Jurista Balss - Saeimas ziņas

Paplašinās ziedojumu iespējas sabiedriskā labuma organizācijām – ziedojumos varēs saņemt arī pakalpojumus

Wed, 13 May 2026 12:28:00 +0000

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Trešdien, 13.maijā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Sabiedriskā labuma organizāciju likumā, kas paredz, ka turpmāk sabiedriskā labuma organizācijas ziedojumos varēs saņemt ne tikai finanšu līdzekļus vai mantas, bet arī pakalpojumus. Vienlaikus grozījumi paplašinās organizāciju iespējas veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū.

“Ar šiem grozījumiem mēs veidojam skaidru un mūsdienām atbilstošu regulējumu, kas paplašina ziedotāju iesaistes iespējas un stiprina sabiedriskā labuma organizāciju finansiālo ilgtspēju. Iespēja saņemt ziedojumus arī pakalpojumu formā – piemēram, juridisko, finanšu vai informācijas tehnoloģiju atbalstu – būtiski atvieglos organizāciju darbu un ļaus tām stabilāk īstenot sabiedrībai nozīmīgus projektus,” uzsver Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša.

Lai komersantiem, kas ziedo pakalpojumus, varētu piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumus, likumprojekts paredz obligātu rakstveida ziedojuma līgumu, kurā norādāma ziedotā pakalpojuma vērtība naudas izteiksmē.

Tāpat grozījumi skaidri nostiprina sabiedriskā labuma organizāciju tiesības veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus kredītiestādēs un ieguldīt tos regulētā vērtspapīru tirgū emitētos vērtspapīros. Šāds regulējums ir būtisks organizācijām, kas īsteno ilgtermiņa sabiedriskā labuma projektus, un ļauj saglabāt ziedojumos saņemto līdzekļu vērtību, vienlaikus ievērojot pienākumu tos izlietot konkrētajam ziedojuma mērķim.

Sēdē piedalījās un atbalstu likumprojektam pauda arī vairāku sabiedriskā labuma organizāciju pārstāvji, uzsverot, ka iespēja ziedot pakalpojumus ir būtiska gan organizāciju ikdienas darbības, gan administratīvo procesu nodrošināšanai.

Komisija lēma likumprojektu virzīt izskatīšanai Saeimā un lūgs to atzīt par steidzamu, iekļaujot jau rītdienas, 14.maija, parlamenta sēdē.

Saeimas Preses dienests

Grozījumi Krimināllikumā paredz stingrākus sodus noziegumiem pret vidi

Wed, 13 May 2026 11:25:00 +0000

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Lai pastiprinātu atbildību par smagiem noziegumiem pret vidi, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 13.maijā, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā grozījumus Krimināllikumā. Tie nosaka bargākus sodus par smagiem un prettiesiskiem noziegumiem pret vidi, vienlaikus skaidri nošķirot kriminālatbildību no likumīgas saimnieciskās darbības.

Likumprojekts nosaka kriminālatbildību par pārkāpumiem, kas nodara smagu kaitējumu videi, tostarp par neatgriezenisku kaitējumu ekosistēmām un dzīvotnēm, gaisa, augsnes vai ūdens kvalitātes būtisku pasliktināšanu, nelikumīgām darbībām ar bīstamām, ķīmiskām un radioaktīvām vielām, kā arī ozona slāni noārdošām vielām un fluorētām siltumnīcefekta gāzēm.

Tāpat kriminālatbildība tiks noteikta par nelikumīgu atkritumu pārvietošanu, invazīvu svešzemju sugu tīšu izplatīšanu, projektu īstenošanu bez ietekmes uz vidi novērtējuma, ja radīts būtisks kaitējums, kā arī īpaši aizsargājamo sugu nonāvēšanu, pārdošanu vai to dzīvotņu iznīcināšanu.

Bargāki sodi tiks noteikti gadījumos, kad pārkāpuma rezultātā ir iznīcināta aizsargājama ekosistēma vai dzīvotne, radīts neatgriezenisks kaitējums videi vai izraisīta cilvēka nāve.

Komisija lēma izskatīšanai Saeimā virzīt arī grozījumus likumā “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību”, kas precizē kaitējuma videi izvērtēšanas kritērijus un nodrošina kriminālatbildības piemērošanu tikai par smagiem un prettiesiskiem nodarījumiem. Likumprojekts pieņem izņēmumus gadījumiem, kad kaitējums radīts niecīgā apmērā vai persona ir rīkojusies, lai kaitējumu novērstu vai ierobežotu.

Grozījumi izstrādāti, ieviešot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas prasības, kas stiprina vides krimināltiesisko aizsardzību un nodrošina vienotu pieeju smagu un prettiesisku darbību pret vidi novēršanai visā Eiropas Savienībā.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.

Saeimas Preses dienests

Paplašinās jauniešu iespējas piedalīties vēlēšanu iecirkņu darbā

Wed, 13 May 2026 10:53:00 +0000

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 13.maijā, atbalstīja ieceri atteikties no prasības vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem obligāti iegūt vidējo izglītību, tādējādi paplašinot jauniešu iespējas iesaistīties vēlēšanu iecirkņu darbā. Komisija lēma virzīt izskatīšanai Saeimā attiecīgus grozījumus Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā.

“Ja Saeima atbalstīs šos grozījumus, jauniešiem jau vidusskolas laikā būs iespēja iesaistīties vēlēšanu iecirkņu darbā, tādējādi veicinot plašāku jauniešu līdzdalību demokrātiskajos procesos. Īpašs gandarījums, ka šī iniciatīva nāca no pašiem jauniešiem,” uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs. Viņš pateicās 13.Jauniešu Saeimas Valsts pārvaldes komisijas līdzpriekšsēdētājam Markusam Biteniekam, kurš bija viens no šo likuma grozījumu iniciatoriem.

Atbalstu iecerei atteikties no obligātās vidējās izglītības prasības vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem pauda arī vairāki sabiedrisko organizāciju pārstāvji, akcentējot, ka jaunieši jau iepriekš ir aicinājuši atteikties no šāda ierobežojuma.

Vēlēšanu iecirkņu darbiniekiem ir noteiktas vairākas obligātas prasības, tostarp pilngadības sasniegšana, latviešu valodas zināšanas un līdz šim arī vismaz vidējā izglītība. Ņemot vērā, ka lielākā daļa jauniešu vidējo izglītību iegūst tikai 19 gadu vecumā, šī prasība bija ierobežojošs faktors.

Komisija rosinās minētos grozījumus Pašvaldības vēlēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisiju likumā iekļaut jau rītdienas, 14.maija, Saeimas sēdes darba kārtībā un atzīt tos par steidzamiem.

Saskaņā ar pārejas noteikumiem grozījumi neattieksies uz 15.Saeimas vēlēšanām, kas norisināsies 2026.gada 3. oktobrī, un tie stāsies spēkā no 2027.gada.

Saeimas Preses dienests

Izglītības komisija atbalsta jaunu augstākās izglītības iestāžu finansēšanas modeli – lielāks uzsvars uz rezultātiem un kvalitāti

Wed, 13 May 2026 10:50:00 +0000

Reinis Inkēns, Saeima

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija trešdien, 6.maijā, galīgajam lasījumam atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Augstskolu likumā, kas paredz ieviest institucionālās finansēšanas modeli visās valsts augstskolās un koledžās.

Plānoto izmaiņu mērķis ir pilnveidot augstākās izglītības finansēšanas sistēmu, attīstot trīs pīlāru modeli un stiprinot tā atbilstību tautsaimniecības vajadzībām. Jaunais modelis paredz modernizēt finansēšanas principus, tuvinot tos Ziemeļeiropas valstu labākajai praksei, kā arī veicināt augstākās izglītības kvalitāti, pieejamību un efektīvāku resursu izmantošanu.

Pašlaik finansēšanas sistēma lielā mērā balstās uz valsts budžeta vietu aizpildīšanu. Tas rada nepietiekamus stimulus studiju kvalitātes uzlabošanai un ne vienmēr nodrošina augstus studiju pabeigšanas rādītājus vai tautsaimniecībai nepieciešamo speciālistu sagatavošanu. Piedāvātās izmaiņas paredz pāreju uz rezultātos balstītu pieeju, lielāku uzsvaru liekot uz absolventu skaitu un kvalitāti, nevis uzņemto studentu skaitu.

Institucionālais finansējums augstskolām dos lielāku brīvību pašām izvēlēties efektīvākos risinājumus, lai sasniegtu noteiktos rezultātus.

Būtiska pārmaiņa ir deleģējums pašām augstskolām noteikt studiju vietu skaitu. Tas ļaus augstskolu padomēm elastīgāk un stratēģiskāk plānot uzņemšanu, koncentrējot resursus uz studējošajiem ar augstāku studiju pabeigšanas potenciālu un mazinot atbirumu.

Vienlaikus paredzēts mainīt valsts un augstskolu sadarbības pieeju. Tā vietā, lai noteiktu budžeta vietu skaitu, Izglītības un zinātnes ministrija kopā ar nozaru ministrijām slēgs vienošanos ar augstskolām par sagatavojamo speciālistu skaitu. Īpašs uzsvars tiks likts uz tautsaimniecībai nozīmīgām jomām, tostarp izglītību, veselības aprūpi un STEM, fokusējoties uz kvalificētiem absolventiem. Kārtību, kādā noteiks sagatavojamo speciālistu skaitu, noteiks Ministru kabinets.

Līdz šim studiju vietas tika iedalītas valsts finansētās un maksas studiju vietās. Turpmāk plānots noteikt, ka studiju vietas ir vai nu no augstskolas līdzekļiem pilnībā vai daļēji finansētas, vai arī privātpersonu finansētas.

Augstākās izglītības nozarē jau īstenotas vairākas būtiskas reformas, tostarp uzlabota augstskolu iekšējā pārvaldība, pilnveidota zinātnes finansēšana, ieviests jauns doktorantūras modelis, kā arī noteikta pāreja uz augstākās izglītības iestāžu institucionālo akreditāciju. Institucionālā finansēšana ir nākamais solis nozares attīstībā.

Jaunā pieeja jau izmēģināta pilotprojektā, kas uzsākts 2024.gada nogalē un aptver daļu valsts augstskolu. Tā rezultāti liecina par progresu ārējā finansējuma piesaistē, augstskolu stratēģiskās specializācijas stiprināšanā un jauno zinātnieku sagatavošanā, vienlaikus norādot, ka pilnīga ietekme būs vērtējama ilgtermiņā.

Komisija atbalstīja arī saistītos grozījumus Izglītības likumā un Profesionālās izglītības likumā. Plānots, ka jaunais institucionālās finansēšanas modelis tiks ieviests ar 2027.gadu.

Saeimas Preses dienests

Meklēšanā izsludinātām personām ierobežos identifikācijas dokumentu un e identitātes izmantošanu

Wed, 13 May 2026 10:45:00 +0000

Reinis Inkēns, Saeima

Lai ierobežotu personu apliecinošu dokumentu un elektroniskās identifikācijas līdzekļu izmantošanu personām, kuras apzināti izvairās no kriminālprocesa vai piespriestā soda izpildes, otrdien, 12.maijā, Saeimas Juridiskā komisija lēma virzīt izskatīšanai parlamentā grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un grozījumus Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā.

“Šie grozījumi nav vērsti uz dokumentu atņemšanu, bet gan uz to izmantošanas ierobežošanu. Nav pieļaujams, ka meklēšanā izsludinātas personas var brīvi ceļot, attālināti parakstīt dokumentus vai izmantot valsts pakalpojumus. Ar šo regulējumu tiek stiprināta tiesiskās atbildības neizbēgamība, veicināta bēguļojošo personu ātrāka atrašana un liegtas iespējas izvairīties no kriminālprocesa vai soda izpildes. Sēdē izskanēja arī vairāki konstruktīvi priekšlikumi likumprojekta pilnveidošanai, kurus paredzēts vērtēt turpmākajā tā izskatīšanā,” uzsver Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Grozījumi veido savstarpēji papildinošu regulējumu, kas aptver gan klātienes, gan digitālo identitāti. Personu apliecinošu dokumentu likuma grozījumi paredz iespēju ierobežot vai apturēt personu apliecinošu dokumentu izmantošanu aizdomās turētām, apsūdzētām vai notiesātām personām, kuras apzināti izvairās no izmeklēšanas, tiesas vai soda izpildes, savukārt Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma grozījumi - ierobežot piekļuvi elektroniskās identifikācijas līdzekļiem un ar tiem saistītajiem e‑pakalpojumiem.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie Saeimai jāatbalsta trīs lasījumos.

Saeimas Preses dienests

Plāno ieviest automatizētu lēmumu pieņemšanu daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu

Wed, 06 May 2026 13:25:00 +0000

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Trešdien, 6.maijā, Saeimas Juridiskā komisija trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz pilnībā automatizēt saistību piespiedu izpildi brīdinājuma kārtībā. Tas nozīmē, ka daļā vienkāršo parādu piedziņas lietu lēmumus turpmāk tiesa varēs pieņemt automatizēti, bez individuālas tiesneša izvērtēšanas katrā lietā.

Grozījumi attieksies uz gadījumiem, kuros saistību piespiedu izpilde iespējama brīdinājuma kārtībā, proti, vienkāršām parādu piedziņas lietām. Šādos procesos jau patlaban tiesneša lēmums tiek pieņemts pēc skaidri noteiktiem likumā paredzētiem kritērijiem, un plānotā automatizācija šo kārtību padarīs efektīvāku.

Vienlaikus paredzēts pagarināt termiņu iebildumu iesniegšanai uz 30 dienām līdzšinējo 14 dienu vietā. Tas nozīmē, ka parādniekam būs vairāk laika saņemt brīdinājumu un izvērtēt savas iespējas. Tāpat likumā tieši paredzēts mehānisms, kas ļauj tiesai labot automatizētas lēmumu pieņemšanas laikā radušās kļūdas gan pēc savas iniciatīvas, gan pēc lietas dalībnieka pieteikuma.

Likumprojekta izstrādātāji – Tieslietu ministrija – norāda, ka automatizācija attieksies tikai uz tām lietām, kurās strīds pēc būtības nepastāv vai kurās parādniekam ir dota iespēja to radīt, iesniedzot iebildumus noteiktajā termiņā. Tādējādi automatizācija ievērojami mazinās tiesu noslodzi un ļaus tiesnešiem vairāk laika veltīt sarežģītāku civillietu izskatīšanai.

Civilprocesa likums paredz, ka saistību piespiedu izpilde brīdinājuma kārtībā ir pieļaujama tikai vienkāršās parādu piedziņas lietās, piemēram, ja parāds ir pierādāms ar dokumentiem - līgumu vai rēķinu. Šo procedūru nevar piemērot, ja parāda summa pārsniedz 15 000 eiro, solidārās maksājumu saistībās un citos likumā noteiktajos gadījumos.

Ar grozījumiem arī paredzēta Maksātnespējas kontroles dienesta funkciju pārņemšana, tās nododot Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai. Turpmāk sūdzības par maksātnespējas administratoru rīcību izskatīs tiesa, vērtējot Tieslietu ministrijas pieņemtos lēmumus, savukārt jautājumus par maksātnespējas procesa depozīta izmaksu administrēs Tiesu administrācija. Tiek ieviesta arī skaidra tiesas kontrole pār institūciju lēmumiem, nosakot kārtību, kādā personas var tos pārsūdzēt.

Plānots, ka grozījumi Civilprocesa likumā stāsies spēkā 2026.gada 1.jūlijā. Grozījumi trešajā – galīgajā – lasījumā vēl jāskata Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Daiga Mieriņa oficiālā vizītē Korejas Republikā pārrunās sadarbību ekonomikā un drošībā

Sun, 26 Apr 2026 15:15:00 +0000

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa nākamnedēļ oficiālā vizītē uzturēsies Korejas Republikā, lai pārrunātu ciešāku sadarbību ekonomikā un aktuālos drošības jautājumus.

Seulā Saeimas priekšsēdētāja tiksies ar Korejas Republikas Nacionālās Asamblejas priekšsēdētāju Vonsiku Vu (Woo Won-shik) un Ministru prezidentu Minsoku Kimu (Kim Min-seok).

Tāpat D.Mieriņai plānotas tikšanās ar Nacionālās asamblejas deputātiem un Dienvidkorejas aizsardzības ministru Ānu Gjubaku (Ahn Gyu-back).

Saeimas priekšsēdētāja Seulā tiksies arī ar Latvijas diasporas pārstāvjiem, kā arī Korejas uzņēmējiem, kas sadarbojas ar Latviju. Tāpat Saeimas delegācija apmeklēs demilitarizēto zonu un Kara muzeju, kā arī noliks vainagu pie piemiņas plāksnes Korejas karā kritušajiem latviešiem. Saeimas priekšsēdētāja viesosies arī uzņēmumā “Doosan Enerbility”, kas ir Dienvidkorejas vadošais enerģētikas un smagās rūpniecības uzņēmums.

Kopā ar D.Mieriņu vizītē uz Korejas Republiku dosies arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāts Andris Kulbergs.

Saeimas Preses dienests

Plānots, ka Tieslietu ministrija turpmāk uzraudzīs maksātnespējas administratorus

Sun, 26 Apr 2026 15:08:00 +0000

Foto: Ieva Ābele, Saeima

Saeima ceturtdien, 23.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Maksātnespējas likumā un ar to saistītajos likumos, kas paredz likvidēt Maksātnespējas kontroles dienestu un tā funkcijas nodot Tieslietu ministrijai, Tiesu administrācijai un Latvijas Maksātnespējas procesa administratoru asociācijai. Plānots, ka turpmāk Tieslietu ministrijai būs jāuzrauga maksātnespējas procesa administratori.

„Ierosinātie grozījumi nodrošina kompetenču sadalījumu maksātnespējas jomā, stiprina uzraudzības kvalitāti un vienlaikus samazina administratīvo slogu. Tas ir svarīgs solis maksātnespējas procesu pilnveidošanā, kas veicinās valsts pārvaldes efektivitāti,” iepriekš norādīja par likumprojektu atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Tieslietu ministrija turpmāk nodrošinās maksātnespējas procesa administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu uzraudzību, administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanu, kā arī administratoru iecelšanu, atcelšanu un disciplinārlietu ierosināšanu.

Savukārt Tiesu administrācija pārņems ar darbinieku prasījumu garantiju fondu saistītās funkcijas, tostarp iesniegumu izskatīšanu par maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanu, depozītu izmaksu un elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmas uzturēšanu. Savukārt disciplinārlietas, līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās, nodrošinās nozares asociācija.

Grozījumi paredz arī administratoru eksaminācijas un disciplinārās atbildības regulējuma pilnveidi. Līdzīgi kā tas notiek zvērinātu advokātu un tiesu izpildītāju profesijās, šīs funkcijas nodrošinās nozares asociācija. Tāpat līdz ar grozījumiem paredzēta normu saskaņošana ar Satversmes tiesas spriedumu, kas skaidro ierobežojumus maksātnespējas administratoru amata kandidātiem.

Izmaiņas nepieciešamas, lai uzlabotu valsts pārvaldes efektivitāti un optimizētu resursu izmantošanu maksātnespējas uzraudzības jomā. Plānots, ka no 55 Maksātnespējas kontroles dienesta štata vietām 16 tiks likvidētas, 22 pārceltas uz Tieslietu ministriju, bet 17 – uz Tiesu administrāciju.

Lai nodrošinātu pāreju uz jauno kārtību, noteikts, ka likuma grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.oktobrī.

Lai par steidzamām atzītās izmaiņas stātos spēkā, tās vēl otrajā – galīgajā – lasījumā jāpieņem Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Uģis Rotbergs Klaipēdā: ciešāka Baltijas valstu sadarbība ir atslēga reģiona drošības stiprināšanai

Sun, 26 Apr 2026 14:21:00 +0000

Foto: Baltijas Asamblejas sekretariāts

“Mainīgajos drošības apstākļos Baltijas aizsardzības ekosistēmas stiprināšana kļūst īpaši nozīmīga. Ciešāka Baltijas valstu sadarbība ļauj uzlabot kolektīvo noturību, efektīvāk izmantot resursus un mazināt piegādes ķēžu ievainojamību,” uzsver Baltijas Asamblejas (BA) Drošības un aizsardzības komitejas līdzpriekšsēdētājs Uģis Rotbergs.

Parlamentārieši no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas šajās dienās pulcējušies Klaipēdā, Lietuvā, lai spriestu par Baltijas aizsardzības ekosistēmas attīstību – tostarp tās integrāciju un rūpniecisko izaugsmi reģionā –, kā arī par kolektīvās noturības stiprināšanu, izmantojot Baltijas kiberaizsardzības tīklu.

U.Rotbergs norāda, ka koordinēta pieeja aizsardzības rūpniecības attīstībai dod iespēju apvienot zināšanas, saskaņot investīcijas un veicināt kopīgus iepirkumus un pētniecību, tādējādi stiprinot reģiona stratēģisko autonomiju un spēju savlaicīgi reaģēt uz jauniem drošības izaicinājumiem.

Parlamentārieši pārrunāja līdzšinējo progresu un nākamos soļus integrētākas Baltijas aizsardzības sistēmas izveidē, īpašu uzmanību pievēršot galvenajiem izaicinājumiem un nepieciešamībai sinhronizēt aizsardzības industrijas attīstību reģionā.

Tikšanās laikā BA Drošības un aizsardzības komiteja aktualizēja arī pieaugošos kiberdraudus kritiskajai infrastruktūrai, tostarp valdības sistēmām un aizsardzības spējām. “Neviena valsts viena pati nevar efektīvi risināt šos izaicinājumus. Baltijas valstu sadarbības stiprināšana, izmantojot reģionālu kiberaizsardzības tīklu, nodrošinātu ātrāku informācijas apmaiņu, koordinētu draudu identificēšanu un kopīgu reaģēšanu uz kiberincidentiem,” pauž komitejas līdzpriekšsēdētājs.

Parlamentārieši uzsvēra, ka, apvienojot zināšanas, tehnoloģijas un resursus, Baltijas valstis var būtiski uzlabot kolektīvo noturību pret kiberuzbrukumiem, efektīvāk aizsargāt kritisko infrastruktūru un stiprināt gan militāro, gan civilo sistēmu drošību.

Diskusijā tika aplūkoti aktuālākie izaicinājumi reģionālajai sadarbībai kiberdrošības jomā, kā arī iespējas to stiprināt, tostarp Baltijas kiberaizsardzības tīkla ieguvumi, riski un līdz šim paveiktais kopīgās kibertelpas un kritiskās infrastruktūras aizsardzības attīstībā Baltijas jūras reģionā. Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības komiteja pēc sēdes apmeklēs arī Lietuvas Jūras spēku bāzi.

Kopā ar U.Rotbergu komitejas sēdē piedalās arī Baltijas Asamblejas viceprezidents, Latvijas delegācijas vadītājs Jānis Vucāns un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Raimonds Bergmanis.

Informācija par BA:

Baltijas Asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12-16 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes par to, kā risināti BA dienas kārtības aktuālie pārrobežu jautājumi.

Saeimas Preses dienests

Saeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai

Thu, 16 Apr 2026 15:14:00 +0000

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo ietekmi uz uzņēmuma finanšu situāciju.

Kā akcentē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša, lēmums ir vērsts uz nacionālās aviācijas nozares stabilitātes saglabāšanu un “airBaltic” darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, ņemot vērā ārējos ģeopolitiskos izaicinājumus un to ietekmi uz degvielas cenām. Tas rada nepieciešamos nosacījumus labvēlīgam uzņēmuma attīstības scenārijam un stabilitātei.

Lēmums pieņemts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2026.gada 31.marta un 13.aprīļa sēdēs izskatīto informatīvo ziņojumu par aktuālo situāciju “airBaltic”.

Aizdevuma pamatsumma un procenti būs jāatmaksā līdz 2026.gada 31.augustam, procentu likmi nosakot atbilstoši informatīvajā ziņojumā paredzētajai aprēķina metodikai un ievērojot komercdarbības atbalsta kontroles regulējumu, savukārt aizdevums tiks izsniegts bez nodrošinājuma.

Vienlaikus Satiksmes ministrijai uzdots nodrošināt to, ka tiek saņemts Eiropas Komisijas viedoklis par valsts īstermiņa aizdevuma atbilstību privātā tirgus dalībnieka principam.

Saeimas Preses dienests