<?xml version="1.0" encoding="UTF-8" ?>
<rss version="2.0">
    <channel>
        <title>Jurista Balss - Raksti</title>
        <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/</link>
        <description>Jurista Balss - Raksti</description>
                    <item>
                <title>No idejas līdz valstij: 18. novembris un Latvijas brīvības ceļš</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5349984/no-idejas-lidz-valstij-18-novembris-un-latvijas-brivibas-cels</link>
                <pubDate>Wed, 18 Nov 2026 12:01:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;b style=&quot;text-align: start; font-weight: bold; font-style: normal&quot;&gt;&lt;span style=&quot;text-align: justify; font-weight: 700; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Ieva-Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;p style=&quot;font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;&lt;b style=&quot;font-weight: bold&quot;&gt;&lt;span style=&quot;text-align: justify; font-weight: 700; font-style: normal&quot;&gt;Publikācija: Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p style=&quot;font-weight: 300; font-style: normal;&quot; class=&quot;moze-start&quot;&gt;&lt;b style=&quot;font-size: 15px; text-align: justify;&quot;&gt;Latvijas Republika neradās vienā dienā un tikai
ar vienu svinīgu aktu. Tās proklamēšana bija ilga ceļa kulminācija — ceļa, kurā
latvieši no valodas un kultūras kopības nonāca līdz politiskai prasībai pašiem
lemt savu likteni.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tauta, kas
sāka sevi apzināties&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;19. gadsimtā latviešu apdzīvotās zemes nebija
vienota politiska teritorija. Kurzeme, Vidzeme un Latgale atradās dažādos
Krievijas impērijas administratīvajos apgabalos. Tomēr veidojās kopīga
nacionālā pašapziņa: attīstījās latviešu valoda, prese un izglītība, bet
jaunlatviešu kustība rosināja tautu apzināties savu vēsturi un kultūru. 1873.
gadā Rīgā notika pirmie Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki — viens no
redzamākajiem apliecinājumiem, ka dažādu novadu latvieši spēj pulcēties kopīgā
kultūras telpā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ar kultūras atmodu vien nepietika, lai rastos
valsts ideja. 1903. gadā Miķelis Valters publiski izteica domu, ka Latvijai
jāatdalās no Krievijas impērijas un jākļūst par patstāvīgu politisku veidojumu.
Sākotnēji neatkarības ideja bija mazāk izplatīta nekā prasība pēc autonomijas,
taču 1905. gada revolūcija un tai sekojošā politiskā rosība paplašināja
diskusiju par tautas tiesībām lemt pašai savu nākotni. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pirmais pasaules karš šo procesu padarīja vēl
asāku. Frontes līnija, vācu okupācija un karadarbības postījumi lika daudziem
pamest mājas. Tūkstošiem latviešu devās bēgļu gaitās, bet latviešu strēlnieki
karoja frontē. Krievijas impērijas sabrukums 1917. gadā pavēra iespēju, par
kuru iepriekš varēja tikai sapņot — pašiem veidot savu politisko nākotni.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1917. gada Latgales latviešu kongress pauda, ka
Latgales, Vidzemes un Kurzemes latvieši ir viena tauta un tiem jāapvienojas
vienā valstī. Tajā pašā gadā tika izveidota Latviešu Pagaidu nacionālā padome.
Tās uzdevumā Kārlis Skalbe uzrakstīja uzsaukumu &lt;b&gt;“Visiem latviešiem!”&lt;/b&gt;,
kas tika izplatīts desmitiem tūkstošu eksemplāru. Tajā bija formulēta doma par
vēsturisko novadu apvienošanu: &lt;b&gt;“Kurzeme, Vidzeme un Latgale lai top par
apvienoto Latviju.”&lt;/b&gt; Tas bija aicinājums domāt par Latviju kā vienu
politisku un nacionālu kopumu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;18. novembris
— valsts tiek pasludināta&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1918. gada rudenī sabruka Vācijas impērija, un
Pirmais pasaules karš tuvojās beigām. Latvijas politiķiem bija īss brīdis, lai
dažādos politiskos spēkus apvienotu kopīgā rīcībā. 17. novembrī tika izveidota
Latvijas Tautas padome, pārstāvot vairākas partijas un politiskos virzienus.
Nākamajā dienā Rīgā, toreizējā Otrajā pilsētas teātrī — tagadējā Latvijas
Nacionālajā teātrī — Tautas padome pasludināja Latvijas Republiku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1918. novembra akts noteica, ka Latvija ir &lt;b&gt;“patstāvīga,
neatkarīga, demokrātiski-republikāniska valsts”&lt;/b&gt;. Tika izveidota Pagaidu
valdība ar Kārli Ulmani tās priekšgalā, bet Satversmes sapulces sasaukšana tika
izvirzīta par vienu no galvenajiem uzdevumiem. Uzsaukums “Latvijas pilsoņiem!”
paredzēja, ka valsts iekārtu un attiecības ar ārvalstīm noteiks tautas vēlēta
Satversmes sapulce, ievēlēta vispārējās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās un
proporcionālās vēlēšanās, kurās piedalās gan sievietes, gan vīrieši. Šis
uzsaukums kļuva par jaunās valsts tiesisko pamatu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču valsts pasludināšana vēl nenozīmēja, ka tās
vara bija nostiprināta visā Latvijas teritorijā. Jaunajai valstij nebija
pietiekami spēcīgas armijas un pilnībā izveidotu iestāžu, bet tās teritorijā
sadūrās vairāku spēku intereses.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Brīvības cīņas
— par valsts pastāvēšanu&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Drīz pēc proklamēšanas Latvijā iebruka Padomju
Krievijas Sarkanā armija. 1919. gada sākumā Pagaidu valdība bija spiesta atstāt
Rīgu un darboties Liepājā. Valsts cīnījās ne tikai pret lieliniekiem, bet arī
par iespēju pašai noteikt savas zemes nākotni — laikā, kad Latvijā darbojās
vairākas konkurējošas varas un bruņoti formējumi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1919. gada jūnijā Cēsu kaujās Igaunijas armija un
tai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde sakāva vācu militāros spēkus. Cēsu kaujas
bija būtisks pavērsiens: tās vājināja vācu mēģinājumus noteikt Latvijas
politisko nākotni un palīdzēja atjaunot Latvijas Pagaidu valdības varu. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Rudenī neatkarību apdraudēja Bermonta karaspēka
uzbrukums Rīgai. 1919. gada oktobrī Latvijas armija apturēja bermontiešus pie
Daugavas un novembrī sāka atbrīvot Pārdaugavu. &lt;b&gt;11. novembrī tika atbrīvota
Rīgas kreisā krasta daļa&lt;/b&gt;, bet 21. novembrī Latvijas armija ieņēma Jelgavu.
Bermontiāde bija daļa no plašākām Brīvības cīņām, kurās Latvijas armijai
palīdzēja arī sabiedroto valstu atbalsts. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Cīņas turpinājās arī Latgalē. 1920. gada sākumā
Latvijas un Polijas karaspēks kopīgi atbrīvoja Daugavpili, un līdz februārim
tika atbrīvota visa Latgale. 11. augustā Rīgā noslēgtais Latvijas–Padomju
Krievijas miera līgums izbeidza karu. Krievija tajā bez ierunām atzina Latvijas
neatkarību, patstāvību un suverenitāti. 1921. gada 26. janvārī Latviju de iure
atzina arī Antantes Augstākā padome. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Satversmes
sapulce un demokrātiskas valsts pamati&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas valstiskumu nostiprināja ne tikai
karavīri, bet arī vēlētāji un likumdevēji. 1920. gada 17. un 18. aprīlī notika
Satversmes sapulces vēlēšanas. Tajās piedalījās 84,9 procenti balsstiesīgo —
sievietes un vīrieši. Tika ievēlēti 150 deputāti, tostarp piecas sievietes.
Satversmes sapulce sanāca uz pirmo sēdi 1. maijā, un tās prezidents bija Jānis
Čakste.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Satversmes sapulce izstrādāja valsts pamatlikumu,
pieņēma agrārreformas likumu, Saeimas vēlēšanu likumu un citus valstij
nepieciešamus tiesību aktus. Latvijas Republikas Satversmi tā pieņēma 1922.
gada 15. februārī. Satversme stājās spēkā 7. novembrī, kad uz pirmo sēdi sanāca
1. Saeima. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas valsts izveide bija reizē ideju,
politiskas vienošanās, bruņotas cīņas un demokrātiskas valsts celtniecības
darbs. 18. novembris atgādina brīdi, kad tika pasludināts mērķis — neatkarīga,
demokrātiska republika. Bermonta sakāve, Latgales atbrīvošana, Satversmes
sapulces vēlēšanas un Satversmes pieņemšana šo mērķi pārvērta pastāvošā valstī.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpēc Latvijas dzimšanas diena nav tikai atskats
uz 1918. gadu. Tā ir atcerēšanās, ka valsts sākas ar tautas gribu, bet pastāv
un kļūst stipra ar cilvēku darbu, drosmi un atbildību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Lindas Liepiņas “ola” un neizmantotā balss</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5349967/lindas-liepinas-ola-un-neizmantota-balss</link>
                <pubDate>Wed, 18 Nov 2026 11:47:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;text-align: justify; font-weight: 700; font-style: normal&quot;&gt;Foto: Ieva-Ābele-Ozoliņa, Saeima&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;p&gt;&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;text-align: justify; font-weight: 700; font-style: normal&quot;&gt;Publikācija: &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Linda Liepiņa skaļi paziņoja, ka neatbalstīs
Andra Kulberga veidoto valdību, un īpaši izcēla satiksmes ministra amata
kandidātu Krišu Lipšānu. Viņa nodēvēja Lipšānu par “Artusa Kaimiņa iedēstītu
olu Latvijas politikā” un paziņoja, ka par “veco KPV” nebalsos. Šāds izteikums
piesaista uzmanību, bet rada arī jautājumu — vai aiz asās metaforas ir
pārbaudāms pamatojums? &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Te ir konkrēts vēsturisks fakts: 2019. gadā
Lipšāns kandidēja Eiropas Parlamenta vēlēšanās no KPV LV saraksta un tajā laikā
bija norādīts kā Saeimas konsultants. Artuss Kaimiņš bija KPV LV dibinātājs.
Tātad Liepiņas atsauce uz Lipšāna saikni ar KPV nav radīta no nekā. Taču
publiski pieejamie fakti paši par sevi nepierāda, ka Kaimiņš viņu personiski
“iedēstījis” amatā vai ka šī senākā saikne ir pamats apšaubīt viņa piemērotību
ministra darbam. Metafora ir politisks apvainojums, nevis pierādījums. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lipšāna profesionālā pieredze ir plašāka par šo
agrāko politisko epizodi. Viņam ir profesionālais bakalaura un maģistra grāds
tiesību zinātnēs; viņš bijis Labklājības ministrijas parlamentārais sekretārs,
Saeimas Rail Baltica izmeklēšanas komisijas konsultants, Nacionālā psihiskās
veselības centra Stratēģiskās pārvaldības departamenta direktors un Ministru
prezidenta juridiskais padomnieks. Viņš ir arī Auto asociācijas valdes
loceklis. Šī pieredze dod pamatu vērtēt viņa juridiskās, pārvaldības un ar transporta
nozari saistītās zināšanas, bet pati par sevi neatbild, cik gatavs viņš ir
vadīt tik plašu un sarežģītu nozari. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tieši par to Liepiņa varēja uzdot konkrētus
jautājumus: kāds ir Lipšāna redzējums par Rail Baltica, airBaltic, sabiedrisko
transportu un Latvijas dzelzceļu? Kā viņš nodrošinās caurskatāmu lēmumu
pieņemšanu, ņemot vērā savu amatu Auto asociācijā? Šādi jautājumi būtu daudz
spēcīgāki par personisku apzīmējumu — un atbildes uz tiem būtu noderīgas
sabiedrībai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vēl viena būtiska detaļa: valdības
apstiprināšanas balsojumā 17. novembrī Liepiņa bija norādīta kā klāt neesoša.
Tātad viņas publiski paustais “nē” nepārvērtās balsojumā pret valdību. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tajā pašā balsojumā&lt;b&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: normal&quot;&gt;&amp;nbsp; no 17 LPV
deputātiem septiņi balsoja par valdību, pieci — pret, divi nebalsoja, bet trīs
nebija klāt. Liepiņa balsojumā nepiedalījās.&lt;/span&gt;&lt;/b&gt;&lt;b&gt;&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas neapstiprina viņas apgalvojumu par vienotu
frakcijas nostāju un padara publisko demaršu mazāk skaidru: izteikums bija
skaļš, bet pašas deputātes balss balsojumā neskanēja. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Liepiņai bija tiesības kritizēt Lipšāna
kandidatūru un nepiekrist valdības sastāvam. Taču, ja deputāte vēlas, lai viņas
kritiku uztvertu nopietni, tai jābalstās faktos, skaidros jautājumos un
konsekventā rīcībā. “Kaimiņa ola” ir virsrakstam piemērots sauklis. Vēlētājiem
svarīgāk būtu dzirdēt, vai Liepiņai ir pamatoti iebildumi pret Lipšāna
kompetenci un ko viņa būtu piedāvājusi viņa vietā.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki rada vieglus laikus, viegli laiki rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus.</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5348960/gruti-laiki-rada-stiprus-cilvekus-stipri-cilveki-rada-vieglus-laikus-viegli</link>
                <pubDate>Mon, 16 Nov 2026 15:10:00 +0000</pubDate>
                <description>Attēls: Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot; (MI Chat GPT rediģēts)&lt;p&gt;Publikācija:&amp;nbsp;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/span&gt;

&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt;
&lt;i style=&quot;text-align: justify; font-weight: 400; font-style: italic&quot;&gt;Par audzināšanu, vecāku atbildību, valsts pienākumu un sporta nozīmi bērna dzīvē&lt;/i&gt;

&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šis
teikums nav tikai vēstures vai paaudžu maiņas apraksts. Tas liek uzdot neērtu
jautājumu: vai mēs bērniem palīdzam kļūt patstāvīgiem un izturīgiem, vai arī,
labu nodomu vadīti, arvien biežāk atņemam viņiem iespēju pašiem pārvarēt
grūtības? Bērnu tiesības, emocionāla drošība un cieņa ir būtiskas vērtības.
Taču tās nevar nozīmēt, ka bērnam nav pienākumu, ka ikviena nepatīkama sajūta
ir kaitējums un ka pieaugušajiem vairs nav jānosaka saprātīgas robežas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Eiropas
vērtības nav jāatmet. Tās jāīsteno pilnā apjomā: bērnam ir tiesības uz
aizsardzību, bet arī uz ģimeni, attīstību, atbildības izjūtas veidošanu un
emocionāli tuvām, pastāvīgām attiecībām. Bērna labākās intereses nav sauklis,
ar kuru var pamatot jebkuru pieaugušā izvēli. Tās prasa konkrētu, samērīgu un
ilgtermiņā bērnam labvēlīgu vērtējumu.&lt;/p&gt;&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saskarsme
nav balva vienam vecākam&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pēc
vecāku šķiršanās bērns nedrīkst kļūt par balvu, ietekmes līdzekli vai ziņnesi
pieaugušo konfliktā. Civillikums paredz bērna tiesības uzturēt personiskas
attiecības un tiešus kontaktus ar katru no vecākiem, kā arī abu vecāku
pienākumu šīs attiecības uzturēt. Ikvienam ir pienākums atturēties no rīcības,
kas var negatīvi ietekmēt bērna attiecības ar kādu no vecākiem. Saskarsmi var
ierobežot, ja tas atbilst bērna interesēm, tomēr ierobežojumam jābalstās
konkrētā kaitējuma izvērtējumā, nevis pieaugušo savstarpējā nepatikā vai
ērtībās [1].&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Praksē
risks rodas tad, ja viena vecāka sniegtais stāsts kļūst par lietas sākumpunktu,
bet otra vecāka skaidrojums un bērna reālās attiecības ar viņu tiek vērtētas
formāli. Bāriņtiesas atzinums var būtiski ietekmēt tiesas lēmumu, tāpēc tam
jābūt pārbaudāmam: jānorāda, kādi fakti noskaidroti, kā vērtēts bērna
viedoklis, ko tieši katrs apstāklis liecina par bērna interesēm un kāpēc
ieteikts konkrētais saskarsmes risinājums. Atzinums nav aizstājams ar
pieņēmumiem vai vienas puses apgalvojumu atkārtošanu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tiesībsarga
2024. gada atzinums par bērnu tiesībām uz identitāti un saskarsmi ar tēvu
dokumentē gadījumu, kurā saskarsme notika formāli, bet netika pietiekami
veicināta bērnu un tēva attiecību atjaunošana. Tiesībsargs secināja, ka
konkrētajā gadījumā tiesību aizsardzības mehānisms nebija efektīvs un
bāriņtiesa bija palikusi pasīva vērotāja, nevis savlaicīgi meklējusi risinājumu
attiecību veicināšanai [2]. Tas nav pierādījums, ka visas bāriņtiesas rīkojas
vienādi. Tas ir pietiekams iemesls prasīt, lai šādi riski tiktu pamanīti un
novērsti.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Aizsardzība
pret vardarbību nav taktiska priekšrocība&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pagaidu
aizsardzībai pret vardarbību ir dzīvību un drošību sargājoša nozīme. Ja pastāv
reāls apdraudējums, rīcībai jābūt ātrai. Vienlaikus aizsardzības mehānismu
nedrīkst pārvērst par līdzekli, ar kuru bez pietiekama faktu izvērtējuma tiek
izstumts otrs vecāks no bērna dzīves vai panākts pārsvars civiltiesiskā strīdā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Civilprocesa
likums pieļauj steidzamu lēmuma pieņemšanu, tostarp atsevišķos gadījumos pirms
otras puses uzklausīšanas, jo kavēšanās var radīt būtisku kaitējumu. Likums
vienlaikus paredz samērīguma izvērtēšanu. Tāpēc pēc sākotnēja aizsardzības
lēmuma ir būtiski nodrošināt savlaicīgu turpmāku pārbaudi, uzklausīt
iesaistītās puses un nošķirt drošības jautājumu no tā, kā bērnam ilgtermiņā
saglabāt drošas attiecības ar abiem vecākiem, ja tas ir iespējams [3].&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Apgalvojums
par vardarbību nav automātiski uzskatāms par pierādītu, bet arī nedrīkst tikt
noraidīts kā manipulācija tikai tāpēc, ka tas izteikts strīda laikā. Jāizmeklē
fakti, jāaizsargā apdraudētais un jānovērš iespēja izmantot procesu
ļaunprātīgi. Tiesiskums prasa vienlaikus nopietni uztvert gan vardarbības
risku, gan risku, ka nepamatots vai nesamērīgs ierobežojums bērnam atņem
nozīmīgas attiecības.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Parāds
jāatgūst, bet mērķim jābūt bērna labumam&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Uzturlīdzekļu
garantiju fonds pilda būtisku funkciju: bērnam tiek nodrošināts atbalsts, ja
viens no vecākiem uzturlīdzekļus nemaksā. Fonda administrācijai likums uzliek
pienākumu no parādnieka atgūt bērna vietā izmaksātos līdzekļus un likumiskos
procentus [4]. Bērna uzturēšana ir abu vecāku pienākums, un saskarsmes strīds
šo pienākumu neatceļ.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr
piedziņas mērķim jābūt reāli panākt bērna uzturēšanu un vecāka maksāšanas
spējas atjaunošanu, nevis cilvēku iedzīt situācijā, kurā parāds kļūst
neatmaksājams un legāla nodarbinātība vai dzīves stabilizēšana kļūst arvien
grūtāka. Pats likums paredz, ka, nosakot parāda atmaksas nosacījumus, Fonda
administrācija vērtē parādnieka mantisko stāvokli un maksātspēju. No 2024. līdz
2028. gadam noteikta arī atvieglota parāda segšanas kārtība, kurā maksājumi
tiek novirzīti pamatparādam un vienlaikus dzēš likumiskos procentus [4; 5]. Tas
apliecina, ka likumdevējs ir atzinis nepieciešamību mazināt parāda spirāli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpēc
pamatots jautājums ir nevis par to, vai parāds jāatgūst, bet vai konkrētajā
lietā izvēlētais atmaksas plāns ir samērīgs, saprotams un izpildāms. Ja valsts
vēlas, lai vecāks uzņemas atbildību, tai jāveido ceļš, pa kuru atbildību
patiešām var uzņemties. Bērnam vajadzīgs gan uzturs un drošība, gan vecāks,
kurš spēj legāli strādāt un piedalīties viņa dzīvē.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sports
māca to, ko nevar iemācīt tikai ar sarunām&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Katram
bērnam vajadzētu būt iespējai nopietni nodarboties ar sportu — ne obligāti
tiecoties pēc profesionālas karjeras, bet uzņemoties regulāras saistības,
ievērojot treniņu režīmu un pabeidzot iesākto sezonu. Ja bērns vēlas mainīt
sporta veidu, parasti tam piemērotākais brīdis ir starp sezonām, kad var godīgi
noslēgt vienu posmu un ar pilnu atbildību sākt nākamo. Protams, bērna veselība,
drošība un individuālās spējas vienmēr jāņem vērā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sports
ir viena no retajām ikdienas vidēm, kurā bērns drošā un pieaugušo uzraudzītā
veidā var sastapties ar piepūli, nogurumu un diskomfortu, pārvarēt tos un
saprast savu robežu. Sāpes nav mērķis un nav attaisnojums traumām, pazemošanai
vai vardarbībai. Taču saprātīgs izaicinājums palīdz bērnam saprast atšķirību
starp kaitējumu un grūtībām, kuras iespējams pārvarēt ar darbu un atbalstu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Komandu
sportā bērns apgūst arī to, ka viņa rīcība ietekmē citus. Ja viņš neierodas,
nepilda savu lomu vai atstāj komandu izšķirošā brīdī, sekas izjūt ne tikai viņš
pats. Viņš mācās paļauties uz citiem un kļūt par cilvēku, uz kuru var
paļauties. Savukārt individuālajā sportā viņš redz, ka rezultātu nedod viena
laba diena: progress veidojas no mēnešiem un gadiem. Tieši tā veidojas
ilgtermiņa domāšana.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pieaugušo
uzdevums nav bērnu lauzt vai piespiest par katru cenu. Uzdevums ir palīdzēt
viņam noturēties pie izvēlēta mērķa, izturēt parastu grūtību un saprast, ka
brīvība iet kopā ar atbildību. Ja katru nepatiku uztversim kā iemeslu
nekavējoties atteikties, bērnam būs grūtāk saprast, kā rodas meistarība,
uzticēšanās un kopīgs rezultāts.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts
nevar tikai novērot&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bērnu
tiesību aizsardzības likums bērna labākajās interesēs tieši ietver ilgtspējīgu
risinājumu, emocionāli tuvas un pastāvīgas attiecības, fiziskās attīstības
atbalstu, bērna atbildības izjūtu un pasargāšanu no lojalitātes konflikta [6].
Tie nav savstarpēji izslēdzoši mērķi. Tieši pretēji — tie prasa, lai iestādes
un vecāki meklētu risinājumu kopumā, nevis katrs aizstāvētu tikai sev
izdevīgāko epizodi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts
“strausa politika” sākas tad, kad iestāde redz, ka attiecības ar vienu vecāku
izzūd, bet aprobežojas ar dokumentu apriti; kad tiek pieņemts ierobežojošs
lēmums, bet netiek savlaicīgi izvērtēts, kā tas ietekmē bērnu; vai kad parāda
piedziņa turpinās bez saprotama, cilvēkam izpildāma ceļa. Šādu apgalvojumu par
katru lietu izteikt nevar. Taču valstij jāspēj atbildēt, cik bieži šādi
gadījumi notiek un vai pieejamie mehānismi bērnam palīdz reāli, ne tikai
formāli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tiesībsarga
atzinumi un pētījumi rāda, ka atsevišķos gadījumos pastāv praktiskas problēmas
gan saskarsmes tiesību īstenošanā, gan pagaidu aizsardzības mehānisma
piemērošanā [2; 7]. Nākamais solis ir nevis klusēt vai vispārināt vainu, bet
vākt anonimizētus datus, pārbaudīt iestāžu darba kvalitāti un nodrošināt
skaidru, savlaicīgu lēmumu pārskatīšanu.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Stiprums
sākas ar pieaugušo atbildību&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Grūti
laiki paši par sevi nerada stiprus cilvēkus. Stiprums rodas vidē, kur bērnam ir
drošība, robežas, pieaugušo piemērs un iespēja trenēties pārvarēt grūtības. Tas
nozīmē aizsargāt bērnu no vardarbības, bet nepasargāt viņu no katra
izaicinājuma; saglabāt bērnam saikni ar abiem vecākiem, ja tas ir droši; prasīt
uzturlīdzekļu maksāšanu, vienlaikus piedāvājot reāli izpildāmu parāda segšanas
ceļu; un dot bērnam iespēju gadiem ilgi mācīties sportā, komandā un ikdienas
pienākumos.&lt;/p&gt;

Ja vēlamies stipru nākamo paaudzi, mums jāpārstāj jaukt rūpes ar visu
grūtību novākšanu no bērna ceļa. Un valstij jāpārstāj uzskatīt, ka ar formālu
procedūru vien pietiek. Bērna interesēs ir nevis vieglākā pieaugušo izvēle
šodien, bet vide, kas viņam palīdz izaugt par atbildīgu, izturīgu un&amp;nbsp;&lt;span style=&quot;text-align: justify;&quot;&gt;cienošu cilvēku.&lt;/span&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;h3&gt;Avoti un normatīvais regulējums&lt;/h3&gt;

&lt;p&gt;1.
Civillikums, 181.–182. pants. https://likumi.lv/ta/id/225418-civillikums&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;2.
Tiesībsargs, Atzinums pārbaudes lietā Nr. 2024-08-5G, 23A par bērnu tiesībām uz
identitāti un saskarsmi ar tēvu, publicēts 07.02.2024.
https://www.tiesibsargs.lv/resource/atzinums-par-saskarsmi-ar-tevu/&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;3.
Civilprocesa likums, 250.45., 250.46. un 250.58. pants.
https://likumi.lv/ta/id/50500-civilprocesa-likums&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;4.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums, 5.1., 5. un 18. pants.
https://likumi.lv/ta/id/287534-uzturlidzeklu-garantiju-fonda-likums&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;5.
Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Kā nomaksāt uzturlīdzekļu parādu.
https://www.ugf.gov.lv/lv/ka-nomaksat-uzturlidzeklu-paradu&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;6.
Bērnu tiesību aizsardzības likums, 6. pants.
https://likumi.lv/ta/id/49096-bernu-tiesibu-aizsardzibas-likums&lt;/p&gt;

&lt;p&gt;7.
Tiesībsargs, Pētījums “Pagaidu aizsardzība pret vardarbību tiesā”, publicēts
10.12.2024.
https://www.tiesibsargs.lv/resource/pagaidu-aizsardziba-pret-vardarbibu-tiesa/&lt;/p&gt;





&lt;span style=&quot;text-align: justify;&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Gribēja sodīt bijušo laulāto, bet pati nonāca bāriņtiesas uzmanības lokā. Kāpēc tā var notikt?</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5348954/gribeja-sodit-bijuso-laulato-bet-pati-nonaca-barintiesas-uzmanibas-loka-kap</link>
                <pubDate>Mon, 16 Nov 2026 14:37:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;i&gt;Attēls: Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot;&amp;nbsp;&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;i&gt;Publikācija: &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;i&gt;Vecāku savstarpējos konfliktos bāriņtiesai nav
jānostājas viena vai otra vecāka pusē. Tās galvenais uzdevums ir aizsargāt
bērna tiesības un intereses, pat ja tas nozīmē izvērtēt arī tā vecāka rīcību,
kurš sākotnēji vērsies pēc palīdzības.&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas izdevumā “МК-Латвия”
publicēts materiāls ar uzmanību piesaistošu virsrakstu: “Gribēja sodīt bijušo
laulāto, bet bāriņtiesa pievērsās pašai. Kā tas iespējams?”&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šis jautājums izgaismo būtisku problēmu ģimenes
tiesībās: vecāku savstarpējie konflikti nereti tiek risināti, izmantojot bērna
saskarsmes tiesības kā strīda instrumentu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr Latvijas tiesību sistēmā saskarsmes tiesība
nav tikai viena vecāka privilēģija. Tā vispirms ir paša bērna tiesība uzturēt
personiskas attiecības ar abiem vecākiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Bāriņtiesai
jāvērtē nevis sūdzības iesniedzējs, bet bērna intereses&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Situācijās, kad viens vecāks iesniedz sūdzību par
otra vecāka rīcību, var rasties priekšstats, ka bāriņtiesai jāpārbauda vienīgi
persona, par kuru sūdzība iesniegta.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču šāda izpratne neatbilst bāriņtiesas
uzdevumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 16. un 17. pantu
bāriņtiesai ir tiesības iegūt informāciju, pieprasīt paskaidrojumus, pārbaudīt
bērna dzīves apstākļus un nepieciešamības gadījumā piesaistīt psihologu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tādēļ, izvērtējot sūdzībā norādītos apstākļus,
bāriņtiesa var konstatēt nepieciešamību pārbaudīt arī iesniedzēja rīcību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas pats par sevi nav sods par sūdzības
iesniegšanu. Tā ir bērna tiesību aizsardzības funkcijas īstenošana.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Bērnam ir
tiesības uz abiem vecākiem&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Civillikuma 181. pants paredz bērna tiesības
uzturēt personiskas attiecības un tiešus kontaktus ar jebkuru no vecākiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šī norma nosaka arī katra vecāka pienākumu un
tiesības uzturēt kontaktus ar bērnu neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo vienā
mājsaimniecībā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Īpaši nozīmīgs ir minētā panta nosacījums, ka
jebkurai personai jāatturas no darbībām, kas var negatīvi ietekmēt bērna
attiecības ar kādu no vecākiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tādējādi bērna saskarsmes tiesību aizsardzība
nozīmē ne tikai formālu tikšanās iespēju nodrošināšanu. Tā ietver arī pienākumu
neapdraudēt bērna emocionālo saikni ar otru vecāku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vecāka izteikumi, regulāra otra vecāka
noniecināšana bērna klātbūtnē, nepamatota saskarsmes kavēšana vai bērna
iesaistīšana pieaugušo savstarpējā konfliktā var būt nozīmīgi apstākļi, kas
kompetentajām institūcijām jāizvērtē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus katrs šāds apgalvojums ir jāpārbauda,
nevis automātiski jāuzskata par pierādītu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Bērnu nedrīkst
padarīt par vecāku konflikta dalībnieku&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants
paredz, ka visās darbībās, kuras skar bērnu, prioritāri jānodrošina viņa
tiesības un intereses.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Turklāt likuma 6. panta 2¹ daļā starp bērna
labāko interešu izvērtēšanas kritērijiem īpaši izcelta bērna pasargāšana no
lojalitātes konflikta.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lojalitātes konflikts var rasties, ja bērns jūt
spiedienu izvēlēties starp vecākiem vai baidās, ka labas attiecības ar vienu no
viņiem sāpinās otru.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šāda situācija var radīt bērnam emocionālu
spriedzi, nedrošības sajūtu un grūtības brīvi paust savu viedokli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tieši tādēļ bērna izteikta nevēlēšanās tikties ar
vienu no vecākiem ne vienmēr ir pietiekams pamats secinājumam, ka saskarsme
neatbilst bērna interesēm.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nepieciešams noskaidrot šādas attieksmes
iemeslus, ņemot vērā bērna vecumu, briedumu, pieredzi un ģimenes attiecību
kopējo situāciju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus bērna iebildumus nedrīkst ignorēt. Ja
pastāv vardarbības, apdraudējuma vai citas kaitējošas rīcības pazīmes, bērna
drošība ir prioritāra.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Vai bāriņtiesa
var izvērtēt aizgādības tiesību pārtraukšanu?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jā, taču tikai tad, ja tam ir likumā paredzēts
pamats.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bāriņtiesu likuma 22. pants paredz konkrētus
gadījumus, kad bāriņtiesa var lemt par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu
vecākam.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šādi pamati var būt vecāka tiesību ļaunprātīga
izmantošana, bērna aprūpes vai uzraudzības nenodrošināšana, kā arī vardarbība
pret bērnu vai pamatotas aizdomas par to.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr jānošķir vecāku savstarpējs konflikts no
apstākļiem, kas juridiski pamato aizgādības tiesību pārtraukšanu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ne katra domstarpība par saskarsmes kārtību, ne
katrs strīds par bērna audzināšanu automātiski nozīmē nepieciešamību pārtraukt
aizgādības tiesības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šāds lēmums prasa individuālu apstākļu
izvērtējumu un tiesisku pamatojumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Turklāt aizgādības tiesību pārtraukšana
bāriņtiesā un aizgādības tiesību atņemšana tiesā ir divi atšķirīgi tiesiskie
procesi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Materiālais
stāvoklis nav vienīgais kritērijs&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vecāku strīdos reizēm tiek uzsvērts, kuram ir
lielāki ienākumi, labāks mājoklis vai plašākas iespējas nodrošināt bērnu
materiāli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams, bērna aprūpes apstākļiem ir nozīme.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr bērna labāko interešu izvērtējums nedrīkst
aprobežoties tikai ar materiālajiem apstākļiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jāņem vērā arī emocionālā piesaiste, attiecību
stabilitāte, bērna attīstības vajadzības, drošība, izglītība un katra vecāka
spēja nodrošināt bērnam labvēlīgu vidi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Būtiska nozīme var būt arī tam, kurš no vecākiem
veicina bērna attiecību saglabāšanu ar otru vecāku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Ko darīt, ja
viens no vecākiem nepilda saskarsmes kārtību?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja saskarsmes kārtība noteikta ar izpildāmu
tiesas nolēmumu, tās nepildīšana var radīt tiesiskas sekas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šādos gadījumos jāizmanto Civilprocesa likumā
paredzētie nolēmuma izpildes mehānismi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tiesu izpildītāja konstatēta nolēmuma nepildīšana
var būt pamats turpmākai bāriņtiesas iesaistei un vecāka rīcības izvērtēšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bāriņtiesu likuma 17. pants paredz bāriņtiesas
pienākumu noteiktos gadījumos izvērtēt vecāka iespējamu tiesību ļaunprātīgu
izmantošanu, saņemot attiecīgu tiesu izpildītāja aktu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus ir svarīgi nošķirt objektīvus
saskarsmes neīstenošanas iemeslus no apzinātas un nepamatotas tās kavēšanas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tikai izvērtējot konkrētos apstākļus un
pierādījumus, iespējams noteikt atbilstošu turpmāko rīcību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;“Jurista
Balss” secinājums&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bērna tiesību aizsardzības sistēma nedrīkst kļūt
par instrumentu, ar kuru viens vecāks cenšas panākt sev izdevīgāku stāvokli
konfliktā ar otru.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bāriņtiesai jāspēj objektīvi izvērtēt abu vecāku
rīcību neatkarīgi no tā, kurš iesniedzis sākotnējo sūdzību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus sūdzības iesniegšana pati par sevi
nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas iesniedzējam. Jebkuram turpmākam lēmumam
jābalstās konkrētos faktos un tiesību normās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Bērna intereses nav identiskas neviena vecāka
personiskajām interesēm.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tādēļ ģimenes tiesību strīdos galvenais jautājums
nedrīkst būt, kurš no vecākiem uzvarēs. Tam jābūt jautājumam, kāds risinājums
vislabāk aizsargās bērna tiesības, drošību, emocionālo stabilitāti un iespēju
uzturēt veselīgas attiecības ar abiem vecākiem.&lt;/p&gt;

&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;

&lt;hr size=&quot;2&quot; width=&quot;100%&quot; align=&quot;center&quot;&gt;

&lt;/div&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Informācijas
avoti un tiesiskais pamatojums&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas temata avots:&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“МК-Латвия”, &lt;i&gt;«Хотела наказать бывшего супруга,
но сиротский суд пришел к самой. Как так?»&lt;/i&gt;.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Oriģinālais raksts: &lt;a href=&quot;https://mklat.lv/zakony/12407-khotela-nakazat-byvshego-supruga-no-sirotskij-sud-prishel-k-samoj-kak-tak.html&quot;&gt;https://mklat.lv/zakony/12407-khotela-nakazat-byvshego-supruga-no-sirotskij-sud-prishel-k-samoj-kak-tak.html&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Normatīvie akti:&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ol start=&quot;1&quot; type=&quot;1&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Civillikuma 181. un 182. pants — bērna un vecāku saskarsmes tiesības.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Bērnu tiesību aizsardzības likuma 6. pants — bērna labāko interešu
     prioritāte.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Bāriņtiesu likuma 16., 17. un 22. pants — bāriņtiesas kompetence un
     aizgādības tiesību pārtraukšana.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Civilprocesa likuma normas par nolēmumu izpildi lietās, kas izriet no
     saskarsmes tiesībām.&lt;/li&gt;
&lt;/ol&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Normatīvo aktu oficiālās redakcijas: &lt;a href=&quot;https://likumi.lv&quot;&gt;https://likumi.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;i&gt;© “Jurista Balss”, 2026. Patstāvīga redakcionāla
publikācija un Latvijas tiesību normu analīze. Izmantotā ārējā informācijas
avota autortiesības pieder tā attiecīgajiem tiesību īpašniekiem.&lt;/i&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>16. novembrī darbu Valsts kancelejas direktora amatā sāk Kaspars Gorkšs</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5348719/16-novembri-darbu-valsts-kancelejas-direktora-amata-sak-kaspars-gorkss</link>
                <pubDate>Mon, 16 Nov 2026 09:23:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;b style=&quot;text-align: start; font-style: normal&quot;&gt;Kaspara Gorkša publicitātes foto&lt;/b&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 400; font-style: normal&quot;&gt; (Valsts kanceleja)&lt;/span&gt;

&lt;br&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pirmdien, 16. novembrī, darbu Valsts kancelejas direktora
amatā sāk Kaspars Gorkšs, kurš amatam izraudzīts atklāta konkursa rezultātā.
Stājoties Valsts kancelejas direktora amatā, Kaspars Gorkšs par savām
prioritātēm izvirza atbalsta sniegšanu Ministru kabinetam kvalitatīvu lēmumu
pieņemšanā un to izpildes uzraudzībā, valsts budžeta līdzekļu efektīvu
izmantošanu, kā arī valsts pārvaldes darba kultūras maiņu, mainot fokusu no
procesa uz rezultātu sasniegšanu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;“Valsts pārvaldes darba kvalitāti nosaka nevis procesu
skaits, bet gan spēja pieņemt pārdomātus lēmumus un panākt ieguvumu
sabiedrībai. Mans mērķis ir stiprināt Valsts kancelejas lomu kā profesionālam
un uzticamam valdības atbalsta centram un veicināt tādu darba kultūru, kuras
pamatā ir atbildība, sadarbība un orientācija uz rezultātu. Pārmaiņas nav
iespējams īstenot vienatnē, būtiska ir savstarpēja uzticēšanās, komandas darbs
un vienota izpratne par sasniedzamajiem mērķiem. Mans pirmais uzdevums būs
iepazīt komandu un iedziļināties aktuālajos darbos, lai kopīgi noteiktu
skaidrus sasniedzamos rezultātus,” uzsver Kaspars Gorkšs.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;K. Gorkšam ir plaša pieredze sadarbībā ar valsts
pārvaldes institūcijām, uzņēmēju organizācijām un sociālajiem partneriem,
dažādu interešu saskaņošanā, stratēģisku jautājumu risināšanā un pārmaiņu
vadībā. Līdzšinējā profesionālajā darbībā gūtās zināšanas un prasmes ir
būtiskas Valsts kancelejas direktora pienākumu veikšanai, nodrošinot valdības
darba koordināciju, stiprinot starpinstitucionālo sadarbību un uzlabojot valsts
pārvaldes darba rezultātus. Atlases konkursā K. Gorkšs pārliecinoši demonstrēja
izpratni par valsts pārvaldes darbības principiem, lēmumu pieņemšanas procesiem
un pārmaiņu īstenošanas izaicinājumiem, iegūstot visaugstāko novērtējumu
pretendentu vidū.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pirms stāšanās Valsts kancelejas direktora amatā viņš
vairāk nekā trīs gadus bija Latvijas Darba devēju konfederācijas
ģenerāldirektors un sešus gadus bija Jūrmalas Futbola skolas direktors.&amp;nbsp; Pirms
tam viņš no 2021. gada marta līdz 2023. gada oktobrim bija Latvijas Sporta
federāciju padomes valdes loceklis, trīs gadus (2020. gada marts līdz 2023.
gada marts) viņš ieņēma Latvijas Komandu sporta spēļu asociācijas
izpilddirektora amatu. Savukārt no 2018. gada marta līdz 2019. gada oktobrim K.
Gorkšs bija Latvijas Futbola federācijas prezidents.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;K. Gorkšs studējis Latvijas Universitātē, kur ieguvis
bakalaura grādu tiesību zinātnē un sociālo zinātņu maģistra grādu politikas
zinātnē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ministru kabinets Kaspara Gorkša kandidatūru Valsts
kancelejas direktora amatā&lt;a href=&quot;https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/4845ef65-cb14-421b-bb31-ef5b585f9a13&quot;&gt;
apstiprināja&lt;/a&gt; 2026. gada 20. oktobrī. Pēc apstiprināšanas valdībā viņu amatā
uz pieciem gadiem iecēla Ministru prezidents.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts kancelejas direktora amats bija vakants kopš 2026.
gada 19. maija. Lai nodrošinātu Valsts kancelejai noteikto funkciju un uzdevumu
efektīvu izpildi, tika organizēts atklāts konkurss uz šo amatu. Pretendentu
vērtēšanā tika ņemta vērā profesionālā pieredze, zināšanas, vadības kompetences
un redzējums par valsts pārvaldes attīstību. Plašāka informācija par&lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/par-valsts-kancelejas-direktora-amata-konkursa-norisi-un-pretendentu-vertesanas-kartibu&quot;&gt;
Valsts kancelejas direktora amata konkursa norisi un pretendentu vērtēšanas
kārtību&lt;/a&gt; pieejama Valsts kancelejas tīmekļvietnē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts kanceleja ir tiešās valsts pārvaldes iestāde, kas
nodrošina Ministru prezidenta un Ministru kabineta darbību, rūpējas par
valdības dokumentu atbilstību noteiktiem standartiem, kā arī izstrādā un ievieš
rīcības politiku valsts pārvaldes un cilvēkresursu attīstības jomās. Valsts
kanceleja iestājas par efektīvu, atbildīgu un elastīgu valsts pārvaldi, kas
kalpo sabiedrības labā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Laura Krastiņa&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ministru kabineta preses sekretāre&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings 2026. gada 9.–15. novembris</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5348708/jurista-balss-nedelas-redakcijas-brifings-2026-gada-915-novembris</link>
                <pubDate>Mon, 16 Nov 2026 09:09:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;div&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 300; font-style: normal&quot;&gt;Foto:&amp;nbsp;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 300; font-style: normal&quot;&gt;Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/span&gt;

&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 300; font-style: normal&quot;&gt;Publikācija: Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/span&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nedēļas galvenā tēma ir pāreja no priekšvēlēšanu
solījumiem uz jaunās valdības juridiski un finansiāli pārbaudāmu programmu.
Vienlaikus stājies spēkā īpašs Latvijas austrumu teritorijas attīstības
regulējums, valdībai nācies labot jaunā skolu finansēšanas modeļa sekas, bet
Senāts precizējis PVN piemērošanu pārrobežu darījumu ķēdēs.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;1. Topošā
valdība sola miljardu ietaupījumu un sešu miljardu investīcijas&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Ministru prezidents Andris Kulbergs 10. novembrī
publiskoja 2027.–2030. gada valsts finanšu un ekonomikas plānu. Tas paredz
pasākumus ar aptuveni 2,9 miljardu eiro kopējo fiskālo ietekmi, tostarp ap
miljardu eiro ietaupīt valsts pārvaldē. Iecerēts arī Valsts attīstības fonds,
kurš apvienotu valsts līdzdalību sākotnēji septiņās kapitālsabiedrībās un
emitētu obligācijas 1,5 miljardu eiro apmērā. Kopā ar privāto kapitālu cerēts
sasniegt aptuveni sešu miljardu eiro investīcijas. Tie ir modeļa aprēķini, nevis
jau pieņemti saistoši lēmumi. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/kulbergs-piedava-cetru-gadu-planu-valsts-finansu-sakartosanai-un-ekonomikas-izaugsmei?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;15.novembrī Kulbergs paziņoja, ka Apvienotais
saraksts un Nacionālā apvienība vienojušies par kopīgas valdības veidošanu. NA
piedāvātas iekšlietu, labklājības un kultūras ministra atbildības jomas, taču
sadarbības dokumenti un pilns ministru sastāvs vēl nebija publiskoti. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/kulbergs-panakta-vienosanas-ar-nacionalo-apvienibu-par-sadarbibu-jaunaja-valdiba?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tiesiskā un praktiskā nozīme.&lt;/b&gt; Attīstības
fonda izveide prasīs atsevišķu regulējumu par:&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;fondā nododamajām valsts kapitālsabiedrībām;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;valsts kontroles un ministriju kā kapitāldaļu turētāju lomas maiņu;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;obligāciju saistību uzskaiti valsts parādā;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;fonda padomes iecelšanu un politiskās ietekmes ierobežošanu;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;investīciju atlases, valsts atbalsta un publiskā iepirkuma
     noteikumiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Pašlaik sabiedrībai piedāvāta
finansiāla konstrukcija ar ļoti lieliem skaitļiem, bet nav publiskots pilns
juridiskais modelis, jutīguma analīze un riska sadalījums. Īpaši jāpārbauda
pieņēmums, ka 1,5 miljardu aizņēmums ar privātā kapitāla palīdzību automātiski
pārvērtīsies sešos miljardos investīciju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Iespējamā
publikācija&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Seši
     miljardi no pusotra: kurš atbildēs, ja Valsts attīstības fonda modelis
     nenostrādās?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas skatpunkts:&lt;/b&gt; vai
     fonds būs profesionāls investīciju instruments vai jauns politiskas
     ietekmes centrs pār valsts kapitālsabiedrībām?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenie jautājumi:&lt;/b&gt; kuras
     septiņas kapitālsabiedrības tiks apvienotas; kas garantēs obligācijas; vai
     saistības ieskaitīs valsts parādā; kā iecels padomi; kas apstiprinās
     investīcijas; kas segs zaudējumus?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; Ministru
     prezidentam, Finanšu ministrijai, Valsts kasei, Valsts kontrolei, Latvijas
     Bankai, Fiskālās disciplīnas padomei un Konkurences padomei.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;2. Stājies
spēkā Latvijas austrumu teritorijas attīstības likums&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; 12. novembrī stājās spēkā Latvijas austrumu
teritorijas attīstības likums. Tas aptver ne vien Latgali, bet arī Alūksnes,
Gulbenes, Jēkabpils, Madonas, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī citas likumā
uzskaitītās pašvaldības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Likums paredz īpašu atbalsta fondu, paaugstinātu
valsts un ES finansējuma intensitāti, teritorijai pielāgotus projektu atlases
nosacījumus, ilgtermiņa finansējumu pašvaldību pamatfunkcijām un īpašas nodokļu
politikas ieviešanas principu. Reģionālo mediju stiprināšana pirmoreiz tieši
ierakstīta starp šīs teritorijas attīstības prioritātēm. &lt;a href=&quot;https://likumi.lv/ta/id/372260-latvijas-austrumu-teritorijas-attistibas-likums?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;likumi.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Īpaši nozīmīga ir norma, ka ģeopolitisku vai
ārkārtēju drošības risku dēļ finanšu korekciju var nepiemērot un finansējumu
neatprasīt arī tad, ja projekta mērķis sasniegts tikai daļēji.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tiesiskā nozīme.&lt;/b&gt; Likums rada
pastāvīgu institucionālu ietvaru, bet faktiskie ieguvumi būs atkarīgi no
ikgadējā budžeta un Ministru kabineta noteikumiem par fonda finansējumu,
projektu kritērijiem un atbalsta prioritātēm.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Bez konkrētas budžeta
dotācijas fonds pagaidām ir juridisks ietvars, nevis garantēta nauda. Savukārt
plašā iespēja nepiemērot finanšu korekcijas prasa skaidrus kritērijus, lai
drošības risks nekļūtu par vispārīgu attaisnojumu slikti pārvaldītiem projektiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Iespējamā
publikācija&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt;
     “Austrumu robežas likums ir spēkā — bet cik naudas tajā patiesībā ir?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas skatpunkts:&lt;/b&gt; vai
     valsts radījusi reālu drošības un attīstības instrumentu vai tikai jaunu
     institucionālu ietvaru bez garantēta finansējuma?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenie jautājumi:&lt;/b&gt; cik
     līdzekļu fondam būs 2027. gadā; kāpēc izvēlētas tieši šīs pašvaldības;
     kāda būs īpašā nodokļu politika; kas vērtēs projektu daļēju izpildi; kā
     finansēs reģionālos medijus?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; VARAM,
     Finanšu ministrijai, Valsts kontrolei, Latgales, Vidzemes un Zemgales
     plānošanas reģioniem, pašvaldībām un reģionālo mediju pārstāvjiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;3. Valdībai
nācies labot jaunā skolu finansēšanas modeļa sekas&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Valdība 10. novembrī uz 2026./2027. mācību gadu
apturēja prasību, ka valsts finansējuma saņemšanai katrā 1.–3., 4.–6. un 7.–9.
klašu grupā jābūt vismaz 15 skolēniem. Finansējums tiks pārrēķināts skolām,
kurām jaunā kritērija dēļ tas netika piešķirts. Privātskolu pedagogu algām
papildus pārdalīti 537 444 eiro. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/noteikts-parejas-regulejums-finansesanas-modela-programma-skola-ieviesanai?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tiesiskais pamats.&lt;/b&gt; Valdība tieši
atsaukusies uz bērna labākajām interesēm un tiesiskās paļāvības principu,
atzīstot, ka nepietiekami pārdomāta pāreja nedrīkst apdraudēt bērnu izglītības
iespējas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Kam tas svarīgi.&lt;/b&gt; Privātajām un
nelielajām skolām, pedagogiem, bērniem ar speciālām vajadzībām un ģimenēm,
kurām skolas maiņa var radīt nesamērīgu slogu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Lēmums novērš tūlītēju
kaitējumu, bet vienlaikus apliecina, ka finansēšanas modeļa sākotnējais
ietekmes novērtējums nav bijis pietiekams. Pārejas izņēmums problēmu atliek
līdz nākamajam mācību gadam.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Iespējamā
publikācija&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Valdība
     labo ‘Programmu skolā’: kurš nepamanīja bērnus, kuri paliks bez
     finansējuma?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas skatpunkts:&lt;/b&gt; kāpēc
     būtiska ietekme uz skolām un bērniem tika konstatēta tikai pēc modeļa
     ieviešanas?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenie jautājumi:&lt;/b&gt; cik
     skolu un bērnu skāra sākotnējais kritērijs; vai finansējumu izmaksās par
     visu periodu; kāpēc riska nebija anotācijā; kas mainīsies 2027./2028.
     mācību gadā?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; IZM,
     Tiesībsargam, IKVD, privātskolu un pašvaldību pārstāvjiem, vecāku
     organizācijām un LIZDA.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;4. Senāts
precizē 0% PVN robežas secīgu piegāžu ķēdē&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Senāts lietā SKA-38/2026 atcēla Administratīvās
apgabaltiesas spriedumu daļā par 0% PVN likmes piemērošanu naftas produktu
pārrobežu piegādēm. Darījumos bija divas secīgas piegādes, bet tikai viena
preču transportēšana no Latvijas uz citu ES dalībvalsti. Senāts uzdeva
atkārtoti noskaidrot, kurā brīdī gala pircējs faktiski ieguva tiesības rīkoties
ar precēm kā īpašnieks. &lt;a href=&quot;https://at.gov.lv/?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;at.gov.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Eiropas Savienības tiesas atziņa šajā lietā
paredz, ka viena transportēšana var tikt attiecināta tikai uz vienu no
secīgajām piegādēm. Izšķiroša nav tikai formāla īpašumtiesību pāreja vai
atliktās akcīzes nodokļa režīms, bet faktiskā iespēja rīkoties ar precēm kā
īpašniekam. &lt;a href=&quot;https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX%3A62025TJ0614&amp;amp;utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;EUR-Lex&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Praktiskā nozīme.&lt;/b&gt; Nolēmums skar
degvielas, izejvielu un citu preču tirgotājus, kuri izmanto trīspusējus vai
ķēdes darījumus. Nepareiza transporta attiecināšana var radīt ne vien PVN
piemaksu, bet arī soda un nokavējuma naudu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Formāli pareizi līgumi un
preču izvešana no Latvijas vēl negarantē 0% likmi. Nodokļu maksātājam jāspēj
pierādīt visas darījuma ķēdes faktiskā norise, tostarp brīdis, kad tālākais
pircējs ieguvis kontroli pār precēm.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Iespējamā
publikācija&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Prece
     izvestā, bet 0% PVN nav garantēts: Senāts par darījumu ķēdes faktisko
     kontroli”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas skatpunkts:&lt;/b&gt; kādus
     pierādījumus uzņēmumam jāsaglabā, ja vienu transportu izmanto vairākām
     secīgām piegādēm?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenie jautājumi:&lt;/b&gt; kam ir
     pierādīšanas pienākums; kā vērtēt Incoterms, maksājumus un transporta
     pasūtīšanu; kad uzņēmumu drīkst atzīt par iesaistītu PVN krāpšanā?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; VID,
     Finanšu ministrijai, nodokļu advokātiem, Latvijas Tirdzniecības un
     rūpniecības kamerai un degvielas tirgotājiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;5. Māju
renovācijas atbalsts pāriet no grantiem uz aizdevumu subsidēšanu&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Valdība apstiprināja jaunu daudzdzīvokļu māju
energoefektivitātes programmu, kas būs pieejama no 2027. gada 4. janvāra.
Vienreizēju grantu vietā paredzēta aizdevuma procentu subsīdija 1,6–2
procentpunktu apmērā un ALTUM garantija līdz 80% no attiecināmajām izmaksām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Programmai paredzēti 14,4 miljoni eiro ES fondu
finansējuma un pakāpeniski atgūstami iepriekšējo programmu līdzekļi. Līdz 2030.
gadam plānots atbalstīt vismaz 9000 dzīvokļu. Priekšroka sākotnēji būs
projektiem, kuri jau atrodas iepriekšējās programmas rindā. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/ekonomikas-ministrija-izstradajusi-jaunu-atbalsta-programmu-daudzdzivoklu-dzivojamo-eku-atjaunosanas-veicinasanai?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Modelis ļauj publisko
finansējumu izmantot atkārtoti, taču lielāku kredīta un procentu risku pārceļ
uz dzīvokļu īpašniekiem. Atbalsts var būt pieejams juridiski, bet praktiski
nesasniedzams mājām, kurām banka aizdevumu nepiešķir.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Iespējamā
publikācija&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt;
     “Renovācija bez granta: kuras mājas jaunajā modelī paliks aiz bankas
     durvīm?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas skatpunkts:&lt;/b&gt; vai
     aizdevumu subsidēšana nodrošina vienlīdzīgu pieeju māju atjaunošanai?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenie jautājumi:&lt;/b&gt; pēc
     kādas kārtības pārņems veco rindu; kā banka vērtēs maksātspēju; kas notiks
     ar mājām ārpus lielajām pilsētām; kurš uzņemsies procentu likmju un
     būvniecības sadārdzinājuma risku?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt;
     Ekonomikas ministrijai, ALTUM, bankām, PTAC, namu pārvaldniekiem un
     dzīvokļu īpašnieku biedrībām.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;6. Deputātam
izteikts brīdinājums par krievu valodas lietošanu “TikTok”&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Saeimas pagaidu Mandātu, ētikas un iesniegumu
komisija 11. novembrī izteica deputātam Andrejam Pagoram rakstisku brīdinājumu.
Pamats bija 3. novembrī publicēts video krievu valodā par pirmās Saeimas sēdes
darba kārtību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Komisija piemēroja Deputātu ētikas kodeksa 18.
punktu, kas uzliek deputātam pienākumu saziņā ar Latvijas sabiedrību lietot
valsts valodu un nepieļaut šaubas par latviešu valodas nozīmību. Lēmums vēl
jāpaziņo Saeimas sēdē un jāpublicē “Latvijas Vēstnesī”. &lt;a href=&quot;https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/mandatu-komisija-a-pagoram-izsaka-rakstisku-bridinajumu-par-saeimas-deputatu-etikas-kodeksa-parkapumu/?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Latvijas Republikas Saeima&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tiesiskā nozīme.&lt;/b&gt; Šis ir viens
no pirmajiem 15. Saeimas lēmumiem par deputāta komunikāciju sociālajos tīklos.
Tas aktualizē robežu starp deputāta privāto politisko komunikāciju, amata
pienākumu izpildi un parlamenta ētikas prasībām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Brīdinājums ir samērā viegls
sods, tomēr precedenta nozīme var būt plašāka: nav skaidri noteikts, kad
deputāta sociālo tīklu konts uzskatāms par oficiālu saziņu ar sabiedrību un vai
kodekss pieļauj tā paša satura paralēlu publicēšanu citās valodās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Iespējamā
publikācija&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Kādā
     valodā deputāts drīkst runāt ‘TikTok’?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas skatpunkts:&lt;/b&gt; vai
     parlamenta ētikas kodekss regulē arī deputāta privātos sociālo tīklu
     kontus?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenie jautājumi:&lt;/b&gt; vai
     video publicēts Saeimas telpās; vai konts bija privāts vai oficiāls; vai
     kodekss aizliedz tulkojumus; kā tiktu vērtēta saziņa angļu vai ukraiņu
     valodā; vai lēmums ir pārsūdzams?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; Mandātu
     komisijai, Saeimas Juridiskajam birojam, Valsts valodas centram,
     Tiesībsargam, Andrejam Pagoram un mediju tiesību ekspertiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;7. Valdība
pieņem zināšanai satraucošus bērnu stāvokļa datus, bet nenosaka izpildāmus
pienākumus&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Valdība 10. novembrī pieņēma zināšanai ziņojumu
par bērnu stāvokli 2023.–2025. gadā. Tajā norādīts, ka 2025. gadā institūcijās
joprojām dzīvoja 505 bērni, bet 15–16 gadu vecumā e-cigaretes vismaz reizi
lietojis 51% skolēnu. Problemātiska sociālo tīklu lietošana konstatēta 51%
skolēnu. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/latvija-jastiprina-agrinais-atbalsts-berniem-un-gimenem?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Ziņojums labi identificē
problēmas, bet valdības lēmums tās “pieņemt zināšanai” pats par sevi nenosaka
atbildīgās amatpersonas, finansējumu, izmērāmus rezultātus vai termiņus. Tieši
tas ir publiskās atbildības trūkums.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Iespējamā
publikācija&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt;
     “Pieņemts zināšanai: kas notiek pēc tam, kad valdība atzīst bērnu
     apdraudējumu?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas skatpunkts:&lt;/b&gt; kad
     informatīvs ziņojums pārtop valsts juridiskā pienākumā rīkoties?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; Labklājības,
     Veselības un Izglītības ministrijai, Bērnu aizsardzības centram,
     Tiesībsargam un bērnu psihiatrijas speciālistiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tuvākie
lēmumi, kuriem sekot&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ol start=&quot;1&quot; type=&quot;1&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Jaunās valdības sastāvs un uzticības
     balsojums.&lt;/b&gt; Jāvērtē ne tikai ministru vārdi, bet arī
     koalīcijas līgums, valdības deklarācija, termiņi un fiskālais segums.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Valsts attīstības fonda juridiskais modelis.&lt;/b&gt;
     Kritiskie dokumenti būs fonda likumprojekts, tajā nododamo
     kapitālsabiedrību saraksts, obligāciju garantijas un pārvaldības kārtība.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas austrumu teritorijas fonda
     finansējums.&lt;/b&gt; Jāseko 2027. gada budžeta dotācijai un
     Ministru kabineta noteikumiem par projektu atlasi, finansējuma intensitāti
     un finanšu korekciju nepiemērošanu.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;15. Saeimas pastāvīgo komisiju izveide un
     14. Saeimas likumprojektu pārņemšana.&lt;/b&gt; Šajā
     procesā var gan saglabāt, gan bez plašas diskusijas izbeigt iepriekšējā
     sasaukuma reformas.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Skolu finansējuma pārrēķins.&lt;/b&gt; Jāprasa
     faktiskais skolu, pedagogu un bērnu skaits, kurus skāra kļūdainā pāreja,
     un precīzs izmaksu grafiks.&lt;/li&gt;
&lt;/ol&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Redakcijas
prioritāte&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pirmais publicējamais materiāls — &lt;b&gt;Valsts
attīstības fonda juridiskā un finanšu anatomija&lt;/b&gt;. Iecere skar valsts parādu,
kapitālsabiedrību pārvaldību un miljardiem eiro publisku un privātu
investīciju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Otrais — &lt;b&gt;Latvijas austrumu teritorijas
attīstības likuma faktiskā nauda un izņēmumi&lt;/b&gt;, īpaši reģionālo mediju
finansējums un iespēja nepiemērot finanšu korekcijas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Trešais — &lt;b&gt;“Programmas skolā” labošana&lt;/b&gt;,
koncentrējoties uz to, kāpēc bērnu un skolu tiesiskās paļāvības risks netika
novērtēts pirms modeļa ieviešanas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Kad cilvēks patiesībā kļūst pieaudzis? Par naudu, izglītību un personības briedumu</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5345987/jurista-balss--viedoklis-dzives-pieredze-kad-cilveks-patiesiba-klust-pieaud</link>
                <pubDate>Tue, 10 Nov 2026 14:36:00 +0000</pubDate>
                <description>&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;Foto: No personīgā arhīva, apmēram, 2004. gads&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;span style=&quot;font-weight: 400; font-style: normal;&quot;&gt;Gundars Ūdris, «Jurista Balss» izdevējs&lt;/span&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vai cilvēks, kurš prot nopelnīt naudu, izveidot
uzņēmumu un nodrošināt ģimeni, jau ir uzskatāms par nobriedušu personību? Vai
arī patiesais briedums sākas daudz vēlāk — brīdī, kad cilvēks iemācās izprast
sevi, citus cilvēkus un pasauli?&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Vai finansiālie panākumi nozīmē arī personības
briedumu?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Dzīves laikā esmu nonācis pie atziņas, ka cilvēka
patiesais briedums nebūt nav nosakāms tikai pēc viņa vecuma, materiālā stāvokļa
vai profesionālajiem panākumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Cilvēks var būt veiksmīgs uzņēmējs, pelnīt
ievērojamu naudu, nodibināt ģimeni, audzināt bērnus un uzņemties atbildību par
citiem, bet vienlaikus vēl nebūt sasniedzis tādu personības attīstības līmeni,
kas ļautu viņam pilnvērtīgi izprast sevi, apkārtējos cilvēkus un pasauli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pie šādas atziņas esmu nonācis, vērtējot pats
savu dzīvi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šis raksts nav zinātnisks pētījums vai mēģinājums
kādam norādīt, kā pareizi dzīvot. Tās ir manas personīgās pārdomas, kas
veidojušās vairāku gadu desmitu laikā, piedzīvojot gan finansiālus panākumus,
gan neveiksmes, gan būtiskas pārmaiņas savā domāšanā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Iespējams, mana pieredze kādam jaunam cilvēkam
palīdzēs agrāk saprast to, līdz kam es pats nonācu tikai aptuveni četrdesmit
gadu vecumā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Septiņpadsmit
gados sāku strādāt, astoņpadsmit — jau labi pelnīju&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savas darba gaitas sāku samērā agri — aptuveni
septiņpadsmit gadu vecumā. Jau astoņpadsmit gados, vēl padomju sistēmas
apstākļos, spēju nopelnīt tam laikam diezgan labu naudu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunam cilvēkam šādi panākumi neizbēgami rada
zināmu pašpārliecinātību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Man šķita, ka esmu pietiekami gudrs, uzņēmīgs un
veiksmīgs. Ja jau protu nopelnīt vairāk nekā daudzi citi, tātad dzīvē kaut ko
esmu sapratis.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču vēlāk izrādījās, ka šāds priekšstats bija
visai maldīgs.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu mainījās
praktiski viss. Bija jāapgūst pavisam jauni uzņēmējdarbības principi, jāiemācās
strādāt tirgus ekonomikas apstākļos un jāpielāgojas citai sabiedriskajai un
ekonomiskajai sistēmai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus veidojās arī mana ģimenes dzīve. Biju
nodibinājis ģimeni, piedzima meita, un man bija jāuzņemas atbildība ne tikai
par sevi, bet arī par saviem tuvākajiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;No malas raugoties, es jau biju pieaudzis
cilvēks.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču šodien, atskatoties uz sevi divdesmit trīs,
divdesmit piecu un pat trīsdesmit gadu vecumā, saprotu, ka man vēl ļoti daudz
kā pietrūka.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es biju pieaudzis juridiskā un sociālā nozīmē,
bet vai biju pietiekami nobriedis emocionāli un intelektuāli?&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šodien uz šo jautājumu nevaru viennozīmīgi
atbildēt apstiprinoši.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Uzņēmējs, kurš
vēl nebija iemācījies brīvi komunicēt&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Deviņdesmitajos gados nodarbojos ar
uzņēmējdarbību, tostarp bāru un kafejnīcu biznesu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šajā nozarē komunikācija ar cilvēkiem ir
neatņemama ikdienas sastāvdaļa. Ir jāsarunājas ar klientiem, jāuzklausa viņu
vēlmes, jārisina dažādas situācijas un, protams, arī jāsmaida.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;To visu es darīju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr tagad saprotu, ka toreiz man pietrūka
patiesas komunikācijas brīvības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Biju samērā bikls, dažkārt nevajadzīgi atturīgs
un ne vienmēr spēju justies pārliecināts saskarsmē ar dažādiem cilvēkiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas nenozīmē, ka nepratu vadīt uzņēmumu vai
risināt praktiskus jautājumus. Gluži pretēji — uzņēmējdarbībā biju apguvis
daudzas lietas, ko nevar iemācīties nevienā mācību grāmatā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču prasme vadīt biznesu un prasme brīvi,
pārliecinoši un saturīgi komunicēt ar cilvēkiem nav viens un tas pats.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Cilvēks var lieliski pārzināt savu nozari, bet
vienlaikus justies nedrošs situācijās, kur nepieciešamas plašākas zināšanas,
kultūras izpratne vai spēja diskutēt par jautājumiem ārpus savas ikdienas
profesionālās darbības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Manā ieskatā šī atšķirība ir ļoti būtiska.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Latvijas
«treknie gadi» — daudz naudas, bet vai arī laimes?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Divtūkstošo gadu sākumā Latvijas ekonomika
strauji attīstījās. Uzņēmējdarbībā pavērās jaunas iespējas, pieauga nekustamo
īpašumu cenas, un sabiedrībā izveidojās salīdzinoši plašs turīgu cilvēku
slānis.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Arī mana uzņēmējdarbība attīstījās, un finansiālā
situācija kopumā uzlabojās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Man apkārt bija daudz turīgu un pat ļoti bagātu
cilvēku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņu ceļi līdz materiālajai labklājībai bija ļoti
atšķirīgi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vieni pie ievērojamiem īpašumiem bija tikuši
denacionalizācijas procesu rezultātā vai saņemot mantojumus. Citi bija
izmantojuši nekustamo īpašumu cenu straujo pieaugumu, īstajā laikā iegādājoties
un pārdodot īpašumus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bija arī cilvēki, kuru ģimeņu labklājības vēsture
saistījās ar padomju laika varas struktūrām, tostarp atsevišķos gadījumos ar
VDK jeb KGB.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savukārt citu turības izcelsme raisīja jautājumus
par izmantoto uzņēmējdarbības metožu tiesiskumu, tostarp iespējamu
iesaistīšanos fiktīvos darījumos un pievienotās vērtības nodokļa izkrāpšanas
shēmās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams, šie piemēri nav vispārinājums par visiem
tā laika turīgajiem cilvēkiem. Daudzi savu labklājību bija sasnieguši ar godīgu
darbu, uzņēmību un zināšanām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču mani interesē nevis tas, kā katrs bija
ieguvis savu bagātību, bet gan pavisam cits jautājums.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Kāpēc daļa cilvēku, kuriem materiālā ziņā
šķietami nekā netrūka, tomēr neizskatījās patiesi laimīgi?&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es pazinu cilvēkus, kuriem bija dārgi automobiļi,
nekustamie īpašumi, ievērojami naudas līdzekļi un iespējas ceļot.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr daudzi no viņiem bieži bija ar kaut ko
neapmierināti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Dažiem, manuprāt, pietrūka iekšējas
pašpārliecinātības. Citi centās savu pārākumu apliecināt ar materiālām lietām,
amatiem vai sabiedrisko stāvokli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vēl citiem bija grūtības atklāti izrādīt
emocijas, runāt par savām jūtām vai veidot patiesi tuvas attiecības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Toreiz es tam nepievērsu tik lielu uzmanību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tagad, atskatoties uz šo laiku, pieļauju, ka
daļai šo cilvēku, līdzīgi kā man pašam, pietrūka plašākas izglītības, kultūras
pieredzes un iespējas attīstīt savu emocionālo pasauli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams, nevar apgalvot, ka izglītības trūkums
automātiski rada psiholoģiskus kompleksus vai nespēju veidot attiecības.
Cilvēka personību ietekmē daudz dažādu apstākļu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr esmu pārliecināts, ka šaurs interešu loks,
ierobežota sociālā vide un koncentrēšanās gandrīz tikai uz materiālajiem
panākumiem var kavēt personības daudzpusīgu attīstību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Man apkārt bija cilvēki, kuri prata nopelnīt
ievērojamas naudas summas, taču ne vienmēr prata no dzīves gūt gandarījumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un šodien es saprotu, ka zināmā mērā tas attiecās
arī uz mani.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Vai es
pietiekami pratu izrādīt mīlestību saviem bērniem?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šeit vēlos pieskarties kādam personiskākam
jautājumam.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Atskatoties uz saviem jaunības un agrīnajiem
uzņēmējdarbības gadiem, esmu aizdomājies arī par to, kāds toreiz biju ģimenē un
attiecībās ar saviem bērniem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es strādāju, nodarbojos ar uzņēmējdarbību, centos
nodrošināt ģimeni un risināt dažādas ikdienas problēmas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču šodien pieļauju, ka ne vienmēr pietiekami
pratu izrādīt saviem bērniem mīlestību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ne jau tāpēc, ka viņus nemīlētu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Drīzāk tāpēc, ka pats vēl nebiju līdz galam
iemācījies savas emocijas un jūtas brīvi izpaust.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Iespējams, tolaik man šķita, ka rūpes par ģimenes
materiālo nodrošinājumu jau pašas par sevi ir pietiekams mīlestības
apliecinājums.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču tagad saprotu, ka tas nav gluži viens un tas
pats.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Bērnam ir svarīgi ne tikai tas, lai viņam būtu
nodrošināti dzīves apstākļi, bet arī tas, lai viņš justu vecāku emocionālo
tuvību, uzmanību un mīlestību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un ne vienmēr pietiek tikai ar to, ka vecāks
savus bērnus mīl. Svarīgi ir arī prast šo mīlestību parādīt bērnam saprotamā un
sajūtamā veidā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es negribu pārspīlēt vai apgalvot, ka manā
ģimenes dzīvē viss būtu bijis nepareizi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču pieļauju, ka dažas lietas būtu varējis darīt
citādi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Iespējams, atsevišķas emocionālās atturības
izpausmes atstāj nospiedumu arī turpmākajās vecāku un bērnu attiecībās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šodien man šķiet, ka spēja atklāti paust
mīlestību, pateikt labus vārdus, uzklausīt un izprast savus tuvākos ir tikpat
svarīga personības brieduma pazīme kā prasme pieņemt atbildīgus lēmumus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un arī to cilvēks var iemācīties.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;2009. gada
krīze — brīdis, kas lika pārvērtēt dzīvi&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Būtisks pagrieziena punkts manā dzīvē bija 2009.
gada globālā finanšu un ekonomiskā krīze.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijā uzņēmējdarbības vide strauji
pasliktinājās. Daudzi uzņēmumi piedzīvoja grūtības, un arī man nācās meklēt
jaunus risinājumus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Toreiz kopā ar biznesa partneri nolēmām izmēģināt
uzņēmējdarbību Polijā, Krakovā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Par šo dzīves posmu esmu stāstījis arī atsevišķi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču būtiskākais šī raksta kontekstā ir tas, ka
krīze lika man nopietnāk izvērtēt savu līdzšinējo dzīvi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Man bija aptuveni trīsdesmit astoņi gadi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Aiz muguras jau bija gandrīz divdesmit gadu
uzņēmējdarbības pieredze, dažādi panākumi, kļūdas un neveiksmes.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr arvien skaidrāk sāku saprast, ka ar
praktisko dzīves pieredzi vien nepietiek.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es biju daudz ko iemācījies darot, taču man
pietrūka sistemātiskas izglītības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai gan uzņēmējdarbībā tas nebija liedzis
sasniegt zināmus panākumus, ar laiku sāku apzināties, ka izglītības trūkums
tomēr bija ierobežojis manu redzesloku un, iespējams, arī pašpārliecinātību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un tieši šajā dzīves posmā sāku saprast, ka man
nepieciešams kaut kas vairāk.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Studijas man
atvēra pavisam citu pasauli&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lēmumu turpināt izglītību šodien uzskatu par
vienu no būtiskākajiem savā dzīvē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams, studijas nesāku kā cilvēks bez dzīves
pieredzes.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Man jau bija ievērojama uzņēmējdarbības pieredze,
kas palīdzēja labāk izprast daudzus teorētiskos jautājumus un sasaistīt tos ar
reālām dzīves situācijām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču studijas deva kaut ko daudz vairāk par
zināšanām un diplomu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tās man atvēra pavisam citu cilvēku un ideju
pasauli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es iepazinos ar profesoriem, zinātņu doktoriem,
pasniedzējiem, studiju biedriem un cilvēkiem ar ļoti dažādu dzīves pieredzi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sāku daudz vairāk diskutēt par sabiedrību,
tiesībām, vēsturi, valsts pārvaldi un jautājumiem, kuri iepriekš manā ikdienā
nebija tik nozīmīgi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pakāpeniski mainījās arī mana domāšana.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es iemācījos ne tikai uzklausīt citu cilvēku
viedokļus, bet arī tos analizēt, salīdzināt un kritiski izvērtēt.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sapratu, ka cilvēks var būt ļoti veiksmīgs vienā
konkrētā jomā, bet vienlaikus pārsteidzoši maz zināt par daudzām citām dzīves
norisēm.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un, iespējams, pats svarīgākais — es sāku daudz
labāk apzināties, cik daudz vēl nezinu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Manuprāt, tieši šī apziņa ir viena no
būtiskākajām intelektuālā brieduma pazīmēm.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jo vairāk cilvēks patiesi uzzina, jo labāk viņš
saprot, cik plaša ir pasaule un cik daudz tajā vēl iespējams apgūt.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Kāpēc cilvēkam
nepieciešams teātris, opera, balets un māksla?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ar gadiem esmu arvien vairāk pārliecinājies, ka
izglītība neaprobežojas ar augstskolu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tikpat svarīga ir cilvēka kultūras dzīve.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Teātris, opera, balets, koncerti, kino,
literatūra un māksla nav tikai izklaide vai veids, kā pavadīt brīvo laiku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tie palīdz cilvēkam izprast emocijas, cilvēku
savstarpējās attiecības, vēsturiskos notikumus un sabiedrības attīstību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Piemēram, labs teātra uzvedums var likt
aizdomāties par tādiem morāles un cilvēku attiecību jautājumiem, par kuriem
ikdienā mēs nemaz neaizdomājamies.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Opera un balets ļauj iepazīt pavisam citādu
mākslinieciskās izteiksmes pasauli.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savukārt koncerti, literatūra un kvalitatīvs kino
paplašina cilvēka emocionālo un intelektuālo pieredzi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un te nav runa par nepieciešamību kļūt par
mākslas ekspertu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nav obligāti jāzina visu komponistu biogrāfijas
vai jāspēj analizēt katru teātra izrādi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Svarīgākais ir vēlme iepazīt kaut ko jaunu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Manuprāt, cilvēks, kurš regulāri papildina savas
zināšanas un kultūras pieredzi, pamazām kļūst interesantāks ne tikai
apkārtējiem, bet arī pats sev.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņam rodas vairāk tēmu sarunām, vairāk iespēju
saprast citus cilvēkus un vairāk iemeslu priecāties par dzīvi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Patiesa
pašpārliecinātība rodas no zināšanām, nevis naudas&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jaunībā man šķita, ka pašpārliecinātību
galvenokārt nodrošina panākumi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja cilvēks prot nopelnīt naudu, viņam ir savs
uzņēmums un viņš spēj nodrošināt ģimeni, tad viņam vajadzētu justies
pārliecinātam par sevi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču dzīve man ir pierādījusi, ka tas nebūt nav
tik vienkārši.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Finansiāli panākumi var radīt ārēju drošības
sajūtu, bet tie ne vienmēr rada iekšēju pārliecību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savukārt zināšanas, izglītība, kultūras pieredze
un prasme komunicēt ar dažādiem cilvēkiem dod daudz noturīgāku pamatu
pašcieņai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Cilvēks vairs nejūtas tik nedrošs nepazīstamā
sabiedrībā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņam nav jāizliekas gudrākam, nekā viņš
patiesībā ir.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņš spēj brīvi sarunāties gan ar uzņēmēju, gan
zinātnieku, gan mākslinieku, gan vienkāršu darba cilvēku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un viņš nebaidās pateikt: «Es to nezinu.»&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Manuprāt, tieši tā ir viena no patiesas
pašpārliecinātības pazīmēm.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nevis nepieciešamība vienmēr pierādīt savu
pārākumu, bet spēja justies pārliecinātam arī tad, ja otrs cilvēks kādā
jautājumā zina vairāk.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Jo plašāks
redzesloks, jo vieglāk dzīvot&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vēl viena būtiska atziņa, pie kuras esmu nonācis,
ir saistīta ar cilvēka dzīves kvalitāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Manuprāt, jo plašāks kļūst cilvēka redzesloks, jo
vairāk iespēju viņam rodas gūt gandarījumu no dzīves.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja cilvēka intereses aprobežojas tikai ar darbu,
naudu un sadzīviskiem jautājumiem, tad arī viņa ikdienas prieki un rūpes
lielākoties būs saistīti ar šīm lietām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savukārt cilvēkam, kurš interesējas par vēsturi,
kultūru, zinātni, sabiedrību un mākslu, pasaule piedāvā daudz vairāk.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņš var gūt prieku no labas grāmatas,
interesantas diskusijas, teātra izrādes vai vienkārši jaunas atziņas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es uzskatu, ka tas var pozitīvi ietekmēt arī
cilvēka emocionālo pašsajūtu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams, izglītība un kultūras pasākumu
apmeklēšana pati par sevi negarantē ne laimi, ne labu veselību. Taču
intelektuāli un sociāli aktīvs dzīvesveids var palīdzēt uzturēt emocionālo
līdzsvaru, mazināt izolētību un veicināt dzīvesprieku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;No savas pieredzes varu teikt, ka cilvēkam, kurš
jūtas pārliecinātāks par sevi un labāk saprot apkārtējo pasauli, bieži kļūst
arī vieglāk komunicēt ar citiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņam ir vairāk iemeslu smaidīt.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un, manuprāt, tas jau pats par sevi ir ļoti
daudz.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Vai cilvēks
var kļūt patiesi pieaudzis tikai četrdesmit gados?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams, es neuzskatu, ka visi cilvēki attīstās
vienādi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ir jaunieši, kuri jau divdesmit gadu vecumā
demonstrē pārsteidzošu intelektuālo un emocionālo briedumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un ir cilvēki, kuri arī sešdesmit gados joprojām
nespēj paskatīties uz pasauli ārpus saviem ierastajiem priekšstatiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpēc būtu nepareizi noteikt kādu konkrētu
vecumu, kurā cilvēks kļūst patiesi pieaudzis.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr, vērtējot savu dzīvi, es varu atzīt, ka
būtiskākais pavērsiens manā personības attīstībā notika tikai aptuveni
četrdesmit gadu vecumā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ne jau tāpēc, ka līdz tam nebūtu strādājis,
audzinājis bērnus vai uzņēmies atbildību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;To visu es darīju jau daudz agrāk.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču tikai vēlāk sāku apzināti paplašināt savu
pasaules redzējumu, sistemātiski papildināt zināšanas un daudz vairāk novērtēt
intelektuālo un kultūras vidi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tieši tad, manuprāt, sākās pavisam cits manas
dzīves posms.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un šodien es saprotu, ka tas varēja sākties arī
agrāk.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Ko es šodien
gribētu pateikt jauniešiem?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja man būtu iespēja atgriezties savos divdesmit
gados un dot padomu pašam sev, es noteikti teiktu — neaprobežojies tikai ar
darbu un naudas pelnīšanu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams, ir svarīgi strādāt, būt uzņēmīgam,
nodrošināt sevi un savu ģimeni.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču tikpat svarīgi ir iegūt izglītību, lasīt,
interesēties par pasaulē notiekošo un iepazīt cilvēkus ar atšķirīgu pieredzi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Apmeklējiet teātri, operu, baletu un koncertus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lasiet grāmatas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Mācieties svešvalodas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ceļojiet, ja ir tāda iespēja.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nebaidieties diskutēt ar cilvēkiem, kuri domā
citādi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un pats galvenais — neuzskatiet, ka, sasniedzot
pirmos finansiālos panākumus, jūs jau visu zināt.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Es pats jaunībā pieļāvu tieši šādu kļūdu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Man šķita, ka prasme nopelnīt naudu jau ir
pietiekams apliecinājums manām spējām un dzīves izpratnei.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču vēlāk sapratu, ka tā ir tikai viena, turklāt
salīdzinoši neliela, cilvēka personības attīstības daļa.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus gribu uzsvērt, ka mācīties nekad nav
par vēlu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja cilvēks trīsdesmit, četrdesmit vai pat
sešdesmit gadu vecumā saprot, ka vēlas papildināt savas zināšanas, mainīt
profesiju vai vienkārši paplašināt redzesloku, viņam tas noteikti ir jādara.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Dzīves pieredze šādā gadījumā var kļūt par
milzīgu priekšrocību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Cilvēka
lielākā bagātība nav viņa bankas kontā&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šodien, atskatoties uz savu dzīvi, es nebūt
nenožēloju gadus, kurus pavadīju uzņēmējdarbībā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tie man deva ļoti vērtīgu pieredzi, iemācīja
uzņemties atbildību, pieņemt lēmumus un pārvarēt grūtības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču esmu pārliecināts, ka mana dzīve būtu bijusi
vēl daudzpusīgāka, ja izglītības un kultūras nozīmi būtu apzinājies agrāk.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un, iespējams, es būtu bijis ne tikai
pārliecinātāks par sevi, bet arī atvērtāks attiecībās ar saviem tuvākajiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpēc vēlos uzsvērt vienu atziņu, kas man šodien
šķiet īpaši svarīga.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Cilvēks nekļūst patiesi pieaudzis tajā dienā, kad
sasniedz astoņpadsmit gadu vecumu, sāk pelnīt naudu vai izveido ģimeni. Manā
ieskatā patiesais personības briedums sākas tad, kad cilvēks iemācās kritiski
izvērtēt pats sevi, apzinās savu zināšanu robežas, spēj izprast citus, atklāti
paust savas jūtas un nepārstāj attīstīties.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un šis process nebeidzas ne četrdesmit, ne
piecdesmit, ne septiņdesmit gadu vecumā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jo cilvēkam, kurš vēlas mācīties, iepazīt un
saprast pasauli, vienmēr būs, kur augt.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Naudu var nopelnīt un pazaudēt. Uzņēmumu var
izveidot un vēlāk slēgt. Materiālā labklājība var pieaugt un samazināties.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču iegūtās zināšanas, dzīves pieredze, kultūras
izpratne, spēja mīlēt un personības briedums ir vērtības, kuras cilvēkam
paliek.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un, manuprāt, tieši tā ir cilvēka patiesā
bagātība.&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Kam pieder Krima? Starptautiskās tiesības pret vēsturiskajiem argumentiem</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5345395/kam-pieder-krima-starptautiskas-tiesibas-pret-vesturiskajiem-argumentiem</link>
                <pubDate>Mon, 09 Nov 2026 14:17:00 +0000</pubDate>
                <description>Attēls: MI (Chat GPT) ģenerēts&lt;p&gt;Publikācija: Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/p&gt;&lt;h3&gt;


Kāpēc
valsts robežas nenosaka tas, kādā valodā runā tās iedzīvotāji, kāda ir viņu
tautība vai kam konkrētā teritorija piederējusi pirms simts vai trīssimt
gadiem? Un kāpēc Krima saskaņā ar starptautiskajām tiesībām ir Ukrainas, nevis
Krievijas teritorija?&lt;/h3&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Diskusijās
par Krievijas īstenoto Krimas okupāciju nereti izskan argumenti, ka Krima
vēsturiski piederējusi Krievijai, ka tās iedzīvotāju vairākums runā krievu
valodā vai ka 1954. gadā Padomju Savienības vadība Krimu nodevusi Ukrainai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šie
vēsturiskie apstākļi paši par sevi nav izdomāti. Taču no tiem neizriet
Krievijas tiesības vienpusēji mainīt Ukrainas starptautiski atzītās robežas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai
saprastu, kāpēc, nepieciešams nošķirt trīs būtiski atšķirīgus jautājumus:
teritorijas vēsturi, tās iedzīvotāju etnisko sastāvu un valsts suverenitāti
starptautisko tiesību izpratnē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Galvenais
tiesiskais princips ir vienkāršs: valsts nevar iegūt citas valsts teritoriju,
izmantojot militāru spēku un atsaucoties uz vēsturiskiem, etniskiem vai
politiskiem argumentiem.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1.
Valsts robežas nenosaka vēsturiski stāsti&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Eiropas
vēsturē praktiski nav tādas teritorijas, kura dažādos laikmetos nebūtu
atradusies vairāku valstu, impēriju vai valdnieku pakļautībā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas
teritorija dažādos vēstures posmos ir atradusies Livonijas, Polijas–Lietuvas,
Zviedrijas un Krievijas impērijas varā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vai
tas nozīmētu, ka kādai no šīm valstīm šodien būtu tiesības pieprasīt Latvijas
teritoriju?&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Mūsdienu
starptautisko tiesību sistēma nevarētu pastāvēt, ja katra valsts drīkstētu
pieprasīt kaimiņvalsts teritoriju, pamatojoties uz to, ka pirms vairākiem
gadsimtiem šī teritorija atradusies tās kontrolē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tādā
gadījumā gandrīz visas Eiropas valstu robežas kļūtu apstrīdamas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpēc
pēc Otrā pasaules kara izveidotās starptautisko tiesību sistēmas viens no
pamatprincipiem ir aizliegums izmantot spēku pret citas valsts teritoriālo
integritāti vai politisko neatkarību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šis
princips nostiprināts Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta ceturtajā
punktā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas
nenozīmē, ka valstu robežas nekad nevar mainīties. Tās var mainīties tiesiskā
ceļā, piemēram, valstīm savstarpēji vienojoties. Taču militārs iebrukums un
teritorijas aneksija nav likumīgs robežu maiņas veids.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2.
Kāpēc Krima juridiski ir Ukrainas teritorija?&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1991.
gadā, sabrūkot Padomju Savienībai, Ukraina kļuva par neatkarīgu valsti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tās
teritorijā ietilpa arī Krimas pussala.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1991.
gada 1. decembrī Ukrainā notika neatkarības referendums. Par neatkarību
nobalsoja vairāk nekā 90 procenti referenduma dalībnieku visā Ukrainā. Arī
Krimas autonomajā republikā vairākums nobalsojušo atbalstīja Ukrainas
neatkarību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ukrainas
neatkarību un tās teritoriālo integritāti starptautiskā sabiedrība atzina.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Īpaši
svarīgi ir tas, ka arī pati Krievija atzina Ukrainas suverenitāti un tās
robežas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1994.
gada Budapeštas memorandā Krievija kopā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un
Apvienoto Karalisti atkārtoti apliecināja apņemšanos respektēt Ukrainas
neatkarību, suverenitāti un pastāvošās robežas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savukārt
1997. gada Krievijas un Ukrainas draudzības, sadarbības un partnerības līgums
paredzēja savstarpēju teritoriālās integritātes respektēšanu un pastāvošo
robežu neaizskaramību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tātad
Krimas piederība Ukrainai nebija tikai Ukrainas vienpusējs apgalvojums.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tā
bija starptautiski atzīta tiesiska situācija, kuru bija atzinusi arī Krievijas
Federācija.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;3.
Vai krievvalodīgo iedzīvotāju vairākums maina teritorijas piederību?&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viens
no bieži dzirdētajiem argumentiem ir apgalvojums, ka Krima esot krievu zeme, jo
tur dzīvo daudz krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču
starptautiskajās tiesībās jānošķir iedzīvotāju tautība, valoda un pilsonība no
valsts suverenitātes pār teritoriju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Piemēram,
Latvijā dzīvo ievērojama krievvalodīgo iedzīvotāju kopiena.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vai
tas nozīmē, ka teritorijas, kurās krievvalodīgie veido iedzīvotāju vairākumu,
juridiski kļūst par Krievijas teritoriju?&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Protams,
nē.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas
pats princips attiecas uz Ukrainu, Igauniju, Lietuvu un jebkuru citu valsti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Cilvēka
dzimtā valoda nepiešķir citai valstij suverenitāti pār teritoriju, kurā šis
cilvēks dzīvo.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Starptautiskās
tiesības aizsargā mazākumtautību tiesības, tostarp tiesības saglabāt savu
valodu, kultūru un identitāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču
mazākumtautības klātbūtne pati par sevi nedod citai valstij tiesības šo
teritoriju okupēt vai anektēt.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Krievu
valodā runājošs Ukrainas pilsonis nav juridisks pamats Krievijas teritoriālajām
pretenzijām pret Ukrainu.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;4.
Vai 2014. gada referendums Krimā padarīja tās pievienošanu Krievijai likumīgu?&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Krievija
savu rīcību pamatoja arī ar 2014. gada 16. martā Krimā organizēto referendumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šajā
jautājumā būtiski saprast atšķirību starp tautu pašnoteikšanās tiesībām un
citas valsts teritorijas aneksiju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tautu
pašnoteikšanās tiesības ir starptautiski atzīts princips. Tomēr tas nenozīmē,
ka jebkura teritorijas iedzīvotāju grupa var vienpusēji mainīt starptautiskās
robežas, īpaši situācijā, kad teritorijā atrodas citas valsts militārie spēki.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2014.
gada 27. martā ANO Ģenerālā asambleja pieņēma rezolūciju Nr. 68/262 par
Ukrainas teritoriālo integritāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Rezolūcijā
tika apstiprināta Ukrainas suverenitāte un teritoriālā integritāte tās
starptautiski atzītajās robežās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tajā
arī norādīts, ka 2014. gada 16. marta referendums Krimā nav derīgs pamats
pussalas statusa maiņai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;ANO
aicināja valstis neatzīt Krimas statusa maiņu, kas balstīta uz šo referendumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Par
rezolūciju balsoja 100 valstis, pret — 11, bet 58 atturējās.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Jāprecizē,
ka ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām parasti nav juridiski saistoša spēka.
Tomēr šī rezolūcija ir nozīmīgs starptautiskās sabiedrības nostājas
apliecinājums, kas balstīts jau pastāvošajos starptautisko tiesību principos. &lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;5.
Kāpēc Krievijas rīcība ir starptautisko tiesību pārkāpums?&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Krievijas
rīcības juridiskais vērtējums nav atkarīgs tikai no tā, vai kāds atbalsta
Ukrainas vai Krievijas politisko vadību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Runa
ir par konkrētiem starptautisko tiesību noteikumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;ANO
Statūtu 2. panta ceturtā daļa aizliedz valstīm draudēt ar spēku vai izmantot
spēku pret citas valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2014.
gadā Krievija pārņēma faktisko kontroli pār Krimu un pasludināja tās
pievienošanu Krievijas Federācijai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šāda
teritorijas iegūšana ar spēka izmantošanu ir pretrunā ANO Statūtos
nostiprinātajam spēka lietošanas aizliegumam.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Turklāt
Krievija iepriekš pati bija uzņēmusies saistības respektēt Ukrainas teritoriālo
integritāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpēc
Krimas okupācija un aneksija nav tikai abu valstu politisks strīds par vēsturi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas
ir jautājums par starptautisko tiesību normu ievērošanu. &lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;6.
Vai valsts var atsaukties uz vēsturi, lai atgūtu teritoriju?&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vēsturiskajiem
argumentiem var būt nozīme, pētot valstu veidošanos, kultūras mantojumu un
starptautisko attiecību attīstību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Atsevišķos
teritoriālos strīdos vēsturiskie dokumenti un līgumi var būt arī juridiski
nozīmīgi pierādījumi.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču
vēsture pati par sevi nedod valstij tiesības ar militāru spēku pārņemt citas
suverēnas valsts teritoriju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Piemēram,
tas, ka kāda teritorija pirms vairākiem gadsimtiem atradās noteiktas impērijas
sastāvā, nenozīmē, ka mūsdienu valsts, kura sevi uzskata par šīs impērijas
pēcteci, var šo teritoriju pieprasīt.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pretējā
gadījumā būtu iespējams apšaubīt gandrīz jebkuras Eiropas valsts robežas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas
pats attiecas uz argumentu, ka 1954. gadā Krima tika nodota Ukrainas Padomju
Sociālistiskajai Republikai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šī
vēsturiskā notikuma politiskais vērtējums nevar atcelt faktu, ka pēc Padomju
Savienības sabrukuma Krima atradās neatkarīgās Ukrainas teritorijā un Krievija
šo situāciju atzina.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;7.
Kāpēc šis princips ir īpaši svarīgs Latvijai?&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas
valstiskums un neatkarība ir cieši saistīti ar starptautisko tiesību
principiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas
valsts 1918. gadā pasludināja neatkarību, bet 1940. gadā Padomju Savienība to
okupēja un anektēja.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas,
ka Padomju Savienība vairākus gadu desmitus faktiski kontrolēja Latvijas
teritoriju, nenozīmēja, ka šī kontrole automātiski kļuva tiesiska.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Daudzas
Rietumvalstis neatzina Latvijas prettiesisko iekļaušanu Padomju Savienībā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šis
piemērs palīdz saprast būtisku atšķirību starp faktisko varu un tiesisko
suverenitāti.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts
var militāri kontrolēt teritoriju, taču šāda kontrole pati par sevi nenozīmē,
ka tai ir likumīgas suverēnās tiesības uz šo teritoriju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tieši
tāpēc arī Krimas faktiskā atrašanās Krievijas kontrolē nav pielīdzināma tās
likumīgai piederībai Krievijai.&lt;/p&gt;

&lt;h3 class=&quot;moze-justify&quot;&gt;8.
Starptautiskās tiesības aizsargā visas valstis, ne tikai lielvaras&lt;/h3&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Starptautisko
tiesību sistēmas pamatā ir valstu suverēnās vienlīdzības princips.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas
nozīmē, ka mazai valstij ir tādas pašas tiesības uz savu teritoriālo
integritāti kā lielai valstij.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijai,
Ukrainai, Lietuvai vai Igaunijai nav mazāk tiesību uz savu teritoriju tikai
tāpēc, ka tās ir mazākas par Krieviju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Valsts
militārais spēks, iedzīvotāju skaits vai ekonomiskā ietekme nepiešķir tai
papildu tiesības uz kaimiņvalsts teritoriju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja
starptautiskās robežas drīkstētu mainīt ar militāru spēku, mazāku valstu
neatkarība kļūtu atkarīga no lielāku kaimiņvalstu politiskās gribas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tieši
šādu situāciju ANO Statūtos nostiprinātais spēka lietošanas aizliegums ir
paredzēts novērst.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Secinājums:
vēsture nav īpašumtiesību apliecība uz citas valsts teritoriju&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Diskusijās
par Krimu var bezgalīgi apspriest Krievijas impēriju, Padomju Savienību, 1954.
gada lēmumu un pussalas iedzīvotāju etnisko sastāvu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Taču
neviens no šiem argumentiem neatceļ Ukrainas suverenitāti pār Krimu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Izšķiroša
nozīme ir tam, ka Ukraina ieguva neatkarību robežās, kurās ietilpa Krima, šīs
robežas tika starptautiski atzītas un arī Krievija tās atzina.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2014.
gadā Krievija ar militāru spēku pārņēma kontroli pār Krimu un īstenoja tās
aneksiju, pārkāpjot starptautisko tiesību pamatprincipus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šeit
ir svarīgi saprast vēl vienu apstākli: starptautiskā atzīšana nav vienīgais
valsts robežu tiesiskuma avots. Nozīme ir arī starptautiskajiem līgumiem,
valstu tiesiskajai pēctecībai un citiem starptautisko tiesību noteikumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr
Ukrainas gadījumā juridiskā situācija ir skaidra — Krima ir Ukrainas
starptautiski atzītās teritorijas daļa.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Teritorijas
vēsturiskā piederība nav tiesības to iekarot. Iedzīvotāju dzimtā valoda nav
pamats robežu pārzīmēšanai. Militāra okupācija nav likumīgs suverenitātes
iegūšanas veids.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šie
principi attiecas ne tikai uz Ukrainu un Krieviju, bet uz visām pasaules
valstīm.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Un
tieši šo principu ievērošana ir īpaši nozīmīga tādām valstīm kā Latvija, Lietuva, Igaunija un citām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;br&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Publikācijas
juridiskie avoti:&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;1.
ANO Statūti, 2. pants⁠￼ — valstu suverēnā vienlīdzība un spēka lietošanas
aizliegums. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2.
ANO Ģenerālās asamblejas 2014. gada 27. marta rezolūcija Nr. 68/262⁠￼ —
Ukrainas teritoriālā integritāte un Krimas referenduma juridiskais vērtējums. &lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;3.
1997. gada Krievijas un Ukrainas draudzības, sadarbības un partnerības līgums⁠￼
— abu valstu savstarpējās saistības. &lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5345212/jurista-balss-nedelas-redakcijas-brifings</link>
                <pubDate>Mon, 09 Nov 2026 10:35:00 +0000</pubDate>
                <description>Attēls:&amp;nbsp;
&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 300; font-style: normal&quot;&gt;E&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;text-align: start; font-weight: 200; font-style: normal&quot;&gt;krānuzņēmums no&amp;nbsp;
&lt;a href=&quot;https://replay.lsm.lv/lv/skaties/ieraksts/ltv/381950/15-saeimas-pirma-sede&quot;&gt;15. Saeimas pirmā sēde / Ieraksts / REplay.lv&lt;/a&gt;

&lt;/span&gt;&lt;p&gt;Publikācija: Gundars Ūdris, &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Nedēļas juridiski nozīmīgākie notikumi saistīti
ar deputāta kriminālprocesuālo imunitāti, valsts kapitālsabiedrību ārstniecības
personu krimināltiesisko statusu un valsts varas pāreju pēc 15. Saeimas
sanākšanas. Praktiski būtisks ir arī atklājums par simtiem nedrošu industriālo
vadības sistēmu.&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;1. Tiesa aptur
kriminālprocesu pret jaunievēlētu deputātu un prasa Saeimas piekrišanu&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Vidzemes rajona tiesa 6. novembrī nolēma lūgt
Saeimas piekrišanu kriminālprocesa turpināšanai pret 15. Saeimas deputātu
Aleksandru Bartaševiču. Kriminālvajāšana sākta vēl pirms viņa deputāta pilnvaru
apstiprināšanas. Līdz Saeimas lēmumam tiesa procesu apturējusi, Kriminālprocesa
likuma 378. panta pirmās daļas 4. punktu piemērojot paplašināti. Bartaševičs
apsūdzēts pēc Krimināllikuma 329. panta un 219. panta otrās daļas; tas nav
atzinums par viņa vainu. &lt;a href=&quot;https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/tiesa-lugs-saeimas-piekrisanu-kriminalprocesa-turpinasanai-pret-aleksandru-bartasevicu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Tiesu administrācijas paziņojums&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://www.tiesas.lv/lv/jaunums/tiesa-lugs-saeimas-piekrisanu-kriminalprocesa-turpinasanai-pret-aleksandru-bartasevicu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Tiesu administrācija&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tiesiskais pamats.&lt;/b&gt; Satversmes
30. pants aizliedz bez Saeimas piekrišanas uzsākt kriminālvajāšanu pret
deputātu. Savukārt Saeimas kārtības ruļļa 17. pants piekrišanu prasa arī tāda
procesa turpināšanai, kas sākts pirms mandāta iegūšanas. &lt;a href=&quot;https://likumi.lv/ta/id/57980-satversme?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Satversmes 30. pants&lt;/a&gt;; &lt;a href=&quot;https://likumi.lv/ta/id/57517-saeimas-kartibas-rullis?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Saeimas kārtības rullis&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://likumi.lv/ta/id/57980-satversme?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;likumi.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Šis nav tikai jautājums par
vienu deputātu. Saeimai būs jāpieņem lēmums, kas tieši ietekmē jau tiesā
izskatāmu lietu. Parlamentam nevajadzētu vērtēt apsūdzības pamatotību tiesas
vietā, bet gan to, vai pastāv pazīmes, ka process izmantots deputāta politiskās
darbības kavēšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Īpaši interesants ir tiesas atzinums par
Kriminālprocesa likuma normas paplašinātu interpretāciju. Norma tieši runā par
atļauju kriminālvajāšanas &lt;b&gt;uzsākšanai&lt;/b&gt;, bet šeit piemērota jau sāktas
tiesvedības apturēšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas prioritāte Nr. 1&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt;
     “Deputāta mandāts aptur jau sāktu tiesu: kur beidzas imunitāte un sākas
     privilēģija?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas
     skatpunkts&lt;/b&gt;&lt;b&gt;:&lt;/b&gt; vai deputāta imunitāte drīkst aizkavēt
     procesu, kas līdz ievēlēšanai jau nonācis tiesā?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Galvenie jautājumi:&lt;/b&gt; pēc
     kādiem kritērijiem balsos Mandātu komisija; vai Saeima pārbaudīs tikai
     politiskas vajāšanas risku; vai procesa apturēšanas paplašinātais
     juridiskais pamatojums ir pietiekams; cik ilgi Saeima drīkst vilcināties?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; Saeimas
     Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai, Ģenerālprokuratūrai, Tieslietu
     ministrijai, Bartaševiča aizstāvim un konstitucionālo tiesību ekspertiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;2. Senāts
pārdefinē valsts slimnīcas darbinieka statusu krimināltiesībās&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Senāts 3. novembrī pilnībā atcēla apelācijas
instances spriedumu lietā par iespējamu pacientu rindas apiešanu un naudas
pieņemšanu par magnētiskās rezonanses izmeklējumiem. Lieta nodota jaunai
izskatīšanai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Senāts atzina, ka valstij piederoša slimnīca ir
privāto tiesību subjekts, nevis valsts iestāde. Tomēr tās ārstniecības
personas, īstenojot publisku funkciju, var atbilst “valsts institūcijas
pilnvarotas personas” pazīmēm. Lai piemērotu attiecīgās Krimināllikuma normas,
jāpierāda, ka konkrētā darbība veikta, izmantojot publiskā uzdevuma izpildei
piešķirtās pilnvaras. Lieta SKK-83/2026. &lt;a href=&quot;https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/kriminallietu-departamenta/senats-atcel-spriedumu-lieta-par-prettiesisku-labumu-pienemsanu-no-pacientiem-par-medicinisko-izmeklejumu-veiksanu-13125?month=11&amp;amp;year=2026&amp;amp;utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Augstākās tiesas paziņojums&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://at.gov.lv/lv/jaunumi/par-tiesu-lietam/kriminallietu-departamenta/senats-atcel-spriedumu-lieta-par-prettiesisku-labumu-pienemsanu-no-pacientiem-par-medicinisko-izmeklejumu-veiksanu-13125?month=11&amp;amp;year=2026&amp;amp;utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;at.gov.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tiesiskā nozīme.&lt;/b&gt; Senāts nošķir
trīs jautājumus:&lt;/p&gt;

&lt;ol start=&quot;1&quot; type=&quot;1&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;slimnīcas juridisko statusu;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;darbinieka iesaisti publiskas funkcijas izpildē;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;to, vai konkrētajā epizodē izmantotas tieši publiskā uzdevuma
     pilnvaras.&lt;/li&gt;
&lt;/ol&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Amatpersonas statuss krimināltiesībās turklāt nav
automātiski nosakāms pēc interešu konflikta regulējuma.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Nolēmums var būt nozīmīgs
daudz plašāk par medicīnu — arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, ostu,
transporta, komunālo pakalpojumu un citu publisku uzdevumu veicēju
darbiniekiem. Neskaidra robeža rada gan nesodāmības, gan pārmērīgas
kriminalizācijas risku.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas kandidāts&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Ārsts
     valsts slimnīcā — privāts darbinieks vai publiskas varas īstenotājs?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas
     skatpunkts&lt;/b&gt;&lt;b&gt;:&lt;/b&gt; kad publiska pakalpojuma sniedzējs kļūst
     par krimināltiesību īpašo subjektu?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Jautājumi:&lt;/b&gt; kas
     tieši uzskatāms par publisku pilnvaru; vai valsts apmaksāta pacienta
     rindas administrēšana ir publisks uzdevums; vai kapitālsabiedrību
     darbiniekiem ir paredzams viņu krimināltiesiskais statuss?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt;
     Augstākajai tiesai par nolēmuma atziņām, Ģenerālprokuratūrai, KNAB,
     Veselības ministrijai, BKUS un universitāšu slimnīcu juridiskajiem
     dienestiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;3. 15. Saeima
sāk darbu, bet iepriekšējā valdība juridiski jau ir atkāpusies&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; 3. novembrī apstiprinātas visu 100 jaunievēlēto
deputātu pilnvaras un ievēlēts 15. Saeimas Prezidijs. Par Saeimas
priekšsēdētāju ievēlēts Edvards Smiltēns, par viņa biedriem — Ināra Mūrniece un
Raimonds Vējonis. &lt;a href=&quot;https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/36173-ievelets-15-saeimas-prezidijs&quot;&gt;Saeimas informācija par Prezidiju&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://www.saeima.lv/lv/aktualitates/ievelets-15-saeimas-prezidijs/?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Latvijas Republikas Saeima&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Līdz ar jaunās Saeimas sanākšanu Kulberga
Ministru kabinets saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likumu uzskatāms par
atkāpušos, taču turpina pildīt pienākumus līdz uzticības izteikšanai jaunai
valdībai. Savukārt 4. novembrī Valsts prezidents, pamatojoties uz Satversmes
56. pantu, aicināja Andri Kulbergu sastādīt jauno Ministru kabinetu. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/lidz-jauna-ministru-kabineta-apstiprinasanai-saeima-kulberga-valdiba-turpina-darbu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Valdības pilnvaru turpināšana&lt;/a&gt;; &lt;a href=&quot;https://www.president.lv/lv/jaunums/fotovideo-valsts-prezidents-edgars-rinkevics-aicina-andri-kulbergu-sastadit-ministru-kabinetu-0?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Valsts prezidenta rīkojums&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/lidz-jauna-ministru-kabineta-apstiprinasanai-saeima-kulberga-valdiba-turpina-darbu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; “Atkāpusies, bet strādājoša
valdība” nav tikai terminoloģija. Ministriem juridiski saglabājas pilnvaras,
taču valdība vēl nav saņēmusi jaunās Saeimas uzticību. Tādēļ īpaši jāpamato
neatliekami lēmumi ar ilgtermiņa finansiālām vai institucionālām sekām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Otrais jautājums ir likumdošanas pēctecība.
Atbilstoši Kārtības ruļļa 39. panta otrajai daļai jaunajai Saeimai pirmajā
sesijā atsevišķi jālemj, kurus vienā vai divos lasījumos izskatītos 14. Saeimas
likumprojektus turpināt. &lt;a href=&quot;https://likumi.lv/ta/id/57517-saeimas-kartibas-rullis?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Saeimas kārtības rullis&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://m.likumi.lv/ta/id/57517-saeimas-kartibas-rullis?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;m.likumi.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas kandidāts&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Atkāpusies
     valdība ar pilnām lēmumu tiesībām: kur ir pārejas perioda robežas?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas
     skatpunkts&lt;/b&gt;&lt;b&gt;:&lt;/b&gt; juridiskās pilnvaras pret demokrātiskā
     mandāta intensitāti.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Jautājumi:&lt;/b&gt; kādus
     stratēģiskus lēmumus valdība atliks; kad būs valdības deklarācija un
     uzticības balsojums; kuri 14. Saeimas likumprojekti tiks pārņemti un kuri
     zaudēs spēku?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; Valsts
     prezidenta kancelejai, Ministru prezidenta amata kandidātam, Saeimas
     Prezidijam, frakciju vadītājiem un Saeimas Juridiskajam dienestam.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;4. Latvijā
atklātas vairāk nekā 300 nedrošas industriālās vadības sistēmas&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Pēc uzbrukumiem attālināti vadāmām saldēšanas
iekārtām Krīzes vadības centrs 5. novembrī ministrijām un pašvaldībām deva
vienu nedēļu, lai apzinātu un pārbaudītu attālināti vadāmas iekārtas un
inženiersistēmas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;CERT.LV 2026. gadā identificējusi vairāk nekā 300
ar internetu nedroši savienotas industriālās vadības sistēmas. Apdraudējums var
skart siltumapgādi, ūdensapgādi, kanalizāciju, enerģētiku, slimnīcas, skolas,
kā arī pārtikas un zāļu uzglabāšanu. KVC vadlīnijām ir tikai ieteikuma
raksturs. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/krizes-vadibas-centrs-aicina-ministrijas-un-pasvaldibas-parbaudit-attalinati-vadamu-iekartu-kiberdrosibu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Krīzes vadības centra paziņojums&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/krizes-vadibas-centrs-aicina-ministrijas-un-pasvaldibas-parbaudit-attalinati-vadamu-iekartu-kiberdrosibu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Skaitlis “300” norāda nevis uz
teorētisku nākotnes risku, bet jau konstatētu sistēmisku ievainojamību.
Vienlaikus nav publiski noteikts:&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;kam jāapkopo nedēļas pārbaudes rezultāti;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;vai jāziņo par nenovērstiem trūkumiem;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;kāda ir atbildība par prasību ignorēšanu;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;vai pārbaudīti arī privātie kritisko pakalpojumu operatori.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas kandidāts&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Trīs
     simti atvērtu durvju kritiskajās sistēmās: kāpēc valsts pagaidām tikai
     iesaka?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas
     skatpunkts&lt;/b&gt;&lt;b&gt;:&lt;/b&gt; vai rekomendācijas ir pietiekamas, ja
     kiberuzbrukums var apturēt siltumu, ūdeni vai zāļu glabāšanu?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Jautājumi:&lt;/b&gt; cik
     sistēmu joprojām nav aizsargātas; kuras nozares skartas; vai īpašniekiem
     noteikti termiņi; vai paredzēti sodi un obligāti auditi?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; KVC,
     CERT.LV, Nacionālajam kiberdrošības centram, pašvaldībām, slimnīcām un
     ūdensapgādes un siltumapgādes uzņēmumiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;5.
Elektroenerģijas tirgus grozījumos apvienota patērētāju aizsardzība ar
nacionālās drošības pārbaudi&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Valdība 6. novembrī apstiprināja
Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumus, kuri vēl jāpieņem Saeimai. Tie
paredz:&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;bezmaksas elektroenerģijas tirgotāja maiņu;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;tirgotājiem ar vairāk nekā 200 000 klientu pienākumu piedāvāt vismaz
     vienu fiksētas cenas līgumu bez pirmstermiņa izbeigšanas maksas;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;AST tiesības noteikt kiberdrošības prasības pārvades tīklam pieslēgtām
     ražošanas un uzkrāšanas iekārtām;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;prasības iekārtu vadības sistēmu ražotāju, uzņēmumu vadības, īpašnieku
     un patieso labuma guvēju saiknei ar ES, NATO un noteiktām sadarbības
     valstīm;&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;iespēju atteikt pieslēgumu nacionālās drošības vai kiberdrošības riska
     dēļ. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/pilnveido-elektroenergijas-tirgus-regulejumu-stiprinot-valsts-drosibu-un-aizsargajot-lietotaju-intereses?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabineta informācija&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/pilnveido-elektroenergijas-tirgus-regulejumu-stiprinot-valsts-drosibu-un-aizsargajot-lietotaju-intereses?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Patērētāju daļa ir samērā
skaidra, bet drošības daļa dod infrastruktūras operatoram būtisku ietekmi uz
privātiem enerģētikas projektiem. Jābūt saprotamiem atteikuma kritērijiem,
pierādīšanas standartam un pārsūdzības kārtībai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Īpaši jāpārbauda, vai ražotāja reģistrācijas
valsts ir pietiekams kiberdrošības kvalitātes rādītājs un kas notiek ar jau
uzstādītām iekārtām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas kandidāts&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “AST
     varēs nepieslēgt elektrostaciju: drošības filtrs vai pārāk plaša rīcības
     brīvība?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; KEM,
     AST, SPRK, Konkurences padomei, Patērētāju tiesību aizsardzības centram un
     enerģētikas projektu attīstītājiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;6. NEPLP
izvēlas divas komerctelevīzijas valsts finansētai bezmaksas apraidei&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; NEPLP konkursā izvēlējusies “ReTV” un “Radio SWH
TV”, kas bezmaksas zemes apraidē darbosies no 2027. gada 1. janvāra līdz 31.
decembrim. “ReTV” paredzēts saturs kultūrtelpas un nacionālās identitātes
stiprināšanai, “Radio SWH TV” — izzinoši izklaidējošs saturs. Apraidi finansē
NEPLP. &lt;a href=&quot;https://www.neplp.lv/lv/jaunums/bezmaksas-zemes-tv-apraide-2027-gada-turpinas-darboties-retv-un-radio-swh-tv?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;NEPLP paziņojums&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://www.neplp.lv/lv/jaunums/bezmaksas-zemes-tv-apraide-2027-gada-turpinas-darboties-retv-un-radio-swh-tv?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;neplp.lv&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Tas ir ne tikai tehnisks
apraides konkurss, bet publiskā finansējuma un informatīvās telpas politikas
lēmums. NEPLP paziņojumā nav norādīts piešķirtā finansējuma apjoms, pretendentu
skaits, iegūtie punkti vai detalizēts salīdzinošais pamatojums.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas kandidāts&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Kas un
     par kādu naudu nonāk bezmaksas televīzijā?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas
     skatpunkts&lt;/b&gt;&lt;b&gt;:&lt;/b&gt; vai sabiedrībai ir pietiekama informācija,
     lai izvērtētu valsts finansēta komercmediju satura izvēli?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Jautājumi:&lt;/b&gt; cik
     maksās katras programmas apraide; kas bija pārējie pretendenti; kā vērtēta
     redakcionālā kvalitāte un reģionālā sasniedzamība; kā kontrolēs solītā
     satura izpildi?&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt; NEPLP,
     “ReTV”, “Radio SWH”, Kultūras ministrijai un konkursā neuzvarējušajiem
     pretendentiem.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;7. Bērnu
medicīnā sola klīnisku prioritizāciju un maksimālos gaidīšanas termiņus&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Fakts.&lt;/b&gt; Valdība 6. novembrī atbalstīja virzienu vienota
bērnu veselības aprūpes tīkla veidošanai. Paredzēts noteikt klīniskā riska
prioritātes, maksimālos palīdzības saņemšanas termiņus un atbildību par bērna
virzību starp aprūpes līmeņiem. Pirmie pilotprojekti bērnu psihiskajā veselībā
un oftalmoloģijā plānoti 2027. gadā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pašlaik gaidīšanas laiks bērnu psihiatrijā
dažādos reģionos esot 57–118 dienas, bet pie oftalmologa — 46–127 dienas. &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/bernu-veselibas-aprupe-izveidos-vienotu-pakalpojumu-tiklu-un-paries-uz-kliniskajas-vajadzibas-balstitu-pakalpojumu-planosanu-skaidriem-terminiem-un-koordinetu-pacienta-celu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabineta informācija&lt;/a&gt; &lt;a href=&quot;https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/bernu-veselibas-aprupe-izveidos-vienotu-pakalpojumu-tiklu-un-paries-uz-kliniskajas-vajadzibas-balstitu-pakalpojumu-planosanu-skaidriem-terminiem-un-koordinetu-pacienta-celu?utm_source=chatgpt.com&quot;&gt;Ministru kabinets&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Secinājums.&lt;/b&gt; Šobrīd tā vēl ir politikas
iecere, nevis bērnam tiesiski prasāms palīdzības termiņš. Būtiskais būs tas,
vai maksimālais termiņš tiks nostiprināts normatīvajā aktā un kādas tiesības
būs ģimenei, ja valsts to neievēros.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Publikācijas kandidāts&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ul type=&quot;disc&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Virsraksts:&lt;/b&gt; “Cik
     ilgi bērnam ir pieļaujams gaidīt ārstu — medicīnisks kritērijs vai
     juridiskas tiesības?”&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Komentāri:&lt;/b&gt;
     Veselības ministrijai, NVD, BKUS, Tiesībsargam, bērnu psihiatriem un
     pacientu organizācijām.&lt;/li&gt;
&lt;/ul&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Tuvākie
lēmumi, kuriem sekot&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;ol start=&quot;1&quot; type=&quot;1&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Saeimas lēmums Bartaševiča lietā.&lt;/b&gt; Jāseko
     Mandātu komisijas atzinumam, balsojuma argumentācijai un tam, cik ātri
     jautājums tiek izlemts.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Uzticības balsojums jaunajam Ministru
     kabinetam.&lt;/b&gt; Vērtējama ne tikai ministru izvēle, bet
     valdības deklarācijā noteiktie izpildes termiņi un finansējums.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;14. Saeimas likumprojektu pārņemšana.&lt;/b&gt; Jaunajai
     Saeimai pirmajā sesijā būs jāizšķiras, kurus nepabeigtos projektus
     turpināt. Šeit iespējams klusi izbeigt arī sabiedriski nozīmīgas reformas.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Elektroenerģijas tirgus likuma izskatīšana.&lt;/b&gt; Īpaši
     jāpārbauda pārsūdzības un pārejas noteikumi drošības dēļ atteiktam
     pieslēgumam.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;&lt;b&gt;KVC vienas nedēļas kiberdrošības pārbaudes
     rezultāti.&lt;/b&gt; Jāprasa nevis vispārīgs apliecinājums, ka
     “iestādes informētas”, bet konkrēts pārbaudīto iekārtu, konstatēto trūkumu
     un novēršanas termiņu apkopojums.&lt;/li&gt;
&lt;/ol&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Redakcijas
izvēle&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Pirmais publicējamais materiāls — &lt;b&gt;deputāta
imunitāte Bartaševiča lietā&lt;/b&gt;. Tur vienlaikus ir konstitucionāla procedūra,
tiesvedības apturēšana, Saeimas un tiesas varas robežas un tūlītējs gaidāms
lēmums.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Otrais — &lt;b&gt;Senāta atziņas par ārstniecības
personu krimināltiesisko statusu valsts kapitālsabiedrībā&lt;/b&gt;. Tas ir juridiski
dziļākais nedēļas nolēmums ar sekām arī ārpus medicīnas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Trešais — &lt;b&gt;300 nedrošās industriālās sistēmas&lt;/b&gt;,
koncentrējoties uz publisko atbildību: kas tās pārbaudīs, kas novērsīs risku un
kurš atbildēs, ja ieteikumi netiks izpildīti.&lt;/p&gt;





&lt;br&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
                    <item>
                <title>Gordons atklāj iespējamu Putina miera plānu: Krievija pieprasot NATO spēku izvešanu no Baltijas valstīm</title>
                <link>http://www.juristabalss.lv/raksti/params/post/5345181/gordons-atklaj-iespejamu-putina-miera-planu-krievija-pieprasot-nato-speku-i</link>
                <pubDate>Mon, 09 Nov 2026 10:04:00 +0000</pubDate>
                <description>Attēls: MI (Chat GPT) ģenerēts&lt;p&gt;Publikācija: &quot;Jurista Balss&quot;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;


&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons paziņojis,
ka saņēmis informāciju no avotiem Vašingtonā par iespējamu Krievijas prezidenta
Vladimira Putina piedāvājumu ASV prezidentam Donaldam Trampam. Tajā līdzās
nosacījumiem par kara izbeigšanu Ukrainā esot iekļautas arī prasības, kas tieši
skar Baltijas valstu un Ziemeļeiropas drošību. Tomēr pats Gordons uzsver, ka
informācija nav oficiāli apstiprināta un viņš šāda plāna īstenošanai netic.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;&lt;p&gt;&lt;/p&gt;&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;2026.gada 8. novembrī sarunā ar žurnālistu
Vasiliju Golovanovu Dmitrijs Gordons izklāstīja informāciju, kuru, pēc viņa
teiktā, saņēmis no avotiem Vašingtonā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Gordons apgalvo, ka Krievijas pārstāvis Kirils
Dmitrijevs esot nodevis Donaldam Trampam Vladimira Putina priekšlikumus par
kara izbeigšanu Ukrainā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ja šāda informācija apstiprinātos, tās nozīme
pārsniegtu Ukrainas un Krievijas divpusējo attiecību ietvarus, jo daļa
iespējamo prasību attiektos arī uz NATO dalībvalstu aizsardzību.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Ko, pēc
Gordona teiktā, piedāvājot Putins?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Gordona izklāstītajā iespējamajā plānā Krievija
piekristu pārtraukt karadarbību pa pašreizējo frontes līniju, atsakoties no
prasības pirms pamiera ieņemt visu Doneckas apgabala teritoriju.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tāpat Krievija varētu pieļaut atsevišķu NATO
valstu, konkrēti Lielbritānijas, karavīru izvietošanu Ukrainas rietumu
apgabalos pēc miera vienošanās noslēgšanas, taču ar ierobežojumiem attiecībā uz
smago bruņojumu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savukārt Krievijas prasības, pēc Gordona sniegtās
informācijas, ietvertu:&lt;/p&gt;

&lt;ol start=&quot;1&quot; type=&quot;1&quot;&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Ukrainas atteikšanos no dalības NATO.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Visu pret Krieviju noteikto sankciju atcelšanu.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;NATO karaspēka vai smagā bruņojuma izvešanu no Baltijas un
     Skandināvijas valstīm.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Krievijas Pareizticīgās baznīcas darbības atjaunošanu Ukrainā.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Krievu valodas noteikšanu par otru Ukrainas valsts valodu.&lt;/li&gt;
 &lt;li class=&quot;&quot; style=&quot;text-align: justify&quot;&gt;Ukrainas bruņoto spēku skaitlisku samazināšanu.&lt;/li&gt;
&lt;/ol&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Gordons norādīja, ka neesot pilnībā pārliecināts,
vai prasība attiecībā uz Baltijas un Skandināvijas valstīm paredzētu visa NATO
karaspēka vai tikai smagā bruņojuma izvešanu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņš arī apgalvoja, ka iespējamais plāns paredzot
enerģētikas infrastruktūras pamieru līdz 2026. gada beigām un miera līguma
noslēgšanu 2027. gada pavasarī, piedaloties ASV un Eiropas pārstāvjiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Būtiski uzsvērt, ka šie ir Gordona atstāstīti,
neatkarīgi neapstiprināti apgalvojumi, nevis publiskots Krievijas vai ASV
oficiāls miera plāns.&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Kāpēc prasība
par Baltijas valstīm ir īpaši nozīmīga?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijai šajā informācijā būtiskākais nav tikai
iespējamais pamiera piedāvājums Ukrainai, bet gan prasība mainīt NATO militāro
klātbūtni alianses austrumu un ziemeļu daļā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvija, Lietuva un Igaunija ir suverēnas NATO
dalībvalstis. To aizsardzības politika un sabiedroto spēku izvietošana nav
jautājums, par kuru Krievijai būtu tiesības vienpusēji noteikt saistošus
nosacījumus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 5. pantu
bruņots uzbrukums vienai vai vairākām NATO dalībvalstīm tiek uzskatīts par
uzbrukumu visām, paredzot sabiedroto palīdzības pienākumu atbilstoši līguma
nosacījumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Savukārt NATO spēku izvietošana dalībvalstu
teritorijā ir saistīta ar šo valstu piekrišanu un alianses kopīgajiem
aizsardzības lēmumiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tādēļ jebkura iespējamā vienošanās starp
Vašingtonu un Maskavu par militārās klātbūtnes ierobežošanu Baltijā radītu
būtiskus politiskus un tiesiskus jautājumus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Vai par Latvijas drošību vispār varētu vienoties
bez Latvijas līdzdalības un piekrišanas?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;No starptautisko tiesību viedokļa divu valstu
vienošanās pati par sevi nevar radīt saistības trešajai valstij bez tās
piekrišanas. Šis princips nostiprināts arī Vīnes konvencijas par starptautisko
līgumu tiesībām 34. pantā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tas nozīmē, ka ASV un Krievijas politiska
vienošanās pati par sevi nevarētu uzlikt Latvijai juridisku pienākumu piekrist
sabiedroto spēku izvešanai no tās teritorijas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Gordons netic,
ka Putins patiešām vēlas mieru&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Lai gan Gordons detalizēti izklāstīja iespējamos
priekšlikumus, viņš vairākkārt uzsvēra, ka pats neuzskata šo informāciju par
droši apstiprinātu.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Žurnālists arī pauda pārliecību, ka Putins
nevēlas patiesu mieru, bet cenšas izmantot sarunas, lai panāktu Krievijai
izdevīgākus politiskos un militāros nosacījumus.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Gordona vērtējumā Krievijas ekonomiskā situācija
pasliktinās, savukārt tās bruņotie spēki cieš ievērojamus zaudējumus un
saskaras ar personāla papildināšanas grūtībām.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Viņš apgalvoja, ka Krievijas armijas zaudējumi
oktobrī sasnieguši aptuveni 54 400 kritušo un ievainoto, kamēr jaunu karavīru
piesaistes iespējas esot ievērojami mazākas.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šie skaitļi intervijā tika pasniegti kā Gordona
rīcībā esoša informācija, nevis neatkarīgi pārbaudīti dati.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Vai Krievija
varētu uzbrukt NATO valstīm?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Sarunas laikā tika apspriesti arī iespējamie
Krievijas militārie draudi Baltijas valstīm, Somijai un Polijai.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Gordons pauda viedokli, ka Krievijas sauszemes
iebrukums NATO valstīs pašreizējos apstākļos ir maz ticams, jo tās militārie
resursi ir iesaistīti karā Ukrainā.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Vienlaikus viņš norādīja uz Krievijas īstenoto
hibrīdkaru pret Eiropu, tostarp sabotāžas, diversiju un citu destabilizējošu
darbību draudiem.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Tomēr šāds žurnālista vērtējums nav uzskatāms par
drošības garantiju. Latvijas un citu NATO dalībvalstu aizsardzības plānošanai
jābalstās uz kompetento institūciju draudu novērtējumiem, nevis pieņēmumu, ka
militārs uzbrukums nav iespējams.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Miera sarunas
nedrīkst kļūt par darījumu uz citu valstu drošības rēķina&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Iespējamā Putina plāna publiskošana aktualizē
jautājumu, kas Eiropas drošības politikā ir īpaši būtisks: vai kara izbeigšana
Ukrainā varētu tikt sasaistīta ar prasībām ierobežot citu Eiropas valstu
aizsardzības spējas?&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Ukrainas kara izbeigšana ir nozīmīgs
starptautiskās drošības mērķis. Taču jebkurai miera vienošanās iniciatīvai
jārespektē valstu suverenitāte, teritoriālā integritāte un starptautiskās
saistības.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Latvijas interesēs ir ne tikai taisnīgs un
ilgstošs miers Ukrainā, bet arī tāda Eiropas drošības sistēma, kurā nevienas
valsts drošība netiek apspriesta kā piekāpšanās priekšmets citai valstij.&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;„Jurista Balss” ieskatā būtiskākais jautājums ir
šāds: ja Gordona publiskotā informācija apstiprinātos, kāda būtu Latvijas
valdības, Ārlietu ministrijas un NATO oficiālā nostāja pret jebkuru mēģinājumu
iekļaut Baltijas valstu aizsardzības jautājumus Krievijas un ASV sarunās?&lt;/b&gt;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Šis jautājums ir pelnījis nepārprotamu atbildi.&lt;/p&gt;

&lt;div class=&quot;moze-center&quot;&gt;

&lt;hr size=&quot;2&quot; width=&quot;100%&quot; align=&quot;center&quot;&gt;

&lt;/div&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;&lt;b&gt;Avots:&lt;/b&gt; Dmitrija Gordona saruna ar Vasiliju Golovanovu,
2026. gada 8. novembris.&amp;nbsp;&lt;/p&gt;

&lt;p class=&quot;moze-justify&quot;&gt;Video: &lt;a href=&quot;https://www.youtube.com/watch?v=G6eh2TlfdoY&quot;&gt;https://www.youtube.com/watch?v=G6eh2TlfdoY&lt;/a&gt;&lt;/p&gt;</description>
            </item>
            </channel>
</rss>