Godīgums kā deficīta prece: kā tiek manipulēts ar uzticēšanos kultūras vārdā
Mans viedoklis ir vienkāršs: ja darbojas godīgi, problēmu ir mazāk. Ja negodīgi – tad agri vai vēlu seko ne tikai reputācijas, bet arī tiesiskas sekas.
Šis ir mans stāsts.
Kādā dienā zvana dzīvesbiedre un saka:
– Gundar, “Biļešu Paradīzē” tirgo biļetes uz Raimonda Paula Dziesmu svētkiem. Jau vairāk nekā divas trešdaļas izpārdotas.
Atveru platformu. Redzu pasākuma reklāmu. Video – pie klavierēm pats Maestro Raimonds Pauls, skan dziesma “Manai Dzimtenei”. Apvienojumā ar vārdiem “Dziesmu svētki”, norādi par sadarbību ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC) un ierasto biļešu deficītu – zemapziņa nostrādā momentāni.
Saku dzīvesbiedrei:
– Steidzami pērc.
120 eiro ir samaksāti, biļetes iegādātas.
Jā, varētu teikt – pats vainīgs. Pats “lohs”. Bet šis stāsts ar to nebeidzas.
Sarunā ar draugu, kurš divus mēnešus iepriekš bija iegādājies 8 biļetes par 560 eiro, uzdodu vienkāršu jautājumu:
– Kas uz Tavām biļetēm norādīts kā pasākuma rīkotājs?
Atbilde: SIA “Auss Media”.
Uz manām biļetēm – biedrība “Latvijas Festivālu Asociācija”.
Tālāk sākas juridiski interesantā daļa.
Biedrība:
• nav iesniegusi VID atskaites par vairākiem pēdējiem gadiem;
• iepriekš saukusies “Tautas Valsts”;
• to vada aptuveni divdesmitgadīgs jaunietis;
• tai ir 0 darbinieku.
Papildus atklājas, ka:
• fonds “Manai Dzimtenei” faktiski neeksistē;
• LNKC publiski noliedz jebkādu sadarbību ar pasākuma organizatoriem;
• 27. decembrī pats Raimonds Pauls paziņo, ka norobežojas no šī pasākuma.
Tas vairs nav “lohs”. Tas jau ir maldināšanas kopums, kas balstīts uz autoritāšu, simbolu un valsts institūciju vārda izmantošanu.
Uzdodu publisku jautājumu pasākuma Facebook profilā “Manai Dzimtenei”:
Vai organizatori ir gatavi atgriezt naudu par iegādātajām biļetēm?
Atbilde neseko. Jautājums tiek ignorēts.
Savukārt “Biļešu Paradīze” apgalvo, ka šī biedrība esot “uzticams sadarbības partneris” un ka visi tās pasākumi vienmēr esot veiksmīgi norisinājušies. Šis apgalvojums ir klaji pretrunā publiski pieejamai informācijai.
Kā kulminācija – publiskajā telpā parādās Ķirsis juniors, kurš raidījumā “Kultūršoks” nesakarīgi spriež par finanšu un mārketinga departamentiem, mēģinot radīt profesionālas darbības iespaidu.
Šajā brīdī jautājums vairs nav par biļetēm.
Šis ir jautājums par patērētāju tiesībām, maldinošu komercpraksi, uzticības ļaunprātīgu izmantošanu un atbildības trūkumu.
Un visbeidzot – par cieņu.
Jo šajā brīdī es vairs nejūtos kā cilvēks, kurš kļūdījies.
Šajā brīdī organizatori ir nopietni aizskāruši manu intelektu.