Komisija otrajā lasījumā atbalsta likuma izveidi žurnālistu un aktīvistu aizsardzībai
Lai stiprinātu žurnālistu, pētnieku, aktīvistu un citu sabiedrības interešu aizstāvju aizsardzību pret ļaunprātīgām tiesvedībām, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 3.marta, sēdē otrajā lasījumā atbalstīja jauna Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma projektu un ar to saistītos grozījumus Civilprocesa likumā. Jaunā likuma mērķis ir stiprināt aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām vai ļaunprātīgām tiesvedībām.
Likumprojekts paredz ieviest mehānismus, kas pasargā personas, kuras darbojas sabiedrības interesēs, no stratēģiskām tiesvedībām, kuru mērķis nav tiesiska aizsardzība, bet gan iebiedēšana un tiesu sistēmas ekspluatācija. Šādas tiesvedības praksē visbiežāk vērstas pret žurnālistiem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, pētniekiem, aktīvistiem un citām sabiedrības līdzdalībā iesaistītām personām.
Jaunais regulējums skaidri nosaka, kas uzskatāms par darbošanos sabiedrības interesēs un kā atpazīt ļaunprātīgu vai acīmredzami nepamatotu prasību. Tas paredz iespēju tiesai jau agrīnā stadijā izbeigt lietu, ja redzams, ka tās mērķis nav aizsargāt tiesības, bet gan iebiedēt vai citādi negatīvi ietekmēt atbildētāju. Ja tiek konstatēts, ka prasība bijusi ļaunprātīga, prasītājam būs jāsedz atbildētāja tiesāšanās izdevumi un var tikt piemērots naudas sods. Vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā palielināti sodi par negodprātīgu tiesību izmantošanu, lai mazinātu iespēju tiesu procesu izmantot ļaunprātīgi.
Papildu aizsardzība paredzēta arī gadījumos, kad šādas prasības celtas valstīs ārpus Eiropas Savienības. Proti, grozījumi paredz, ka tādos gadījumos persona, pret kuru ir celta prasība citā valstī, var vērsties Latvijas tiesā par tai ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radītajiem zaudējumiem un nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu. Tāpat Latvijas tiesa varēs neatzīt trešajā valstī taisītu spriedumu, ja tā konstatēs ļaunprātīgas tiesvedības pazīmes.
Ar likumprojektiem Latvijā tiek pārņemtas Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības par sabiedrības līdzdalībā iesaistīto personu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot, ka aizsardzības mehānismi ir piemērojami gan pārrobežu, gan nacionālajās civillietās.
Likumprojektu mērķis ir veicināt vārda brīvību, stiprināt demokrātisku sabiedrisko diskusiju un mazināt risku, ka tiesvedība tiek izmantota kā instruments sabiedrības kritiskās balss apklusināšanai.
Plānots, ka jaunais likums stāsies spēkā šā gada 7. maijā. Lai Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums stātos spēkā, tas jāapstiprina Saeimā vēl divos lasījumos.
Saeimas Preses dienests
Foto: Reinis Inkēns, Saeima
