“Jurista Balss” nedēļas brīfings

Redakcijas prioritāšu secība: CSDD datu noplūde, airBaltic speciālais likums, privātas zemes pārņemšana militāra apdraudējuma laikā, patērētāju kreditēšanas reforma, latgaliešu rakstu valoda saziņā ar iestādēm.

1. CSDD incidents pāraudzis institucionālās un juridiskās atbildības lietā

Fakti. CSDD paziņoja, ka 8.–10. augustā uzbrucējs ieguvis maksājumu kvīšu datus kopš 2008. gada; incidents skāris aptuveni 1,2 miljonus fizisko personu un 200 000 juridisko personu. Svarīgs precizējums: publiski aprakstīta kvīšu datu, nevis visa transportlīdzekļu un vadītāju reģistra iznešana.

18. augustā:

* Datu valsts inspekcija sāka pārbaudi;

* Ministru prezidents pēc CERT.LV un SAB ziņojumiem uzdeva vērtēt CSDD vadības atbildību, norādot, ka incidents bijis nopietnāks, nekā sākotnēji publiski atzīts;

* valdība kritizēja gan neieviestās drošības prasības, gan novēloto sabiedrības informēšanu.

19. augustā atkāpās CSDD padome, bet valde paziņoja par amatu atstāšanu 20. augustā. Pēc Valsts prezidenta iesnieguma Ģenerālprokuratūra sāka pārbaudi par CSDD un saistīto uzņēmumu amatpersonu un darbinieku iespējamo atbildību.

Primārie avoti: Ministru prezidenta rīkojumi un CERT.LV/SAB secinājumu kopsavilkums⁠, DVI sāktā pārbaude⁠, Ģenerālprokuratūras pārbaude⁠.

Tiesiskais pamats. Jāvērtē vismaz Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasības par atbilstošiem drošības pasākumiem, incidenta paziņošanu un datu subjektu informēšanu, kā arī Nacionālās kiberdrošības likuma prasības. CSDD kā pārzinis nevar automātiski pārlikt atbildību uz IT ārpakalpojuma sniedzēju.

Secinājums. Vadības atkāpšanās nav juridiskās atbildības noslēgums. Atklāti paliek jautājumi par zaudējumu atlīdzināšanu datu subjektiem, amatpersonu civiltiesisko vai krimināltiesisko atbildību un valsts kapitālsabiedrības pārvaldības uzraudzību.

“1,2 miljoni datu subjektu un neviens neredzēja datu aizplūšanu: kur sākas CSDD atbildība?”

Galvenie jautājumi:

* Kad notika pirmais kompromitējums, datu iznešana, atklāšana un ziņošana?

* Kādi tieši datu lauki noplūda un kāds bija risks katrai personu grupai?

* Vai CSDD izpildīja datu aizsardzības ietekmes un kiberrisku novērtēšanas pienākumus?

* Kā CSDD un ārpakalpojuma sniedzēja līgumā sadalīta drošības atbildība?

* Vai datu subjektiem iespējama kolektīva vai individuāla kaitējuma atlīdzināšana?

Komentāri prasāmi CSDD, Satiksmes ministrijai, DVI, CERT.LV, Ģenerālprokuratūrai, SAB un attiecīgajam IT pakalpojumu sniedzējam.

2. Saeima ar speciālu likumu atver airBaltic saistību kapitalizācijas iespēju

Fakts. Saeima 20. augustā steidzamības kārtā pieņēma airBaltic finanšu stabilizācijas pasākumu likumu. Tas ļauj valstij:

* pagarināt valsts aizdevuma atmaksas termiņu;

* kapitalizēt valsts aizdevuma un valstij piederošo obligāciju prasījumus;

* iegādāties jaunas airBaltic obligācijas līdz 30 miljoniem eiro;

* kapitalizēt līdz 50 miljoniem eiro valsts obligāciju prasījumu.

Konkrētos darījumus lems Ministru kabinets. Valdībai reizi ceturksnī jāinformē Saeimas Budžeta komisija. Saeimas informācija un likuma risinājumu kopsavilkums⁠.

Kāpēc svarīgi. Likums rada juridisku platformu gan jaunas valsts naudas ieguldīšanai, gan esošo prasījumu pārvēršanai kapitālā. Kapitalizācija var pasargāt uzņēmumu no maksātnespējas, taču vienlaikus valsts no kreditora kļūst par riska kapitāla turētāju.

Nepietiekami izvērtētais. Ceturkšņa ziņošana komisijai ir pēckontrole. No publiskās informācijas nav redzams, kādi finanšu un pārvaldības nosacījumi būs obligāti pirms katra ieguldījuma un kā tiks aizsargātas valsts intereses attiecībā pret citiem kreditoriem un akcionāriem.

“airBaltic glābšanas likums: 80 miljonu robeža vai tikai juridisks priekšnoteikums nākamajiem ieguldījumiem?”

Pētīt:

* vai pasākumiem vajadzīgs Eiropas Komisijas valsts atbalsta saskaņojums;

* kā noteiks kapitalizējamo prasījumu un akciju vērtību;

* kādi būs uzņēmuma un vadības sasniedzamie rādītāji;

* vai Saeima saņems pilnu biznesa plānu;

* kam zaudējumu gadījumā būs ekonomiskā priekšrocība — valstij vai privātajiem kreditoriem.

Komentāri: Finanšu un Satiksmes ministrija, Fiskālās disciplīnas padome, Konkurences padome, Saeimas Budžeta komisija un airBaltic padome.

3. NBS varētu uz laiku pārņemt privātu zemi bez iepriekšējas vienošanās

Fakts. Ministru kabinets 18. augustā atbalstīja Nacionālās drošības likuma grozījumus. Militāra apdraudējuma gadījumā NBS komandieris vai viņa pilnvarota amatpersona varētu pārņemt privātu zemi valdījumā līdz 14 dienām, termiņu vienreiz pagarinot vēl par 14 dienām. Zemi varētu izmantot pretgaisa aizsardzībai, radariem, sakaru līdzekļiem, vienību vai tehnikas izvietošanai. Grozījumi vēl jāpieņem Saeimai. Ministru kabineta skaidrojums⁠.

Tiesiskais jautājums. Ierobežojums var būt leģitīms valsts aizsardzības dēļ, taču Satversmes 105. pants prasa samērīgumu un tiesisku kompensācijas kārtību. Valdība kompensācijas, nodošanas, atdošanas un pārsūdzības procedūru paredz konkretizēt noteikumos.

Neskaidrais.

* Cik precīzi tiks definēts “militārs apdraudējums”?

* Vai atlīdzinās tikai fiziskus bojājumus vai arī zemes lietošanas zaudējumu?

* Vai īpašniekam būs efektīva, kaut arī rīcību neapturoša pārsūdzība?

* Vai regulējums attieksies tikai uz zemi vai arī būvēm un saimniecisko infrastruktūru?

“Armija uz privātas zemes 28 dienas: vai drošības vajadzības un īpašnieka tiesības ir līdzsvarotas?”

Komentāri: Aizsardzības ministrija, Tiesībsargs, zemes īpašnieku organizācijas, administratīvo un konstitucionālo tiesību eksperti.

4. Kreditēšanas reforma dod patērētājam tiesības atteikties no kredītiem un pieprasīt cilvēka iesaisti

Fakts. Saeima 20. augustā pieņēma grozījumus patērētāju kreditēšanas regulējumā. Tie paredz:

* iespēju kredītinformācijas birojā reģistrēt lēmumu neaizņemties;

* aizliegumu izsniegt kredītu, ignorējot šādu atzīmi;

* tiesības prasīt cilvēka iesaisti automatizēta kredītlēmuma pārskatīšanā un saprotamu skaidrojumu;

* pienākumu informēt, ja individuāls piedāvājums veidots ar automatizētu vai mākslīgā intelekta sistēmu;

* stingrākas maksātspējas pārbaudes atsevišķiem atliktā maksājuma pakalpojumiem;

* aizliegumu piedāvāt kredītu bez patērētāja pieprasījuma;

* ierobežojumus nokavējuma izmaksām un pienākumu pirms piedziņas meklēt saudzīgāku risinājumu.

Saeimas skaidrojums par pieņemtajiem grozījumiem⁠.

Kāpēc svarīgi. Tā ir vienlaikus patērētāju tiesību, datu aizsardzības un automatizēto lēmumu kontroles reforma. Pašatteikuma reģistrs var mazināt impulsīvu aizņemšanos un krāpniecisku kredītu risku.

“Kredīta atteikums vairs nebūs algoritma melnā kaste: ko praksē nozīmē tiesības uz cilvēka lēmumu?”

Jāpārbauda, cik detalizēts būs skaidrojums, kā pierādīs cilvēka reālu iesaisti un kas atbildēs, ja kreditētājs ignorēs neaizņemšanās atzīmi. Komentāri: PTAC, DVI, Latvijas Banka, kredītinformācijas biroji, banku un nebanku kreditētāju asociācijas.

5. Senāts: latgaliešu rakstu valodas lietojumu nevar noraidīt bez pilnvērtīgas tiesvedības

Fakts. Persona bāriņtiesai iesniedza dokumentus latgaliešu rakstu valodā. Bāriņtiesa atteicās tos pieņemt un izskatīt pēc būtības, atsaucoties uz prasību oficiālajā saziņā lietot latviešu literāro valodu. Administratīvā rajona tiesa pieteikumu tālāk nevirzīja, bet Senāts 20. augustā šo jautājumu attiecīgajā daļā nodeva jaunai izskatīšanai.

Senāts uzsvēra, ka strīdam vajadzīga Satversmes, Valsts valodas likuma un Latviešu vēsturisko zemju likuma interpretācija un ka atbilde par pieļaujamo latgaliešu rakstu valodas lietojumu saziņā ar iestādēm nav pašsaprotama. Lieta SKA‑393/2026 (680064025). Augstākās tiesas informācija⁠.

Svarīga robeža. Senāts vēl nav atzinis, ka iestādei obligāti jāpieņem iesniegumi latgaliski. Tas ir procesuāls nolēmums: jautājumu nedrīkstēja izbeigt bez lietas izskatīšanas pēc būtības.

“Vai latgaliski rakstīts iesniegums ir iesniegums valsts valodā?”

Leņķis: latviešu valodas paveida konstitucionālais statuss pret iestāžu pienākumu nodrošināt vienotu un praktiski administrējamu oficiālo saziņu. Komentāri: Valsts valodas centrs, Tieslietu ministrija, Tiesībsargs, latgaliešu valodas pētnieki un pašvaldību pārstāvji.

6. Imigrācijas likums pēc prezidenta iebildumiem pieņemts atkārtoti

Fakts. Saeima 20. augustā atkārtoti pieņēma Imigrācijas likumu, kuru Valsts prezidents iepriekš bija atdevis otrreizējai caurlūkošanai. Saglabāti plašāki atteikuma un uzturēšanās atļaujas anulēšanas pamati valsts drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējuma gadījumos, kā arī papildu pārbaudes pirms ieceļošanas. Saeimas informācija par otrreizējo caurlūkošanu⁠.

Jaunā attīstība. Iepriekšējā nedēļā likums vēl bija gaidāms; tagad otrreizējā caurlūkošana ir pabeigta. Tomēr parlamenta publiskais skaidrojums nepiedāvā pietiekami pārskatāmu tabulu, kuri prezidenta iebildumi pieņemti, daļēji pieņemti vai noraidīti.

“Prezidents atdeva, Saeima ‘precizēja’: kas Imigrācijas likumā patiešām tika izlabots?”

Nepieciešama triju tekstu salīdzināšana: sākotnēji pieņemtais likums, prezidenta motivētā vēstule un galīgā redakcija. Īpaši vērtējama lēmumu motivācija, pieeja drošības iestāžu informācijai un efektīvas pārsūdzības iespējas.

7. NEPLP locekļa atlase būs pārbaudījums mediju regulatora politiskajai neatkarībai

Fakts. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija līdz 9. septembra plkst. 17.00 pieņem kandidātu pieteikumus uz vakanto NEPLP locekļa amatu. Vakance radās pēc Ivara Āboliņa atbrīvošanas jūnijā. Kandidātu vārdi būs publiski, un sabiedrība un nevalstiskās organizācijas varēs sniegt atsauksmes. Galīgo lēmumu pieņems Saeima. Komisijas paziņojums un kandidātu prasības⁠.

Kāpēc svarīgi. Formāli atklāts konkurss pats par sevi nenodrošina neatkarīgu izvēli, ja nav iepriekš publiskotu vērtēšanas kritēriju, punktu sistēmas un argumentēta komisijas balsojuma.

“Kurš uzraudzīs medijus: profesionāls konkurss vai politiska iecelšana?”

Komisijai prasīt publicēt kandidātu vērtēšanas matricu, interešu konfliktu pārbaudes kārtību, interviju ierakstus un katra kandidāta kompetences pamatojumu. Komentāri: Saeimas komisija, NEPLP, SEPLP, Latvijas Žurnālistu asociācija un mediju tiesību eksperti.

Īsākas aktualitātes

* GORS: 20. augustā likumprojekts atbalstīts tikai pirmajā lasījumā, nevis galīgi pieņemts. Tādēļ valsts un Rēzeknes pašvaldības kopkontroles modelis vēl var mainīties. Saeimas informācija⁠.

* Strādājošo vecāku pabalsts: Saeima noteikusi, ka vecāks, kurš turpina strādāt un neatrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, arī turpmāk saņems 75%, nevis 50% no piešķirtā pabalsta. Pieņemtie grozījumi⁠.

* Invaliditātes noteikšana: valdība sāk virzību no diagnozē balstīta modeļa uz personas funkcionēšanas un faktiskās aprūpes intensitātes vērtējumu. Pilotprojekts paredzēts no 2026. gada ceturtā ceturkšņa līdz 2027. gada otrajam ceturksnim. Juridiskais risks būs vērtēšanas algoritma pārskatāmība un vienlīdzīga piemērošana. Labklājības ministrijas iecere⁠.

Ko vērot

* DVI un Ģenerālprokuratūras pirmos procesuālos lēmumus CSDD lietā.

* CSDD pagaidu vadības iecelšanu un to, vai tiks publiskots pilns incidenta laika grafiks.

* Ministru kabineta pirmos airBaltic darījumu lēmumus un nosacījumus.

* NBS zemes pārņemšanas grozījumu virzību Saeimā un kompensācijas noteikumu projektu.

* Imigrācijas likuma izsludināšanu un iespējamus cilvēktiesību iebildumus.

* GORS likumprojekta priekšlikumus otrajam lasījumam.

* NEPLP kandidātu sarakstu pēc 9. septembra.