Pieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 21.novembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus akcīzes nodokļa likumā. Likumprojekts saistīts ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
Grozījumi paredz no nākamā gada pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli vairākām preču grupām, tostarp alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. Savukārt pēc diviem gadiem paredzēts atteikties no samazinātās likmes naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
No nākamā gada 15.marta plānots akcīzes nodokļa pieaugums stiprajam alkoholam, savukārt no 2028.gada 1.marta akcīze pieaugs visiem alkoholiskajiem dzērieniem, un gala cena stiprajam alkoholam palielināsies par 0,51 eiro, vīnam no 0,15 līdz 0,30 eiro, bet alum – par 0,03 eiro par pudeli.
Nākamgad un no 2027.gada paredzēta straujāka likmju celšana visiem tabakas izstrādājumiem – par pieciem procentiem vairāk, nekā bija plānots iepriekš. Salīdzinājumā ar šī gada cenām vienas cigarešu paciņas cena no 2028.gada pieaugs par 2,20 eiro, sasniedzot 7,50 eiro, savukārt karsējamai tabakai pieaugums plānots 0,35 eiro apmērā par paciņu, bet divu mililitru e-šķidruma iepakojuma cena pieaugs par 0,15 eiro.
No 2028.gada nodokļa pieaugums paredzēts arī saldinātajiem dzērieniem, kā arī enerģijas dzērieniem tiks noteikta atsevišķa akcīzes nodokļa likme.
Tāpat paredzēts, ka no 2028.gada ar akcīzes nodokli apliks bezalkoholiskos gāzētos dzērienus, ko pagatavo uz vietas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos. Līdz šim gan negāzētajiem, gan gāzētajiem dzērieniem, kas tirdzniecības vietā gatavoti tūlītējai patērēšanai, akcīzes nodokli nepiemēroja.
Akcīzes nodokļa izmaiņas skars arī naftas produktus, un no 2028.gada plānots atcelt samazināto nodokļa likmi naftas produktiem, ko izmanto brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās. Lai veicinātu atjaunīgas un videi draudzīgākas enerģijas izmantošanu iekārtās un tehnikā, tostarp elektroenerģiju, turpmāk līdzšinējā atvieglojuma vietā plānots piemērot vispārējo akcīzes nodokļa likmi. Līdzšinējo akcīzes nodokļa atvieglojumu degvielai uzņēmēji varēs izmantot līdz 2027.gada beigām.
Par akcīzes nodokļa likuma grozījumiem otrajā – galīgajā lasījumā plānots lemt Saeimas sēdē 3.decembrī.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeima ģenerālprokurora amatā ieceļ Armīnu Meisteru
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeima ceturtdien, 20.novembrī, ģenerālprokurora amatā iecēla Armīnu Meisteru.
Iepriekš Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt izskatīšanai parlamentā lēmuma projektu par Armīna Meistera iecelšanu ģenerālprokurora amatā. Deputāti sēdē uzklausīja A.Meistera redzējumu par prokuratūras turpmāko darbību un attīstību, stratēģiskiem mērķiem, Prokuratūras starptautisko integrāciju un sadarbību.
A.Meisters pašlaik pilda virsprokurora amata pienākumus Rīgas tiesas apgabala prokuratūrā. Kopš 2000.gada viņš darbojies dažādās prokuratūras struktūrvienībās, tai skaitā bijis virsprokurors Rīgas pilsētas Centra rajona prokuratūrā un Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrā.
Prokuratūras likums paredz, ka ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeima apstiprina deputātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par centralizētās siltumapgādes sadārdzinājumu Rīgā
Ceturtdien, 20.novembrī, Saeima apstiprināja deputātus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijas par centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemesliem Rīgā.
Komisijā darbosies pa vienam deputātam no katras Saeimas frakcijas – Edmunds Cepurītis, Jurģis Klotiņš, Kristaps Krištopans, Andris Kulbergs, Valdis Maslovskis, Uģis Rotbergs un Amils Saļimovs.
Parlamentārās izmeklēšanas komisiju pēc 37 deputātu ierosinājuma Saeima lēma izveidot 6.novembrī, lai noskaidrotu Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes sadārdzinājuma iemeslus un enerģētiskās drošības riskus nākotnē.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tai noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus, vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Avots: Saeimas Preses dienests
Daiga Mieriņa Eiropas Parlamenta demokrātijas forumā: politiķu aizsardzība nav privilēģija – tā ir demokrātijas pamats
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Politiķu aizsardzība nav privilēģija – tā ir demokrātijas pamats. Uzbrukums politiķim ir uzbrukums demokrātijai. Tāpēc valstij ir pienākums nodrošināt deputātu aizsardzību, lai ikviens, neatkarīgi no dzimuma, varētu brīvi un droši pildīt savu mandātu. To uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa trešdien, 19.novembrī, Briselē Eiropas Parlamenta demokrātijas forumā, uzrunājot savus kolēģus par politiskās polarizācijas radītajiem izaicinājumiem un vardarbību pret politiķiem. Eiropas Parlaments rīko pirmo Eiropas Savienības Parlamentārās demokrātijas forumu, kurā dalībvalstu pārstāvji diskutē, kā stiprināt demokrātiju.
Saeimas priekšsēdētāja sacīja, ka vardarbība pret politiķiem diemžēl ir kļuvusi par daļu no mūsdienu politiskās kultūras un tā izpaužas ne tikai kā verbāli uzbrukumi klātienē un tiešsaistē, bet arī fiziski. Gluži kā ikvienam pilsonim, arī politiķim ir jājūtas maksimāli droši, lai varētu paust savu viedokli un realizēt savu vēlētāju idejas un politiskās programmas. Klikšķu kultūra interneta medijos un soctīklos aicina pēc skaļiem paziņojumiem un sensācijām. Mēs neviļus zaudējam politisko centru, jo interesantākas ir radikālākas idejas, akcentēja D.Mieriņa.
D.Mieriņa sacīja, ka politiķa galvenais uzdevums ir aizstāvēt savu vēlētāju intereses, tāpēc naida runai un vardarbībai nav vietas civilizētā sabiedrībā. Likumdošanā skaidri jābūt uzrakstītam – pret vardarbību ir jāpasargā ikviens indivīds, un droši ir jājūtas ikvienam, uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja. Viņa arī akcentēja, ka uzvedības kodeksi un kārtības ruļļi paši par sevi nepasargās, ja politiķi uzvedīsies nepieklājīgi un rupji viens pret otru.
Pret nokaitētiem prātiem un asām emocijām vislabāk palīdz mierīga saruna, tāpēc aicinu runāt ar saviem kolēģiem un vēlētājiem biežāk. Mēs droši vien nekad nevarēsim izskaust ekstremālas parādības, bet mēs noteikti varam radīt cieņpilnu atmosfēru, teica Saeimas priekšsēdētāja saviem kolēģiem spīkeriem, kuri vada parlamenta sēdes. D.Mieriņa akcentēja, ka nav iedomājama politiskā cīņa bez uzskatu sadursmes, bet tai jānotiek pēc godīgas spēles principiem – bez šantāžām, iebiedēšanām un pazemojumiem.
Forumu atklāja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola (Roberta Metsola) un Eiropas parlamenta prezidējošās valsts – Dānijas – parlamenta spīkers Sērens Gāde (Søren Gade), kuri uzsvēra parlamentu lomu demokrātijas aizsargāšanā. Forumā parlamentārieši sprieda par pilsonisko līdzdalību demokrātijas stiprināšanā un noturības veidošanu, kā arī to, kā pārvarēt politisko polarizāciju.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Kopā ar Saeimas priekšsēdētāju forumā piedalās arī Ārlietu komisijas priekšsēdētājas biedre, NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgā pārstāve Irma Kalniņa, kā arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Igors Rajevs.
Saeimas priekšsēdētāja vizītē Briselē tikās arī ar Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju R.Metsolu (Roberta Metsola) un ar Portugāles parlamenta priekšsēdētāju Žuzē Pedru Agiaru-Branku (José Pedro Aguiar-Branco). D.Mieriņa kolēģiem uzsvēra nacionālo parlamentu lomas, Eiropas Savienības un NATO ārējās robežas stiprināšanu, kā arī atbalstu Ukrainai.
Avots: Saeimas Preses dienests
Dzīvokļu īpašnieku kopība varēs saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai
Dzīvokļu īpašnieku kopībām pašām būs tiesības no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai. To noteic Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā.
Darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to kopība varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai.
Savukārt, lai kredītiestādes dzīvokļu īpašnieku kopību varētu identificēt kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām, gan tādām kopībām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic.
Ar grozījumiem noteikts, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis būs tāds mājas pārvaldnieks, kurš reģistrēts Būvniecības valsts kontroles biroja vestajā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Tādējādi trešajām personām būs nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par dzīvokļu īpašnieku kopību – tās nosaukumu, identifikatoru un pārstāvi.
Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopības iesaistās dažādos tiesiskos darījumos, piemēram, par komunālo pakalpojumu piegādi, kopība uzskatāma par darījuma pusi, kam ir pienākums noskaidrot un atklāt savu patieso labuma guvēju. Grozījumi noteic kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku biedrība Uzņēmumu reģistram šādas ziņas sniedz.
Tāpat grozījumi noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopības varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļu maksātāji, ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniegs divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība noteikta, lai atvieglotu grāmatvedības procedūras, jo šīm kopībām pārsvarā ir neliela apmēra ieņēmumi no saimnieciskās darbības, piemēram, iznomājot vietu uz ēkas sienas reklāmas laukumam. Šos līdzekļus varēs novirzīt dzīvojamās mājas attīstībai, norādījuši grozījumu autori.
Likuma izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 5.janvārī.
Avots: Saeimas Preses dienests
Pie administratīvās atbildības saukti seši Saeimas deputāti
Laikā no šī gada aprīļa beigām līdz septembrim pie administratīvās atbildības saukti seši 14.Saeimas deputāti. Par to ziņojumu Saeimai ceturtdien, 13.novembrī, sniedza Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija, pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas Informācijas centra sniegto informāciju.
Pēc centra ziņām no Sodu reģistra deputātam Artūram Butānam administratīvā atbildība piemērota par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 31 līdz 40 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas.
Savukārt par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu no 21 līdz 30 kilometriem stundā ar mopēdiem, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, pie administratīvās atbildības saukti deputāti Juris Jakovins un Kristaps Krištopans, savukārt Ilze Indriksone –, ja šāds pārkāpums izdarīts vietā, kura apzīmēta ar ceļa zīmēm “Apdzīvotas vietas sākums” vai “Dzīvojamā zona”.
K.Krištopanam administratīvā atbildība piemērota arī par transportlīdzekļa vadīšanu, ja vadītājam nav klāt vadītāja apliecības vai personu apliecinoša dokumenta.
Par nepatiesu ziņu norādīšanu valsts amatpersonas deklarācijā attiecībā uz valsts amatpersonas mantu, darījumiem, finanšu instrumentiem, parādsaistībām, aizdevumiem, skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem vai citiem ienākumiem, kas pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas, vai par valsts amatpersonas deklarācijas neiesniegšanu pēc tās valsts institūcijas brīdinājuma, kura ir tiesīga pieprasīt šādas deklarācijas iesniegšanu, pie administratīvās atbildības saukts deputāts Gundars Daudze.
Didzim Zemmeram administratīvā atbildība piemērota par braukšanu, ja luksoforā deg aizliedzošais signāls, vai par nepakļaušanos satiksmes regulētāja signālam, vai par braukšanu virzienā, kas ir aizliegts ar satiksmes regulētāja signālu.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeima noteic vienotu iesniegumu būvniecības un īpašuma reģistrācijai
Lai ieviestu vienotu reģistrācijas procesu gan būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, gan arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai, Saeima ceturtdien, 13.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamām atzītās izmaiņas Būvniecības likumā.
“Vienots būves reģistrācijas process cilvēkiem jūtami atvieglos līdzšinējās administratīvās procedūras, jo nevajadzēs staigāt pa vairākām iestādēm. Visu varēs izdarīt tikai ar vienu iesniegumu, turklāt tas būs ērtāk un arī lētāk,” iepriekš uzsvēra par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Ar grozījumiem noteikts vienots digitāls process, kurā Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ievadītie dati par būvi automātiski tiksnodoti tālākai reģistrācijai citās institūcijās. Tas nozīmē arī, ka turpmāk nebūs jāveic būves kadastrālā uzmērīšana, uzsvēruši grozījumu autori Ekonomikas ministrijā.
Līdz šim personai, kas ierosina būvniecību, bija jāiesniedz trīs atsevišķi pieteikumi trīs dažādās institūcijās: BIS par būves nodošanu ekspluatācijā, Valsts zemes dienestā datu reģistrācijai kadastrā un Zemesgrāmatā, lai nostiprinātu īpašumtiesības.
Vienotā reģistrācija attieksies uz ēku un inženierbūvju būvniecību, ko zemes īpašnieks veic uz savas zemes, tostarp atjaunošanu un restaurāciju. Grozījumu autori arī akcentē, ka izmaiņas būtiski mazinās birokrātisko slogu nekustamo īpašumu attīstībā, ļaus ātrāk uzsākt ēku un būvju ekspluatāciju, kā arī samazinās izmaksas.
Saeima šodien galīgajā lasījumam atbalstīja arī saistītos grozījumus Zemesgrāmatu likumā un grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”.
Jaunā kārtība stāsies spēkā no nākamā gada, un tā attieksies arī uz visām būvniecības iecerēm, kas BIS būs iesniegtas līdz šī gada beigām. Attiecībā uz jaunbūvēm normas tiks piemērotas no nākamā gada aprīļa.
Avots: Saeimas Preses dienests
Cilvēktiesību komisija iestājas par bērna tiesībām uz pilnvērtīgu miegu un saprātīgu mācību stundu sākuma laiku skolās
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti trešdien, 12.novembrī, aicināja Izglītības un zinātnes ministriju pilnveidot vadlīnijas par mācību stundu sākuma laiku skolās. Lai nodrošinātu bērniem pilnvērtīgu miegu un veselīgu dienas režīmu, tajās būtu vēlams norādīt vēlamo mācību sākuma laiku, akcentēja komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Deputāti pie šī jautājuma atgriezīsies septembrī. Tad redzēsim, kā skolas šos ieteikumus būs ieviesušas, sacīja L.Rasima. Komisijas priekšsēdētāja pateicās atbildīgajai ministrijai par izstrādātajām vadlīnijām un aicināja tās pilnveidot, kā arī darīt zināmas skolām.
Tiesībsardze Karina Palkova komisijas sēdē atzina, ka situācija gada laikā, kopš vecāki sūdzējušies par pārāk agru stundu sākumu, nav būtiski mainījusies. Tāpēc nav pārliecības, ka tikai ar rekomendācijām vien izdosies panākt pārmaiņas.
Savukārt Izglītības ministrija veikusi aptauju skolās, lai apzinātu esošo situāciju par mācību sākuma laikiem. Aptaujas mērķis bijaiegūt pārskatu par to, cik plaši Latvijā tiek piemērota prakse sākt mācības pirms pulksten 8.00 un cik skolu īsteno vēlāku mācību sākumu. Atbildīgās ministrijas pārstāvis informēja, ka aptaujātas 511 skolas, un lielākajā daļā skolu mācības sākas laika posmā no pulksten 8.00 līdz 9.00. Tomēr ir skolas, kurās mācības sākas 7.30, deputātiem sacīja Izglītības ministrijas pārstāvis. Tāpat lielākā daļa skolu aptaujā atzinušas, ka tās neplāno mainīt stundu sākuma laiku.
Miega eksperte deputātiem šodien uzsvēra, ka zinātniskie pierādījumi ir nepārprotami – vēlāks skolas sākums uzlabo bērnu labsajūtu un mācību rezultātus, it īpaši pusaudžiem. Eksperte atsaucās uz 28 pētījumiem, kuri apliecina, ka vēlāks mācību sākuma laiks ir saistīts ar labāku attīstību, miega kvalitāti un emocionālo līdzsvaru. Tas ir būtisks jautājums vairāku tūkstošu bērnu labbūtībai.
Cilvēktiesības komisija pērn aicināja atbildīgās ministrijas sadarboties un risināt mācību stundu laika sākumu skolās. Tiesībsargs savā atzinumā iepriekš bija norādījis, ka stundām skolās nav jāsākas agrāk par astoņiem no rīta.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeimā prezentē izpētes rezultātus un diskutē par valsts un sabiedrības gatavību krīzēm
“Mūsdienu sarežģītās krīzes prasa ne tikai efektīvus risinājumus valsts līmenī, bet arī sabiedrības kopējo gatavību un spēju rīkoties. Cik esam gatavi dažādu krīžu pārvarēšanai, ko vēl mums ir nepieciešams uzlabot, kādas mācības varam gūt no notikumiem Ukrainā un kā stiprināt Latvijas iedzīvotāju kopējo gatavību – šie ir svarīgi jautājumi mūsdienustrauji mainīgajā pasaulē,” to akcentēja Saeimas priekšsēdētājas biedre Zanda Kalniņa-Lukaševica otrdien, 11.novembrī, atklājot ekspertu diskusiju par gatavību krīzēm Latvijā valsts un sabiedrības līmenī un Ukrainas pieredzi.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeimas Analītiskais dienests šodien prezentēja izpēti – “Valsts materiālās rezerves kā civilās aizsardzības elements ārvalstīs: Somijas, Izraēlas un Jaunzēlandes prakse”, kas veikta pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ierosinājuma.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis sacīja, ka šī izpēte palīdzēs komisijas darbā. Ieklausoties citu valstu pieredzē, varam pieņemt tālejošus lēmumus valsts attīstībai krīzes apstākļos. Ir būtiski domāt par nākotni, veidot izpratni un gatavību izšķirošos brīžos, lai spētu palīdzēt sabiedrībai. Daudzās jomās – tostarp materiālo rezervju pārvaldībā – ir nepieciešamas likumu izmaiņas un kvalitatīvirisinājumi. Šis pētījums sniegs tam pamatu.
Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa uzsvēra, ka dzīvojam izaicinājumu pilnā laikā, tādēļ jābūt gataviem nodrošināt piekļuvi būtiskām precēm pat tad, ja tas ir apgrūtinoši. Materiālās rezerves kalpo kā drošības spilvens, un to uzturēšana izmaksās daudz mazāk nekā seku novēršana krīzes laikā. Ir valstis, kas savas rezerves publiski atklāj, un citas, kas to nedara. Pārtika, medikamenti, degviela un citas būtiskas preces – tās jāplāno ar dažādiem termiņiem un specifikām. Piemēram, Somijā pastāv plaša sadarbība starp valsti un privāto sektoru, bet Jaunzēlandē plānots izveidot speciālu pētniecības institūtu materiālo rezervju pārvaldībā, sacīja V.Vīksniņa. Viņa piebilda, ka ierasti risinājumi vairs nav pietiekami – nepieciešama daudzveidība un specifiski risinājumi dažādām nozarēm, kas integrēti kopējā civilās aizsardzības sistēmā. Turklāt valsts noturība krīzēs ir visas sabiedrības kopīgs uzdevums.
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
Saeimas Analītiskais dienests apzinājis, kā valsts materiālās rezerves tiek pārvaldītas Somijā, Izraēlā un Jaunzēlandē – valstīs, kurās sagatavotības kultūra ir cieši saistīta ar sabiedrības noturību. Papildu apskatā aplūkotajām valstīm, diskusijā eksperti sprieda arī par Ukrainas pieredzi.
Ekspertu paneļdiskusijā piedalījās Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle, bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa. Eksperti kopumā sprieda par Latvijas gatavību krīzēm, koordinācijas nozīmi, psiholoģisko noturību un materiālo rezervju kvalitāti, kā arī par mācībām, ko Latvija var gūt, lai efektīvāk pārvaldītu nākotnes krīzes.
Saeimas Analītiskais dienests līdz šim ir veicis 33 tematiskos apskatus un 22 plašākus pētījumus. Deputātiem šie pētījumi palīdz pieņemtlēmumus, balstoties uz faktiem un analīzi, uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
“Mūsdienu sarežģītās krīzes prasa ne tikai efektīvus risinājumus valsts līmenī, bet arī sabiedrības kopējo gatavību un spēju rīkoties. Cik esam gatavi dažādu krīžu pārvarēšanai, ko vēl mums ir nepieciešams uzlabot, kādas mācības varam gūt no notikumiem Ukrainā un kā stiprināt Latvijas iedzīvotāju kopējo gatavību – šie ir svarīgi jautājumi mūsdienustrauji mainīgajā pasaulē,” to akcentēja Saeimas priekšsēdētājas biedreZanda Kalniņa-Lukaševica otrdien, 11.novembrī, atklājot ekspertu diskusiju par gatavību krīzēm Latvijā valsts un sabiedrības līmenī un Ukrainas pieredzi.
Saeimas Analītiskais dienests šodien prezentēja izpēti – “Valsts materiālās rezerves kā civilās aizsardzības elements ārvalstīs: Somijas, Izraēlas un Jaunzēlandes prakse”, kas veikta pēc Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas ierosinājuma.
Aizsardzības komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis sacīja, ka šī izpēte palīdzēs komisijas darbā. Ieklausoties citu valstu pieredzē, varam pieņemt tālejošus lēmumus valsts attīstībai krīzes apstākļos. Ir būtiski domāt par nākotni, veidot izpratni un gatavību izšķirošos brīžos, lai spētu palīdzēt sabiedrībai. Daudzās jomās – tostarp materiālo rezervju pārvaldībā – ir nepieciešamas likumu izmaiņas un kvalitatīvirisinājumi. Šis pētījums sniegs tam pamatu.
Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa uzsvēra, ka dzīvojam izaicinājumu pilnā laikā, tādēļ jābūt gataviem nodrošinātpiekļuvi būtiskām precēm pat tad, ja tas ir apgrūtinoši. Materiālās rezerves kalpo kā drošības spilvens, un to uzturēšana izmaksās daudz mazāk nekā seku novēršana krīzes laikā. Ir valstis, kas savas rezerves publiski atklāj, un citas, kas to nedara. Pārtika, medikamenti, degviela un citas būtiskas preces – tās jāplāno ar dažādiem termiņiem un specifikām. Piemēram, Somijā pastāv plaša sadarbība starp valsti un privāto sektoru, bet Jaunzēlandē plānots izveidot speciālu pētniecības institūtu materiālo rezervju pārvaldībā, sacīja V.Vīksniņa. Viņa piebilda, ka ierasti risinājumi vairs nav pietiekami – nepieciešama daudzveidība un specifiski risinājumi dažādām nozarēm, kas integrēti kopējā civilās aizsardzības sistēmā. Turklāt valsts noturība krīzēs irvisas sabiedrības kopīgs uzdevums.
Saeimas Analītiskais dienests apzinājis, kā valsts materiālās rezerves tiek pārvaldītas Somijā, Izraēlā un Jaunzēlandē – valstīs, kurās sagatavotības kultūra ir cieši saistīta ar sabiedrības noturību. Papildu apskatā aplūkotajām valstīm, diskusijā eksperti sprieda arī par Ukrainas pieredzi.
Ekspertu paneļdiskusijā piedalījās Krīzes vadības centra vadītājs Arvis Zīle, bijušais Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava, Latvijas Universitātes profesors sociālajā psiholoģijā Ivars Austers un Saeimas Analītiskā dienesta pētniece Vivita Vīksniņa. Eksperti kopumā sprieda par Latvijas gatavību krīzēm, koordinācijas nozīmi, psiholoģisko noturību un materiālo rezervju kvalitāti, kā arī par mācībām, ko Latvija var gūt, lai efektīvāk pārvaldītu nākotnes krīzes.
Saeimas Analītiskais dienests līdz šim ir veicis 33 tematiskos apskatus un 22 plašākus pētījumus. Deputātiem šie pētījumi palīdz pieņemtlēmumus, balstoties uz faktiem un analīzi, uzsvēra Z.Kalniņa-Lukaševica.
Avots: Saeimas preses dienests
Plāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti un mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem.
Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka sociālie uzņēmumi, kas darbojas vismaz trīs gadus vai kurus dibinājusi sabiedriskā labuma organizācija ar pieredzi darbā ar personām ar invaliditāti, varēs sniegt darbiekārtošanas pakalpojumus personām ar invaliditāti bez papildu licencēšanas.
Darbiekārtošanas pakalpojumus šobrīd drīkst sniegt tikai tie uzņēmumi, kuriem ir Nodarbinātības valsts aģentūras izsniegtalicence. Tomēr sociālie uzņēmumi jau ir pakļauti Labklājības ministrijas uzraudzībai un ievēro līdzvērtīgas vai pat stingrākas prasības nekā komersanti. Līdz ar to dubultā uzraudzība rada lieku administratīvo slogu gan sociālajiem uzņēmumiem, gan arī valsts pārvaldei, pauž likumprojekta autori no Labklājības ministrijas.
Ar likumprojektu paredzēta arī iespēja sociālajiem uzņēmumiem daļēji sadalīt peļņu. Komisija sēdē norādīja, ka turpmākajos likumprojekta lasījumos šī iecere tiks rūpīgi izvērtēta, analizējot arī iespējamos riskus.
Ar grozījumiem plānots mainīt arī informatīvo ziņojumu sagatavošanas biežumu – Labklājības ministrija ziņojumu par sociālo uzņēmumu darbību un attīstību sagatavos reizi trijos gados, nevis divos, kā tas noteikts pašlaik.
Lai grozījumi stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāatbalsta Saeimā.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeima konceptuāli atbalsta 2026.gada valsts budžeta projektu
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Nākamgad konsolidētā valsts budžeta ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi 17,9 miljardu eiro apmērā. Tas paredzēts ceturtdien, 6.novembrī, Saeimas sēdē konceptuāli atbalstītajā likuma projektā “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028.gadam”. Budžeta projektā iekļauti vēl 47 ar budžetu saistīti likumprojekti.
Salīdzinot ar 2025.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts ieņēmumi paredzēti par 944,6 miljoniem eiro lielāki, savukārt izdevumi – par 804,3 miljoniem eiro lielāki nekā šī gada budžeta likumā. Budžeta deficīts nākamgad plānots 3,3 procentu apmērā no iekšzemes kopprodukta, un tā pieaugumu salīdzinājumā ar prognozēto deficītu 2,9 procentu apmērā šogad galvenokārt nosaka būtisks finansējuma pieaugums valsts aizsardzības un drošības stiprināšanai, ilgtermiņa atbalstam Ukrainai un investīcijām sabiedrības drošības stiprināšanā.
“Šogad mēs sākām pakāpenisku pāreju uz mērķu orientētu budžetu. Lielāks finansējums mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanai ir šī procesa konkrēts piemērs. Skaidri definēts mērķis, kuru atbalsta Latvijas pilsoņu absolūts vairākums, un tam mērķtiecīgi paredzētas investīcijas. Otrs piemērs ir pašvaldību skolu finansēšanas kārtības izmaiņas jeb “Programma skolā” finansējums ar mērķi panākt, lai katram bērnam visā Latvijā būtu pieejama augstvērtīga izglītība,” uzsver par budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.
Foto: Ieva Ābele, Saeima
Nākamgad par galvenajām valsts prioritātēm noteikta valsts drošība, atbalsts ģimenēm ar bērniem un kvalitatīva izglītība, tām kopumā paredzot papildu finansējumu 693,5 miljonu eiro apmērā. Lai to nodrošinātu, pārskatīti ministriju bāzes izdevumi, rodot ietaupījumu 233 miljonu eiro apmērā. Nākamajos trīs gados izdevumus plānots samazināt vēl par 814 miljoniem eiro, norādīts likuma projekta anotācijā.
Valsts drošības stiprināšanai, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nākamgad papildus plānots novirzīt 448,3 miljonus eiro, un šis finansējums ietver ne tikai militāro spēju stiprināšanu, bet arī ieguldījumus valsts iekšējā drošībā un kiberdrošībā. Līdzekļus plānots novirzīt ekipējuma un tehnikas iegādei, karavīru un zemessargu apmācībai un spēju paaugstināšanai atbilstoši mūsdienu drošības prasībām, pretmobilitātes un robežas aizsardzības sistēmu izbūvei. Tāpat papildu ieguldījumi paredzēti mūsu aizsardzības industrijas attīstībai, kā arī pierobežas novadu pašvaldību atbalstam.
Papildu finansējums 94,8 miljonu eiro apmērā 2026.gadā paredzēts, lai stiprinātu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kā arī pilnveidotu materiālo atbalstu ārpusģimenes aprūpē esošiem bērniem. Līdz 600 eiro no līdzšinējiem 421,17 eiro nākamgad paredzēts palielināt bērna piedzimšanas pabalstu, un bērna kopšanas pabalsts no līdzšinējā 171 eiro mēnesī pieaugs līdz 298 eiro. Palielināt plānots arī atbalstu aizbildņiem un adoptētājiem, tostarp atlīdzību aizbildņiem – no līdzšinējiem 54,07 eiro mēnesī līdz 298 eiro mēnesī, kā arī vienreizējo atlīdzību par bērna adopciju – no līdzšinējiem 1422,87 eiro līdz 2433 eiro. No valsts budžeta sociāli apdrošināt paredzēts bērnu aizbildņus, kuri nestrādā.
Lai nodrošinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību visiem bērniem Latvijā neatkarīgi no dzīvesvietas vai skolas lieluma, papildu finansējums paredzēts arī izglītības jomai. Papildu līdzekļi 45 miljonu eiro apmērā plānoti jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanai, tostarp arī pedagogu atbalsta personālam.
Papildu finansējums – 105,4 miljoni eiro – nākamgad plānots vēl arī citiem pasākumiem, tostarp paliatīvās aprūpes pakalpojumu paplašināšanai, dodot iespēju smagi slimiem pacientiem šo pakalpojumu saņemt mājās, un rehabilitācijas pakalpojuma pilnveidošanai vardarbībā cietušajiem un ilgstošas aprūpes nodrošināšanai. Paplašināt plānots arī valsts apmaksātos ambulatoros un stacionāros pakalpojumus mātes un bērna veselības aprūpē, kā arī nodrošināt bezmaksas farmaceita pakalpojumu aptiekās pirmās grupas invalīdiem un iegādājoties recepšu zāles līdz 10 eiro.
Atbalsts paredzēts arī lauksaimniekiem, lai veicinātu nozares konkurētspēju un nodrošinātu kvalitatīvu vietējo pārtikas produktu pieejamību iedzīvotājiem. Papildu finansējums arī plānots, lai skolās nodrošinātu veselīgas maltītes no vietējiem produktiem.
Darbaspēka jomā, turpinot iepriekš uzsāktās izmaiņas, nākamgad plānots par 40 eiro palielināt ar ienākuma nodokli neapliekamo minimumu, sasniedzot 550 eiro mēnesī, savukārt minimālā alga no līdzšinējiem 740 eiro palielināsies līdz 780 eiro.
Nodokļos izmaiņas no nākamā gada paredzētas, lai izveidotu taisnīgāku nodokļu vidi uzņēmējiem – plānots ieviest alternatīvu gan uzņēmumu, gan iedzīvotāju ienākuma modeli, lai līdzsvarotu ārvalstu un vietējo investoru nodokļu slogu. Uzņēmumiem paredzēta iespēja piemērot nodokli 15 procentu apmērā, savukārt dividenžu ienākumam – nodokli sešu procentu apmērā.
Savukārt, lai mazinātu cenu kāpuma ietekmi uz mazāk aizsargāto iedzīvotāju pirktspēju, no nākamā gada vasaras uz vienu gadu paredzēts maizei, pienam, olām un svaigai mājputnu gaļai noteikt pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 12 procentu apmērā.
Pārmaiņas no nākamā gada paredzētas akcīzes nodokļa piemērošanā. Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, kā arī mazinātu videi un veselībai neveselīgu produktu patēriņu, akcīzes nodokļa likmes plānots celt alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, bezalkoholiskajiem un enerģijas dzērieniem. No 2028.gada paredzēts atteikties no samazinātās likmes degvielai, ko izmanto uzņēmumi brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.
Likuma projekts vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāskata atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, savukārt Saeimas sēdē par likumprojektu plānots lemt 3.decembrī.
Avots: Saeimas Preses dienests
Plāno izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeima ceturtdien, 6.novembrī, konceptuāli atbalstīja valdības iesniegtos grozījumus deviņos likumos, kas paredz pakāpeniskas izmaiņas līdzšinējā izdienas pensiju regulējumā. Likumprojekti saistīti ar 2026.gada valsts budžeta un nākamo triju gadu budžeta ietvara likuma projektu.
“Patlaban izdienas pensijas piešķir atkarībā no tā, cik ilgi cilvēks strādājis konkrētā amatā vai profesijā un kāds ir viņa vecums. Taču noteikumi dažādās nozarēs ir atšķirīgi – katrai ar saviem īpašiem nosacījumiem. Tas radījis nevienlīdzību starp profesijām, jo vieniem nosacījumi pensijas piešķiršanai ir vieglāki, bet citiem grūtāki. Arī aprēķini atšķiras. Turklāt šie nosacījumi nav regulāri pārskatīti, ņemot vērā pārmaiņas darba tirgū un nozarēs, kā arī valsts budžetam tas izmaksā arvien vairāk un vairāk,” izskatot likumprojektus atbildīgajā Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā, pauda tās priekšsēdētāja Anda Čakša.
Grozījumi likumos paredz pakāpeniski mainīt sistēmu, kas ietekmē tos nodarbinātos, kas līdz šim varēja doties pensijā agrāk par vispārējo pensionēšanās vecumu, tostarp karavīrus, iekšlietu sistēmas darbiniekus, robežsargus, ugunsdzēsējus un citus. Turpmāk izdienas pensiju piešķirs tikai tiem, kuru darbs saistīts ar paaugstinātu risku, veselības vai dzīvības apdraudējumu, piemēram, ugunsdzēsējiem, glābējiem.
Izmaiņas rosinātas, lai mazinātu atšķirības starp izdienas pensiju saņēmējiem un pārējo sabiedrību, veidojot taisnīgāku kopējo sistēmu. Tās plānots īstenot, sākot ar 2027.gadu, pakāpeniski ieviešot vienotus principus un pārskatāmu finansēšanas modeli. Vienlaikus paredzēts saglabāt sociālo aizsardzību tiem, kuru darbs saistīts ar īpašu risku vai sabiedrības drošību.
Ar grozījumiem likumos paredzēts pakāpeniski piecu gadu laikā palielināt izdienas stāžu un vecumu par sešiem mēnešiem katru gadu, kā arī no pensijas aprēķina izslēgt pēdējos divus mēnešus. Savukārt attiecībā uz personām, kuras 2027.gada 1.janvārī būs uzkrājušas izdienas stāžu, kas mazāks par 10 gadiem, tiks grozīta arī izdienas pensijas aprēķina formula. Pensiju aprēķinās, ievērojot saņemto darba samaksu pēdējo 10 kalendāro gadu periodā, kas beidzas divus mēnešus pirms atvaļināšanas no dienesta.
Tāpat paredzēts izdienas pensijas minimālo un maksimālo apmēru samazināt par 10 līdz 20 procentiem, izlīdzinot starp dienestiem, tai skaitā par pieciem procentiem, ja persona tiek atvaļināta vai atbrīvota no amata.
No izdienas pensiju profesiju loka paredzēts izslēgt prokurorus un tiesnešus, šīm grupām paredzot speciālu pensiju, kā arī diplomātus. Tāpat paredzēts atteikties no izdienas pensijas baleta, cirka un kora māksliniekiem, leļļu teātra aktieriem, orķestra māksliniekiem, solistiem vokālistiem, teātra aktieriem. Šo profesiju pārstāvjiem tiks paredzēti atbalsta pasākumi pārkvalifikācijai citā profesijā.
Saskaņā ar plānotajām izmaiņām izdienas pensijas vairs neattieksies arī uz tiem amatiem un profesijām, kurās personas darba pienākumu izpilde nav saistīta regulāru veselības un dzīvības apdraudējumu, tai skaitā atbalsta funkciju veicējiem.
Plānots, ka izdienas stāžā varēs iekļaut privātajā sektorā nostrādāto laiku, bet ne vairāk kā 20 procentus no kopējā izdienas stāža. Izdienas pensiju maksās līdz vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Pēc tam tās izmaksu pārtrauks un persona turpmāk saņems vecuma pensiju, kas aprēķināta vispārējā kārtībā no personas sociālās apdrošināšanas iemaksām.
Paredzēts, ka plānotās izmaiņas neattieksies uz izdienas profesijās nodarbinātajiem, kuri attiecīgo likumu grozījumu spēkā stāšanās brīdī jau saņem vai būs ieguvuši tiesības uz izdienas pensiju atbilstoši pašlaik spēkā esošiem tiesību aktiem (pēc vecuma un stāža kvalificējas izdienas pensijas saņemšanai, pat ja turpina darba attiecības).
Izdienas pensiju sistēmas izmaiņas arī rosinātas, jo patlaban ļoti strauji aug pensiju sistēmas radītais fiskālais slogs. Paredzams, ka pēc pieciem gadiem valsts budžeta izdevumi šīm pensijām jau pārsniegs 200 miljonus eiro gadā, norādīts likumprojektu anotācijās.
Otrajā – galīgajā – lasījumā grozījumi likumā “Par izdienas pensijām Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm”, grozījumi Militārpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumi Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā, grozījumi Diplomātu izdienas pensiju likumā, grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā, grozījumi Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanā iesaistīto darbinieku izdienas pensiju likumā, grozījumi Valsts un pašvaldību profesionālo orķestru, koru, koncertorganizāciju, teātru un cirka mākslinieku izdienas pensiju un baleta mākslinieku pabalsta par radošo darbu likumā, grozījumi Valsts drošības iestāžu amatpersonu izdienas pensiju likumā un grozījumi Militārā dienesta likumā jāskata vēl atbildīgajā Budžeta komisijā, savukārt Saeimas sēdē par tiem plānots lemt 3.decembrī.
Avots: Saeimas Preses dienestsTransportlīdzekļiem, kas novietoti drošai stāvēšanai privātā teritorijā, OCTA nebūs obligāta
Turpmāk OCTA varēs neiegādāties transportlīdzekļiem, kas novietoti stāvēšanai publiski nepieejamā vietā un ir veikti pasākumi, lai tie nevarētu nejauši izkustēties vai tikt izmantoti bez īpašnieka vai turētāja ziņas. To paredz ceturtdien, 6.novembrī, Saeimā atbalstītie grozījumi Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā.
Ja šāds transportlīdzeklis tomēr nodarīs zaudējumus citai personai, tos segs no apdrošinātāju Garantijas fonda, un atlīdzības pieteikumu varēs iesniegt jebkuram apdrošinātājam.
Tāpat likumā precizēts, ka turpmāk pašgājējs velosipēds būs jāreģistrē Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) un tam arī būs nepieciešama OCTA. Šī prasība stāsies spēkā 2026.gada 1.maijā.
Grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Avots: Saeimas Preses dienests
Atsavināšanas lieguma periodu turpmāk piemēros arī automašīnām līdz 10 gadu vecumam
Turpmāk pārdošanas jeb atsavināšanas lieguma periods ārvalstīs iegādātām automašīnām būs spēkā arī transportlīdzekļiem līdz desmit gadu vecumam. To paredz ceturtdien, 6.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Ceļu satiksmes likumā.
Līdz šim, pirmreizēji reģistrējot automašīnu Latvijā, atsavināšanas liegums bija noteikts uz 15 dienām juridiskām personām un uz 30 dienām fiziskām personām, un tas attiecās tikai uz transportlīdzekļiem, kas nav vecāki par pieciem gadiem. Šis laiks nepieciešams, lai Valsts ieņēmumu dienests varētu pārbaudīt, piemēram, transportlīdzekļa vai tam izmantoto līdzekļu izcelsmi, iepriekš norādīja grozījumu autori, atbildot uz deputātu jautājumiem.
Grozījumi paredz ieviest arī reakcijas testus koplietošanas transportlīdzekļu lietotājiem alkohola vai citu apreibinošo vielu ietekmes kontrolei. "Tāpat likumā tiek ieviestas arī jaunas – elektrovelosipēda un pašgājēja velosipēda – definīcijas, nodalot šos transportlīdzekļus no līdzšinējās velosipēda definīcijas un tādējādi rodot iespēju pašvaldībām noteikt atbilstošus lietošanas noteikumus, kā arī ātruma ierobežojumu un novietošanas aizlieguma zonas," norāda par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Kaspars Briškens.
Tāpat izmaiņas noteic, ka ar elektrovelosipēdu un pašgājēju velosipēdu ceļu satiksmē drīkst piedalīties personas no 14 gadu vecuma.
Grozījumos noteikti arī sodi par elektrovelosipēda, pašgājēja velosipēda, velorikšas vai elektroskrejriteņa vadīšanu bez tiesībām, bez OCTA – obligātās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas – vai bez reģistrācijas, kā arī pārvietošanos ar tehniski neatbilstošu transportlīdzekli. Piemēram, par braukšanu bez vadīšanas tiesībām varēs piemērot 25 eiro sodu.
Atbildība noteikta arī koplietošanas transportlīdzekļu pakalpojumu sniedzējiem. Par prasību neizpildi, piemēram, ja netiks pārbaudīts saņēmēja vecums vai netiks veikts reakcijas tests, varēs piemērot sodu no 70 līdz 350 eiro.
Grozījumi precizē arī regulējumu attiecībā uz lauksaimniecības mašīntraktoriem un to vadīšanas tiesībām.
Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
Avots: Saeimas Preses dienests
Dzīvokļu īpašnieku kopība varēs saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai
Dzīvokļu īpašnieku kopībām pašām būs tiesības no kredītiestādēm saņemt aizdevumus dzīvojamo māju atjaunošanai. To noteic Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien, 14.oktobrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā.
Plānots noteikt, ka darījumu attiecībās ar kredītiestādi dzīvokļu īpašnieku kopība būs pielīdzināma juridiskai personai. Līdz ar to kopība varēs atvērt norēķinu kontu un slēgt līgumus ar kredītiestādēm par aizdevumu māju atjaunošanai.
Savukārt, lai kredītiestādes dzīvokļu īpašnieku kopību varētu identificēt kā savu klientu, ikvienai dzīvokļu īpašnieku kopībai – gan jau esošām, gan tādām kopībām, kas radīsies no jauna uzbūvētās ēkās, – paredzēts piešķirt nosaukumu un identifikatoru. To Būvniecības informācijas sistēmā veiks Būvniecības valsts kontroles birojs. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka Valsts zemes dienests jau patlaban aktuālos Nekustamā īpašuma valsts kadastra datus nodod Būvniecības valsts kontroles birojam, tostarp datus par dzīvojamās mājas sadali dzīvokļu īpašumos, un iedzīvotājiem nekādas papildu darbības nebūs jāveic.
Paredzēts, ka dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis būs tāds mājas pārvaldnieks, kurš reģistrēts Būvniecības valsts kontroles biroja vestajā dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā. Tādējādi trešajām personām būs nodrošināta publiski pieejama un ticama informācija par dzīvokļu īpašnieku kopību – tās nosaukumu, identifikatoru un pārstāvi.
Ņemot vērā, ka dzīvokļu īpašnieku kopības iesaistās dažādos tiesiskos darījumos, piemēram, par komunālo pakalpojumu piegādi, kopība uzskatāma par darījuma pusi, kam ir pienākums noskaidrot un atklāt savu patieso labuma guvēju. Ar grozījumiem paredzēts noteikt kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku biedrība Uzņēmumu reģistram šādas ziņas sniedz.
Tāpat grozījumi paredz, ka dzīvokļu īpašnieku kopības varēs nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēji un nodokļu maksātāji, ja to ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārskata gadā nepārsniegs divas valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas. Šāda kārtība paredzēta, lai atvieglotu grāmatvedības procedūras, jo šīm kopībām pārsvarā ir neliela apmēra ieņēmumi no saimnieciskās darbības, piemēram, iznomājot vietu uz ēkas sienas reklāmas laukumam. Šos līdzekļus varētu novirzīt dzīvojamās mājas attīstībai, norādījuši grozījumu autori.
Plānots, ka jaunās izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 5.janvārī.
Likuma grozījumi galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.
Avots: Saeimas Preses dienests
Juridiskā komisija: piemērojot atbildību par vajāšanu, nav jāpierāda nolūks iebiedēt
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 7.oktobrī, vienojās Saeimā virzīt lēmuma projektu, kas precizē – lai piemērotu Krimināllikumā noteikto atbildību par vajāšanu, nav nepieciešams pierādīt personas nolūku iedvest bailes.
Komisijas un Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijas deputāti, analizējot vajāšanas jēdzienu krimināltiesībās, jau iepriekš secinājuši, ka pašlaik tiesu praksē pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas.
“Krimināllikums skaidri nosaka atbildību par vajāšanu – vairākkārtēju vai ilgstošu citas personas izsekošanu, novērošanu, draudu izteikšanu vai nevēlamu saziņu, ja upurim ir bijis pamats baidīties par sevi vai tuviniekiem. Likums neprasa, lai noziedzīgs nodarījums būtu izdarīts ar īpašu nolūku, piemēram, lai iebiedētu cietušo,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, norādot, ka ar līdz to ar grozījumiem normatīvajos aktos šo jautājumu nevar atrisināt.
Tomēr tiesu praksē, balstoties uz likumprojekta anotāciju, nostiprinājusies šaurāka interpretācija, kas paredz kriminālatbildību piemērot tad, ja pierādīts personas mērķis radīt bailes.
Lai novērstu šīs atšķirības un stiprinātu vienotu pieeju, Juridiskā komisija jau šī gada jūnijā sagatavoja un nosūtīja atbildīgajām institūcijām skaidrojošu vēstuli. Tagad iecerēts šo skaidrojumu nostiprināt ar Saeimas lēmumu.
Komisija aicinās Saeimu skatīt sagatavoto lēmuma projektu 16.oktobrī parlamenta sēdē.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeima pavasara sesijā pieņēmusi 57 likumus
14.Saeima pavasara sesijā – no šī gada 28.aprīļa līdz 20.jūnijam –galīgajā lasījumā pieņēmusi 57 likumus: 9 jaunus likumus un 48grozījumus likumos.
Šajā laikā deputāti sanāca uz 10 sēdēm, tostarp vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi.
Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 44 likumprojekti, no kuriem 21 iesniedzis Ministru kabinets, 11 – Saeimas deputāti, 11 –Saeimas komisijas, bet vienu likumprojektu iesniedzis Valsts prezidents.
Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem un skatot tos otrajā un trešajā lasījumā, Saeimā kopumā vērtēti 688 priekšlikumi.
Šī gada pavasara sesijā Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti: Edvards Smiltēns – 18 reizes, Aleksandrs Kiršteins – 17reizes, Jānis Dombrava – 16 reizes, Artūrs Butāns, Andrejs Ceļapīters un Linda Liepiņa – katrs 14 reizes, Andris Kulbergs un Ingmārs Līdaka – katrs 13 reizes, Skaidrīte Ābrama – 11 reizes, Edgars Tavars un Juris Viļums – katrs 10 reizes.
Saeima šī gada pavasara sesiju slēdza 20.jūnijā, un rudens sesiju sāks 1.septembrī.
Kārtējo sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesijas un noturēt komisiju sēdes.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”.
Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi uz jaunajiem dzīvokļu īpašniekiem pāries par periodu, kas nav ilgāks par trīs gadiem pirms dzīvokļa iegādes savā īpašumā. Savukārt par vecākiem parādiem atbildīgs būs tas dzīvokļa īpašnieks, kurš attiecīgos maksājumus nebūs veicis.
Likums grozīts, lai aizsargātu dzīvokļu īpašnieku kopību, kā arī dzīvojamo māju pārvaldnieku un komunālo pakalpojumu sniedzēju tiesiskās intereses pret to dzīvokļu īpašniekiem, kuri nenorēķinās par saņemtajiem pakalpojumiem un neveic iemaksas mājas uzkrājuma veidošanai. Ņemot vērā, ka parādus nomaksās jaunie īpašnieki, samazināsies arī risks, ka dzīvojamai mājai uzkrātā parāda dēļ tiek pārtraukta kāda pakalpojuma sniegšana, teikts grozījumu anotācijā.
Praksē joprojām ir gadījumi, kad viena dzīvokļa parāds var negatīvi ietekmēt visu daudzdzīvokļu māju, tostarp apkures savlaicīgu pieslēgšanu. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļus pārdod un atgūt parādus par pakalpojumiem kļūst vēl sarežģītāk, norādījuši grozījumu autori.
Principu “parāds seko dzīvoklim” plānots ieviest no nākamā gada1.janvāra.
Avots: Saeimas Preses dienests
Saeima ratificē Ļubļanas-Hāgas konvenciju
Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ratificē Ļubļanas–Hāgas konvenciju par starptautisko sadarbību genocīda noziegumu, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu un citu starptautisko noziegumu izmeklēšanā un kriminālvajāšanā.
Konvencija paplašina iespējas sadarboties ar citām valstīm genocīda,noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu gadījumos, kas ir īpaši nozīmīgi šobrīd, kad pasaulē notiek vairāki ievērojami bruņoti konflikti.Tā izstrādāta, ņemot vērā to, ka atsevišķas valstis bija saskārušās arproblēmām iegūt pierādījumus no citām valstīm šo noziegumugadījumos, pausts likumprojekta anotācijā. Konvencijas normas atbilst Latvijas normatīvajam regulējumam, tāpēc grozījumi likumos nav nepieciešami.
Konvencija tika pieņemta 2023.gada 26.maijā Ļubļanā, Slovēnijā, un 2024.gada 14.februārī Hāgā, Nīderlandē, tā tika atvērta parakstīšanai. Šobrīd konvenciju ir parakstījušas 40 valstis, ieskaitot Latviju.
Starptautiskie noziegumi, uz kuriem attiecas šī konvencija, ir starp vissmagākajiem noziegumiem, kas rada bažas visai starptautiskajai sabiedrībai, minēts konvencijā. Pievienojoties konvencijai, valstisapņemas efektīvāk izmeklēt minētos noziegumus un nodrošināt kriminālvajāšanu par tiem.
Avots: Saeimas Preses dienests
Tuvāko piecu gadu laikā būs jāsamazina transporta sektora emisijas, otrajā lasījumā lemj Saeima
Līdz 2030.gadam transporta sektora emisijas būs jāsamazina par 16 procentiem, paredz ceturtdien, 19.jūnijā, Saeimā otrajā lasījumā atbalstītais Transporta enerģijas likuma projekts. Tas citastarp noteic pienākumu degvielas piegādātājiem zaļināt un modernizēt savu transporta enerģijas portfeli.
Ar nozari panākta vienošanās par pakāpenisku emisiju samazinājumu – 2026.gadā par četriem, 2027.gadā par astoņiem, savukārt 2028. un 2029.gadā attiecīgi par 10 un 12 procentiem, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē iepriekš pauda Klimata un enerģētikas ministrija. Tāpat ar izmaiņām iecerēts veicināt vietējās ražošanas un alternatīvās degvielas infrastruktūras attīstību.
Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai vēl jāatbalsta trešajā – galīgajā – lasījumā.
Avots: Saeimas Preses dienests