Saeima nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes

Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju par Latvijā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma laikā pielietoto represīvās psihiatrijas metožu nosodījumu.

Deklarācijā Saeima nosoda padomju režīma īstenotās represijas, tostarp nepamatotu psihiatrisko diagnožu noteikšanu, personu aizturēšanu un ievietošanu psihiatriskajās slimnīcās politisku, nevis ar garīgo veselību saistītu motīvu dēļ, tādejādi ierobežojot cilvēka pamattiesības, kā arī vajājot un sodot okupācijas režīma pretiniekus.

Šāda prakse okupētajā Latvijā bija daļa no plašākas visā Padomju savienībā pastāvējušās represīvās psihiatrijas sistēmas. Politiskie oponenti, disidenti un cilvēktiesību aizstāvji ar nepamatoti noteiktām psihiatriskām diagnozēm tiek ieslodzīti psihiatriskajās iestādēs, teikts lēmumā.

Starptautiskās psihiatru profesionālās organizācijas ir norādījušas, ka Padomju savienībā izmantotie psihisko slimību diagnostikas kritēriji būtiski atšķīrās no starptautiskajā medicīnas praksē pieņemtajiem standartiem un tika izmantoti politisku represiju īstenošanai.

Saeima atzīst, ka laikā no 1940.gada 17.jūnija līdz 1991.gada 21.augustam psihiatriskajās ārstniecības iestādēs politisku motīvu dēļ ievietotās personas ir okupācijas režīma īstenoto represiju upuri un tām ir tiesības uz reabilitāciju un taisnīgumu. Deputāti atzīst šīs represijas par noziegumiem un nosoda visu to personu rīcību, kuras piedalījās šo noziegumu īstenošanā.

Vienlaikus parlamentārieši aicina Latvijas vēsturiskās atmiņas institūcijas, sadarbojoties ar Latvijas profesionālo psihiatru kopienu, veikt ar represīvo psihiatriju saistīto okupācijas režīma noziegumu izpēti un izvērtēšanu, kā arī informēt sabiedrību par pētījuma rezultātiem.

Saeimas Preses dienests

Nodokļu atvieglojumus speciālajās ekonomiskajās zonās pagarina līdz 2050. gadam

Lai nodrošinātu stabilu un prognozējamu uzņēmējdarbības vidi reģionos, Saeima ceturtdien, 19.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus, kas paredz nodokļu atvieglojumu izmantošanas termiņu speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) pagarināt līdz 2050.gadam

Par likumprojektu atbildīgās Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša uzsver, ka stabils SEZ nodokļu regulējums ir būtisks priekšnoteikums ilgtermiņa investīciju piesaistei un reģionālās ekonomikas attīstībai. “Šis ir līdzsvarots risinājums, kas izstrādāts, konsultējoties ar nozares ekspertiem un uzņēmējiem. Tas nodrošina uzņēmumiem prognozējamu vidi un vienlaikus palīdz veicināt jaunas investīcijas un radīt jaunas darba vietas reģionos,” norāda A.Čakša.

Grozījumi paredz, ka SEZ uzņēmumi nodokļu atvieglojumus varēs piemērot ieguldījumiem un paredzamajām algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035.gada 31.decembrim. Savukārt šo ieguldījumu rezultātā uzkrātās nodokļu atlaides uzņēmumi varēs izmantot līdz 2050.gada 31.decembrim.

SEZ uzņēmumiem pieejamas būtiskas nodokļu atlaides – līdz pat 80 procentiem no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa. Pašvaldības savukārt var piešķirt papildu nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, kas atsevišķos gadījumos ļauj nodokļa slogu samazināt līdz pat 100 procentiem.

Jau iepriekš, 12.februārī, Saeima atbalstīja Latgales speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050.gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai. Savukārt 26.februārī Saeima pieņēma grozījumus, ar kuriem līdz 2050.gada 31.decembrim pagarināts arī Rēzeknes un Liepājas speciālo ekonomisko zonu darbības termiņš.

Speciālās ekonomiskās zonas ir viens no valsts instrumentiem investīciju piesaistei un reģionālās ekonomikas attīstības veicināšanai, nodrošinot uzņēmumiem nodokļu atvieglojumus un veicinot jaunu darba vietu radīšanu reģionos.

Saeimas Preses dienests

Nosaka bargāku sodu par uzbrukumu NMPD darbiniekam

Saeima ceturtdien, 19.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem uzbrukumu Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekam, kurš pilda dienesta pienākumus, pielīdzina uzbrukumam valsts amatpersonai.

Par likumprojektu atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsver, ka uzbrukumi mediķiem diemžēl nav retums. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki ik dienu glābj cilvēku dzīvības, taču praksē viņiem nereti nākas saskarties ar agresiju un uzbrukumiem. Tas nav pieļaujami, tādēļ ar šiem grozījumiem stiprinām viņu aizsardzību,” norāda A.Judins.

Izmaiņu mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību NMPD darbiniekiem, kuri ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos un nereti saskaras ar agresiju vai vardarbību no personu puses, kurām tiek sniegta palīdzība.

Grozījumi paredz, ka par uzbrukumu NMPD darbiniekam, ja tas izdarīts saistībā ar viņa dienesta pienākumu pildīšanu, personu varēs saukt pie kriminālatbildības tāpat kā par uzbrukumu valsts amatpersonai. Proti, par šādu noziegumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem paredzēts arī pastiprināt atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonu rīcību. Likumprojekts papildina Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību gadījumos, kad valsts amatpersona pieņem neatļautus dāvinājumus vai citus labumus.

Saeimas Preses dienests

Pastiprina cīņu pret dziļviltojumiem un intīmu attēlu izplatīšanu bez personas piekrišanas

Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību par tiesībām uz privātumu, Saeima ceturtdien, 19.martā, galīgajā atbalstīja Krimināllikuma grozījumus, ar kuriem nosaka kriminālatbildību par intīma rakstura materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas. Vienlaikus komisija rosina paaugstināt kriminālatbildības noilgumu dzimumnoziegumiem pret bērniem no 20 uz 35 gadiem.

Krimināllikums papildināts ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību par citas personas intīmu foto, video un citu līdzīgu materiālu izplatīšanu bez tās piekrišanas. Atbildība būs paredzēta arī gadījumos, kad šādi materiāli ir mākslīgi radīti vai pārveidoti, piemēram, izmantojot attēlu apstrādes programmas vai mākslīgā intelekta rīkus.

Par šāda nozieguma izdarīšanu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai ar naudas sodu, paredz likumprojekts. Turklāt atbildība iestāsies arī par draudiem izplatīt šādus materiālus. Savukārt gadījumos, kad ar šīm darbībām radīts būtisks kaitējums, varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trīs gadiem.

Lai plašāk aizsargātu cilvēktirdzniecības upuru tiesības, ar šiem grozījumiem tiek pastiprināta kriminālatbildība gadījumos, kad cilvēktirdzniecības upuris tiek iesaistīts pornogrāfijas izgatavošanā. Tāpat grozījumi nosaka kriminālatbildību par apzinātu cilvēku tirdzniecībai pakļautas personas izmantošanu. Tādā veidā tiek paplašināts pie kriminālatbildības saucamo personu loks cilvēktirdzniecības gadījumos, proti, pie atbildības varēs saukt ne tikai cilvēktirdzniecības organizētājus un starpniekus, bet arī personas, kuras apzināti izmanto cilvēktirdzniecības upurus.

Tāpat tiek paaugstināts noilguma termiņš dzimumnoziegumiem pret bērniem, paredzot, ka šādos noziegumos noilgums iestājas 35 gadus pēc cietušā pilngadības sasniegšanas līdzšinējo 20 gadu vietā. Dzimumnoziegumiem, par kuriem paredzēts mūža ieslodzījums, tiesa par noilgumu varēs lemt, ja kopš cietušā pilngadības sasniegšanas pagājuši 40 gadi līdzšinējo 30 gadu vietā.

Saeimas Preses dienests

Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā stiprinās dzīvokļu īpašnieku līdzdalību un uzlabos pārvaldīšanas procesu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 10.martā, atbalstīja grozījumus Dzīvokļa īpašuma likumā, kuru mērķis ir padarīt daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanu mūsdienīgāku un ērtāku dzīvokļu īpašniekiem. Grozījumi paredz gan jaunu risinājumu kopīgās infrastruktūras izmantošanai, gan skaidrāku lēmumu pieņemšanas kārtību dzīvokļu īpašnieku kopībā.

Valsts pārvaldes uz pašvaldību lietu komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs: “Grozījumi dzīvokļu īpašuma likumā sniegs virkni jaunu iespēju dzīvokļu īpašniekiem, paplašinot iespējas pieņemt lēmumus par kopīpašuma pārvaldīšanu un attīstību. Praksē mēs redzam, ka virkne situāciju paliek bez risinājuma tikai tādēļ, ka dzīvokļu īpašnieku kopība nespēj savā starpā vienoties un pieņemt lēmumus. Tāpat izmaiņas likumā palīdzēs jauno projektu attīstībā saistībā ar kopīgās infrastruktūras veidošanu dzīvojamajos kvartālos.”

Lai risinātu situācijas, kad māju iedzīvotājiem nepieciešams izmantot vai iegādāties atsevišķus objektus – piemēram, autostāvvietas, noliktavas, jumta vai fasādes daļas –, likumā plānots ieviest atsevišķās lietošanas tiesību institūtu. Tas ļaus šādas tiesības nodot citam dzīvokļa īpašniekam un nostiprināt zemesgrāmatā, nodrošinot skaidru un drošu šādu objektu apriti. Šis risinājums palīdzēs novērst šobrīd bieži sastopamos šķēršļus, kad koplietošanas objekti nav ne ērti izmantojami, ne atsavināmi un rada neskaidrības gan iedzīvotājiem, gan jauno projektu attīstītājiem.

Likuma grozījumi paredz, ka dzīvokļa īpašnieks varēs ierosināt autostāvvietas izveidi personām ar invaliditāti. Tas uzlabos vides pieejamību dzīvojamo māju koplietošanas teritorijās. Komisija pie šī priekšlikuma vēl turpinās darbu, lai rastu dzīves situācijām atbilstošāko juridisko risinājumu.

Lai uzlabotu dzīvokļu īpašnieku kopības darbu, grozījumi paredz skaidrāk noteikt, kas un kā pārstāv kopību attiecībās ar trešajām personām un tiesā. Komisijas atbalstītā likuma redakcija paredz, ka pārvaldnieks rīkojas kopības vārdā, ja īpašnieki nav izraudzījuši citu pārstāvi. Tāpat noteikts, ka aizdevuma līgumi kopības vārdā slēdzami tikai pēc īpašnieku kopēja lēmuma.

Ar likuma grozījumiem pārskatīti arī balsu sliekšņi, kas nepieciešami lēmumu pieņemšanai, pielāgojot tos konkrēto jautājumu nozīmīgumam. Tas mazinās situācijas, kad nespēja panākt vienošanos kavē nepieciešamus remontus, ieguldījumus vai citus īpašuma attīstību saistītus jautājumus.

Ja īpašnieku kopība nespēj pieņemt lēmumu, bet lēmums ir objektīvi nepieciešams, dzīvokļa īpašnieks varēs tiesā prasīt šāda lēmuma atzīšanu par pieņemtu. Tas palīdzēs novērst ilgstošas bezdarbības, kas rada apdraudējumu vai potenciālus finansiālus zaudējumus visiem īpašniekiem.

Vienlaikus tiek precizēta arī lēmumu apstrīdēšanas procedūra un termiņi, skaidri nosakot, kad un kādā veidā īpašnieki var aizstāvēt savas tiesības.

Likumprojektā paredzēts izveidot jaunu regulējumu, kas ļaus dažādos zemesgabalos esošu dzīvojamo māju īpašniekiem nodibināt kopīgās infrastruktūras lietošanas tiesības. Tas ir īpaši būtiski jauno projektu attīstībā, kur bieži nepieciešams veidot koplietošanas ceļus, automašīnu stāvvietas, bērnu laukumus vai atpūtas zonas vairākām blakus esošām ēkām.

Plānots, ka 2.lasījumā Saeima grozījumus Dzīvokļu īpašuma likumā skatīs 26.martā.

Saeimas Preses dienests

Noteiks bargāku sodu par uzbrukumu NMPD darbiniekam

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.martā, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Krimināllikumā, ar kuriem plānots noteikt, ka uzbrukums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekam, kurš pilda dienesta pienākumus, tiks pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai.

uzbrukums Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbiniekam, pildot dienesta pienākumus, tiks pielīdzināts uzbrukumam valsts amatpersonai

Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins uzsver, ka uzbrukumi mediķiem diemžēl nav retums. “Neatliekamās medicīniskās palīdzības darbinieki ik dienu glābj cilvēku dzīvības, taču praksē viņiem nereti nākas saskarties ar agresiju un uzbrukumiem. Tas nav pieļaujami, tādēļ ar šiem grozījumiem stiprinām viņu aizsardzību,” norāda A.Judins.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt lielāku aizsardzību NMPD darbiniekiem, kuri ikdienā strādā paaugstināta riska apstākļos un nereti saskaras ar agresiju vai vardarbību no personu puses, kurām tiek sniegta palīdzība.

Grozījumi paredz, ka par uzbrukumu NMPD darbiniekam, ja tas izdarīts saistībā ar viņa dienesta pienākumu pildīšanu, personu varēs saukt pie kriminālatbildības tāpat kā par uzbrukumu valsts amatpersonai. Proti, par šādu noziegumu varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.

Vienlaikus ar šiem grozījumiem paredzēts arī pastiprināt atbildību par pārkāpumiem, kas saistīti ar valsts amatpersonu rīcību. Likumprojekts papildina Krimināllikumu ar jaunu pantu, nosakot kriminālatbildību gadījumos, kad valsts amatpersona pieņem neatļautus dāvinājumus vai citus labumus. Atbildība būs paredzēta situācijās, kad persona dod vai amatpersona pieņem labumus trīs minimālo mēnešalgu apmērā, zinot, ka attiecīgā iestāde pēdējo trīs gadu laikā dāvinātāja interesēs ir pieņēmusi kādu lēmumu.

Lai grozījumi stātos spēkā, tiem jāsaņem Saeimas atbalsts galīgajā lasījumā.

Saeimas Preses dienests

Aizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies izkrāptus nekustamos īpašumus

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Komisija otrajā lasījumā atbalsta likuma izveidi žurnālistu un aktīvistu aizsardzībai

Lai stiprinātu žurnālistu, pētnieku, aktīvistu un citu sabiedrības interešu aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgām tiesvedībām, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 3.marta, sēdē otrajā lasījumā atbalstīja jauna Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma projektu un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Jaunā likuma mērķis ir stiprināt aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgām tiesvedībām.

Likumprojekts paredz ieviest mehānismus, kas pasargā personas, kuras darbojas sabiedrības interesēs, no stratēģiskām tiesvedībām, kuru mērķis nav tiesiska aizsardzība, bet gan iebiedēšana un tiesu sistēmas ekspluatācija. Šādas tiesvedības praksē visbiežāk vērstas pret žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, pētniekiem, aktīvistiem un citām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām.

Jaunais regulējums skaidri nosaka, kas uzskatāms par darbošanos sabiedrības interesēs un kā atpazīt ļaunprātīgu vai acīmredzami nepamatotu prasību. Tas paredz iespēju tiesai jau agrīnā stadijā izbeigt lietu, ja redzams, ka tās mērķis nav aizsargāt tiesības, bet gan iebiedēt vai citādi negatīvi ietekmēt atbildētāju. Ja tiek konstatēts, ka prasība bijusi ļaunprātīga, prasītājam būs jāsedz atbildētāja tiesāšanās izdevumi un var tikt piemērots naudas sods. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā palielināti sodi par negodprātīgu tiesību izmantošanu, lai mazinātu iespēju tiesu procesu izmantot ļaunprātīgi.

Papildu aizsardzība paredzēta arī gadījumos, kad šādas prasības celtas valstīs ārpus Eiropas Savienības. Proti, grozījumi paredz, ka tādos gadījumos persona, pret kuru ir celta prasība citā valstī, var vērsties Latvijas tiesā par tai ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radītajiem zaudējumiem un nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Tāpat Latvijas tiesa varēs neatzīt trešajā valstī taisītu spriedumu, ja tā konstatēs ļaunprātīgas tiesvedības pazīmes.

Ar likumprojektiem Latvijā tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par sabiedrības līdzdalībā iesaistīto personu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot, ka aizsardzības mehānismi ir piemērojami gan pārrobežu, gan nacionālajās civillietās.

Likumprojektu mērķis ir veicināt vārda brīvību, stiprināt demokrātisku sabiedrisko diskusiju un mazināt risku, ka tiesvedība tiek izmantota kā instruments sabiedrības kritiskās balss apklusināšanai.

Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā šā gada 7. maijā. Lai Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums stātos spēkā, tas jāapstiprina Saeimā vēl divos lasījumos.

Saeimas Preses dienests

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Šodien sākas pieteikšanās 13. Jauniešu Saeimai

Šodien, 2. martā, pulksten 10.00 tiek atvērta pieteikšanās 13. Jauniešu Saeimai – parlamenta projektam, kas dod iespēju jauniešiem paust un aizstāvēt savas idejas, iejūtoties deputāta lomā.

Jauniešu Saeimā šogad būs virkne jauninājumu. Projekta noslēgums ir paplašināts uz divām dienām, vienu paredzot komisiju darbam, bet otru – debatēm Jauniešu Saeimas sēdē. Mainīta Jauniešu Saeimas Prezidija ievēlēšanas kārtība, paredzot tajā pārstāvniecību no katra vēlēšanu reģiona. Savukārt debates Jauniešu Saeimas sēdē tiks organizētas tā, lai pēc iespējas izteikties būtu iespējami lielākam dalībnieku skaitam.

Lai piedalītos Jauniešu Saeimā, ir jābūt 15 līdz 20 gadus vecam un jāpiesaka sava ideja tīmekļvietnē jauniesusaeima.lv. Jaunieši šogad aicināti pieteikt idejas vienā no četrām tēmām – medijpratība un drošs internets; iekļaujoša izglītība; valsts drošība; vēlēšanas.

Reģistrēties un pieteikt savu ideju varēs no 2. līdz 23. martam. Tāpat kā Saeimas vēlēšanās, arī Jauniešu Saeimas vēlēšanu laikā kandidāti sacenšas par vēlētāju atbalstu. Jaunieši var rīkot vēlēšanu kampaņu un vākt balsis par savu ideju. Taču atšķirībā no Saeimas vēlēšanām, dalība Jauniešu Saeimā ir individuāla, nevis saistīta ar kādu politisko spēku, un balsot iespējams tikai par viena jaunieti.

Balsošana tiešsaistē par kandidātiem un viņu pieteiktajām idejām norisināsies divas nedēļas – no 9. līdz 23. martam, savukārt Jauniešu Saeimas rezultāti būs zināmi 27. martā.

Šogad ievēlētie Jauniešu Saeimas deputāti strādās divas dienas līdzšinējās vienas dienas vietā. Pirmajā darba dienā – 13. aprīlī – norisināsies Jauniešu Saeimas Prezidija ievēlēšana, kā arī darbs  nozaru komisijās. Tajās jaunie deputāti vērtēs iesniegtās idejas un sagatavos lēmuma projektus balsojumam Jauniešu Saeimas sēdē. Savukārt otrajā darba dienā – 24. aprīlī – norisināsies Jauniešu Saeimas sēde, kurā projekta dalībnieki debatēs par komisijās izstrādātajiem lēmumu projektiem un balsot par tiem, lai dienas gaitā pieņemtu 13. Jauniešu Saeimas deklarāciju.

Pieņemtā deklarācija tiks nodota visām Saeimas komisijām, frakcijām un pie frakcijām nepiederošiem deputātiem, lai deputāti varētu iepazīties ar deklarācijas saturu un apsvērt iespēju tajā paustās idejas aktualizēt Saeimas darbā.

Dalībniekiem, kuri dzīvo ārpus galvaspilsētas, tiks kompensēti sabiedriskā transporta izdevumi līdz Rīgai un atpakaļ.

Jauniešu Saeima ir parlamenta projekts, kas kopš 2011. gada jauniešiem dod iespēju paust un aizstāvēt savas idejas, kā arī tuvāk iepazīt deputātu ikdienu. Jaunieši piesaka savas idejas vēlēšanām, rīko kampaņu un vāc balsis idejas atbalstam, lai kļūtu par vienu no 100 Jauniešu Saeimas deputātiem.

Saeimas Preses dienests

Pie administratīvās atbildības saukti deviņi Saeimas deputāti

Laikā no pagājušā gada septembra līdz šī gada janvārim pie administratīvās atbildības saukti deviņi 14.Saeimas deputāti. Par to ziņojumu Saeimai ceturtdien, 26.februārī, sniedza Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju.

Pēc centra ziņām no Sodu reģistra trīs deputāti pie administratīvās atbildības saukti par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas. Proti, Gunārs Kūtris saukts pie atbildības par ātruma pārsniegšanu no 11 līdz 20 kilometriem stundā, ja tas izdarīts apdzīvotā vietā vai dzīvojamā zonā, Ilze Indriksone par tādu pašu ātruma pārsniegšanu ārpus apdzīvotas vietas, savukārt Linda Matisone par ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 kilometriem stundā ārpus apdzīvotas vietas.

Par pārkāpumiem ceļu satiksmē pie administratīvās atbildības saukti arī citi deputāti. Dāvis Mārtiņš Daugavietis un Artūrs Butāns saukti pie atbildības par attiecīgi rīkojuma zīmes neievērošanu un priekšrocības zīmes neievērošanu. Savukārt deputāte Zane Skujiņa-Rubene pie atbildības saukta par braukšanu pa kreiso malējo joslu vai tā paša virziena tramvaja sliežu ceļa klātni gadījumos, kad tas nav atļauts.

Deputātei Maijai Armaņevai administratīvā atbildība piemērota par likumā noteikto valsts amatpersonu interešu konflikta ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, kā arī par valsts amatpersonas funkciju veikšanu interešu konflikta situācijā.

Jeļena Kļaviņa pie administratīvās atbildības saukta par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai, ja normatīvie akti paredz valsts valodas lietošanu.

Savukārt deputāts Didzis Šmits pie administratīvās atbildības saukts par gāzes ieroča un signālieroča vai tā munīcijas aprites noteikumu pārkāpšanu.

Saeimas Preses dienests

Pašvaldībām dos plašākas pilnvaras izklaides trokšņa ierobežošanai

Saeima ceturtdien, 26.februārī, pirmajā lasījumā atbalstīja un par steidzamām atzina likuma “Par piesārņojumu” izmaiņas, kas pašvaldībām dos plašākas pilnvaras izklaides trokšņa ierobežošanai un iespējas šādos gadījumos izdot saistošos noteikumus.

“Cilvēkiem ir tiesības uz mieru un kvalitatīvu dzīves vidi savās mājās, tāpēc pašvaldībām jābūt reāliem un efektīviem instrumentiem, lai savā teritorijā ierobežotu pārmērīgu izklaides radīto troksni. Ar šiem grozījumiem dodam vietvarām pilnvaras noteikt kārtību, izsniegt atļaujas un kontrolēt prasību ievērošanu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības interesēm un iedzīvotāju tiesībām uz mieru,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

Izmaiņas paredz, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā vai izklaides vietās.

Pašvaldība varēs izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā tiks radīts troksnis. Vietvara varēs arī noteikt prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana.

Tāpat noteikumos pašvaldība varēs arī noteikt prasības attiecībā uz skaņas izolāciju, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana. Pašvaldība varēs noteikt arī institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi.

Patlaban likums noteic, ka pašvaldībām un transporta infrastruktūras pārvaldītājiem jāvērtē un jāsamazina vides troksnis, izstrādājot trokšņa kartes un rīcības plānus, kā arī jāinformē sabiedrība un jāievēro valdības noteiktās prasības.

Saeimas Preses dienests

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” izveidei

Lai veicinātu profesionālās mūzikas pieejamību, mūzikas nozares attīstību un starptautiska mēroga kultūras pasākumu norisi, Rīgā taps jauna akustiskā koncertzāle. To paredz deputātu rosinātais Nacionālās koncertzāles “Rīgas filharmonija” likuma projekts, ko Saeima ceturtdien, 26.februārī, atbalstīja pirmajā lasījumā. Koncertzāli iecerēts izveidot, pārbūvējot un paplašinot Rīgas Kongresu namu.

Par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgā Izglītības, kultūras un zinātnes komisija uzsver, ka nacionālā koncertzāle “Rīgas filharmonija” ir visas Latvijas kultūras attīstībai nozīmīgs objekts. Ar likumprojektu koncertzālei paredzēts noteikt nacionālo interešu objekta statusu. Likums nepieciešams, lai noteiktu sevišķu tiesisko regulējumu tās izveidei. Tas attieksies uz būvniecību un finansēšanu, kā arī regulēs koncertzāles izmantošanas un īpašumtiesību jautājumus.

Iecerēts, ka koncertzāli būvēs Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju. Likumprojekts noteic, ka līdz šā gada 31.decembrim pašvaldība nodrošinās būvprojekta izstrādi atbilstoši metu konkursā izraudzītajai idejai. Līdz gada beigām pašvaldība ministrijai iesniegs arī projekta kontroltāmi saskaņošanai. Kā atbildīgo komisiju informēja Rīgas pašvaldība – projektēšanas līgumus jau ir noslēgts.

Būvprojekta izstrādi finansēs Kultūras ministrija no valsts budžeta līdzekļiem. Savukārt būvdarbus līdz nodošanai ekspluatācijā finansēs Rīgas pašvaldība. Ministru kabinets noteiks kārtību, kādā valsts atmaksās pašvaldībai tās veiktos finanšu ieguldījumus. Koncertzāle ekspluatācijā būs jānodod ne vēlāk kā četru gadu laikā no finansējuma saņemšanas.

Atbilstoši metu konkursā uzvarējušo arhitektu aprēķiniem, kas balstīti uz 2023.gada cenām, koncertzāles projekta īstenošanas izmaksas varētu sasniegt aptuveni 61,3 miljonus eiro, norādīts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka būvniecības kvalitāti pārraudzīs koncertzāles būvniecības padome. Tajā darbosies pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pašvaldības un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra. Padomē būs arī mūzikas nozari pārstāvošas sabiedriskās organizācijas pārstāvis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis un četras kultūras ministra uzaicinātas personas ar pieredzi mūzikas, finanšu, kultūras mantojuma aizsardzības vai tiesību jomā.

Iecerēts, ka pabeigto koncertzāli Rīgas pašvaldība nodos ilgtermiņa lietošanā Kultūras ministrijai. Ministrija nodrošinās tās darbību, uzturēšanu un apsaimniekošanu, kā arī noteiks izmantošanas kārtību.

Lai likumprojekts stātos spēkā, tas Saeimai jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Konkurences padome varēs sodīt ne tikai uzņēmumus, bet arī lēmumu pieņēmējus

Ceturtdien, 26.februārī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Konkurences likumā, paredzot, ka turpmāk par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos pie atbildības varēs saukt ne tikai uzņēmumus, bet arī to amatpersonas, kuras lēmušas iesaistīties nelegālajās darbībās.

Likumprojekts paredz noteikt, ka par aizliegtu vienošanos publiskos iepirkumos pie atbildības var tikt sauktas arī uzņēmumu amatpersonas, nevis tikai juridiskas personas, kā tas bijis līdz šim. Konkurences padome varēs piemērot tiesību ierobežojumu ieņemt vadošus amatus uzņēmumos uz laiku no viena līdz trim gadiem, ja amatpersona bijusi tieši iesaistīta pārkāpumā vai zinājusi par to un nav rīkojusies, lai to novērstu.

Vienlaikus grozījumi paredz mehānismu, kas veicinās konkurences pārkāpumu atklāšanu - amatpersonas varēs izvairīties no sankcijām, ja tās sadarbojas ar Konkurences padomi un sniedz būtisku informāciju par pārkāpumu.

Tāpat likumprojekts precizē Konkurences padomes pilnvaras un nosaka kārtību padomes priekšsēdētāja un locekļu pienākumu izpildītāju iecelšanai, lai nodrošinātu iestādes darbības nepārtrauktību.

Grozījumu mērķis ir stiprināt konkurences tiesību ievērošanu, aizsargāt publiskos finanšu līdzekļus un veicināt atbildīgu uzņēmumu pārvaldību.

Jau ziņots, ka iepriekš Saeima konceptuāli atbalstīja arī grozījumus Krimināllikumā kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu, tādēļ turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā būs jāsamēro abi regulējumi, nosakot robežu starp administratīvo un kriminālatbildību.

Lai grozījumi stātos spēkā, jāsaņem Saeimas atbalsts vēl divos lasījumos.

Saeimas Preses dienests

Palielinās mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem un ģimenēm ar bērniem

Saeima ceturtdien, 19. februārī, konceptuāli atbalstīja likuma izmaiņas, lai šajā aukstajā ziemā palielinātu mājokļa pabalstus iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, kā arī ģimenēm ar bērniem. Šīs izmaiņas nepieciešamas, lai palīdzētu iedzīvotājiem samaksāt augstos mājokļa rēķinus un nepieļautu parādu veidošanos, jo patlaban mājokļa pabalsts daudziem iedzīvotājiem vairs nav pietiekams.

Segt lielos apkures rēķinus visvairāk palīdzēs pensionāriem, personām ar invaliditāti, ģimenēm ar bērniem un citām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem. Daļai cilvēku mājokļa pabalsts segs lielāko daļu no komunālajiem maksājumiem, bet atsevišķos gadījumos – pat visus mājokļa izdevumus, ja ienākumi ir ļoti zemi, norāda par likumprojekta virzību Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Izmaiņas paredz no šī gada 1.janvāra līdz 30.aprīlim palielināt koeficientu, pēc kuriem aprēķina mājokļa pabalstu.

Piemēram, ja pensionāra ienākumi ir 500 eiro, bet viņa izdevumi par mājokli – 300 eiro mēnesī, esošā pabalsta apmērs būtu 192 eiro, bet pēc izmaiņu pieņemšanas viņš varēs pretendēt uz mājokļa pabalstu 267 eiro mēnesī. Turklāt šīs izmaiņas nodrošinās, ka arī daļa to mājsaimniecību, kuras līdz šim pie esošajiem koeficientiem mājokļa pabalstam nekvalificējās, varēs pretendēt uz atbalsta saņemšanu.

Mājsaimniecībām, kuras jau saņem mājokļa pabalstu, tā pārrēķins tiks veikts automātiski, savukārt pārējām mājsaimniecībām jārīkojas pašām – tām jāvēršas savas pašvaldības sociālajā dienestā, kas vērtēs mājsaimniecības materiālo situāciju un mājokļa pabalsta piešķiršanu.

Saeima Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma izmaiņām noteica steidzamību. Lai šīs izmaiņas stātos spēkā, tās vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Saeima atbalsta kriminālatbildību par karteļu veidošanu iepirkumos

Ceturtdien, 19.februārī, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas deputātu sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu.

Patlaban par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo sodu var piemērot tikai juridiskām personām, tādēļ deputāti ir sagatavojuši grozījumus, kas ļauj sodīt cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad iepirkuma līgumcena ir vismaz 100 000 eiro.

Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja - aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.

Grozījumi papildinās jau esošo regulējumu, paredzot, ka par aizliegtu vienošanos iepirkumos varēs sodīt ne tikai uzņēmumus un citas juridiskas personas, bet arī cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos.

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas nosaka kritērijus liela apmēra konstatēšanai aizliegtas vienošanās gadījumos. Proti, paredzēts, ka kriminālatbildība iestājas, ja iepirkuma līgumcena nav mazāka par 100 000 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Jau iepriekš ziņots, ka šonedēļ Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja administratīvās atbildības noteikšanu personām par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos, tādēļ turpmākajā likumprojekta izskatīšanas gaitā būs jāsamēro abi regulējumi, nosakot robežu starp administratīvo un kriminālatbildību.

Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Saeimas Preses dienests

Plāno pilnībā automatizēt daļu no parādu piedziņas lietām tiesās

Ceturtdien, 19.februārī, Saeimas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti - bez tiesneša iesaistes.

Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc noteikta algoritma, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.

Vienlaikus paredzēts pagarināt termiņu iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā paredzēts iestrādāt mehānismu gadījumiem, ja automatizētā sistēma pieņēmusi kļūdainu lēmumu – šādā situācijā tiesnesis to varēs labot gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

Likumprojekta izstrādātāji – Tieslietu ministrija – norāda, ka automatizācija attieksies tikai uz tām lietām, kurās strīds pēc būtības nepastāv. Tādējādi automatizācija ievērojami mazinās tiesu noslodzi un ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt sarežģītāku civillietu izskatīšanai.

Civilprocesa likums paredz, ka saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir pieļaujama tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja parāds ir pierādāms ar dokumentiem - līgumu vai rēķinu. Šo procedūru nevar piemērot, ja parāda summa pārsniedz 15 000 eiro, solidārās maksājumu saistībās un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl divos lasījumos.

Veicinās Satversmes tiesas pieejamību sociāli mazāk aizsargātām personām

Ceturtdien, 19.februārī, Saeimas pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas paredz paplašināt juridiskās palīdzības pieejamību Satversmes tiesas procesā un stiprināt prasības tās sniedzējiem.

Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka valsts nodrošināto juridisko palīdzību Satversmes tiesas procesā turpmāk varēs saņemt jau konstitucionālās sūdzības sagatavošanas stadijā, nevis tikai pēc Satversmes tiesas atteikuma ierosināt lietu, kā tas ir pašlaik. Tādējādi sociāli mazāk aizsargātām personām Satversmes tiesa kļūs pieejamāka, jo būs iespēja saņemt profesionālu atbalstu jau sākotnējā posmā, kad tiek izvērtēta sūdzības atbilstība likuma prasībām.

Vienlaikus likumprojekts precizē prasības juridiskās palīdzības sniedzējiem. Proti, likumā norādītie kritēriji papildināti ar nevainojamas reputācijas prasību, kā arī paplašinātas Tiesu administrācijas iespējas pārbaudīt palīdzības sniedzēja kvalifikāciju.

Juridiskajā komisijā uzsvērts, ka piedāvātais regulējums veicinās efektīvāku piekļuvi Satversmes tiesai, īpaši sociāli mazāk aizsargātām personām, vienlaikus nodrošinot kvalitatīvu un atbildīgu juridiskās palīdzības sniegšanu.

Saeimas Preses dienests

Jaunieša vecuma slieksni palielina līdz 30 gadiem

Par jauniešiem likuma izpratnē turpmāk plānots uzskatīt personas vecumā līdz 30 gadiem, paredz ceturtdien, 19.februārī, Saeimā pieņemtie grozījumi Jaunatnes likumā. Līdz šim likumā bija noteikts, ka jaunietis ir persona vecumā no 13 līdz 25 gadiem.

“Šie grozījumi stiprina jaunatnes politikas sistēmu, ne tikai nosakot iesaistīto institūciju atbildības un funkcijas darbā ar jaunatni, bet arī pašu jauniešu līdzdalības mehānismus, lai veicinātu jauniešu kompetenču attīstību, iniciatīvu un pilsonisko līdzdalību. Tie ir svarīgs solis demokrātiskas sabiedrības attīstībā, jo sekmē jauniešu aktīvu iesaisti sabiedriskajos procesos un nodrošina, ka viņu balss un vajadzības tiek ņemtas vērā lēmumu pieņemšanā,” uzsver Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Vecuma sliekšņa paaugstināšana ļaus plašākam jauniešu lokam saņemt valsts un pašvaldību atbalstu, piedalīties jaunatnes programmās un līdzdalības procesos, kā arī labāk pielāgot jaunatnes politiku mūsdienu sociālajai un ekonomiskajai realitātei, kurā izglītības iegūšana, ienākšana darba tirgū un patstāvīgas dzīves uzsākšana nereti notiek vēlāk nekā iepriekš.

Grozījumi arī precizē Izglītības un zinātnes ministrijas un pašvaldību kompetenci jaunatnes politikas jomā, kā arī nostiprina Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras funkcijas jaunatnes politikas īstenošanā.

Likumā stiprināts arī nacionālais jaunatnes dialogs – konsultatīvs process, kura mērķis ir veicināt jauniešu līdzdalību un noskaidrot jauniešu viedokli par tādiem lēmumiem, tiesību aktiem un nacionāla līmeņa plānošanas dokumentiem, kuri var ietekmēt jauniešus un jaunatnes politiku valsts līmenī.

Saeimas Preses dienests

Saeima: tālmācības jaunās normas stāsies spēkā vēlāk – pāreja sāksies 2027.gadā

Saeima ceturtdien, 19.februārī, otrreiz caurlūkojot grozījumus Izglītības likumā, lēma precizēt tālmācības regulējuma spēkā stāšanās kartību, paredzot pakāpenisku pāreju vēlākā termiņā. Šāds risinājums izvēlēts, lai izglītības iestādēm, pašvaldībām un ģimenēm nodrošinātu pietiekamu laiku kvalitatīvi sagatavoties izmaiņām.

Kā paredz Saeimā pieņemtie grozījumi, mācībām skolās pamatā ir jānotiek klātienē, vienlaikus saglabājot iespēju atsevišķos gadījumos bērniem izglītoties tālmācībā. Otrreiz caurlūkojot izmaiņas, deputāti lēma, ka jaunās normas par tālmācību attiecībā uz 1. un 4.klasi stāsies spēkā no 2027.gada 1.septembra. No 2028.gada 1.septembra jaunais regulējums būs attiecināms arī uz 2. un 5.klasi, savukārt no 2029.gada 1.septembra - uz 3. un 6.klasi.

Iepriekš bija paredzēts, ka normas pakāpeniski stāsies spēkā jau no nākamā mācību gada, proti, šī gada 1.septembra. Likuma normas otrreiz caurskatīt bija aicinājis Valsts prezidents, lai iesaistītajām pusēm dotu papildu laiku pienācīgi sagatavoties jaunā regulējuma ieviešanai.

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas rosināto izmaiņu mērķis ir precizēt izglītības formas un stiprināt iegūtās izglītības kvalitāti. Ar grozījumiem neklātiene aizstāta ar nepilna laika klātieni, vienlaikus ieviešot kombinētās mācības. Tās ļaus organizēt mācību procesu, elastīgi kombinējot dažādus mācību līdzekļus un metodes, tostarp attālinātos elementus vai mācības tiešsaistē. Šāds regulējums paplašina iespējas kvalitatīvai mācību nodrošināšanai klātienē. Kombinēto mācību organizēšanas un īstenošanas kārtību noteiks Ministru kabinets.

Likumā precizēta arī iekļaujoša izglītība, lai veicinātu ikviena izglītojamā līdzdalības iespējas, kā arī izglītība vecāku vadībā, kuras kārtību un nosacījumus noteiks Ministru kabinets.

Vienlaikus noteikts stingrāks un skaidrāks regulējums tālmācības formai. Mācības tālmācībā vai ģimenē 1.-6.klasē būs atļautas tikai uz vienu gadu tiem skolēniem, kuri būs saņēmuši pašvaldības izvērtējumu. Tajā būs jākonstatē īpaši apstākļi, kādēļ mācības šādā formā atbilst bērna labākajām interesēm. Tie var būt sociāli, veselības, izglītības pieejamības vai citi būtiski apstākļi, par ko atzinums būs jāsniedz pašvaldībai.

Pašvaldības varēs arī pagarināt termiņu, uz kādu izsniegts izvērtējums. Kritērijus un kārtību pašvaldību izvērtējumam noteiks Ministru kabinets.

Tāpat tālmācībā varēs mācīties bērni, kuri pastāvīgi dzīvo ārzemēs, kā arī tie skolēni, kuri jau sasnieguši 18 gadu vecumu, bet līdz tam nav ieguvuši pamatizglītību.

“Lai gan tālmācības formai ir vairākas priekšrocības, kas to padara pievilcīgu daudziem skolēniem un vecākiem, piemēram, elastība skolēniem mācīties viņiem piemērotā laikā un vietā, tomēr nereti cieš iegūtās izglītības kvalitāte, un to pierāda arī centralizēto eksāmenu rezultāti,” izmaiņu nepieciešamību pamato Izglītības komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.

Klātienes mācības ir ļoti būtiskas, jo dod lielāku iespēju saņemt tiešu atbalstu no skolotāja. Turklāt tālmācībā bērniem ir grūtāk pilnvērtīgi attīstīt sociālās prasmes – mijiedarbību ar vienaudžiem, kā arī skolotājiem un citiem skolas darbiniekiem, kas palīdz veidot komunicēšanas, sadarbības un empātijas prasmes. Tāpat skolā bērni atrodas strukturētā vidē, kurā ir nodrošināta dienas kārtība, kas palīdz attīstīt disciplīnu un laika pārvaldības prasmes. Tāpat ir garantētas arī fiziskās aktivitātes – sporta stundas –, kas veicina fizisko attīstību un veselību, uzsver likumprojekta autori.

Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošie dati par 2024.gadu liecina, ka pamatizglītības pakāpē tālmācībā mācījās 3,5 tūkstoši skolēnu, no tiem 1.-6.klasē – 1,1 tūkstotis. Savukārt kopumā visās izglītības pakāpēs tālmācībā 2024.gadā mācījās 12,8 tūkstoši skolēnu.

Kritērijus un kārtību, kādos skolas varēs īstenot mācības tālmācībā, noteiks Ministru kabinets, ietverot arī prasības tehniskajai videi un mācību materiālu sagatavošanai, kā arī skolēnu regulārai ikdienas darbībai un atbalstam izglītojamajiem, paredzot tiešā kontakta īpatsvaru un kvalitātes prasības. Tās ietvers arī kritērijus pedagogu darbībai un atgriezeniskās saites nodrošināšanai skolēniem un viņu vecākiem.

Likums Ministru kabinetam deleģē noteikt prasības, kā attālināti īstenojamas izglītības programmas latviešu valodas, Latvijas vēstures un kultūras, Latvijas dabas un ģeogrāfijas apguvei tiem skolēniem, kuri dzīvo ārzemēs.

Saeimas Preses dienests

Cilvēktiesību komisija: pašvaldībām jādod plašākas pilnvaras izklaides trokšņa ierobežošanai

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 18.februārī, konceptuāli atbalstīja rosinātās likuma izmaiņas, kas pašvaldībām dos plašākas pilnvaras izklaides trokšņa ierobežošanai un iespējas šādos gadījumos izdot saistošos noteikumus.

“Cilvēkiem ir tiesības uz mieru un kvalitatīvu dzīves vidi savās mājās, tāpēc pašvaldībām jābūt reāliem un efektīviem instrumentiem, lai savā teritorijā ierobežotu pārmērīgu izklaides radīto troksni. Ar šiem grozījumiem dodam vietvarām pilnvaras noteikt kārtību, izsniegt atļaujas un kontrolēt prasību ievērošanu, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp uzņēmējdarbības interesēm un iedzīvotāju tiesībām uz mieru,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.

Izmaiņas paredz, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas dažādu pasākumu laikā vai izklaides vietās.

Pašvaldība varēs izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā tiks radīts troksnis. Vietvara varēs arī noteikt prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana.

Tāpat noteikumos pašvaldība varēs arī noteikt prasības attiecībā uz skaņas izolāciju, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana. Pašvaldība varēs noteikt arī institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt šo saistošo noteikumu izpildi.

Patlaban likums noteic, ka pašvaldībām un transporta infrastruktūras pārvaldītājiem jāvērtē un jāsamazina vides troksnis, izstrādājot trokšņa kartes un rīcības plānus, kā arī jāinformē sabiedrība un jāievēro valdības noteiktās prasības.

Rīgas pašvaldības policijas pārstāvis šodien deputātiem sacīja, ka pērn bijuši 8900 izsaukumi par trokšņošanu, un tas rada lielu administratīvo slogu.

Komisijas lūgs Saeimu grozījumus likumā “Par piesārņojumu” skatīt nākamās nedēļas sēdē.

Saeimas Preses dienests