Plāno ieviest automatizētu lēmumu pieņemšanu daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu
Trešdien, 6.maijā, Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti, bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā.
Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc skaidri noteiktiem likumā paredzētiem kritērijiem, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.
Vienlaikus paredzēts pagarināt termiņu iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.
Likumprojekta izstrādātāji – Tieslietu ministrija – norāda, ka automatizācija attieksies tikai uz tām lietām, kurās strīds pēc būtības nepastāv vai kurās parādniekam ir dota iespēja to radīt, iesniedzot iebildumus noteiktajā termiņā. Tādējādi automatizācija ievērojami mazinās tiesu noslodzi un ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt sarežģītāku civillietu izskatīšanai.
Civilprocesa likums paredz, ka saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir pieļaujama tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja parāds ir pierādāms ar dokumentiem - līgumu vai rēķinu. Šo procedūru nevar piemērot, ja parāda summa pārsniedz 15 000 eiro, solidārās maksājumu saistībās un citos likumā noteiktajos gadījumos.
Ar grozījumiem arī paredzēta Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju pārņemšana, tās nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Turpmāk sūdzības par maksātnespējas administratoru rīcību izskatīs tiesa, vērtējot Tieslietu ministrijas pieņemtos lēmumus, savukārt jautājumus par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu administrēs Tiesu administrācija. Tiek ieviesta arī skaidra tiesas kontrole pār institūciju lēmumiem, nosakot kārtību, kādā personas var tos pārsūdzēt.
Plānots, ka grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā. Grozījumi trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimai.
Saeimas Preses dienests