Juridiskā komisija atbalsta ieceri noteikt kriminālatbildību par karteļu veidošanu iepirkumos
Otrdien, 8.septembrī, Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstīja Saeimas deputātu sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu.
Patlaban par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo sodu var piemērot tikai juridiskām personām. Plānotie grozījumi ļautu sodīt cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtās vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos.
Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja - aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.
Grozījumi paredz arī iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja tā pēc aizliegtās vienošanās noslēgšanas pirmā labprātīgi ziņo par pārkāpumu un aktīvi palīdz tā atklāšanā un izmeklēšanā.
Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas nosaka kritērijus liela apmēra konstatēšanai aizliegtas vienošanās gadījumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtā vienošanās veikta iepirkumā, kura līgumcena nav bijusi mazāka par 750 tūkstošiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet būvdarbu līgumu gadījumā – par 1 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.
Saeimas Preses dienests