Jurista Balss - Saeimas ziņas

Juridiskā komisija atbalsta ieceri noteikt kriminālatbildību par karteļu veidošanu iepirkumos

Wed, 09 Sep 2026 14:07:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Otrdien, 8.septembrī, Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstīja Saeimas deputātu sagatavotos grozījumus Krimināllikumā, kas paredz kriminālatbildību par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos jeb karteļu veidošanu.

Patlaban par aizliegtu vienošanos iepirkumos administratīvo sodu var piemērot tikai juridiskām personām. Plānotie grozījumi ļautu sodīt cilvēkus, kuri praktiski organizē vai īsteno šādas vienošanās, piemēram, vienojas par cenām vai saskaņo piedāvājumus publiskajos iepirkumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtās vienošanās veiktas liela apmēra iepirkumos.

Par aizliegtu vienošanos publiskajos iepirkumos fiziskām personām varēs piemērot brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem, ja nodarījums izdarīts lielā apmērā. Savukārt gadījumos, kad aizliegta vienošanās veikta publiskā iepirkumā, paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem. Kā alternatīvi sodi paredzēta probācijas uzraudzība, sabiedriskais darbs vai naudas sods, tāpat paredzēta papildsoda iespēja - aizliegums uz noteiktu laiku ieņemt amatus vai veikt noteikta veida uzņēmējdarbību.

Grozījumi paredz arī iespēju atbrīvot personu no kriminālatbildības, ja tā pēc aizliegtās vienošanās noslēgšanas pirmā labprātīgi ziņo par pārkāpumu un aktīvi palīdz tā atklāšanā un izmeklēšanā.

Saeimas Juridiskā komisija atbalstīja arī saistītos grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas nosaka kritērijus liela apmēra konstatēšanai aizliegtas vienošanās gadījumos. Kriminālatbildība paredzēta gadījumos, kad aizliegtā vienošanās veikta iepirkumā, kura līgumcena nav bijusi mazāka par 750 tūkstošiem eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, bet būvdarbu līgumu gadījumā – par 1 miljonu eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā – lasījumā.

Saeimas Preses dienests

Aizsardzības komisija konceptuāli atbalsta pieteikšanos valsts aizsardzības dienestam no 17 gadu vecuma

Wed, 09 Sep 2026 13:44:00 +0000

Foto: Saeima

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 9.septembrī, konceptuāli atbalstīja likuma izmaiņas, kas paredz, ka valsts aizsardzības dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties no 17 gadu vecuma.

Grozījumi paredz, ka valsts aizsardzības militārajam dienestam brīvprātīgi varēs pieteikties arī 17 gadus veci pilsoņi, kuri 18 gadu vecumu sasniedz vismaz sešus mēnešus pirms valsts aizsardzības dienesta uzsākšanas. Aizsardzības ministrija uzsāks šo pilsoņu atbilstības valsts aizsardzības dienestam izvērtēšanu pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas.

Līdz šim jaunieši, kuri pilngadību sasniedza īsi pirms atlases, tehniski zaudēja iespēju pieteikties brīvprātīgi un izmantot ar to saistītās priekšrocības. Iecerēts, ka jaunā kārtība, kas veiksmīgi darbojas arī citās NATO dalībvalstīs, līdz pilngadības sasniegšanai neuzliks jauniešiem nekādas juridiskas saistības un ļaus labāk plānot nākotni uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas.

Tāpat likumprojekts ievieš lielāku elastību dienesta gaitā, ļaujot brīvprātīgajiem līdz veselības pārbaužu pabeigšanai mainīt izvēlēto dienesta veidu.

Likuma izmaiņas arī paredz, ka valsts aizsardzības dienestu varēs atlikt pilsonim, kurš svarīgu iemeslu dēļ vēlas pildīt šo dienestu citā laikā, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Patlaban maksimālais vecums ir 26 gadi. Aizsardzības ministrijā skaidro, ka izmaiņas nepieciešamas dienesta efektivitātes paaugstināšanai un tiesisko risku mazināšanai.

Tāpat plānots uzlabot sociālo garantiju un kompensāciju mehānismu, īpašu vērību veltot ārvalstīs dzīvojošajiem Latvijas pilsoņiem. Turpmāk viņiem paredzēts kompensēt ceļa izdevumus ne tikai ierodoties Latvijā, bet arī atgriežoties mītnes zemē pēc dienesta beigām, kā arī plānots segt dzīvojamās telpas vai viesnīcas īres izdevumus obligāto veselības pārbaužu laikā.

Aizsardzības komisija lūgs Saeimu grozījumus Valsts aizsardzības dienesta likumā pirmajā lasījumā skatīt Saeimas 10.septembra sēdē.

Patlaban likums nosaka pienākumu dienēt valsts aizsardzības dienestā katram Latvijas pilsonim – vīrietim viena gada laikā pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas, vai, ja pilsonis turpina iegūt izglītību pamata vai vidējās izglītības pakāpē – viena gada laikā pēc izglītības iestādes absolvēšanas, bet ne vēlāk kā līdz 24 gadu vecumam. Vienlaikus noteikts, ka dienestā brīvprātīgi var pieteikties Latvijas pilsoņi – vīrieši un sievietes no 18 līdz 27 gadu vecuma sasniegšanai.

Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tās vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Deputāti konceptuāli atbalsta jaunu likuma projekta cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanai un atbalstam

Wed, 09 Sep 2026 13:43:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 9.septembrī, konceptuāli atbalstīja jaunu likuma projektu, kas paredz uzlabot to, kā Latvijā atpazīst cilvēku tirdzniecības upurus un nodrošina viņiem palīdzību.

Likumprojekts paplašina spēkā esošā likuma “Par cilvēku tirdzniecības upura uzturēšanos Latvijas Republikā” tvērumu, tostarp iekļaujot ES prasības cilvēku tirdzniecības upuru aizsardzībai.

Jaunā likuma mērķis ir nodrošināt cilvēku tirdzniecības upuru agrīnu atpazīšanu un aizsardzību, izveidojot nacionālo novirzīšanas mehānismu un paredzot nogaidīšanas perioda un termiņuzturēšanās atļaujas piešķiršanas un pārtraukšanas nosacījumus cilvēku tirdzniecības upurim.

Likumprojekts paredz skaidrāku sadarbību starp Valsts policiju, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem un institūcijām, kas pirmās saskaras ar iespējamo cilvēku tirdzniecības upuri.

Ņemot vērā cilvēku tirdzniecības kā smaga nozieguma raksturu, projektā paredzēts pilnvarojums ziņot Valsts policijai arī gadījumos, kad rodas aizdomas par iespējamu cilvēku tirdzniecību. Piemēram, ja iespējamais upuris atsakās no jebkādas sadarbības ar policiju vai sociālās rehabilitācijas pakalpojuma sniedzēju, pirmās saskarsmes institūcijai ir pienākums ziņot par šādu gadījumu, sniedzot pēc iespējas plašāku pieejamo informāciju, vienlaikus ievērojot datu aizsardzību.

Tāpat cilvēku tirdzniecības upuriem likumā tiks paredzēts tā sauktais nogaidīšanas periods no 30 līdz 180 dienām. Šajā laikā cilvēkam būs iespēja atgūties, izkļūt no iespējamo varmāku ietekmes un izlemt, vai sadarboties ar izmeklēšanu.

Savukārt ārzemniekam, kurš ir cilvēku tirdzniecības upuris, noteiktos apstākļos varēs piešķirt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņa uzturēšanās Latvijā palīdzēs izmeklēšanai vai tiesvedībai.

Paredzēts, ka Iekšlietu ministrija būs par nacionālo koordinatoru, kas koordinēs iesaistīto institūciju sadarbību, apkopos statistiku, izstrādās rīcības plānus un nodrošinās metodisko vadību.

Tāpat likumprojekts paredz stiprināt starptautisko sadarbību, izveidojot starpvalstu novirzīšanas kontaktpunktu, lai informāciju par cilvēku tirdzniecības gadījumiem varētu efektīvāk nodot starp Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Iekšlietu ministrijā norāda, ka Latvijā 2025.gadā identificēti kopumā 22 cilvēku tirdzniecības upuri, kas, visticamāk, atspoguļo tikai daļu no faktiski notikušajiem cilvēku tirdzniecības gadījumiem. Starp identificētajiem cilvēku tirdzniecības upuriem ir gan Latvijas, gan trešo valstu valstspiederīgie, kuri tikuši pakļauti ekspluatācijai gan Latvijas teritorijā, gan ārvalstīs.

Cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likuma projektu vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Tautsaimniecības komisija: krīzes brīdī neviens novads nedrīkst palikt bez pieejas degvielai

Tue, 08 Sep 2026 13:05:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien, 8.septembrī, turpināja analizēt augusta vētrā izgaismotās problēmas. Deputātu uzmanības centrā bija degvielas pieejamība krīzes situācijās un degvielas uzpildes staciju (DUS) darbības nepārtrauktības nodrošināšana.

Vētras laikā daudzviet Latvijā iedzīvotājiem nebija pieejama degviela, jo elektroapgādes un sakaru pārtraukumu dēļ nedarbojās DUS. Tikai daļa staciju bija aprīkotas ar ģeneratoriem, savukārt norēķinus apgrūtināja sakaru un datu pārraides traucējumi.

“Nevaram pieļaut, ka šāda situācija atkārtojas. Kā iespējams veikt glābšanas darbus un novērst sekas, ja nav pieejama degviela? Turklāt ģeopolitiskā situācija ir sarežģīta, tādēļ nepieciešami konkrēti un izlēmīgi risinājumi, lai degvielas uzpildes stacijas spētu darboties arī energoapgādes pārrāvumu laikā,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens.

Latvijā ir aptuveni 500 DUS, no kurām ar ģeneratoriem aprīkotas aptuveni 70, norādīja Ekonomikas ministrija. Vairākos novados nav nevienas DUS, kas spētu turpināt darbu elektroapgādes pārtraukuma gadījumā.

Komisijas deputāti aktualizēja arī kritisko pakalpojumu sniedzēju prioritāras apkalpošanas jautājumu krīzes situācijās, kā arī nepieciešamību nodrošināt DUS darbību ne tikai elektroapgādes, bet arī sakaru, interneta un norēķinu sistēmu darbības traucējumu gadījumā.

“Sabiedrībai jāspēj funkcionēt arī ārkārtas apstākļos. Mums jānodrošina, lai valsts, uzņēmumi un iedzīvotāji krīzes apstākļos nav bezpalīdzīgi. Krīžu noturības risinājumiem jābūt kompleksiem un jāaptver gan energoapgāde, gan sakari, gan norēķinu sistēmas,” pauda A.Ašeradens.

Komisija uzsvēra, ka katrā novadā jābūt vismaz vienai DUS, kas spēj darboties arī krīzes situācijā. Tāpat deputāti aicināja ņemt vērā iedzīvotāju blīvumu un attālumu starp apdzīvotajām vietām.

Savukārt degvielas tirgotāju pārstāvji norādīja, ka nepieciešams kartējums, kas noteiktu stratēģiski svarīgās DUS, kurām jānodrošina alternatīvi energoapgādes avoti. Tirgotāji uzsvēra, ka prasība aprīkot visas DUS ar ģeneratoriem būtu nesamērīga un prasītu ievērojamas investīcijas.

Komisija aicināja Ekonomikas ministriju, Klimata un enerģētikas ministriju, kā arī Finanšu ministriju drīzumā nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem un sagatavot nepieciešamās regulējuma izmaiņas, lai nodrošinātu degvielas pieejamību krīzes situācijās.

Šā gada 22.augustā un naktī uz 23.augustu teju visu Latvijas teritoriju skāra spēcīga vētra, kā rezultātā aptuveni 280 000 mājsaimniecību tika traucēta elektroapgāde. Plašākie bojājumi un elektroapgādes pārrāvumi bija valsts centrālajā daļā un dienvidaustrumos. Tāpat bija traucēti mobilie sakari. Šī vētra atzīta par spēcīgāko vasaras vētru kopš 1966.gada.

Saeimas Preses dienests

Komisija atbalsta iespēju līdz pieciem gadiem nodrošināt pagaidu mājokli ārkārtas situācijās

Tue, 08 Sep 2026 12:42:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 8.septembrī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumu likumā “Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā”, kas paredz nodrošināt ilgāku pašvaldības palīdzību iedzīvotājiem gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas vai tās daļas ekspluatācija ir pilnībā pārtraukta un tās atjaunošana nav iespējama viena gada laikā.

“Valstij un pašvaldībām ir jābūt iespējai palīdzēt cilvēkiem situācijās, kad nelaimes gadījuma nākas pamest savu mājokli. Ja mājas atjaunošana objektīvu iemeslu dēļ aizņem vairāk nekā gadu, nevaram pieļaut situāciju, ka cilvēks paliek bez pašvaldības atbalsta. Šie grozījumi sniegs cilvēkiem pārliecību, ka palīdzība būs pieejama līdz brīdim, kad viņi varēs atgriezties savās mājās,” uzsver Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Patlaban likums paredz, ka pašvaldība personu ar pagaidu dzīvojamo telpu nodrošina līdz dzīvojamās telpas vai mājas atjaunošanai, bet ne ilgāk kā vienu gadu. Prakse liecina, ka atsevišķos gadījumos šis termiņš nav pietiekams, jo dzīvojamās mājas tehniskā izpēte, projektēšana, finansējuma piesaiste, iepirkumi un atjaunošanas darbi var ilgt vairākus gadus.

Likumprojekts paredz, ka gadījumos, kad daudzdzīvokļu mājas vai tās daļas ekspluatācija ir pilnībā pārtraukta un tās atjaunošana nav iespējama viena gada laikā, personai pagaidu dzīvojamā telpa būs nodrošināma līdz mājas vai tās daļas ekspluatācijas atjaunošanai, bet ne ilgāk kā piecus gadus.

Likumprojekts izstrādāts, izvērtējot praksē konstatētās problēmas, kas aktualizējās pēc 2020. gada 31. decembra gāzes balona sprādziena Melnsila ielā 2 un 2026.gada 2.janvārī notikušā gāzes vada sprādziena daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā Rīgā, Bauskas ielā 15. Rīgas valstspilsētas pašvaldības pieredze liecina, ka atsevišķos gadījumos pašreiz noteiktais viena gada termiņš nav pietiekams, lai pabeigtu mājas atjaunošanu un iedzīvotāji varētu atgriezties savā mājoklī.

Komisija lūgs Saeimu likumprojektu iekļaut Saeimas 10. septembra sēdē.

Saeimas Preses dienests

Lielajām straumēšanas platformām būs jāiegulda nauda Latvijas kino attīstībā

Tue, 08 Sep 2026 11:28:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Plānots, ka lielajām straumēšanas platformām katru gadu būs jāiegulda nauda Latvijas kino attīstībā. Par šo jautājumu otrdien, 8.septembrī, diskutēja Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija.

Paredzēts, ka elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim, kurš piedāvā skatīties filmas, seriālus vai citus video pēc pieprasījuma un tā pakalpojumi ir pieejami cilvēkiem Latvijā, katru gadu būs jāiegulda nauda Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā. Prasības attieksies gan uz Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem, gan uz citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrētām straumēšanas platformām, kuru mērķauditorija ir Latvijā.

Likuma grozījumi paredz trīs veidus, kā ieguldīt. To varēs darīt ar tiešu ieguldījumu Latvijā latviešu valodā radītu Eiropas audiovizuālo darbu veidošanā vai Latvijas filmu veidošanā bez valodas. Otrs veids, kā ieguldīt, būs, iegādājoties izrādīšanas tiesības (licences) uz citu elektronisko plašsaziņas līdzekļu vai neatkarīgu producentu Latvijā radītiem Eiropas audiovizuāliem darbiem latviešu valodā vai Latvijas filmām bez valodas. Savukārt trešais veids paredz iemaksas Nacionālā kino centra budžetā Latvijas filmu veidošanai latviešu valodā, ar subtitriem latviešu valodā vai bez valodas.

Ieguldījumam būs jābūt 3,5 procentu apmērā no ieņēmumiem, ko uzņēmums iepriekšējā gadā Latvijā ir guvis no audiovizuālajiem pakalpojumiem pēc pieprasījuma.

“Šīs iemaksas ieviešana būtu labs atbalsts Latvijas kino un nacionālajam saturam. Latvijai ir vēl daudz ko parādīt, un ir jāatbalsta vietējā satura veidošana. To apliecina ne tikai “Straumes”, bet arī daudzu citu latviešu filmu un animāciju panākumi starptautiski. Šis finansējums dotu Latvijas kino nozarei iespēju attīstīties, radīt vairāk kvalitatīva satura un sasniegt plašāku auditoriju,” akcentē komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere.

Kultūras ministrija sēdē norādīja, ka šīs iemaksas Latvijas kino nozarei gadā varētu dot ap papildu vienu miljonu eiro. Savukārt Nacionālais kino centrs norādīja, ka Latvijas kino budžets patlaban ir seši miljoni eiro, kamēr Igaunijā tas ir vairāk nekā 18 miljoni, bet Lietuvā – vairāk nekā 10 miljoni. 2025.gadā Latvijas saturu noskatījās vairāk nekā 13 miljonus reižu, bet Latvijas kino sasniedza 24 procentus tirgus daļu. Šādu nodevu jau piemēro 17 Eiropas valstīs, un vidēji tas ir piecu procentu apmērā no ieņēmumiem.

Latvijā audiovizuālos pakalpojumus pēc pieprasījuma sniedz 26 Latvijā reģistrēti elektroniskie plašsaziņas līdzekļi, tai skaitā “Tet” un “Latvijas Mobilais Telefons”. Latvijas tirgū darbojas arī aptuveni 80 citās Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēti pakalpojumu sniedzēji, tostarp “Netflix”, “Go3”, “Apple TV+”, “Google Play”, “YouTube Movies & Shows”, “Amazon Prime Video”, “discovery+”, “Disney+”, “Max”, “Rakuten TV” un “Viaplay”.

Lai grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā un Filmu likumā stātos spēkā, tie vēl trīs lasījumos jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Komisija atbalsta vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma paplašināšanu

Tue, 08 Sep 2026 10:54:00 +0000

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 8.septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus "Būvniecības likumā", “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” un "Zemesgrāmatu likumā".

Patlaban vienotais būves reģistrācijas pakalpojums attiecas uz gadījumiem, kad būvniecību veic zemes īpašnieks uz sev piederošas zemes. Ar grozījumiem paredzēts to attiecināt uz visiem būvniecības gadījumiem neatkarīgi no zemes piederības, tostarp būvniecību uz apbūves tiesību pamata vai citai personai piederošas zemes, ja to pieļauj normatīvie akti.

“Šie grozījumi samazinās birokrātiju ikdienas dzīvē. Vienotais pakalpojums ļaus būves reģistrācijas formalitātes nokārtot ātrāk un ērtāk, vienlaikus samazinot administratīvo slogu pārvaldes institūcijām. Jaunais regulējums ļaus vienā pakalpojumā veikt darbības, kurām līdz šim bija nepieciešami vairāki iesniegumi un vairāku iestāžu iesaiste. Tas īpaši nozīmīgi būs daudzdzīvokļu māju attīstītājiem, taču ieguvēji būs visi, kuri nodarbojas ar būvniecību,” uzsver Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.

Vienotais pakalpojums nodrošina, ka iesniegums par būvniecības ieceri vienlaikus kalpo arī kā iesniegums būves reģistrācijai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Tādējādi būvniecības ierosinātājam vēlme veikt būvniecību, reģistrēt būvi un nostiprināt īpašuma tiesības būs jāizsaka tikai vienu reizi.

Grozījumi paredz arī pilnveidot pakalpojumu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju būvniecībā. Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) būs iespējams vienlaikus pieteikt daudzdzīvokļu mājas sadali dzīvokļu īpašumos un to ierakstīšanu zemesgrāmatā. Pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā dzīvojamā māja un dzīvokļu īpašumi varēs tikt reģistrēti vienotā pakalpojumā, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmas un Kadastra informācijas sistēmas datus.

Grozījumi ir daļa no vienotā būves reģistrācijas pakalpojuma otrās ieviešanas kārtas un paredz turpināt būvniecības un nekustamā īpašuma reģistrācijas pakalpojuma digitalizāciju.

Lai grozījumi stātos spēkā, tos vēl galīgajā lasījumā jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Plānots paplašināt elektrolīniju trases, lai mazinātu kritušo koku radītos bojājumus un elektroapgādes pārtraukumus

Thu, 03 Sep 2026 12:21:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Lai mazinātu risku, ka apdzīvotas vietas pēc stiprām vētrām ilgstoši paliek bez elektroapgādes, plānots paplašināt no kokiem attīrāmo joslu zem 110 kilovoltu (kV) elektrolīniju trasēm. To paredz ceturtdien, 3.septembrī, par steidzamiem atzītie un Saeimā konceptuāli atbalstītie grozījumi Aizsargjoslu likumā. Grozījumus izstrādājusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

110 kV līnijas ir tās, kas nodrošina elektroenerģijas pārvadi no lielajām elektrostacijām un starptautiskajiem maģistrālajiem tīkliem līdz reģionālajām apakšstacijām, no kurām tā tiek piegādāta iedzīvotājiem. Nupat piedzīvotajā vētrā vairāk nekā 70 procentus bojājumu šīm elektrolīnijām radīja krītoši koki, kas auga 18 metru joslā no elektrolīnijas ass, Tautsaimniecības komisijas sēdē iepriekš norādīja AS “Augstsprieguma tīkls”.

Patlaban aizsargjoslas platums zem šīm elektrolīnijām ir 35 metri, bet pilnībā no kokiem un krūmiem jāattīra 13 metrus plata josla katrā pusē no elektrolīnijas ass. Plānots šo joslu paplašināt līdz 18 metriem katrā pusē.

“Nesenā vētra aktualizēja ne tikai elektroapgādes drošuma, bet arī plašākus civilās aizsardzības un kritiskās infrastruktūras noturības jautājumus. Nav pieļaujams, ka iedzīvotāji ilgstoši paliek bez elektrības un sakariem,” iepriekš uzsvēra Tautsaimniecības komisijas priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Komisijas piedāvātais risinājums ļautu samazināt krītošu koku radītos gaisvadu līniju bojājumus par aptuveni 80 procentiem, viņš norādīja.

Tāpat A.Ašeradens pauda, ka Tautsaimniecības komisija tuvākajā laikā aicinās atbildīgās ministrijas kopā meklēt risinājumus enerģētiskās autonomijas, degvielas pieejamības un sakaru noturības stiprināšanai nākotnē.

Lai izmaiņas stātos spēkā, tās Saeimai jāatbalsta galīgajā lasījumā.

Saeimas Preses dienests

Meklēšanā izsludinātām personām ierobežo dokumentu un e-identitātes izmantošanu

Thu, 03 Sep 2026 12:15:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Ceturtdien, 3.septembrī, Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tie ierobežos personu apliecinošu dokumentu un elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanu personām, kurām kriminālprocesā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un kuras izsludinātas meklēšanā.

“Šie grozījumi nav vērsti uz dokumentu atņemšanu, bet gan uz to izmantošanas ierobežošanu. Nav pieļaujams, ka meklēšanā izsludinātas personas var brīvi ceļot, attālināti parakstīt dokumentus vai izmantot valsts pakalpojumus. Ar šo regulējumu tiek stiprināta tiesiskās atbildības neizbēgamība, veicināta bēguļojošo personu ātrāka atrašana un liegtas iespējas izvairīties no kriminālprocesa vai soda izpildes,” iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Grozījumi veido savstarpēji papildinošu regulējumu, kas aptver gan personas identificēšanu klātienē, gan digitālajā vidē. Personu apliecinošu dokumentu likuma grozījumi ierobežos identifikācijas dokumentu izmantošanu meklēšanā izsludinātām personām, kurām kriminālprocesā piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. Savukārt Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma grozījumi apturēs elektroniskās identifikācijas līdzekļu darbību meklēšanā izsludinātām personām.

Saeimas Preses dienests

Saeima precizē interešu konflikta regulējumu koleģiālajās institūcijās

Thu, 03 Sep 2026 12:14:00 +0000

Foto: Ieva Ābele-Ozoliņa, Saeima

Saeima trešdien, 3.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamu atzīto grozījumu likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, pilnveidojot interešu konflikta regulējuma piemērošanu koleģiālu institūciju amatpersonām.

“Šie grozījumi neievieš jaunu kārtību attiecībā uz interešu konfliktu amatpersonu darbībā, bet precizē tiesisko regulējumu attiecībā uz koleģiālu institūciju locekļu tiesībām aktīvi piedalīties institūciju priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka ievēlēšanā. Atšķirīgas tiesību normas interpretācijas rada neskaidrību un nepieciešamību to novērst, grozot likumu,” norāda par likumprojektu atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Patlaban likums paredz, ka Saeimas deputāta, Ministru kabineta locekļa vai pašvaldības domes deputāta piedalīšanās lēmuma pieņemšanā par sava atalgojuma noteikšanu vai sevis iecelšanu, ievēlēšanu vai apstiprināšanu amatā, nav atzīstama par interešu konfliktu. Tomēr likumā tieši nav noteikts, ka arī citu koleģiālu institūciju locekļu piedalīšanās šādu lēmumu pieņemšanā neveido interešu konfliktu.

Galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi noteic, ka interešu konflikta ierobežojumi neattiecas uz Saeimas deputātiem, ministriem, pašvaldību deputātiem un citām koleģiālu institūciju amatpersonām, piemēram, dažādu padomju, komisiju un citu lēmējinstitūciju locekļiem, gadījumos, kad tās saskaņā ar likumu piedalās lēmumu pieņemšanā par savu ievēlēšanu, iecelšanu vai apstiprināšanu amatā, kā arī par savas atlīdzības noteikšanu.

Likumprojekta autori norāda, ka šādas procedūras ir neatņemama koleģiālu institūciju darba sastāvdaļa un saistītas ar to darbības organizēšanu. Lēmumi šādos gadījumos tiek pieņemti koleģiāli, nevis individuāli.

Pieņemtais regulējums nemaina vispārējo interešu konflikta novēršanas kārtību, bet skaidrāk nosaka tās piemērošanu atsevišķās situācijās, kas saistītas ar koleģiālu institūciju darba organizēšanu.

Saeimas Preses dienests