Saeima lems par izmaiņām saistībā ar tālmācību

Saeima ceturtdien, 22.janvārī, galīgajā lasījumā skatīs grozījumus Izglītības likumā, kas noteic, ka mācībām skolās ir jānotiek pamatā klātienē.

Deputāti rīt otrreiz caurlūkos grozījumus Autoceļu lietošanas nodevas likumā, no 1.marta paredzot vinješu likmju izmaiņas kravu transportam virs 3,5 tonnām, savukārt vieglākam komerctransportam izmaiņas paredzētas no nākamā gada.

Saeima galīgajā lasījumā vēl skatīs likuma izmaiņas, lai noteiktu administratīvo atbildību dronu pilotiem.

Deputāti otrajā lasījumā rīt lems par jaunu Imigrācijas likumu, kā arī Elektronisko sakaru likuma izmaiņām, kas paredz administratīvā sloga mazināšanu elektronisko sakaru tīklu attīstībai.

Saeima konceptuāli skatīs izmaiņas likumā, kas paredz stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem. Deputāti pirmajā lasījumā skatīs likuma grozījumus, kas paredz izmaiņas patērētāju aizsardzībai kreditēšanas jomā. Tāpat parlaments konceptuāli lems par izmaiņām likumā, kas paredz vienkāršot publisku kapitālsabiedrību dibināšanu.

Rītdienas darbakārtībā ir 10 562 pilsoņu kolektīvais iesniegums “Autoceļu A9 (Liepājas šoseju) pārbūvēt par četru joslu ceļu” turpmākā virzība.

Deputāti arī lems par Latvijas karavīru dalības pagarināšanu starptautiskās koalīcijas militārajā operācijā Inherent Resolve.

Saeimas 22.janvāra sēdes darba kārtībā iekļauts 31 jautājums. Savukārt rītdien pulksten 17.00 paredzēta amatpersonu atbilžu sniegšana uz deputātu jautājumiem.

Ikviens interesents aicināts sekot līdzi Saeimas sēdēm tīmekļvietnē www.saeima.lv, kā arī parlamenta Facebook un YouTube kontos.

Avots: Saeimas Preses dienests

Tautsaimniecības komisija virza grozījumus negodīgas tirdzniecības ierobežošanai pārtikas nozarē

Lai veicinātu godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien, 21.janvārī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Ar tiem iecerēts ierobežot arī ekonomiski spēcīgāku tirgus dalībnieku iespējas izmantot savu pārākumu.

“Šie grozījumi ir vērsti uz līdzsvarotākām attiecībām pārtikas piegādes ķēdē. Mūsu mērķis ir panākt skaidrus un godīgus noteikumus abām pusēm, īpaši aizsargājot vietējos ražotājus situācijās, kur viņu iespējas ietekmēt sadarbības nosacījumus ir ierobežotas,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.

Likumprojekts paredz precizēt aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteiks, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.

Tāpat grozījumi paredz ieviest skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēs  novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Likumprojekts arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini būs jāveic 20 dienu laikā, izslēdzot iespēju piegādātājiem piespiedu kārtā piekrist ilgākiem samaksas termiņiem.

Komisija uzsver, ka grozījumi ierobežos negodīgas tirdzniecības prakses izpausmes, vienlaikus saglabājot elastību piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbībā. Likumprojekts ir daļa no plašākiem pasākumiem godīgas konkurences un caurspīdīgas cenu veidošanas veicināšanai pārtikas preču mazumtirdzniecībā.

Komisija sēdē uzklausīja arī Ekonomikas ministrijas novērtējumu par 2025.gada maijā noslēgtā memoranda par pārtikas preču tirdzniecību izpildi, Zemkopības ministrijas ziņojumu par rīcībām vietējās izcelsmes pārtikas preču īpatsvara palielināšanā, kā arī nozaru partneru viedokļus par līdzšinējo sadarbību pārtikas cenu samazināšanā.

Lai gan zemo cenu groza pieejamības un tiešsaistes cenu salīdzināšanas rīka izveides jomās vērojams progress, attiecībā uz vietējās izcelsmes preču īpatsvaru vēl veicami būtiski mājasdarbi – tostarp īso piegādes ķēžu atbalstīšanā, ilgtspējīga publiskā iepirkuma attīstībā un pašmāju izcelsmes preču reklāmas jomās, norāda K.Briškens. Konkurences padome tuvākajā laikā pabeigs izpēti par vietējās produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības ķēžu sortimentā. Tāpat atbildīgajām ministrijām jāstiprina atbalsta pasākumi nozares ražotāju konkurētspējas stiprināšanā, uzsver komisijas priekšsēdētājs. 

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās trīs lasījumos jāatbalsta Saeimai.

Avots: Saeimas Preses dienests

Valsts aizsardzības mācība – turpmāk vidusskolēniem obligāta arī tālmācībā un neklātienē

Lai visiem jauniešiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas apgūt valsts aizsardzības mācību, no nākamā mācību gada to plānots ieviest arī tālmācības un neklātienes vidējās izglītības programmās. To paredz deputātu rosinātie grozījumi, ko Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 21.janvārī, atbalstīja pirmajā lasījumā.

Valsts aizsardzības mācību īsteno Jaunsardzes centrs. Tā vidusskolās ir obligāta no 2024./2025.mācību gada klātienē, lai nodrošinātu jauniešiem pamatprasmes rīcībai krīzes situācijās un veicinātu pilsonisko apziņu.

Plānotās izmaiņas nodrošinās vienlīdzīgu piekļuvi valsts aizsardzības mācībai visiem jauniešiem neatkarīgi no izglītības ieguves formas. Vidusskolas posmā aizsardzības mācība ir īpaši nozīmīga, jo tā sniedz zināšanas par valsts drošības sistēmu, attīsta rīcībspēju krīzes situācijās un stiprina jauniešu psiholoģisko noturību, akcentē grozījumu autori.

Grozījumi paplašinās mācību pieejamību vairākiem tūkstošiem skolēnu, kuri mācās tālmācībā vai neklātienē. 2025.gada 1.septembrī mācības 10.klasē tālmācībā uzsāka 2302 skolēnu, bet 11.klasē mācījās 2849 skolēni. Savukārt neklātienes izglītības programmās šī mācību gada sākumā 10.klasē mācījās 262 izglītojamie, bet 11.klasē – 265.

Komisija lūgs grozījumus Valsts aizsardzības mācības un Jaunsardzes likumā atzīt par steidzamiem, paredzot to izskatīšanu Saeimā divos lasījumos.

Avots: Saeimas Preses dienests

Juridiskā komisija uzdod Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumus efektīvākai karteļu apkarošanai

Otrdien, 20.janvārī, Saeimas Juridiskā komisija, reaģējot uz pagājušā gada decembra Augstākās tiesas Senāta lēmumu, ar kuru pateikts, ka Operatīvās darbības likuma kārtībā noklausītas sarunas nav izmantojamas kā pierādījums administratīvajā procesā būvniecības uzņēmumu karteļa lietā, uzdeva Tieslietu ministrijai trīs nedēļu laikā sagatavot priekšlikumus likuma grozījumiem efektīvākai karteļu apkarošanai.

Pagājušā gada decembra beigās Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzina, ka Konkurences padome (KP) un Administratīvā apgabaltiesa, lai pierādītu pieteicēju izdarīto konkurences tiesību pārkāpumu, neatļauti izmantojušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajā operatīvās darbības pasākumā iegūto informāciju, proti, slepeni noklausītu sarunu ierakstus un to atšifrējumus. Proti, Senāts atzina, ka būvniecības uzņēmumu karteļa lietā pierādījumi, kurus KNAB ieguvis citas lietas izmeklēšanas laikā, nav izmantojami KP administratīvajā procesā, jo Operatīvās darbības likums šādu iespēju neparedz.

Reaģējot uz tiesas lēmumu, Saeimas Juridiskā komisija 20.janvārī vērtēja šo situāciju un diskutēja par to, vai ir nepieciešami normatīvo aktu grozījumi efektīvākai cīņai ar karteļiem.

Komisijas sēdē ar savu situācijas vērtējumu dalījās Tieslietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministriju pārstāvji. Tāpat sēdē tika uzklausīti Ģenerālprokuratūras, KNAB un KP viedokļi. Sēdes noslēgumā komisija uzdeva Tieslietu ministrijai apkopot visu institūciju viedokļus un sagatavot precīzus priekšlikumus.

Komisija šo jautājumu turpinās skatīt pēc 10.februāra, kad no Tieslietu ministrijas saņems informāciju.

Avots: Saeimas Preses dienests

Publisko izdevumu komisijas deputāti spriedīs par lielveikalu negodīgu komercpraksi pret Latvijas pārtikas piegādātājiem

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 20.janvārī, iepazīsies ar Konkurences padomes secinājumiem par to, ka lielveikaliem Latvijā ir atšķirīga attieksme pret vietējiem un ārvalstu preču piegādātājiem. Konkurences padome tirgus uzraudzībā konstatējusi, ka lielākā daļa audzētāju Latvijā ir mazās saimniecības.

“Konkurences padomes secinājumi par lielveikalu tīkliem apstiprina daudzu ekspertu jau gadiem paustās aizdomas par iespējamu pārtikas mākslīgu sadārdzinājumu vai diskriminējošu komercpraksi. Lielveikalu tīklu ekonomiskās varas izmantošana pret Latvijas uzņēmējiem un mazajiem zemniekiem, nosakot lielākus līgumsodus nekā ārvalstu piegādātājiem, grauj mūsu uzņēmējdarbības vidi un pārtikas ražošanas nozari,” uzsver komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš.

Tam ir arī ietekme uz publiskajiem izdevumiem, jo pastāv valsts atbalsta rīki vietējiem ražotājiem un zemniekiem, akcentē G.Liepiņš. Viņš arī uzsver, ka lielveikalu tīklu negodprātīgajai komercpraksei ir negatīva ietekme uz cenām valsts pārtikas iepirkumos un kopumā arī iedzīvotāji, tostarp pensiju un pabalstu saņēmēji, izvēloties Latvijas pārtikas produktus, ir spiesti nepamatoti pārmaksāt.

Komisijas sēdē Konkurences padome ziņos par aktualitātēm pārtikas mazumtirdzniecības uzraudzībā. No atbildīgajām ministrijām sagaidīsim piedāvājumu, kā nodrošināt godīgu uzņēmējdarbības vidi, stiprināt mūsu ražotāju un mazo zemnieku pozīcijas un panākt, lai Latvijas produktiem lielveikalos būtu zemākas cenas, norāda G.Liepiņš.

Komisijas sēdē aicināti piedalīties Konkurences padomes, Ekonomikas un Zemkopības ministriju pārstāvji.

Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde rīt sāksies pulksten 12.00 un notiks Jēkaba ielā 6/8, 306.telpā, kā arī videokonferences formātā.

Avots: Saeimas Preses dienests

Saeima aicina uz ekspozīciju “Barikādēm – 35” un sarunām ar barikāžu laikabiedriem

Atzīmējot barikāžu 35.gadadienu, sestdien, 17.janvārī, notiks atvērto durvju diena 1991.gada barikāžu norises objektos, tostarp parlamentā.

No pulksten 11.00 līdz 18.00 ikviens aicināts iepazīt ekspozīciju “Barikādēm – 35” Saeimas nama Lielajā vestibilā, Jēkaba ielā 11, Rīgā. Ekspozīcijā būs skatāmas gan barikāžu laikā tapušās fotogrāfijas, gan Saeimas rīkotā jauniešu fotokonkursa “Misija: fotogrāfs” laureātu darbi. Par tā laika norisēm vēstīs arī videostāsts, bet pie Saeimas nama būs aplūkojami vēsturiskie transportlīdzekļi.

Pasākumā varēs sastapt barikāžu laikabiedrus, kuri dalīsies personīgajos stāstos un atmiņās par 1991.gada janvāra notikumiem Augstākajā padomē un pie parlamenta. Pulksten 11.00 ikviens interesents aicināts uz sarunu ar Augstākās padomes Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētāju Tālavu Jundzi, pulksten 12.00 – ar Augstākās padomes Preses centra darbinieci Kaiju Gertneri-Ozolu, pulksten 13.00 – ar rakstnieku, publicistu un žurnālistu Ēriku Hānbergu un Augstākās padomes Preses centra vadītāju Aleksandru Mirlinu, bet pulksten 15.00 – Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāju barikāžu laikā Romualdu Ražuku.

Savukārt otrdien, 20.janvārī – 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres dienā, pie Saeimas nama pulksten 16.00 svinīgā pasākumā tiks iedegts atmiņu ugunskurs un norisināsies svecīšu nolikšana pie barikāžu pieminekļa. Pie atmiņu ugunskura tradicionāli pulcēsies žurnālisti, kuri barikāžu laikā atspoguļoja tautas nevardarbīgo pretošanos, informējot par vēsturiskajiem janvāra notikumiem cilvēkus visā pasaulē. Pēc tam Saeimas namā paredzēts grāmatas “Posteņos. Barikādes atceras žurnālisti” atklāšanas pasākums.

Plašāka informācija par barikāžu 35.gadadienai veltītām norisēm pieejama 1991.gada barikāžu muzeja tīmekļvietnē www.barikades.lv un muzeja sociālo tīklu kontos.

Avots: Saeimas Preses dienests

Cilvēkiem, kuri nevar dienēt, ļaus atbalstīt Zemessardzi ar zināšanām un prasmēm

Saeima ceturtdien, 15.janvārī, konceptuāli atbalstīja Zemessardzes likuma izmaiņas. Tās paredz paplašināt Zemessardzes personālsastāvu, precizēt uzņemšanas un dienesta kārtību, uzlabot sociālās garantijas un ieviest jauninājumu – Zemessardzes atbalstītāja statusu.

Grozījumu mērķis ir stiprināt Zemessardzes kapacitāti, uzlabot personāla atlases kvalitāti un nodrošināt dienesta ilgtspēju, vienlaikus paplašinot sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā.

Zemessardzes atbalstītāja statuss paredzēs iespēju sniegt atbalstu Zemessardzei tiem cilvēkiem, kuri veselības vai vecuma dēļ nevar dienēt, bet vēlas sniegt ieguldījumu ar savām zināšanām un prasmēm. Paredzēts, ka to varēs darīt Latvijas pilsoņi no 18 gadiem. Atbalstītājiem paredzēts noteikt arī drošības un reputācijas prasības, iesaistes kārtību vienību mācībās un uzdevumu nodrošināšanā, kā arī sociālos un materiālos atbalsta nosacījumus.

Likuma izmaiņas paredz, ka izglītības iestādes un darba devēji varēs atbrīvot zemessargus no mācībām un darba pienākumiem līdz pusotram gadam ne tikai dalībai starptautiskajās operācijās un ātrās reaģēšanas spēkos, bet arī dalībai apmācībās pirms šādiem uzdevumiem.

Likumprojektā arī paredzēta iespēja noteikt daļēju kompensāciju gadījumos, kad zemessarga bojāeja vai veselības bojājums noticis dienesta laikā, bet nav saistīts ar tiešo uzdevumu veikšanu vai ļaunprātību.

Plānots, ka turpmāk Zemessardzē varēs ieskaitīt arī valsts aizsardzības dienesta un rezerves karavīrus. Tāpat paredzēts, ka Zemessardzē varēs uzņemt arī tos Latvijas pilsoņus, kuri pilda dienestu iekšlietu iestādēs. Tādējādi šie strādājošie varēs iegūt militārās zināšanas, jo patlaban likums to liedz.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā un trešajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Avots: Saeimas Preses dienests

Saeima sanāk uz pirmo sēdi ziemas sesijā

Saeima ceturtdien, 15.janvārī, ziemas sesijas pirmajā sēdē konceptuāli lems par grozījumiem Zemessardzes likumā, lai atbalstītu cilvēkus, kuri ar savām prasmēm un zināšanām vēlas palīdzēt Zemessardzei un citām izmaiņām.

Saeimas deputāti otrajā lasījumā lems par grozījumiem likumā, lai Alūksnes novadu iekļautu Latgales speciālajā ekonomiskajā zonā, kā arī skatīs Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumu. Lai samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi, deputāti otrajā lasījumā lems par Enerģētikas likuma grozījumiem, kas paredz neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā noteikt cenu griestus.

Šodienas sēdes darba kārtībā iekļauts arī lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu Ministru prezidentei Evikai Siliņai.

Parlamentārieši lems arī par vairāku jaunu likumprojektu nodošanu komisijām, tostarp izmaiņas Augstskolu likumā saistībā ar augstskolu un koledžu akreditāciju, kā arī jaunu likumu par sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzību.

Saeimas 15.janvāra sēdes darba kārtībā iekļauti 28 jautājumi.

Savukārt Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien lūgs Saeimu iekļaut darba kārtībā lēmuma projektu par Lienes Gāteres 14. Saeimas deputātes pilnvaru apstiprināšanu.

Ikviens interesents aicināts sekot līdzi Saeimas sēdēm tīmekļvietnē www.saeima.lv, kā arī parlamenta Facebook un YouTube kontos.

Avots: Saeimas Preses dienests

Publisko izdevumu komisija: atbalsta sistēmai cilvēkiem ar invaliditāti jāatbilst viņu reālajām vajadzībām

Lai gan mūsu valstī ir izveidota atbalsta sistēma cilvēkiem ar invaliditāti, Valsts kontroles revīzija rāda – praksē tā nereti nenodrošina savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 14.janvārī, uzsvēra, ka atbalstam jābūt saprotamam, viegli pieejamam un balstītam cilvēku reālajās vajadzībās.

Komisijas priekšsēdētājs Gatis Liepiņš uzsvēra, ka cilvēkam, saņemot invaliditāti, ir skaidri jāsaprot, kādi pakalpojumi un atbalsts viņam pienākas. Šobrīd nereti cilvēks pats ir spiests meklēt informāciju vairākās iestādēs. Vienas pieturas aģentūras ieviešana un birokrātijas mazināšana ir būtiski soļi, kurus iespējams īstenot īsā laikā. Jārod arī vienkāršāki risinājumi stāvvietu karšu un tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai, kā arī situācijās, kad invaliditāte ir acīmredzama vai īslaicīga. Tāpat svarīga ir cilvēku ar invaliditāti nodarbinātība, tāpēc jāveicina dialogs ar darba devējiem šajā jautājumā, atzīmēja G.Liepiņš.

Izvērtējot Valsts kontroles revīzijas secinājumus par invaliditātes noteikšanas un atbalsta sistēmu, deputāti secināja, ka, neraugoties uz normatīvo regulējumu, praksē sistēma joprojām ir sadrumstalota un nereti nesasniedz galveno mērķi – nodrošināt cilvēkiem ar invaliditāti savlaicīgus un pieejamus pakalpojumus.

2024.gadā Latvijā bija vairāk nekā 221 tūkstotis cilvēku ar invaliditāti, un šo personu skaits turpina pieaugt, norādīts Valsts kontroles revīzijā. Vienlaikus komisijā uzsvērts, ka būtiska daļa atbalsta joprojām tiek novirzīta pabalstiem, kamēr pakalpojumi – aprūpe, transports, rehabilitācija un mājokļa pielāgošana – daudzviet ir nepietiekami vai pieejami atšķirīgā apjomā dažādās pašvaldībās.

Deputāti vērsa uzmanību uz aprūpes atbalsta nepietiekamību, jo valsts pabalsts nesedz faktiskās pakalpojumu izmaksas, kā arī uz transporta atbalsta sadrumstalotību. Deputāti un Valsts kontrole arī aktualizēja jautājumu par invalīdu stāvvietu karšu saņemšanas kārtību, kas šobrīd rada lieku administratīvo slogu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Tāpat komisijas sēdē deputāti sprieda par Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas kapacitāti – liela daļa ekspertu strādā virsstundas, bet daļa funkciju, tostarp darbnespējas lapu pagarināšana pēc 26 nedēļām, pēc būtības būtu risināma veselības nozarē.

Publisko izdevumu komisija atbalstīja Valsts kontroles sniegtos ieteikumus Labklājības ministrijai un aicināja atbildīgās iestādes tos ieviest. Deputāti uzsvēra, ka mērķim jābūt sistēmai, kur invaliditātes noteikšana un atbalsts ir savstarpēji sasaistīti, balstīti uz cilvēku vajadzībām un vienlīdzīgi pieejami neatkarīgi no dzīvesvietas.

Avots: Saeimas Preses dienests

Saeimas Eiropas lietu komisija: vēlēšanu drošība – demokrātijas aizsardzības prioritāte

“Demokrātijas aizsardzība šodien nozīmē spēju laikus atpazīt draudus, stiprināt sabiedrības noturību un nodrošināt godīgus vēlēšanu procesus. Eiropas demokrātijas vairogs ir būtisks instruments, lai šos izaicinājumus risinātu koordinēti un efektīvi visas Eiropas mērogā,” uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis, trešdien, 14.janvārī, komisijā spriežot par jauno Eiropas Savienības (ES) iniciatīvu.

Eiropas demokrātijas vairogs ir iniciatīva, kuras mērķis stiprināt spēcīgas un noturīgas demokrātiskās valstis, aizsargājot informācijas telpas integritāti, tostarp pret dezinformāciju, ārvalstu iejaukšanos un kiberapdraudējumiem. Tāpat tā paredz stiprināt demokrātiskās institūcijas un vēlēšanu procesus, veicināt sabiedrības noturību un pilsonisko līdzdalību, kā arī atbalstīt neatkarīgus medijus. Eiropas demokrātijas vairogs papildinās jau esošos ES instrumentus, tostarp Digitālo pakalpojumu aktu un Mākslīgā intelekta aktu, un paredz ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, valsts iestādēm, pilsonisko sabiedrību un medijiem.

Komisijas sēdes dalībnieki uzsvēra, ka demokrātijas stiprināšana un tiesiskuma aizsardzība ir īpaši aktuāla laikā, kad autoritāru režīmu spiediens un dezinformācijas kampaņas arvien biežāk grauj sabiedrības uzticēšanos demokrātiskām institūcijām. Deputāti vērsa uzmanību uz citu valstu pieredzi, tostarp Moldovā un Rumānijā, kur pirms vēlēšanām konstatēti ārvalstu iejaukšanās un sabotāžas mēģinājumi, uzsverot nepieciešamību savlaicīgi stiprināt arī Latvijas vēlēšanu noturības sistēmu. Īpaši būtiska ir ātra reaģēšana uz apdraudējumiem, tostarp dziļviltojumiem un digitālajām manipulācijām.

Kultūras ministrijas pārstāvji norādīja, ka informatīvā telpa ir caurviju elements visās nozarēs, tādēļ tai ir izšķiroša nozīme efektīva demokrātijas aizsardzības vairoga izveidē. Savukārt Ārlietu ministrija pauda, ka Krievijas mēģinājumi iejaukties demokrātiskajos procesos pieaug, un uzsvēra nepieciešamību savlaicīgi un mērķtiecīgi izmantot visus pieejamos ES instrumentus šo risku mazināšanai.

Komisijas sēdes dalībnieki bija vienisprātis, ka sabiedrības noturība – iedzīvotāju un institūciju spēja kritiski izvērtēt informāciju, saglabāt uzticēšanos demokrātijai un rīkoties kopīgi krīžu apstākļos – ir viens no būtiskākajiem priekšnoteikumiem demokrātijas aizsardzībai mūsdienu apstākļos.

Nacionālo pozīciju par Eiropas demokrātijas vairogu  jau drīzumā plānots skatīt Eiropas lietu komisijā, informēja E.Cepurītis, aicinot pilsonisko sabiedrību aktīvi iesaistīties pozīcijas sagatavošanā un sniegt savus priekšlikumus.

Avots: Saeimas Preses dienests

Budžeta komisija rosina iesaldēt autoceļu lietošanas nodevu celšanu 3–3,5 tonnu transportlīdzekļiem; meklēs risinājumus vietējo uzņēmumu atbalstam

Trešdien, 14.janvārī, otrreizēji skatot likumprojektu par grozījumiem Autoceļu lietošanas nodevas likumā, Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma līdz nākamajam gadam iesaldēt autoceļu lietošanas nodevu vieglajam komerctransportam no 3 līdz 3,5 tonnām. Tāpat komisijas atbalstītais likumprojekts paredz vinješu iegādes perioda saīsināšanu lauksaimniekiem un atvieglojumus daudzbērnu ģimenēm un reemigrantiem.

“Nodevu izmaiņām jābūt samērīgām un tās nedrīkst nesamērīgi palielināt slogu vietējiem uzņēmumiem, tāpēc komisija virza risinājumus, kas šo ietekmi pēc iespējas vairāk mazinās,” norāda komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Lai gan kopumā komisija atbalstīja nodevu izmaiņas un autoceļu tīkla, par kuriem būtu jāmaksā nodeva, paplašināšanu, sēdē panāktie nosacījumi par atvieglojumiem un daļēju nodevu palielināšanas iesaldēšanu likumprojektu padarīs samērīgāku un mazinās plānoto izmaiņu negatīvo ietekmi uz lauksaimniekiem un mazajiem uzņēmumiem. Savukārt ilgtermiņa risinājumi lauksaimnieku un citu vietējo uzņēmumu atbalstam tiks meklēti komisijas izveidotā darba grupā, informēja A.Čakša.

Komisijas atbalstītais likumprojekts no šā gada 1.marta paredz transportlīdzekļiem ar pilnu masu virs 3,5 tonnām noteikt autoceļu lietošanas maksu atkarībā no motora izmešu klases. Proti, bezemisiju transportam vinjete būs bez maksas, savukārt pārējās motora izmešu klasēs nodeva tiks paaugstināta. Lai nodevu paaugstināšana mazāk ietekmētu mazos uzņēmumus, transportlīdzekļiem līdz 3,5 tonnām nodevas paaugstināšana atlikta līdz 2027.gada 1.janvārim.

Tāpat komisija pagarināja periodu, kurā lauksaimnieki ir atbrīvoti no vinješu iegādes. Proti, pašreizējais regulējums paredz, ka lauksaimnieki ir atbrīvoti no vinješu iegādes no 10.jūlija līdz 30.septembrim, taču komisija lēma atbrīvojuma periodu pagarināt uz laiku no 1.marta līdz 30.novembrim. Komisija arī atbalstīja priekšlikumu ieviest 50% atlaidi daudzbērnu ģimenēm par vienu kravas transportlīdzekli ar pilnu masu no 3 līdz 3,5 tonnām, ja nodeva tiek iegādāta uz 30 dienām vai uz gadu.

Komisijas sēdē deputāti uzklausīja Satiksmes un Ekonomikas ministriju ziņojumus par plānoto izmaiņu ietekmi uz tautsaimniecību. Ministriju ieskatā kopējā ietekme ir vērtējama kā zema, tomēr atsevišķiem uzņēmumiem nodevu palielināšanas slogs var būt būtisks, īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem. Komisija arī uzklausīja nozaru pārstāvjus, kā arī izskatīja visus likumprojektam iesniegtos priekšlikumus.

Sēdē piedalījās pārstāvji no dažādu nozaru nevalstiskajām organizācijām, tostarp biedrības “Zemnieku saeima”, Autopārvadātāju asociācijas “Latvijas Auto”, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas.

Izmaiņas Autoceļu lietošanas nodevas likumā Saeimā pieņemtas šī gada 3.decembrī līdz ar 2026.gada valsts budžeta likumu pakotni. Tās paredzēja no šā gada 1.janvāra palielināt lielāko daļu autoceļu lietošanas nodevu (vinješu) kravas transportlīdzekļiem virs trim tonnām, kā arī paplašināt autoceļu tīklu, par kuriem būtu jāmaksā nodeva. Likuma normas Saeimu pārskatīt otrreiz aicinājis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Grozījumi Autoceļu lietošanas nodevas likumā otrreizējā caurlūkošanā vēl jāskata Saeimas sēdē, un Budžeta komisija lūgs tos iekļaut 22.janvāra, sēdē. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā 2026.gada 1.martā.

Avots: Saeimas Preses dienests

Tautsaimniecības komisija virza būtiskas izmaiņas patērētāju aizsardzībai kreditēšanas jomā

Lai stiprinātu patērētāju aizsardzību un pielāgotu regulējumu mūsdienu kreditēšanas tirgus attīstībai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, trešdien, 14.janvārī, konceptuāli atbalstīja un lēma virzīt izskatīšanai Saeimā izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā.

Šie grozījumi ir atbilde uz straujo tehnoloģisko attīstību, digitālo finanšu pakalpojumu izplatību un jaunu kreditēšanas produktu ienākšanu tirgū, norāda Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens. To mērķis ir veicināt atbildīgu kreditēšanu, pasargāt patērētājus no pārmērīgām parādsaistībām un krāpšanas, kā arī nodrošināt skaidrāku, pārredzamāku un mūsdienu tehnoloģijām atbilstošu kreditēšanas vidi.

Lai stiprinātu aizsardzību pret krāpšanu digitālajā vidē, patērētājiem paredzētas tiesības kredītinformācijas birojos veikt atzīmi par nevēlēšanos saņemt kredītu. Kredīta devējiem šādas atzīmes būs obligāti jāņem vērā, izskatot kredīta pieteikumus.

Grozījumi nosaka arī jaunus pienākumus kredīta devējiem kavētu maksājumu gadījumā – piemērot tikai samērīgas un pamatotas izmaksas, pirms parādu piedziņas nodrošināt iecietības pasākumus un sniegt informāciju par specializētu parādu konsultāciju iespējām. Turklāt kredīta devējiem būs jāsniedz patērētājam bezmaksas informācija par provizorisko saistību atlikumu noteiktā termiņā, lai veicinātu pārkreditēšanas iespējas.

Tāpat grozījumi aizliedz nepieprasītu kredītu piešķiršanu un noteic kredīta devējiem pienākumu savlaicīgi informēt patērētāju par kredīta pārsniegšanu, piemērojamām maksām un procentiem. Regulāras pārsniegšanas gadījumā kredīta devējam būs jāsniedz ieteikumi par lētākām alternatīvām un parādu konsultācijām.

Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos nomaksas kredītiem un “pērc tagad, maksā vēlāk” piedāvājumiem būs jāaizvērtē patērētāja spējas atmaksāt kredītu, lai mazinātu pārmērīgu parādsaistību risku.

Būtiskas izmaiņas paredzētas arī digitālajā vidē. Kredīta devējiem būs pienākums pirms distances līgumu noslēgšanas sniegt skaidru un pārredzamu informāciju, nodrošināt vienkāršu atteikuma funkciju un pielāgot informāciju digitālajām platformām. Ja kredīta piedāvājums tiek personalizēts, izmantojot automatizētu datu apstrādi vai mākslīgā intelekta sistēmas, patērētājs par to būs jāinformē. Vienlaikus patērētājiem tiek nostiprinātas tiesības pieprasīt cilvēka līdzdalību automatizētos lēmumos par kredīta piešķiršanu un saņemt saprotamu skaidrojumu par veikto izvērtējumu.

Papildus tam paredzēts paplašināt reģistrācijas prasības kredīta starpniekiem, kā arī noteikt reģistrācijas prasības lieliem uzņēmumiem, kas piešķir kredītu atlikta maksājuma veidā.

Komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā arī saistītos grozījumus Kredītinformācijas biroju likumā. Tāpat komisija konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas ir daļa no attiecīgās likumprojektu pakotnes; par šo likumprojektu atbildīgā komisija ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.

Saeimas Preses dienests

Pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem

Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 21.novembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.

Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

No nākamā gada 15.marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028.gada 1.marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum – par 0,03 eiro par pudeli.

Nākamgad un no 2027.gada paredzēta straujāka likmju celšana visiem tabakas izstrādājumiem – par pieciem procentiem vairāk, nekā bija plānots iepriekš. Salīdzinājumā ar šī gada cenām vienas cigarešu paciņas cena no 2028.gada pieaugs par 2,20 eiro, sasniedzot 7,50 eiro, savukārt karsējamai tabakai pieaugums plānots 0,35 eiro apmērā par paciņu, bet divu mililitru e-šķidruma iepakojuma cena pieaugs par 0,15 eiro.

No 2028.gada nodokļa pieaugums paredzēts arī saldinātajiem dzērieniem, kā arī enerģijas dzērieniem tiks noteikta atsevišķa akcīzes nodokļa likme.

Tāpat paredzēts, ka no 2028.gada ar akcīzes nodokli apliks bezalkoholiskos gāzētos dzērienus, ko pagatavo uz vietas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Līdz šim gan negāzētajiem, gan gāzētajiem dzērieniem, kas tirdzniecības vietā gatavoti tūlītējai patērēšanai, akcīzes nodokli nepiemēroja.

Akcīzes nodokļa izmaiņas skars arī naftas produktus, un no 2028.gada plānots atcelt samazināto nodokļa likmi naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Lai veicinātu atjaunīgas un videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu iekārtās un tehnikā, tostarp elektroenerģiju, turpmāk līdzšinējā atvieglojuma vietā plānots piemērot vispārējo akcīzes nodokļa likmi. Līdzšinējo akcīzes nodokļa atvieglojumu degvielai uzņēmēji varēs izmantot līdz 2027.gada beigām.

Par akcīzes nodokļa likuma grozījumiem otrajā – galīgajā lasījumā plānots lemt Saeimas sēdē 3.decembrī.

Avots: Saeimas Preses dienests

Saeima ģenerālprokurora amatā ieceļ Armīnu Meisteru

  Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Saeima  ceturtdien, 20.novembrī,  ģenerālprokurora amatā iecēla Armīnu Meisteru.

Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt izskatīšanai parlamentā lēmuma projektu par Armīna Meistera iecelšanu ģenerālprokurora amatā. Deputāti sēdē uzklausīja A.Meistera redzējumu par prokuratūras turpmāko darbību un attīstību, stratēģiskiem mērķiem, Prokuratūras starptautisko integrāciju un sadarbību.

A.Meisters pašlaik pilda virsprokurora amata pienākumus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā. Kopš 2000.gada viņš darbojies dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tai skaitā bijis virsprokurors Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūrā un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā.

Prokuratūras likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

Avots: Saeimas Preses dienests

Saeima apstiprina deputātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par centralizētās siltumapgādes sadārdzinājumu Rīgā

Ceturtdien, 20.novembrī, Saeima apstiprināja deputātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijas par centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem Rīgā.

Komisijā darbosies pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas – Edmunds Cepurītis, Jurģis Klotiņš, Kristaps Krištopans, Andris Kulbergs, Valdis Maslovskis, Uģis Rotbergs un Amils Saļimovs.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 37 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot 6.novembrī, lai noskaidrotu Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un enerģētiskās drošības riskus nākotnē.

Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tai noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus, vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

Avots: Saeimas Preses dienests

Daiga Mieriņa Eiropas Parlamenta demokrātijas forumā: politiķu aizsardzība nav privilēģija – tā ir demokrātijas pamats

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Politiķu aizsardzība nav privilēģija – tā ir demokrātijas pamats. Uzbrukums politiķim ir uzbrukums demokrātijai. Tāpēc valstij ir pienākums nodrošināt deputātu aizsardzību, lai ikviens, neatkarīgi no dzimuma, varētu brīvi un droši pildīt savu mandātu. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa trešdien, 19.novembrī, Briselē Eiropas Parlamenta demokrātijas forumā, uzrunājot savus kolēģus par politiskās polarizācijas radītajiem izaicinājumiem un vardarbību pret politiķiem. Eiropas Parlaments rīko pirmo Eiropas Savienības Parlamentārās demokrātijas forumu, kurā dalībvalstu pārstāvji diskutē, kā stiprināt demokrātiju.

Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka vardarbība pret politiķiem diemžēl ir kļuvusi par daļu no mūsdienu politiskās kultūras un tā izpaužas ne tikai kā verbāli uzbrukumi klātienē un tiešsaistē, bet arī fiziski. Gluži kā ikvienam pilsonim, arī politiķim ir jājūtas maksimāli droši, lai varētu paust savu viedokli un realizēt savu vēlētāju idejas un politiskās programmas. Klikšķu kultūra interneta medijos un soctīklos aicina pēc skaļiem paziņojumiem un sensācijām. Mēs neviļus zaudējam politisko centru, jo interesantākas ir radikālākas idejas, akcentēja D.Mieriņa.

D.Mieriņa sacīja, ka politiķa galvenais uzdevums ir aizstāvēt savu vēlētāju intereses, tāpēc naida runai un vardarbībai nav vietas civilizētā sabiedrībā. Likumdošanā skaidri jābūt uzrakstītam – pret vardarbību ir jāpasargā ikviens indivīds,  un droši ir jājūtas ikvienam, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī akcentēja, ka uzvedības kodeksi un kārtības ruļļi paši par sevi nepasargās, ja politiķi uzvedīsies nepieklājīgi un rupji viens pret otru.

Pret nokaitētiem prātiem un asām emocijām vislabāk palīdz mierīga saruna, tāpēc aicinu runāt ar saviem kolēģiem un vēlētājiem biežāk. Mēs droši vien nekad nevarēsim izskaust ekstremālas parādības, bet mēs noteikti varam radīt cieņpilnu atmosfēru, teica Saeimas priekšsēdētāja saviem kolēģiem spīkeriem, kuri vada parlamenta sēdes. D.Mieriņa akcentēja, ka nav iedomājama politiskā cīņa bez uzskatu sadursmes, bet tai jānotiek pēc godīgas spēles principiem – bez šantāžām, iebiedēšanām un pazemojumiem.

Forumu atklāja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola) un Eiropas parlamenta prezidējošās valsts – Dānijas – parlamenta spīkers Sērens Gāde (Søren Gade), kuri uzsvēra parlamentu lomu demokrātijas aizsargāšanā. Forumā parlamentārieši sprieda par pilsonisko līdzdalību demokrātijas stiprināšanā un noturības veidošanu, kā arī to, kā pārvarēt politisko polarizāciju.

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju forumā piedalās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājas biedre, NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāve Irma Kalniņa, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Igors Rajevs.

Saeimas priekšsēdētāja vizītē Briselē tikās arī ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju R.Metsolu (Roberta Metsola) un ar Portugāles parlamenta priekšsēdētāju Žuzē Pedru Agiaru-Branku (José Pedro Aguiar-Branco). D.Mieriņa kolēģiem uzsvēra nacionālo parlamentu lomas, Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas stiprināšanu, kā arī atbalstu Ukrainai.

Avots: Saeimas Preses dienests

Dzīvokļu īpašnieku kopība varēs saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai

Dzīvokļu īpašnieku kopībām pašām būs tiesības no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai. To noteic Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā.

Darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to kopība varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai.

Savukārt, lai kredītiestādes dzīvokļu īpašnieku kopību varētu identificēt kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām, gan tādām kopībām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic.    

Ar grozījumiem noteikts, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis būs tāds mājas pārvaldnieks, kurš reģistrēts Būvniecības valsts kontroles biroja vestajā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Tādējādi trešajām personām būs nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par dzīvokļu īpašnieku kopību – tās nosaukumu, identifikatoru un pārstāvi.

Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopības iesaistās dažādos tiesiskos darījumos, piemēram, par komunālo pakalpojumu piegādi, kopība uzskatāma par darījuma pusi, kam ir pienākums noskaidrot un atklāt savu patieso labuma guvēju. Grozījumi noteic kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku biedrība Uzņēmumu reģistram šādas ziņas sniedz.

Tāpat grozījumi noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļu maksātāji, ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniegs divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība noteikta, lai atvieglotu grāmatvedības procedūras, jo šīm kopībām pārsvarā ir neliela apmēra ieņēmumi no saimnieciskās darbības, piemēram, iznomājot vietu uz ēkas sienas reklāmas laukumam. Šos līdzekļus varēs novirzīt dzīvojamās mājas attīstībai, norādījuši grozījumu autori.

Likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 5.janvārī.

Avots: Saeimas Preses dienests

Pie administratīvās atbildības saukti seši Saeimas deputāti

Laikā no šī gada aprīļa beigām līdz septembrim pie administratīvās atbildības saukti seši 14.Saeimas deputāti. Par to ziņojumu Saeimai ceturtdien, 13.novembrī, sniedza Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju.

Pēc centra ziņām no Sodu reģistra deputātam Artūram Butānam administratīvā atbildība piemērota par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 līdz 40 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas.

Savukārt par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, pie administratīvās atbildības saukti deputāti Juris Jakovins un Kristaps Krištopans, savukārt Ilze Indriksone –, ja šāds pārkāpums izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmēm “Apdzīvotas vietas sākums” vai “Dzīvojamā zona”.

K.Krištopanam administratīvā atbildība piemērota arī par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājam nav klāt vadītāja apliecības vai personu apliecinoša dokumenta.

Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu, pie administratīvās atbildības saukts deputāts Gundars Daudze.

Didzim Zemmeram administratīvā atbildība piemērota par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu.

Avots: Saeimas Preses dienests

Saeima noteic vienotu iesniegumu būvniecības un īpašuma reģistrācijai

Lai ieviestu vienotu reģistrācijas procesu gan būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, gan arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai, Saeima ceturtdien, 13.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamām atzītās izmaiņas Būvniecības likumā.

“Vienots būves reģistrācijas process cilvēkiem jūtami atvieglos līdzšinējās administratīvās procedūras, jo nevajadzēs staigāt pa vairākām iestādēm. Visu varēs izdarīt tikai ar vienu iesniegumu, turklāt tas būs ērtāk un arī lētāk,” iepriekš uzsvēra par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Ar grozījumiem noteikts vienots digitāls process, kurā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ievadītie dati par būvi automātiski tiksnodoti tālākai reģistrācijai citās institūcijās. Tas nozīmē arī, ka turpmāk nebūs jāveic būves kadastrālā uzmērīšana, uzsvēruši grozījumu autori Ekonomikas ministrijā.

Līdz šim personai, kas ierosina būvniecību, bija jāiesniedz trīs atsevišķi pieteikumi trīs dažādās institūcijās: BIS par būves nodošanu ekspluatācijā, Valsts zemes dienestā datu reģistrācijai kadastrā un Zemesgrāmatā, lai nostiprinātu īpašumtiesības.

Vienotā reģistrācija attieksies uz ēku un inženierbūvju būvniecību, ko zemes īpašnieks veic uz savas zemes, tostarp atjaunošanu un restaurāciju. Grozījumu autori arī akcentē, ka izmaiņas būtiski mazinās birokrātisko slogu nekustamo īpašumu attīstībā, ļaus ātrāk uzsākt ēku un būvju ekspluatāciju, kā arī samazinās izmaksas.

Saeima šodien galīgajā lasījumam atbalstīja arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā un grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada, un tā attieksies arī uz visām būvniecības iecerēm, kas BIS būs iesniegtas līdz šī gada beigām. Attiecībā uz jaunbūvēm normas tiks piemērotas no nākamā gada aprīļa.

Avots: Saeimas Preses dienests

Cilvēktiesību komisija iestājas par bērna tiesībām uz pilnvērtīgu miegu un saprātīgu mācību stundu sākuma laiku skolās

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12.novembrī, aicināja Izglītības un zinātnes ministriju pilnveidot vadlīnijas par mācību stundu sākuma laiku skolās. Lai nodrošinātu bērniem pilnvērtīgu miegu un veselīgu dienas režīmu, tajās būtu vēlams norādīt vēlamo mācību sākuma laiku, akcentēja komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

Deputāti pie šī jautājuma atgriezīsies septembrī. Tad redzēsim, kā skolas šos ieteikumus būs ieviesušas, sacīja L.Rasima. Komisijas priekšsēdētāja pateicās atbildīgajai ministrijai par izstrādātajām vadlīnijām un aicināja tās pilnveidot, kā arī darīt zināmas skolām.

Tiesībsardze Karina Palkova komisijas sēdē atzina, ka situācija gada laikā, kopš vecāki sūdzējušies par pārāk agru stundu sākumu, nav būtiski mainījusies. Tāpēc nav pārliecības, ka tikai ar rekomendācijām vien izdosies panākt pārmaiņas.