<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>Jurista Balss - Saeimas ziņas</title>
        <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/</link>
        <description>Jurista Balss - Saeimas ziņas</description>
                    <item>
                <title>Otrdien uz pirmo sēdi sanāks 15. Saeima</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5341821/otrdien-uz-pirmo-sedi-sanaks-15-saeima</link>
                <pubDate>Mon, 02 Nov 2026 09:48:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;
&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;text-align: justify; font-weight: 700; font-style: normal&quot;&gt;Foto_Ieva-Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Otrdien,
3. novembrī, pulksten 10.00 uz pirmo sēdi pulcēsies 15. Saeimas deputāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunā
parlamenta pirmo sēdi atklās un līdz 15. Saeimas priekšsēdētāja ievēlēšanai
vadīs 14. Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa. Plānots, ka sēdes sākumā jauno
Saeimas sasaukumu uzrunās Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunievēlētā
Saeima pirmajā sēdē ievēlē balsu skaitītājus, kā arī pagaidu Mandātu, ētikas un
iesniegumu komisiju. Tās locekļi komisijas sēdē pārbauda vēlēšanu materiālus un
sūdzības par vēlēšanām, ja tādas iesniegtas Centrālajā vēlēšanu komisijā.
Komisija sagatavo ziņojumu Saeimai par deputātu pilnvaru apstiprināšanu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tad
deputāta amata kandidāti, kas ievēlēti 15. Saeimā, dod svinīgu solījumu:
„Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus, Latvijas tautas priekšā
zvēru (svinīgi solu) būt uzticīgs Latvijai, stiprināt tās suverenitāti un
latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un
demokrātisku valsti, savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas.
Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus.” Katrs jaunievēlētais
deputāts solījumu apliecina ar savu parakstu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pēc
svinīgā solījuma došanas Saeima balso par lēmuma projektu par 15. Saeimas
deputātu pilnvaru apstiprināšanu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunievēlētā
Saeima pirmajā sēdē atklātā procedūrā ievēlē Saeimas Prezidiju – Saeimas
priekšsēdētāju, divus viņa biedrus, sekretāru un viņa biedru. Šoreiz pirmo
reizi gadījumos, ja Prezidija locekļa amatam būs izvirzīts tikai viens
kandidāts, par viņu balsos ar balsošanas iekārtām, nevis vēlēšanu zīmēm, kā tas
bijis līdz šim. To paredz Saeimā oktobra beigās pieņemtie grozījumi Saeimas
kārtības rullī.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saskaņā
ar Ministru kabineta iekārtas likumu līdz ar jaunievēlētās Saeimas sanākšanu
uzskatāms, ka Ministru kabinets ir atkāpies, tādēļ sēdi noslēdz ar valdības
paziņojumu par savu pilnvaru nolikšanu.&amp;nbsp;
Līdzšinējā valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz brīdim, kad
Saeima būs izteikusi uzticību jaunam Ministru kabinetam. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saskaņā
ar Latvijas Republikas Satversmi jaunievēlētā Saeima sanāk uz pirmo sēdi
novembra mēneša pirmajā otrdienā, kad arī beidzas iepriekšējās Saeimas
pilnvaras.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Saeimas Preses dienests&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Saeima stiprina bērnu tiesību aizsardzību un pilnveido bāriņtiesu darbu</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5336705/saeima-stiprina-bernu-tiesibu-aizsardzibu-un-pilnveido-barintiesu-darbu</link>
                <pubDate>Thu, 22 Oct 2026 14:18:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Reinis Inkēns, Saeima&lt;/span&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai
uzlabotu bērnu tiesību aizsardzības sistēmu, Saeima ceturtdien, 22.oktobrī, galīgajā
lasījumā pieņēma &lt;a href=&quot;https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;amp;restricttocategory=1031/Lp14&quot;&gt;grozījumus&lt;/a&gt; Bāriņtiesu likumā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Grozījumi
precizē bāriņtiesu kompetenci bērnu un aizgādnībā esošo personu interešu un
tiesību aizsardzībā, kā arī pilnveido prasības bāriņtiesu darbinieku
pieņemšanai darbā un ar amata ieņemšanu saistītos ierobežojumus. Tāpat tiek ieviesta
vienota bāriņtiesas amatpersonu darba izpildes novērtēšanas kārtība.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Līdz
šim bāriņtiesas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka un bāriņtiesas locekļa
amatu varēja ieņemt persona, kas sasniegusi 30 gadu vecumu. Kā grozījumu anotācijā
atzīmē tās autori no Labklājības ministrijas, bāriņtiesas ilgstoši saskaras ar
cilvēkresursu trūkumu. Darbinieki ir pārslogoti, un pastāv profesionālās izdegšanas
risks, kas var ietekmēt bāriņtiesu darba kvalitāti. Turklāt daudzi izsludinātie
amatu konkursi beidzas bez rezultāta. Grozījumi atceļ pašreizējo vecuma
ierobežojumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus
precizētas izglītības un darba pieredzes prasības, paplašinot atbilstošas
profesionālās pieredzes tvērumu, tostarp bērnu tiesību aizsardzības jomā,
tādējādi uzlabojot bāriņtiesas uzdevumu izpildi un pieņemto lēmumu kvalitāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Likumā
nostiprināta prasība, ka bāriņtiesu amatpersonām un darbiniekiem jābūt Latvijas
pilsoņiem.&lt;b&gt; &lt;/b&gt;Šajos amatos ir nepieciešams augsts profesionalitātes un
ētikas standarts, kā arī nepārprotama un nesatricināma juridiskā saikne ar
valsti, pausts pieņemto grozījumu anotācijā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai
stiprinātu bāriņtiesu darba kvalitāti un profesionalitāti, grozījumi ievieš
vienotu bāriņtiesu amatpersonu profesionālās sagatavošanas un novērtēšanas
kārtību. Pēc noteiktas mācību programmas apguves bāriņtiesu amatpersonām no
2028.gada 1.janvāra būs jākārto eksāmens, lai novērtētu viņu zināšanas, prasmes
un kompetences bērnu un aizgādnībā esošu personu tiesību un tiesisko interešu
aizsardzībā. Eksaminācijas komisijas darbību organizēs Bērnu aizsardzības
centrs. Komisijas sastāvā
būs Labklājības ministrijas, Tieslietu ministrijas, Bērnu aizsardzības centra,
Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas un citu profesionālo organizāciju
pārstāvji.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpat
stingrāki ierobežojumi skar bāriņtiesu amatpersonas, īpaši attiecībā uz
vardarbības un bērnu tiesību pārkāpumu gadījumiem. Grozījumi paplašina
bāriņtiesu tiesības pieprasīt personas datus, tostarp ziņas par sodāmību, kā
arī precizē audžuģimeņu uzraudzības regulējumu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Grozījumi
paplašina bāriņtiesas pilnvaras bērnu interešu aizsardzībai. Bāriņtiesa turpmāk
varēs veikt pārrunas ar bērnu bez likumiskā pārstāvja piekrišanas un citu
personu klātbūtnes, lemt par sociālās rehabilitācijas nodrošināšanu bērnam,
kurš cietis no vardarbības, kā arī Pacienta tiesību likumā noteiktajos
gadījumos dot piekrišanu bērna ārstniecībai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;



&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimas
Preses dienests&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Saeima atceļ likumu par Divjas Kananas Višvanatas atzīšanu par Latvijas pilsoni</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5336702/saeima-atcel-likumu-par-divjas-kananas-visvanatas-atzisanu-par-latvijas-pil</link>
                <pubDate>Thu, 22 Oct 2026 14:14:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Reinis Inkēns, Saeima&lt;/span&gt;&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Saeima
ceturtdien, 22.oktobrī, steidzamības kārtā pieņēma likumu, ar kuru atceļ
iepriekš pieņemto likumu par Divjas Kananas Višvanatas &lt;i&gt;(Divya Kannan
Vishwanath)&lt;/i&gt; atzīšanu par Latvijas pilsoni.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Likums
pieņemts, reaģējot uz Saeimā saņemto Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča vēstuli,
kurā parlaments aicināts vēl 14.Saeimas pilnvaru laikā novērst jebkuras šaubas,
kas saistītas ar likuma “Par Divjas Kananas Višvanatas (Divya Kannan
Vishwanath) atzīšanu par Latvijas pilsoni” pieņemšanu, nepieciešamības gadījumā
to pārskatot. &lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Par
likumprojekta virzību atbildīgajā Juridiskajā komisijā tika norādīts, ka, steidzami
nepārskatot iepriekš pieņemto Saeimas lēmumu, pilsonības atzīšanas likums
stātos spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas, &amp;nbsp;23.oktobrī, un gadījumā, ja apstiprinātos iepriekš
paustās šaubas par Saeimas deputātiem sniegtās informācijas patiesumu, Saeimai
un attiecīgajām institūcijām būtu jāvērtē, vai nebūtu uzsākama pilsonības
atņemšanas procedūras ierosināšana. Tieši šā apsvēruma dēļ deputāti atzina, ka
Saeimas pieņemtais pilsonības atzīšanas likums būtu atceļams vēl pirms šā likuma
spēkā stāšanās.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Likums
par iepriekš pieņemtā likuma atcelšanu stāsies spēkā tā izsludināšanas dienā.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Jau
vēstīts, ka Saeima 22.oktobrī par Latvijas pilsoni atzina zinātnieci no Indijas
Divju Kananu Višvanatu.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Saeimas Preses dienests&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Plāno pilnveidot dalītā īpašuma zemes likumiskās lietošanas maksas regulējumu</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5335455/plano-pilnveidot-dalita-ipasuma-zemes-likumiskas-lietosanas-maksas-reguleju</link>
                <pubDate>Tue, 20 Oct 2026 12:01:00 +0000</pubDate>
                <description>Ekrānuzņēmums no&amp;nbsp;
&lt;a href=&quot;https://xtv.lv/rigatv24/video/6gGgLmrmpb4-udris_jau_neskaitamus_gadus_meginam_politisku_lemumu_izlabot_ar_juridiskiem_panemieniem&quot;&gt;Ūdris: Jau neskaitāmus gadus mēģinām politisku lēmumu izlabot ar juridiskiem paņēmieniem - Nacionālo interešu klubs - RigaTV24 - XTV&lt;/a&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai
novērstu gadījumus, kad zemes likumiskās lietošanas maksa nenodrošina taisnīgu
atlīdzību zemes īpašniekam un pilnveidotu dalītā īpašuma regulējumu, Saeimas
Juridiskā komisija otrdien, 20.oktobrī, konceptuāli atbalstīja &lt;a href=&quot;https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;amp;restricttocategory=1582/Lp14&quot;&gt;grozījumus likumā&lt;/a&gt; “Par atjaunotā
Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu
tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību”.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Likumprojekts
paredz saglabāt minimālo zemes likumiskās lietošanas maksu četru procentu
apmērā no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības, bet ne mazāk kā 50 eiro
gadā. Vienlaikus būves īpašniekam būs pienākums kompensēt zemes īpašniekam
nekustamā īpašuma nodokli par lietošanā esošo zemi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Likumprojekta
autori – Tieslietu ministrija – informēja, ka pārejas periods paredzēts līdz
2031.gada 31.decembrim. Pēc šī termiņa likumā vairs nebūs noteikta minimālā
lietošanas maksa. Tās apmēru puses varēs noteikt savstarpēji vienojoties, bet
strīda gadījumā to noteiks tiesa. Tādējādi plānots pakāpeniski pāriet no valsts
noteikta maksas regulējuma uz kārtību, kas balstīta pušu vienošanās principā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Grozījumi
arī precizē zemes lietošanas maksas samaksas kārtību, nekustamā īpašuma nodokļa
kompensēšanas nosacījumus un citus ar zemes likumiskās lietošanas attiecībām
saistītus jautājumus. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Likumprojekts
izstrādāts, lai izpildītu Satversmes tiesas spriedumu un pilnveidotu zemes
likumiskās lietošanas maksas regulējumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai
grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;



&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimas
Preses dienests&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Daiga Mieriņa Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē Romā: jābaidās ir agresoram – Krievijai – un tās pakalpiņiem, kuri jāsauc pie atbildības</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5332917/daiga-mierina-eiropas-parlamentu-priekssedetaju-konference-roma-jabaidas-ir</link>
                <pubDate>Thu, 15 Oct 2026 15:05:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Reinis Inkēns, Saeima&lt;/span&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Izmisusī
Putina Krievija, kas nespēj sasniegt savus militāros mērķus Ukrainā, jau sen ir
atvērusi hibrīdkara fronti pret demokrātisko Eiropu,” akcentēja Saeimas
priekšsēdētāja Daiga Mieriņa ceturtdien, 15.oktobrī, Itālijas galvaspilsētā
Romā uzrunājot kolēģus Eiropas parlamentu priekšsēdētāju konferencē un aicinot
ieviest koordinētu un atbilstoši finansētu politiku cīņai pret hibrīdo
apdraudējumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimas
priekšsēdētāja uzsvēra, ka rīcībai pret agresoru ir jābūt ļoti tiešai uz
izlēmīgai: “Mēs nedrīkstam ļauties iebiedēšanai un mēģinājumiem mūs šķelt!
Jābaidās ir agresoram un tā pakalpiņiem, kuri jāsauc pie atbildības.”&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;D.Mieriņa
akcentēja, ka Eiropas demokrātijas saskaras ne vien ar Krievijas īstenotajām
dezinformācijas kampaņām, bet arī dronu incidentiem, sabotāžas aktiem, Ukrainas
palīdzības noliktavu un uzņēmumu dedzināšanu, kā arī centieniem iejaukties citu
valstu demokrātiskajos procesos.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimas
priekšsēdētāja pauda atbalstu Eiropas Demokrātijas vairoga iniciatīvai, kā arī
pilnīgai un efektīvai Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akta ieviešanai.
Tāpat D.Mieriņa aicināja mākslīgo intelekta rīku kompānijas ievērot augstākus
atbildīguma un caurskatāmības standartus. Viņa izcēla arī Latvijā izveidoto
Mākslīgā intelekta laboratoriju, kas veiks pētījumus par mākslīgā intelekta
ietekmi uz informācijas integritāti, tostarp vēlēšanu drošību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Tomēr,
neskatoties uz ārvalstu iejaukšanos, vispirms mums pašiem ir jārespektē
demokrātiskās vērtības. Par tām jācīnās katru reizi, kad dodamies pie vēlēšanu
urnām un kad diskutējam par savām politiskajām brīvībām,” aicināja D.Mieriņa.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;D.Mieriņa
Romā tikās arī ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku (&lt;i&gt;Ruslan
Stefanchuk&lt;/i&gt;), kurš pateicās Latvijai par viņa valstij sniegto atbalstu,
tostarp eirointegrācijas ceļā. Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka Ukraina arī
turpmāk var rēķināties ar nelokāmu Latvijas atbalstu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Eiropas
parlamentu priekšsēdētāju konferenci kopš 1975.gada organizē &lt;a name=&quot;_Hlk192836104&quot;&gt;Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, &lt;/a&gt;un tajā
regulāri piedalās Eiropas Padomes dalībvalstu parlamentu, asamblejas novērotāju
un partnervalstu parlamentu, kā arī starptautisko parlamentāro asambleju un
citu reģionu parlamentu priekšsēdētāji. Konferencē
piedalās arī Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Saeimas Preses dienests&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Sociālās palīdzības saņemšanai iedzīvotājiem vairs nebūs pašiem jāiesniedz kontu izraksti</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5332915/socialas-palidzibas-sanemsanai-iedzivotajiem-vairs-nebus-pasiem-jaiesniedz-</link>
                <pubDate>Thu, 15 Oct 2026 15:02:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai atvieglotu
sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu piešķiršanas procesu, Saeima
ceturtdien, 15.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma &lt;a href=&quot;https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;amp;restricttocategory=1337/Lp14&quot;&gt;grozījumus
Kredītiestāžu likumā&lt;/a&gt;.
Izmaiņas paplašina sociālo dienestu tiesības saņemt datus par fizisko personu
kontu izrakstiem no kredītiestādēm un citiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem.
&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Turpmāk sociālie
dienesti pēc pieprasījuma varēs saņemt fiziskas personas konta izrakstu par
normatīvajos aktos noteikto periodu, lai īstenotu Sociālo pakalpojumu un
sociālās palīdzības likumā paredzētās funkcijas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šobrīd personām, lai
saņemtu sociālo palīdzību vai noteiktu mājsaimniecības statusu, pašām
jāiesniedz kontu pārskati. Tas nereti rada papildu izmaksas un praktiskas
grūtības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sociālie dienesti nepieciešamos
datus varēs iegūt tieši no kredītiestādēm, līdzīgi kā tas jau pašlaik notiek,
saņemot informāciju no citām valsts institūcijām. Tas atvieglos un paātrinās
lēmumu pieņemšanu, kā arī padarīs atbalsta sniegšanu efektīvāku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Grozījumi ir
saistīti ar Labklājības ministrijas īstenoto digitālās transformācijas projektu
“DigiSoc”, kura mērķis ir modernizēt sociālo pakalpojumu un palīdzības
administrēšanu un uzlabot datu apmaiņu starp iesaistītajām institūcijām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sociālajiem
dienestiem jaunās tiesības būs piemērojamas no 2027.gada 1.jūlija.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;



&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimas Preses
dienests&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Saeima: visiem bērniem jānodrošina vienāds minimālo uzturlīdzekļu apmērs</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5332913/saeima-visiem-berniem-janodrosina-vienads-minimalo-uzturlidzeklu-apmers</link>
                <pubDate>Thu, 15 Oct 2026 14:53:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div&gt;&lt;span style=&quot;font-style: normal; font-weight: 400;&quot;&gt;Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeima ceturtdien, 15.oktobrī, konceptuāli
atbalstīja &lt;a href=&quot;https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;amp;restricttocategory=1573/Lp14&quot;&gt;grozījumus&lt;/a&gt; Uzturlīdzekļu
garantiju fonda likumā, kas paredz mazināt nevienlīdzību starp bērniem, kuri
saņem uzturlīdzekļus no vecākiem, un bērniem, kuriem vecāku vietā
uzturlīdzekļus maksā valsts.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Likumprojekts paredz atgriezties pie
principa, ka gadījumā, ja viens no vecākiem nenodrošina bērnam minimālo
uzturlīdzekļu apmēru, Uzturlīdzekļu garantiju fonds bērnam izmaksā
uzturlīdzekļus tādā apmērā, kādu, pamatojoties uz Civillikumu, noteicis
Ministru kabinets. Patlaban pastāv divi atšķirīgi minimālo uzturlīdzekļu apmēri:
viens, kas jānodrošina katram vecākam, un otrs – mazāks apmērs, ko valsts
garantē no Uzturlīdzekļu garantiju fonda.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Deputāti uzsver, ka valstij ir
pienākums nodrošināt bērnam nepieciešamo aizsardzību un gādību, īpaši gadījumos,
kad viens no vecākiem savus uzturēšanas pienākumus nepilda.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pašlaik bērniem līdz septiņu gadu
vecumam valsts garantētais uzturlīdzekļu apmērs ir 155 eiro mēnesī, lai gan
atbilstoši Civillikumam noteiktais minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 195 eiro.
Savukārt bērniem no septiņu gadu vecuma līdz 18 gadiem valsts garantē 180 eiro
mēnesī, kamēr minimālais uzturlīdzekļu apmērs ir 234 eiro.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Likumprojekts paredz, ka
Uzturlīdzekļu garantiju fonds uzturlīdzekļus izmaksās minimālajā apmērā, kādu
noteicis Ministru kabinets, bet ne lielākā apmērā par to, kas paredzēts tiesas
nolēmumā vai vienošanās par uzturlīdzekļiem. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Deputāti likumprojekta anotācijā
norādījuši, ka grozījumu īstenošanai 2027.gadā valsts budžetā būs nepieciešami
aptuveni 20 miljoni eiro. Vienlaikus anotācijā teikts, ka daļa šo līdzekļu
varētu atgriezties valsts budžetā, palielinoties mājsaimniecību ienākumiem un
ar tiem saistītajiem nodokļu ieņēmumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Saeimas Preses
dienests&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Saeimas administrācija izvērtēs darbinieces iesniegumu</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5332909/saeimas-administracija-izvertes-darbinieces-iesniegumu</link>
                <pubDate>Thu, 15 Oct 2026 14:46:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;

&lt;p&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto nosaukums &quot;Jurista Balss&quot; interpretācijā: &quot;M&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;an patīk gudras sievietes un e&lt;/span&gt;s atbalstu Stambulas konvenciju&quot;&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimas Administrācija un Prezidijs ceturtdien,
15.oktobrī, ir saņēmuši Saeimas darbinieces iesniegumu un veiks pasākumus tajā
noradīto faktu izvērtēšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimai kā darba devējam ir būtiski nodrošināt
drošu, cieņpilnu un profesionālu darba vidi, tādēļ ikviens šāds iesniegums tiek
rūpīgi izvērtēts.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Izvērtējot iesniegumā norādītos apstākļus, tiks
uzklausītas iesaistītās puses un vērtēta ar situāciju saistītā informācija.
Līdz izvērtējuma noslēgumam Saeimas administrācija atturēsies izdarīt
secinājumus par iesaistīto personu rīcību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus Saeimas administrācija uzsver, ka
darbinieku darba pienākumu izpildes un darba kvalitātes vērtēšana ir neatņemama
darba organizācijas sastāvdaļa. Savukārt ikviens darbinieka signāls par
iespējamu nepieņemamu attieksmi darba vidē ir jāuztver nopietni un objektīvi
jāizvērtē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;Saeimas Preses dienests&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Saeima par Latvijas pilsoņiem atzīst sportistu Danilo Mičudu un zinātnieci  Divju Kananu Višvanatu</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5332903/saeima-par-latvijas-pilsoniem-atzist-sportistu-danilo-micudu-un-zinatnieci-</link>
                <pubDate>Thu, 15 Oct 2026 14:34:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;

&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto nosaukums &quot;Jurista Balss&quot; interpretācijā: &quot;Vai šis puisis ir tas ukraiņu sportists?&quot;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Saeima
ceturtdien, 15.oktobrī, par Latvijas pilsoņiem atzina ukraiņu sportistu &lt;/span&gt;&lt;a href=&quot;https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;amp;restricttocategory=1586/Lp14&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Danilo
Mičudu&lt;/span&gt;&lt;/a&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt; (&lt;i&gt;Danylo Michuda&lt;/i&gt;) un zinātnieci no Indijas &lt;/span&gt;&lt;a href=&quot;https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;amp;restricttocategory=1587/Lp14&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Divju
Kananu Višvanatu&lt;/span&gt;&lt;/a&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt; (&lt;i&gt;Divya Kannan Vishwanath&lt;/i&gt;).&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;D.Mičuda
Latvijā dzīvo kopš 2022.gada, lai turpinātu nodarboties ar kanoe airēšanu. Viņš
trenējas Limbažu novada Sporta skolā, piedalās Latvijas sportistu sagatavošanas
procesā, apgūst latviešu valodu un integrējas Latvijas sabiedrībā. Sportists
vēlas savu turpmāko profesionālo un personīgo dzīvi saistīt ar Latviju, kā arī pārstāvēt
Latviju starptautiskajās sacensībās un olimpiskajās spēlēs. Iepriekš viņš piedalījies
Eiropas un pasaules čempionātos, kā arī izcīnījis godalgotas vietas Latvijas čempionātos.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Savukārt
D.K.Višvanata ir ieguvusi zinātņu doktora grādu datorzinātnēs, un viņas
profesionālā darbība ir saistīta ar informācijas un komunikācijas tehnoloģijām,
datu zinātni, mākslīgo intelektu un farmācijas pētniecību. &lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Kopš
2019.gada zinātnieces dzīve un profesionālā darbība ir saistīta ar Latviju un
Latvijas Zinātņu akadēmiju. Viņa strādā par mākslīgā intelekta laboratorijas
vadītāju, attīstot farmācijas pētniecību. Zinātniece sadarbojas ar Latvijas
zinātniekiem un piedalās zinātnes un inovāciju attīstības iniciatīvās. Viņa savu
nākotni saista ar Latviju un apgūst latviešu valodu.&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;MsoBodyTextIndent moze-justify&quot;&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;Saeimas Preses dienests&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Saeima pilnveido kriptoaktīvu nodokļu regulējumu un ievieš vienreizēju deklarēšanas mehānismu</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/zinas/params/post/5332899/saeima-pilnveido-kriptoaktivu-nodoklu-regulejumu-un-ievies-vienreizeju-dekl</link>
                <pubDate>Thu, 15 Oct 2026 14:31:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai pilnveidotu kriptoaktīvu
aplikšanu ar nodokļiem un ieviestu īpašu kriptoaktīvu deklarēšanas mehānismu, Saeima
ceturtdien, 15.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos &lt;a href=&quot;https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/webSasaiste?OpenView&amp;amp;restricttocategory=1522/Lp14&quot;&gt;grozījumus
likumā&lt;/a&gt; “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ieguldījumu konta režīmu
ieviesīs arī ieguldījumiem kriptoaktīvos. Nodoklis būs jāmaksā brīdī, kad no
ieguldījumu konta izņemtā summa pārsniegs tajā ieguldīto, nevis par katru
atsevišķu darījumu. Ieguldījumu konta pakalpojumus varēs piedāvāt Eiropas
Savienībā licencēti kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Finanšu tirgus attīstās
strauji, tādēļ arī nodokļu regulējumam jāspēj pielāgoties jaunajiem ieguldījumu
veidiem. Grozījumi nodrošinās skaidrākus noteikumus ieguldījumiem kriptoaktīvos,
ļaujot piemērot ieguldījumu konta principu, un vienlaikus dos iespēju
iedzīvotājiem sakārtot ar tiem saistītās nodokļu saistības,” iepriekš norādīja
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Grozījumi nosaka iespēju
iedzīvotājiem deklarēt sev piederošos kriptoaktīvus, kas 2026.gada 31.decembrī
atradīsies Eiropas Savienībā licencētu kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju
kontos vai personu pašu kontrolētās kriptoadresēs.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Deklarētajiem
kriptoaktīviem tiks piemērota 10 procentu nodokļa likme no to tirgus vērtības
2026.gada 31.decembrī. Deklarētā kriptoaktīvu tirgus vērtība turpmāk tiks
uzskatīta par šo aktīvu iegādes vērtību nodokļu aprēķināšanai. Personas, kuras
deklarēs kriptoaktīvus un samaksās noteikto nodokli, attiecībā uz deklarētajiem
aktīviem un to iegādei vai apmaiņai izmantotajiem ienākumiem tiks uzskatītas
par izpildījušām normatīvajos aktos noteiktās prasības par ienākumu deklarēšanu
un nodokļu samaksu par periodu līdz 2026.gada 31.decembrim.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Deklarēšanas iespēja nebūs
pieejama personām, pret kurām jau uzsākts kriminālprocess, nodokļu audits,
nodokļu kontrole vai administratīvā pārkāpuma process saistībā ar ienākumiem no
kriptoaktīviem. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kriptoaktīvu deklarāciju
Valsts ieņēmumu dienestā varēs iesniegt no 2027.gada 1.aprīļa līdz 31.maijam,
savukārt to būs iespējams precizēt vienu reizi līdz 2027.gada 30.jūnijam.
Aprēķinātais nodoklis būs jāsamaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2027.gada 23.jūlijam.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ministru kabinetam līdz
2026.gada 30.decembrim būs jāizdod noteikumi, kas noteiks prasības kriptoaktīvu
pakalpojumu sniedzējiem ieguldījumu konta pakalpojumu nodrošināšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saeimas Preses
dienests&lt;/p&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>