Visām ministrijām, iesaistītajām institūcijām un Krīzes vadības centram līdz 15. septembrim jāiesniedz priekšlikumi, kā uzlabot kopējo sistēmas darbu šāda veida krīzēs.
Te arī sākas jautājums, kas būtu īpaši interesants tiesību un publiskās atbildības žurnālistikai:
Kas tieši bija tie trūkumi, par kuriem valdība runā?
Ja valsts institūcijas pēc krīzes konstatē, ka konkrēti riski bija zināmi iepriekš, bet netika novērsti, jautājums vairs nav tikai par dabas stihiju.
Tas kļūst par jautājumu par pārvaldības kvalitāti, pienākumu izpildi un atbildības sadalījumu.
Elektrības zudums kļuva par daudz plašāku krīzi
Vētras laikā elektroapgāde tika pārtraukta aptuveni 277 000 klientu. Elektroapgādes traucējumiem sekoja arī mobilo sakaru problēmas, jo sakaru infrastruktūras rezerves bateriju kapacitāte nav bezgalīga.
Tas nozīmē, ka viens infrastruktūras bojājums var izraisīt ķēdes reakciju:
vētra → elektrotīkla bojājums → sakaru pārtraukums → apgrūtināta informācijas aprite → apgrūtināta dienestu koordinācija → apdraudējums iedzīvotājiem.
Šis aspekts ir daudz būtiskāks par jautājumu, cik ātri tiks sazāģēti uz ceļiem nokritušie koki.
Krīzes laikā komunikācija ar sabiedrību pati par sevi ir kritiskās infrastruktūras sastāvdaļa.
Vai Latvija gatavojās nepareizajam riskam?
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars atzina, ka līdz šim lielāka uzmanība bijusi pievērsta plūdiem un stiprām lietavām, bet šāda mēroga elektroapgādes un sakaru traucējumi netika pienācīgi prognozēti. Kā būtiskākās nākotnes prioritātes viņš minēja ģeneratorus, slimnīcu un aprūpes centru nepārtrauktu darbību, mobilo sakaru torņus, transportu un citu stratēģisko infrastruktūru.
Šeit rodas ļoti būtisks jautājums.
Ja valsts jau vairākus gadus gatavojas dažādiem drošības apdraudējumiem, tostarp iespējamiem militāriem un hibrīdiem draudiem, vai infrastruktūras noturība pret dabas stihijām nav jāuztver kā daļa no tās pašas nacionālās drošības sistēmas?
Jo mūsdienu krīzei nav obligāti vajadzīgs raķetes trieciens.
Pietiek ar situāciju, kur vienlaikus nedarbojas elektrība, mobilie sakari, degvielas uzpildes stacijas, veikali, luksofori un atsevišķi transporta savienojumi.
Kurš atbild, ja sistēma nav gatava?
Šis ir pats svarīgākais “Jurista Balss” jautājums.
Valsts pārvaldes sistēmā atbildība nav abstrakta. Ministrijām un iestādēm ir konkrētas kompetences, infrastruktūras operatoriem ir savi pienākumi, bet krīžu vadības sistēmai – savas funkcijas.
Tādēļ pēc 15. septembra nebūtu pietiekami saņemt vēl vienu dokumentu ar vispārīgiem secinājumiem par nepieciešamību “uzlabot koordināciju”.
Sabiedrībai būtu jāredz:
1. Kas tieši nestrādāja?
2. Kurai institūcijai bija pienākums to nodrošināt?
3. Vai risks bija iepriekš identificēts?
4. Vai tam bija piešķirts finansējums?
5. Vai bija izstrādāts rīcības plāns?
6. Kāpēc tas nenostrādāja?
7. Kas par to uzņemsies atbildību?
8. Cik izmaksās sistēmas sakārtošana?
Tieši šie jautājumi ļautu atšķirt krīzes vadības politisko komunikāciju no reālas publiskās atbildības.
Vēl viens juridisks jautājums – kompensācijas
Vētra radījusi zaudējumus ne tikai valstij un pašvaldībām, bet arī privātpersonām un uzņēmumiem.
Tavars jau norādījis uz nepieciešamību pagarināt termiņu, kurā pašvaldības var iesniegt informāciju par vētras radītajiem postījumiem. Pašlaik pašvaldībām ir noteikts trīs darba dienu termiņš, savukārt ministrs rosinājis to pagarināt līdz desmit darba dienām, lai pašvaldības vispirms varētu novērst tiešos apdraudējumus un tikai pēc tam pilnvērtīgi apzināt zaudējumus.
Arī šeit nepieciešama skaidrība:
kā tiks noteikts, kuri zaudējumi ir kompensējami no valsts budžeta un kuri paliek īpašnieka vai apdrošinātāja ziņā?
Un vēl svarīgāk – vai kompensācijas mehānisms ir pietiekami vienkāršs, lai cilvēks, kurš vētrā zaudējis īpašumu vai cietis infrastruktūras bojājumus, varētu reāli saņemt palīdzību?
Vētra beigsies. Sistēmas pārbaude – tikai sākas.
Vētras sekas tiks novērstas. Elektrība tiks atjaunota, ceļi atbrīvoti un sakari atjaunoti.
Taču daudz svarīgāks par pašu vētru ir tas, ko valsts no tās iemācīsies.
Ja līdz 15. septembrim valdība saņems vēl vienu ziņojumu ar secinājumu, ka “nepieciešams uzlabot koordināciju”, tad krīze būs izmantota tikai daļēji.
Savukārt, ja tiks publiski nosaukti konkrēti trūkumi, atbildīgās institūcijas, nepieciešamie pasākumi, termiņi un finansējums, vētra būs kļuvusi par nopietnu valsts pārvaldes sistēmas auditu.
Un tas jau ir jautājums, kas pārsniedz vienas dabas stihijas robežas.
Jo nākamā krīze var nebūt vētra.
“Jurista Balss” jautā valdībai
Vai pēc 15. septembra sabiedrība varēs saņemt pilnu un konkrētu atbildi – kas šajā krīzē nenostrādāja, kam bija pienākums to novērst un kādas amatpersonas par sistēmas trūkumiem ir atbildīgas?
Tas būtu īstais valsts krīzes vadības pārbaudes rezultāts.
Avots: LTV preses konference pēc Ministru kabineta krīzes vadības sēdes, 24.08.2026. urlSkatīties preses konferences ierakstu YouTubehttps://www.youtube.com/watch?v=m9xogUccH48
Primārais institucionālais avots: Ministru kabineta informācija par krīzes vadības sēdi. urlMinistru kabineta informācijaturn1search1