Cilvēktiesību komisijā spriež par sabiedriskā medija lomu paaugstināta apdraudējuma un civilās aizsardzības krīžu situācijās
Krīzes situācijās nepietiek tikai ar iepriekš noteikto pienākumu izpildi, atbildīgajām institūcijām un sabiedriskajam medijam jāspēj pieņemt lēmumus un rīkoties arī neierastos apstākļos, trešdien, 2. septembrī, akcentēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Deputāti sprieda par Latvijas Sabiedriskā medija lomu un darbību paaugstināta apdraudējuma un civilās aizsardzības krīžu situācijās. Uz komisijas sēdi bija aicināti Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP), Latvijas Sabiedriskā medija (LSM) valdes, Klimata un enerģētikas un Kultūras ministriju, kā arī Krīzes vadības centra pārstāvji.
Komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere sacīja, ka pēc nesenās vētras laikā konstatētajām problēmām sabiedrības informēšanā ir svarīgi pārliecināties, ka nākotnē līdzīgās krīzes situācijās iedzīvotāji savlaicīgi saņemtu nepieciešamo informāciju. Vētras laikā daudzviet radio bija vienīgais informācijas avots, tādēļ bija būtiski saprast, kā tika organizēta sabiedrības informēšana un kā novērst līdzīgu problēmu atkārtošanos nākotnē.
Šis gadījums aktualizē arī jautājumu par to, kā Latvija kopumā ir sagatavota dažādām krīzēm un vai atbildīgie dienesti spēj efektīvi sadarboties, akcentēja I.Lībiņa-Egnere, piebilstot, ka no pieļautajām kļūdām ir jāmācās, jo vētras un krīzes situācijas vēl ir iespējamas ļoti bieži.
Komisijas deputāti sēdē akcentēja jautājumu par valsts drošību un ievainojamību, ko šī krīze izgaismojusi. Vienlaikus sēdē tika uzsvērts, ka krīzes situācijās būtiska nozīme ir tieši cilvēciskajam faktoram, jo katram atbildīgajam jāspēj saprast, ko darīt attiecīgajā brīdī.
Savukārt Krīzes vadības centrs skaidroja, ka tā darbība balstās Ministru kabineta lēmumos un sabiedriskajiem medijiem ir izveidoti saziņas kanāli ar atbildīgajām institūcijām. Kā atbildīgā institūcija aizvadītajā vētras laikā bija Klimata un enerģētikas ministrija. Ministrijas pārstāvji sacīja, ka būtisks jautājums ir institūciju spēja sadarboties situācijās, kad nav pieejama iepriekš sagatavota instrukcija. Lai mazinātu risku, ka būtiska informācija kādā kanālā netiek pamanīta, ministrija to paralēli nodevusi vairākos kanālos.
Savukārt SEPLP akcentēja, ka nepietiekama sabiedrības informēšana radusies redakcionālu lēmumu dēļ, nevis LSM valdes rīcības rezultātā. SEPLP uzdevusi LSM valdei līdz 15.oktobrim izvērtēt par darbības nepārtrauktību un sabiedriskā pasūtījuma izpildi atbildīgo amatpersonu rīcību vētras laikā, bet līdz 1.decembrim pārskatīt un aktualizēt iekšējos normatīvos aktus un redakcionālo lēmumu pieņemšanas kārtību ārkārtas situācijās.
Saeimas Preses dienests