Jurista Balss - Raksti

“Flamingo” sasniedz Maskavu: masveida uzbrukums izgaismo Krievijas galvaspilsētas pretgaisa aizsardzības robežas

Sun, 20 Sep 2026 12:48:00 +0000

Attēls: MI (Chat GPT) ģenerēts

Publikācija: Jurista Balss

2026.gada 20. septembra naktī Maskava un Maskavas apgabals piedzīvoja vienu no apjomīgākajiem gaisa uzbrukumiem kopš Krievijas sāktā pilna mēroga kara pret Ukrainu.

Krievijas amatpersonas ziņoja par simtiem bezpilota lidaparātu, kas virzījušies Maskavas virzienā. Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins vēlāk paziņoja, ka kopš 19. septembra dažādos aizsardzības posmos esot pārtverti vairāk nekā 1600 bezpilota lidaparātu, tostarp aptuveni 450 Maskavas tuvumā. Šie skaitļi ir Krievijas amatpersonu sniegta informācija un neatkarīgi pilnā apjomā nav pārbaudāmi.

Tomēr pats būtiskākais nav notriekto lidaparātu skaits.

Daļai uzbrukumā izmantoto līdzekļu izdevās sasniegt mērķus Maskavas reģionā.

Ziņu aģentūra Reuters vēsta par Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas bojājumiem. Krievijas amatpersonas apstiprinājušas arī triecienus un postījumus citviet Maskavas apgabalā. Uzbrukumos Maskavas apgabalā gājuši bojā vismaz divi cilvēki, ir arī ievainotie.

Ukraina apstiprina “Flamingo” izmantošanu

Īpašu uzmanību šajā uzbrukumā piesaista Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska paziņojums par izmantotajiem ieročiem.

Pēc Zelenska teiktā, operācijā izmantoti vairāki Ukrainā ražoti tālas darbības ieroči: FP-1, RZ-100, MICH-2000, “Palianytsia”, “Vendetta”, “Liutyi”, “Bars”, “Sichen”, kā arī raķetes “Flamingo” un “Pelican”.

Zelenskis paziņoja, ka Maskavas reģionā trāpīts vienam no nozīmīgiem Krievijas naftas rūpniecības uzņēmumiem un loģistikas objektam.

Tādējādi runa vairs nav tikai par atsevišķiem bezpilota lidaparātiem, kas mēģina sasniegt Krievijas galvaspilsētu.

Ukraina demonstrē spēju vienā operācijā kombinēt dažādu tipu un darbības principu tālas darbības ieročus.

Vai Maskavas pretgaisa aizsardzība netiek galā?

Krievijas publiskotie skaitļi, ja tie ir kaut aptuveni precīzi, liecina, ka pretgaisa aizsardzība spēj pārtvert ļoti lielu skaitu mērķu.

Taču vienlaikus ir acīmredzama otra problēma: pretgaisa aizsardzībai nav nepieciešams izgāzties pilnībā, lai uzbrukums sasniegtu savu mērķi.

Ja no simtiem uzbrūkošo lidaparātu un raķešu kaut neliela daļa izlaužas cauri aizsardzības sistēmai un sasniedz naftas pārstrādes rūpnīcu, loģistikas centru vai citu stratēģiski nozīmīgu objektu, uzbrucējam ar to var būt pietiekami.

Tieši šis apstāklis šobrīd ir nozīmīgāks par savstarpēji pretrunīgajiem paziņojumiem par notriekto dronu skaitu.

Maskavas naftas pārstrādes rūpnīcas sasniegšana apliecina, ka arī ļoti blīva pretgaisa aizsardzības sistēma nenodrošina absolūtu aizsardzību pret masveidīgu un kombinētu uzbrukumu.

Karš arvien vairāk sasniedz Krievijas galvaspilsētu

Notikušajam ir arī plašāka nozīme.

Gadiem ilgi lielākā daļa Krievijas sabiedrības karadarbību varēja uztvert kā ģeogrāfiski attālu procesu. Regulāri un arvien apjomīgāki uzbrukumi Maskavas reģionam šo distanci samazina.

20.septembra uzbrukums ietekmēja arī civilo infrastruktūru. Maskavas lidostās tika noteikti pagaidu ierobežojumi, savukārt Maskavas apgabalā tika bojātas dzīvojamās ēkas. Krievijas amatpersonas ziņoja par bojāgājušajiem un ievainotajiem.

Civiliedzīvotāju bojāeja vienlaikus atgādina par starptautisko humanitāro tiesību pamatprincipu: neatkarīgi no tā, kura valsts veic militāru operāciju, ir jānošķir militārie mērķi no civiliedzīvotājiem un civilajiem objektiem, kā arī jāievēro proporcionalitātes un piesardzības prasības.

Jauns kara posms?

20.septembra notikumi parāda vēl vienu būtisku tendenci — Ukrainas spēja veikt tālas darbības triecienus arvien mazāk ir atkarīga tikai no ārvalstu piegādātām ieroču sistēmām.

Šoreiz pats Ukrainas prezidents publiski uzsvēris vairāku Ukrainā izstrādātu un ražotu ieroču izmantošanu.

Ja šāda kombinēta taktika kļūs regulāra, Krievijai būs jārisina sarežģīta aizsardzības problēma: vienlaikus aizsargāt fronti, militāros objektus, enerģētikas infrastruktūru, naftas pārstrādes rūpnīcas un Maskavu.

20.septembra uzbrukums vēl nepierāda, ka Maskavas pretgaisa aizsardzības sistēma būtu sabrukusi.

Taču tas pierāda ko citu — pat Krievijas galvaspilsētas un tās stratēģisko objektu aizsardzība nav necaursitama.

Un fakts, ka Ukrainā ražoti tālas darbības ieroči tiek izmantoti operācijās pret objektiem Maskavas reģionā, var būt viens no būtiskākajiem signāliem par to, kā mainās šī kara tehnoloģiskā un militārā ģeogrāfija.

“Jurista Balss” nedēļas redakcijas brīfings

Mon, 14 Sep 2026 07:25:00 +0000

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

2026. gada 7.–13. septembris

Nedēļas galvenie temati: ministra tūlītēja politiskā atbildība par iespējamu braukšanu reibumā, vēlēšanu drošības sistēmas faktiskā pārbaudāmība un Senāta noteiktās robežas kultūras mantojuma aizsardzībai, ierobežojot īpašuma tiesības.

1. Labklājības ministrs atbrīvots pēc aizturēšanas par iespējamu braukšanu reibumā

Fakts. Ministru prezidents Andris Kulbergs 13. septembrī parakstīja rīkojumu par Reiņa Uzulnieka atbrīvošanu no labklājības ministra amata. Par pamatu norādīta premjera saņemtā informācija par ministra aizturēšanu saistībā ar automašīnas vadīšanu alkohola reibumā. No 14. septembra ministra pienākumus uzdots pildīt zemkopības ministram Uldim Augulim. Ministru kabineta paziņojums⁠

Tiesiskā un praktiskā nozīme. Ministra politiskā atbildība nav atkarīga no galīga nolēmuma kriminālprocesā vai administratīvā pārkāpuma procesā. Premjers drīkst secināt, ka konkrēta rīcība nav savienojama ar ministra amatu, vienlaikus nespriežot par personas juridisko vainu.

Redakcijas secinājums. Ātra atbrīvošana ir saprotama no politiskās atbildības viedokļa, taču sabiedrībai jāsaņem precīza informācija par notikuma juridisko kvalifikāciju. Valdības paziņojums neatklāj alkohola koncentrāciju, procesa veidu, transportlīdzekļa piederību un to, vai incidents noticis, pildot amata pienākumus.

Strīdīgs ir arī paziņojums, ka Augulis pienākumus pildīs “uz šīs valdības pilnvaru laiku”. Ilgstoša divu nozaru vadīšana ar ministra pienākumu izpildītāja palīdzību var mazināt parlamentāro un politisko atbildību par labklājības nozari.

Publikācijas kandidāts:

“Ministra atlaišanai nav jāgaida tiesas spriedums: kur beidzas nevainīguma prezumpcija un sākas politiskā atbildība?”

Leņķis: juridiskās vainas, politiskās uzticības un valdības pienākuma sniegt sabiedrībai pārbaudāmu informāciju nošķīrums.

Jājautā Ministru prezidentam, Valsts policijai, Valsts kancelejai, Reinem Uzulniekam un konstitucionālo tiesību ekspertiem:

* Kāds process sākts un kāds ir precīzais juridiskais statuss?

* Vai izmantots privāts vai dienesta transportlīdzeklis?

* Kādēļ paredzēta ilgstoša pienākumu izpildīšana, nevis jauna ministra izvirzīšana?

* Kādi vienoti rīcības standarti valdībā attiecas uz līdzīgiem gadījumiem?

2. Valdība publisko vēlēšanu drošības modeli, bet ne visu riska novērtējumu

Fakts. Ministru kabinets 8. septembrī uzklausīja starpinstitūciju ziņojumu par 3. oktobrī paredzēto 15. Saeimas vēlēšanu drošību un vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģiju. Balsis paredzēts skaitīt manuāli, taču vēlētāju pārbaudei izmantos Elektronisko tiešsaistes vēlētāju reģistru. IT sistēmas uzraudzīs īpaša operatīvā grupa; sagatavoti arī rīcības algoritmi gaisa apdraudējuma gadījumiem. Ministru kabineta informācija⁠

Tiesiskā nozīme. Vēlēšanu drošība aptver ne tikai balsu saskaitīšanu, bet arī balsstiesību pārbaudi, rezultātu nosūtīšanu, aģitācijas finansēšanu, platformu darbību, ārvalstu ietekmi un vēlētāja iespēju nobalsot fiziska apdraudējuma laikā.

Redakcijas secinājums. Manuāla balsu skaitīšana novērš tikai vienu tehnoloģisko risku. Vēlēšanu process joprojām ir atkarīgs no elektroniskā vēlētāju reģistra, datu pārraides un rezultātu publiskošanas sistēmas.

Nepietiekami izvērtēta ir robeža starp valsts koordinētu vēlēšanu drošības komunikāciju un izpildvaras ietekmi uz priekšvēlēšanu informatīvo telpu. Sabiedrībai būtu jāzina, kura institūcija drīkst atzīt informāciju par manipulāciju un kā iespējams pārbaudīt šāda vērtējuma neitralitāti.

Publikācijas kandidāts:

“Balsis skaitīs ar rokām, vēlētājus pārbaudīs elektroniski: kur patiesībā atrodas vēlēšanu drošības vājākais posms?”

Komentāri jāprasa CVK, Valsts kancelejai, CERT.LV, KNAB, Satversmes aizsardzības birojam, Datu valsts inspekcijai un neatkarīgiem vēlēšanu novērotājiem.

3. Senāts: kultūrvēsturiska vide pati par sevi neattaisno bez pienācīga tiesiskā pamata noteiktu būves saglabāšanas pienākumu

Fakts. Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību lietā SKA-540/2026. Spēkā palika spriedums, ar kuru Jūrmalas būvvaldei uzdots pieņemt paskaidrojuma rakstu par dzīvojamās ēkas nojaukšanu un atkārtoti vērtēt vasarnīcas novietošanu tās vietā.

Apgabaltiesa bija atzinusi, ka īpašuma tiesību ierobežojums nav noteikts ar pienācīgā kārtībā pieņemtu tiesību normu un ir nesamērīgs. Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde nepamatoti piemērojusi kultūras pieminekļiem paredzēto regulējumu ēkai, kura pati par pieminekli nebija atzīta. Tiesvedības laikā teritorijas statuss turklāt mainīts no valsts nozīmes uz vietējās nozīmes pieminekli, nododot jautājumu pašvaldības kompetencē. Augstākās tiesas primārais paziņojums⁠

Tiesiskā nozīme. Kultūras mantojuma aizsardzība ir leģitīms mērķis, bet iestāde nevar faktiski uzlikt īpašniekam beztermiņa ēkas saglabāšanas pienākumu, ja ierobežojumam nav skaidra normatīvā pamata.

Redakcijas secinājums. Lieta izgaismo sistēmisku problēmu: ēku iespējams administratīvi atzīt par “vērtīgu un saglabājamu”, nerisinot ne īpašnieka kompensāciju, ne uzturēšanas izmaksas, ne šāda statusa regulāru pārskatīšanu.

Publikācijas kandidāts:

“Vērtīga, bet ne piemineklis: vai pašvaldība drīkst aizliegt īpašniekam ēku nojaukt?”

Galvenie jautājumi: kas un pēc kādiem kritērijiem nosaka ēkas vērtību; kā statusu var apstrīdēt; vai pienākas kompensācija; kas notiek, ja ēku ekonomiski nav iespējams atjaunot?

Komentāri jāprasa Jūrmalas būvvaldei, Nacionālajai kultūras mantojuma pārvaldei, pašam īpašniekam un īpašuma tiesību speciālistiem.

4. Top jauns cilvēku tirdzniecības upuru atpazīšanas un atbalsta likums

Fakts. Saeimas Aizsardzības komisija 9. septembrī konceptuāli atbalstīja jaunu likumprojektu, kas paredz nacionālo upuru novirzīšanas mehānismu, 30–180 dienu nogaidīšanas periodu, termiņuzturēšanās atļauju noteiktos gadījumos un Iekšlietu ministriju kā nacionālo koordinatoru.

Projektā paredzēts, ka pirmās saskarsmes institūcijai par iespējamu cilvēku tirdzniecību jāziņo policijai arī tad, ja iespējamais upuris atsakās sadarboties. 2025. gadā Latvijā identificēti 22 upuri. Likumprojekts vēl jāpieņem trijos lasījumos. Saeimas informācija un saite uz likumprojektu⁠

Tiesiskā nozīme. Upura aizsardzība tiktu organizēta kā vienota sistēma, nevis būtu atkarīga no tā, kurā iestādē persona vispirms nonāk.

Redakcijas secinājums. Obligāta ziņošana pret personas gribu var būt nepieciešama smaga nozieguma izmeklēšanai, taču tā vienlaikus skar privātumu, datu aizsardzību un upura autonomiju. Īpaši jāpārbauda, vai palīdzība nebūs faktiski sasaistīta ar piekrišanu sadarboties kriminālprocesā.

Publikācijas kandidāts:

“Palīdzība arī tad, ja upuris klusē: kā Latvija identificēs cilvēku tirdzniecības upurus?”

Komentāri jāprasa Iekšlietu ministrijai, Valsts policijai, sociālās rehabilitācijas sniedzējiem, Tiesībsargam, Datu valsts inspekcijai un organizācijām, kas strādā ar migrantiem un vardarbības upuriem.

5. Vētra atklājusi, ka tikai aptuveni 70 no 500 degvielas uzpildes stacijām ir aprīkotas ar ģeneratoriem

Fakts. Saeimas Tautsaimniecības komisija 8. septembrī konstatēja, ka vairākos novados nav nevienas DUS, kas varētu strādāt elektroapgādes pārtraukuma laikā. Komisija aicināja ministrijas sagatavot regulējuma izmaiņas, lai katrā novadā būtu vismaz viena krīzē funkcionējoša stacija. Pašlaik tas ir komisijas uzstādījums, nevis spēkā esošs pienākums. Saeimas komisijas informācija⁠

Tiesiskā un praktiskā nozīme. Ar ģeneratoru vien nepietiek: vajadzīgi alternatīvi sakari, norēķinu iespējas, degvielas krājumi un kārtība, kā prioritāri apkalpot glābšanas dienestus un kritiskās infrastruktūras operatorus.

Redakcijas secinājums. Galvenais neatbildētais jautājums ir izmaksu sadalījums. Ja valsts uzliek komersantam sabiedriskās drošības pienākumu, jāvērtē tā samērīgums un iespējamais publiskais līdzfinansējums. Jānoskaidro arī, kādēļ šāds kartējums nav bijis gatavs pirms vētras.

Publikācijas kandidāts:

“Ģenerators nav visa noturība: kam jāmaksā par degvielas pieejamību krīzes laikā?”

Komentāri jāprasa Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un Finanšu ministrijai, Krīzes vadības centram, degvielas tirgotājiem, VUGD un pašvaldībām.

6. Sākusies deviņu NEPLP kandidātu publiskā vērtēšana

Fakts. Uz vienu NEPLP locekļa vietu pieteikušies deviņi kandidāti. Atsauksmes Saeimas Cilvēktiesību komisijai var iesniegt līdz 21. septembra pulksten 17.00. Padomes locekli uz pieciem gadiem pēc komisijas priekšlikuma apstiprina Saeima. Kandidātu saraksts un likumā noteiktās prasības⁠

Tiesiskā nozīme. NEPLP uzrauga komerciālo mediju vidi, piemēro sankcijas un pieņem lēmumus, kas skar vārda brīvību un informatīvās telpas drošību. Tādēļ profesionālā pieredze viena pati nav pietiekama — jāvērtē neatkarība, reputācija un interešu konflikti.

Redakcijas secinājums. Kandidātu lokā ir mediju asociāciju, konkrētu mediju, pašas NEPLP un citu nozaru pārstāvji. Nepieciešama vienota salīdzināma informācija par kandidātu komerciālajām, politiskajām un profesionālajām saitēm, nevis tikai biogrāfiski apraksti.

Publikācijas kandidāts:

“Deviņi kandidāti vienam mediju uzrauga krēslam: ko Saeima pārbaudīs ārpus CV?”

Katram kandidātam uzdodami vienādi jautājumi par mediju ierobežošanu, platformu regulējumu, priekšvēlēšanu aģitāciju, Krievijas propagandu, interešu konfliktiem un iepriekšējām profesionālajām saitēm.

7. Pēc Tiesībsarga iesaistes valsts sāks apmaksāt dzīvībai nepieciešamas ierīces

Fakts. Veselības ministrija informējusi Tiesībsargu, ka no 1. oktobra tiks ieviesta valsts apmaksāta klepus asistēšanas ierīces noma dzīvesvietā ilgstošas plaušu mākslīgās ventilācijas pacientiem. Līdz šim vairākas institūcijas atzina ierīces nepieciešamību, bet neviena neuzņēmās atbildību par tās nodrošināšanu. Tiesībsarga informācija⁠

Redakcijas secinājums. Pozitīvais risinājums neatceļ jautājumu par iepriekšējo institucionālo bezdarbību. Jāpārbauda, vai jaunais finansējums aptvers visus pacientus, kuriem ierīce medicīniski nepieciešama, vai tikai formāli noteikto ilgstošās ventilācijas pacientu grupu.

Publikācijas kandidāts:

“Visi atzina vajadzību, neviens neuzņēmās atbildību: kā pacients palika bez dzīvībai nepieciešamas ierīces?”

Komentāri jāprasa Veselības ministrijai, NVD, Tiesībsargam, ārstiem un pacientu organizācijām.

Tuvākie gaidāmie lēmumi

* 15. septembris: gaidāms Krīzes vadības centra izvērtējums par augusta vētru. Redakcijai jāprasa pats dokuments, ne tikai preses relīze, un jāpārbauda, vai tajā nosauktas atbildīgās institūcijas, termiņi, finansējums un konkrētie normatīvo aktu grozījumi.

* 21. septembris: beidzas atsauksmju iesniegšana par NEPLP kandidātiem.

* Valsts aizsardzības dienesta grozījumi: komisija atbalstījusi iespēju pieteikties no 17 gadu vecuma, ja pilngadība tiks sasniegta vismaz sešus mēnešus pirms dienesta sākuma. Līdz 18 gadiem juridiskas saistības nerastos, bet jāvērtē nepilngadīgā datu apstrāde un pieteikuma atsaukšana. Saeimas informācija⁠

Redakcijas pirmā prioritāte: ministra atbrīvošana kā praktisks politiskās atbildības un nevainīguma prezumpcijas nošķīruma piemērs.

Otrā prioritāte: Senāta Jūrmalas lieta — tā dod spēcīgu, plašāk piemērojamu materiālu par to, kādā juridiskā formā drīkst aizsargāt kultūrvēsturisku ēku un kam jāmaksā par sabiedrības interesēs noteiktu saglabāšanas pienākumu.

Valsts institūcijas kopīgi stiprina vēlēšanu drošību pirms oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām

Wed, 09 Sep 2026 14:04:00 +0000

Lai 3. oktobrī ikviens vēlētājs varētu brīvi un droši veikt savu izvēli un sabiedrība varētu uzticēties vēlēšanu norisei un balsošanas rezultātiem, jau kopš šī gada janvāra valsts institūcijas mērķtiecīgi un sistemātiski gatavojas 15. Saeimas vēlēšanu norisei. Ir sagatavoti un pārbaudīti tehniskie risinājumi, apzināti un mazināti iespējamie drošības riski, pilnveidoti rīcības scenāriji dažādām situācijām, kā arī koordinēta sabiedrības informēšana.

Ministru kabinets otrdien, 8. septembrī, uzklausīja informatīvo ziņojumu par starpinstitūciju grupas darbu, tostarp 15. Saeimas vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģiju. Ziņojums apkopo atbildīgo iestāžu paveikto un turpmāko rīcību, būtiskākos riskus un pasākumus to mazināšanai, savukārt stratēģija nosaka kopīgus principus sabiedrības informēšanai.

Vēlēšanu drošība sākas ar sagatavošanos un caurvij katru procesa posmu

Lai vēlēšanu norise būtu iespējami drošāka, atbildīgās institūcijas jau agrīni par to rūpējas. Krietnu laiku pirms vēlēšanu dienas valsts institūcijas gatavojās gan vēlēšanu norisei, gan iespējamiem mēģinājumiem mazināt sabiedrības uzticēšanos tām. Iestādes īpašu uzmanību pievērsa ārvalstu ietekmei un informācijas manipulācijām, tostarp mākslīgā intelekta radītam saturam un dziļviltojumiem, kiberuzbrukumiem un tehniskiem traucējumiem, nelikumīgai aģitācijai, slēptai finansēšanai un balsu pirkšanai, kā arī fiziskiem apdraudējumiem un sabiedriskās kārtības riskiem.

Iestādes gatavojas arī vēlēšanu norisei dažādu brīdinājumu un apdraudējumu gadījumā. Likumā nostiprināta iespēja pagarināt iecirkņu darba laiku, ja gaisa apdraudējuma dēļ balsošanu uz laiku nāktos pārtraukt, savukārt Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ir izstrādājusi skaidrus rīcības algoritmus iecirkņiem, lai šādas situācijas gadījumā būtu iespējams operatīvi pieņemt lēmumus.

Drošībai – praktiski un pārbaudāmi risinājumi

15. Saeimas vēlēšanās balsu skaitīšanā netiks izmantota vēlēšanu zīmju skenēšana, iecirkņu darbinieki balsis skaitīs manuāli. Lai gan balsu skaitīšana ar rokām atsevišķos gadījumos var aizņemt vairāk laika, vienlaikus tā mazina šī gada pavasarī pēc IT uzņēmumu korupcijas skandāla izskanējušās šaubas par automatizētu risinājumu ietekmi uz vēlēšanu iznākumu. Balsu skaitīšanā būtiskākais ir precizitāte un caurspīdīgums, tāpēc tās norise ir stingri definēta normatīvajos aktos - droša un izsekojama. Vēlēšanu rezultāti no vēlēšanu iecirkņiem tiks saņemti pakāpeniski un ikviens vēlētājs varēs sekot līdzi rezultātiem CVK tīmekļvietnē. Vēlēšanu sarīkošanā izmantojamo informācijas tehnoloģiju sistēmu noturību un drošību uzraudzīs īpaša operatīvā grupa, kas par konstatētiem riskiem nekavējoties informēs atbildīgās institūcijas.

Arī pirms vēlēšanām IT sistēmas tiek rūpīgi pārbaudītas, tostarp iesaistot kompetentās valsts drošības un kiberdrošības institūcijas, kā arī veicot neatkarīgus auditus. Pārbaudēs īpaši tiek vērtēta sistēmu noturība pret iespējamiem kiberapdraudējumiem, lai savlaicīgi identificētu un novērstu potenciālos riskus. 15. Saeimas vēlēšanās tiks izmantots Elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs (ETVR), kas nodrošina elektronisku vēlētāja balsstiesību pārbaudi un veicina precīzu un drošu vēlētāju uzskaiti, vienlaikus jau kopš 2021. gada ETVR ļauj vēlētājiem ērti nobalsot jebkurā izvēlētajā vēlēšanu iecirknī. Gatavojoties 15. Saeimas vēlēšanām, nodrošinātas arī praktiskas mācības pašvaldību vēlēšanu komisijām un vēlēšanu iecirkņu komisijām darbā ar vēlēšanu IT sistēmām.

Vienota, savlaicīga un saprotama komunikācija

Valsts kancelejas un sadarbības partneru izstrādātā 15. Saeimas vēlēšanu integritātes komunikācijas stratēģija paredz trīs galvenos mērķus: stiprināt sabiedrības uzticēšanos vēlēšanu procesam, veicināt līdzdalību un vairot noturību pret mēģinājumiem ietekmēt vēlēšanu integritāti. Iestādes izmantos saskaņotus vēstījumus, ātri skaidros incidentus un atspēkos nepatiesu informāciju, kā arī atklāti stāstīs par vēlēšanu norisi, balsu nodošanu glabāšanā, skaitīšanu un drošības pārbaudēm. Tāpat iestādes informēs medijus par gatavošanos vēlēšanām, veiktajiem drošības pasākumiem un aktuālajām tendencēm informatīvajā vidē.

Valsts kanceleja kopā ar partneriem regulāri uzrauga informatīvo vidi un analizē citu valstu pieredzi. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir apzinājis iestāžu atbildību un izveidojis operatīvas saziņas kanālus ar lielākajām tiešsaistes platformām, tostarp Meta, Google, X un TikTok.

Par vēlēšanu procesu, balsošanas kārtību un rezultātiem galvenais oficiālās informācijas avots ir CVK tīmekļvietne. Savukārt Valsts kancelejas projekta “Melns uz balta” sadaļā “Kā aizsargāt vēlēšanas” vienkopus atrodama informācija par vēlēšanu integritāti, dezinformācijas riskiem, ietekmēšanas paņēmieniem un atbildīgo iestāžu lomu.

Vēlētāja rīcībai ir nozīme

Pēc Valsts kancelejas pasūtījuma "TNS Latvia" veiktās socioloģiskās aptaujas rezultātiem šā gada jūlijā 73,3 % Latvijas pilsoņu norādīja, ka plāno piedalīties Saeimas vēlēšanās – par 4,4 procentpunktiem vairāk nekā martā. Vienlaikus 36,2 % Latvijas iedzīvotāju uztrauc iespējamā Krievijas vai citas Latvijai nelabvēlīgi noskaņotas valsts iejaukšanās vēlēšanās. Šie dati rāda, ka līdztekus drošai vēlēšanu organizēšanai sabiedrībai nepieciešama regulāra un atklāta informācija par valsts gatavību un rīcību.

Aicinām iedzīvotājus informāciju par vēlēšanām pārbaudīt oficiālos avotos, kritiski vērtēt emocionālus vai sensacionālus paziņojumus, īpaši īsi pirms vēlēšanām, un nesteigties dalīties ar nepārbaudītu saturu. Īpaša piesardzība nepieciešama, sastopot šķietami reālus, bet mākslīgi radītus attēlus, audio vai video. Valsts institūciju uzdevums nav ietekmēt cilvēku politisko izvēli – to uzdevums ir aizsargāt godīgu procesu, vienlīdzīgas iespējas un katra vēlētāja tiesības brīvi balsot.

Vienlaikus atgādinām, ka vēlēšanu norisi iecirkņos var novērot ikviens Latvijas pilsonis no 16 gadu vecuma, iepriekš piesakoties CVK noteiktajā kārtībā. Tā ir iespēja iepazīt vēlēšanu norisi no iekšpuses, redzēt, kā notiek balsošana un balsu skaitīšana, kā arī pašam pārliecināties par procesa drošību, caurskatāmību un atbilstību noteiktajai kārtībai.

Sagatavoja:

Madara Apsalone Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departamenta vadītāja vietniece

Egita Diure Krīzes vadības centra Krīzes komunikācijas vadītāja

Konkursā uz Latvijas Zinātnes padomes direktora amatu saņemti 7 pieteikumi

Tue, 08 Sep 2026 13:08:00 +0000

Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija

Valsts kancelejas izsludinātajā atklātajā konkursā uz Latvijas Zinātnes padomes direktora amatu saņemti septiņi pieteikumi. Pretendenti konkursā varēja pieteikties līdz šā gada 7. septembrim.

Tālāk pretendentu atlase notiks trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību izvirzītajām obligātajām prasībām, ka arī izglītības un pieredzes prasībām. Pēc tam nākamajā kārtā pretendenti komisijai skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem un prezentēs savu redzējumu par Latvijas Zinātnes padomes turpmāko attīstību, lai veicinātu Latvijas zinātnes izcilību un devumu tautsaimniecībai un attīstītu komunikāciju ar sabiedrību. Savukārt trešajā kārtā tiks vērtētas pretendentu vadības kompetences: komandas vadīšana, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, stratēģiskais redzējums, attiecību veidošana un uzturēšana.

Konkursa noslēgumā visaugstāko novērtējumu guvušais pretendents vai pretendenti tiks ieteikti izglītības un zinātnes ministram. Latvijas Zinātnes padomes direktoru pēc pretendenta kandidatūras apstiprināšanas Ministru kabinetā amatā ieceļ izglītības un zinātnes ministrs.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīs Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Jānis Paiders. Komisijas sastāvā ir Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece augstākās izglītības, zinātnes un valsts valodas politikas jautājumos Lana Frančeska Dreimane, biedrības “Latvijas Universitāšu asociācija” izpilddirektors Artūrs Zeps, SIA “UPB Nams” valdes priekšsēdētājs, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” padomes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns un Valsts kancelejas Cilvēkresursu politikas departamenta vadītāja Ērika Todjēre. Savukārt novērtēšanas procesa novērotāji būs biedrības “Valsts zinātnisko institūtu asociācija” priekšsēdis Osvalds Pugovičs un biedrības “Latvijas Jauno zinātnieku apvienība” valdes priekšsēdētāja Oskars Teikmanis.

Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja. Pretendentu atlase tiek organizēta atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem “Valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju, Konkurences padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentu atlases kārtība”.

Latvijas Zinātnes padome ir izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde. Tās darbības mērķis ir īstenot valsts zinātnes un tehnoloģiju attīstības politiku, nodrošinot normatīvajos aktos deleģēto no valsts budžeta, kā arī Eiropas Savienības struktūrfondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansēto zinātnisko pētījumu programmu un projektu ekspertīzi, ieviešanu un uzraudzību.

Laura Krastiņa

Ministru kabineta preses sekretāre

Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments

Budžeta komisija atbalsta finanšu pakalpojumu patērētāju tiesību uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai

Tue, 08 Sep 2026 10:50:00 +0000

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Lai nodrošinātu vienotu finanšu pakalpojumu sniedzēju uzraudzību un stiprinātu patērētāju aizsardzību, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 8.septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz no 2027.gada pakāpeniski nodot Latvijas Bankai patērētāju tiesību aizsardzības uzraudzību finanšu pakalpojumu jomā, ko līdz šim īstenoja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC).

“Gan patērētājiem, gan finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi, lai uzraudzības sistēma būtu skaidra, saprotama un efektīva. Uzraudzības funkciju nodošana Latvijas Bankai palīdzēs nodrošināt vienotu pieeju finanšu sektora uzraudzībai, stiprināt patērētāju tiesību aizsardzību un samazināt administratīvo slogu,” pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Likumprojekts paredz, ka Latvijas Banka pārņems patērētāju kreditētāju licencēšanu un uzraudzību, kredīta starpnieku un to pārstāvju reģistrēšanu un uzraudzību, finanšu pakalpojumu reklāmas un negodīgas komercprakses kontroli, kā arī patērētāju sūdzību izskatīšanu un palīdzības sniegšanu strīdu risināšanā. Latvijas Banka uzraudzīs arī patērētāju kolektīvās intereses finanšu pakalpojumu jomā un varēs lemt par pārkāpumu novēršanu.

Tāpat grozījumi paredz ieviest jaunu pieeju patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju licencēšanai. Speciālās atļaujas jeb licences turpmāk izsniegs uz nenoteiktu laiku, un Latvijas Banka noteiks licences izsniegšanas, grozīšanas, darbības apturēšanas, atjaunošanas un anulēšanas kārtību, kā arī prasības pakalpojumu sniedzējiem. Grozījumi paredz arī atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēju uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai.

Plānots izveidot arī vienotu ziņošanas sistēmu par iespējamiem pārkāpumiem finanšu pakalpojumu jomā, nodrošinot ziņotāju datu aizsardzību un konfidencialitāti. Vienlaikus grozījumi paredz, ka Latvijas Banka varēs piemērot sankcijas par būtiskiem pārkāpumiem, tostarp par kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu bez licences vai nereģistrētu kredīta starpniecības pakalpojumu sniegšanu.

Likuma izmaiņas paredz arī jaunu maksājumu kārtību, nosakot, ka patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju un kredīta starpnieku uzraudzības maksājumi turpmāk veicami Latvijas Bankai.

Lielākā daļa grozījumu stāsies spēkā 2027.gada 1.janvārī. Pārejas periodā visas PTAC izsniegtās licences un veiktās reģistrācijas saglabās spēku.

Vienlaikus grozījumi ir daļa no plašākas likumdošanas paketes, kas paredz finanšu pakalpojumu uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai, tādēļ saistītas izmaiņas plānotas arī vairākos citos finanšu sektoru regulējošos likumos.

Lai grozījumi stātos spēkā, Saeimai tie jāatbalsta vēl trešajā – galīgajā - lasījumā.

Saeimas Preses dienests

Nelielas saimnieciskās darbības veicējiem plāno vienkāršot nodokļu nomaksu

Tue, 08 Sep 2026 10:43:00 +0000

Foto: Reinis Inkēns, Saeima

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 8.septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas paredz ieviest vienkāršotu nodokļu nomaksas kārtību nelielas saimnieciskās darbības veicējiem. Izmaiņu mērķis ir mazināt administratīvo slogu cilvēkiem, kuri nelielā apjomā sniedz pakalpojumus vai pārdod preces citām fiziskām personām.

“Mūsu mērķis ir mazināt birokrātiju cilvēkiem, kuri nelielā apjomā veic saimniecisko darbību, vienlaikus saglabājot vienkāršu un caurskatāmu nodokļu nomaksas kārtību. Jaunais regulējums palīdzēs iznākt no pelēkās zonas un legāli veikt saimniecisko darbību, savukārt reģistrācijas un nodokļu administrēšanas procesi lielā mērā būs automatizēti,” norāda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna.

Grozījumi paredz, ka mazo saimniecisko darbību varēs veikt fiziskas personas, kuru gada apgrozījums nepārsniedz 12 tūkstošus eiro, kuras pakalpojumus vai preces sniedz tikai citām fiziskām personām, nenodarbina darbiniekus un neveic citu saimniecisko darbību vienlaikus.

Jaunā kārtība paredzēs iespēju maksāt iesācēju mikrouzņēmumu nodokli 10 procentu apmērā no apgrozījuma. Nodokļa aprēķināšana un samaksa notiks, izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu. Pamatojoties uz kredītiestādes sniegto informāciju, Valsts ieņēmumu dienests uzskaitīs apgrozījumu un samaksāto nodokli, kā arī sagatavos nepieciešamo deklarāciju informāciju elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

Lai kļūtu par iesācēju mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, personai būs jāatver saimnieciskās darbības ieņēmumu konts, savukārt informācijas apmaiņu par reģistrāciju nodrošinās konta pakalpojuma sniedzējs sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Plānots, ka jaunais regulējums būs īpaši piemērots cilvēkiem, kuri nelielā apjomā ikdienā sniedz dažādus pakalpojumus, piemēram, privātstundas, dārza darbus, skaistumkopšanas pakalpojumus vai citus pakalpojumus mājsaimniecībām. Tas ļaus šādu darbību veikt legāli un vienkāršoti, samazinot administratīvo slogu.

Šīs izmaiņas tiek skatītas vienlaikus ar saistītajiem grozījumiem likumos Par iedzīvotāju ienākuma nodokli un Par nodokļiem un nodevām. Likumprojekts paredz, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027.gada 1.aprīlī. Pirms tam grozījumi vēl galīgajā lasījumā jāatbalsta Saeimai.

Saeimas Preses dienests

Gordona jautājums, uz kuru Trampa sūtnis neatbildēja: vai Putins saprot tikai spēka valodu?

Mon, 07 Sep 2026 14:18:00 +0000

Attēls: MI rīks (Chat GPT)

Publikācija: "Jurista Balss"

Pēc sarunām Maskavā Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners pirmo reizi ieradās Kijivā. Par iespējamo mieru tika runāts daudz, taču sabiedrībai neatklāja ne Krievijas piedāvājumus, ne to, kā ASV rīkosies, ja Putins turpinās karu

2026.gada 6. septembrī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis Kijivā tikās ar ASV prezidenta Donalda Trampa īpašajiem pārstāvjiem Stīvu Vitkofu un Džaredu Kušneru.

Vizīte bija īpaši nozīmīga tādēļ, ka tikai dienu iepriekš abi Trampa pārstāvji vairāk nekā trīs stundas Maskavā bija runājuši ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. No Maskavas viņi devās tieši uz Ukrainu, kur savā pašreizējā miera sarunu vedēju statusā ieradās pirmo reizi.

Pēc tikšanās Zelenskis, Vitkofs un Kušners piedalījās kopīgā preses konferencē. Tajā izskanēja daudz diplomātisku apliecinājumu par sarunu atsākšanu, drošības garantijām un vēlmi panākt mieru. Taču preses konferences svarīgākais brīdis, iespējams, bija Ukrainas žurnālista Dmitrija Gordona uzdotais jautājums.

Ne tikai jautājuma asuma dēļ, bet arī tādēļ, ka Vitkofs uz būtiskāko tā daļu pēc būtības neatbildēja.

Trīs sarunu kārtas, bet bez publiski nosaukta rezultāta

Zelenskis paziņoja, ka dienas laikā notikušas trīs sarunu kārtas. Sākumā sarunas norisinājās Ukrainas un ASV pārstāvju lokā, bet vēlāk tām pievienojās Francijas, Lielbritānijas un Vācijas vadītāju drošības un ārpolitikas padomnieki.

Tika apspriesta iespēja atsākt Ukrainas, Krievijas un ASV sarunas, Ukrainas drošības garantijas, teritoriālie jautājumi, pretgaisa aizsardzība, enerģētikas sistēmas aizsardzība un palīdzība ziemas periodā.

Zelenskis uzsvēra, ka spēcīga Ukrainas armija paliek viena no galvenajām valsts drošības garantijām. Viņš arī norādīja, ka sarežģītākie teritoriālie jautājumi risināmi valstu vadītāju līmenī.

Sarunās apspriests arī Ukrainas pēckara atjaunošanas jeb “labklājības plāns”, kā arī ekonomiskās garantijas. Ukraina cer saņemt papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas un enerģētikas atbalstu, tostarp iespēju izmantot ievērojamus ASV sašķidrinātās dabasgāzes apjomus. Par nākamo soli panākta vienošanās tuvākajā laikā organizēt jaunu Ukrainas, ASV un Eiropas pārstāvju tikšanos. Ukrainas prezidenta biroja informācija

Tomēr sabiedrībai netika pateikts pats būtiskākais — kādas “jaunās idejas” ASV pārstāvji atveda no Maskavas un vai Putins ir izrādījis gatavību atkāpties kaut no vienas līdzšinējās prasības.

Vitkofs apgalvoja, ka Maskavā panākts progress, taču konkrētu saturu neatklāja. Arī neatkarīgi publiski pieejamā informācija neliecina, ka Krievija būtu atteikusies no prasībām attiecībā uz Ukrainas teritorijām. Reuters ziņojums par sarunām

Gordons uzdeva jautājumu, kuru diplomāti parasti neuzdod

Preses konferences laikā Dmitrijs Gordons vispirms pateicās ASV pārstāvjiem par centieniem panākt mieru. Pēc tam viņš Vitkofam uzdeva trīs savstarpēji saistītus jautājumus:

vai Putins iepriekšējās tikšanās reizēs Vitkofu nav maldinājis;
vai Krievija patiesībā saprot tikai spēka valodu;
vai Vitkofam nav pretīgi sēdēt pie viena galda ar cilvēku, kuru Gordons nosauca par starptautisku kara noziedznieku un Ukrainas tautas bendi.

Gordona pēdējais formulējums bija ass un emocionāls. Juridiski jāprecizē, ka Starptautiskā Krimināltiesa 2023. gadā izdeva Putina apcietināšanas orderi saistībā ar iespējamo Ukrainas bērnu prettiesisku deportāciju un pārvietošanu. Apcietināšanas orderis nav notiesājošs spriedums, tādēļ juridiskā nozīmē Putins vēl nav atzīts par vainīgu ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu.

Tomēr orderis nozīmē, ka Starptautiskās Krimināltiesas pirmstiesas palāta saskatījusi pietiekamu pamatu uzskatīt, ka Putins var būt individuāli krimināli atbildīgs par viņam inkriminētajiem kara noziegumiem. Tāpēc tikšanās ar viņu nav tikai diplomātiskas etiķetes jautājums.

Vitkofs runāja par cieņu, bet neatbildēja par maldināšanu

Vitkofs atbildēja, ka kara noregulēšanai nepieciešamas attiecības un saziņa ar abām pusēm. Viņš norādīja, ka Maskavu apmeklējis aptuveni astoņas reizes un sarunās ar Putinu un viņa komandu vienmēr saņēmis cieņpilnu attieksmi.

Viņaprāt, bez saziņas ar abām pusēm iespējas panākt mierīgu atrisinājumu esot ļoti mazas. Vitkofs savu un Kušnera uzdevumu raksturoja kā abu pušu satuvināšanu, domstarpību mazināšanu un komunikācijas kanālu uzlabošanu.

Taču tiešas atbildes uz Gordona jautājumu — vai Putins viņu ir maldinājis — nebija. Vitkofs arī nepaskaidroja, vai Krievijas rīcība četru kara gadu laikā nav pierādījusi, ka diplomātiska saziņa bez militāra, ekonomiska un politiska spiediena pati par sevi nespēj apturēt agresiju. Gordona jautājuma un Vitkofa atbildes atreferējums

Tieši šī izvairīšanās ir preses konferences būtiskākais rezultāts.

Vitkofs paskaidroja, kāpēc ar Putinu ir jārunā. Viņš nepaskaidroja, pēc kādiem kritērijiem ASV nosaka, vai Putina teiktais ir patiess un vai Krievija sarunas neizmanto tikai laika iegūšanai.

Cieņpilna uzņemšana nav pierādījums godprātīgiem nodomiem

Vitkofa atsauce uz Putina izrādīto cieņu ir diplomātiski saprotama, tomēr juridiski un politiski tā neko nepierāda.

Arī persona, pret kuru izdots starptautisks apcietināšanas orderis, sarunās var būt pieklājīga. Arī agresorvalsts vadītājs var uzņemt diplomātus ar cieņu, vienlaikus turpinot uzbrukumus citas valsts iedzīvotājiem un infrastruktūrai.

Starptautiskajās attiecībās pret sarunu partneri izrādītā personiskā pieklājība nav pielīdzināma:

starptautisko saistību ievērošanai;
agresijas pārtraukšanai;
gatavībai izvest karaspēku;
atbildībai par kara noziegumiem;
uzticamām drošības garantijām.

Tādēļ būtiskais jautājums nav, vai Putins pret Vitkofu izturējies ar cieņu. Jautājums ir, vai Putins ievēro vienošanās un vai Krievijas rīcība atbilst tās publiski paustajiem apgalvojumiem par vēlmi panākt mieru.

Kušners piedāvā “ieguvēju modeli”, bet karš nav parasts biznesa strīds

Džareds Kušners preses konferencē skaidroja, ka Trampa pieeja balstoties vēlmē izveidot noturīga miera ietvaru un atrast risinājumu, kurā visas puses kaut ko iegūst.

Šāda pieeja var darboties komercsarunās, kur abas puses brīvprātīgi lemj par savstarpēju interešu līdzsvarošanu. Tomēr Krievijas sāktais karš nav strīds starp diviem līdzvērtīgiem uzņēmējiem.

No starptautisko tiesību viedokļa pastāv agresorvalsts un valsts, pret kuru vērsts bruņots uzbrukums. Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu 2. panta ceturtā daļa aizliedz spēka lietošanu pret citas valsts teritoriālo integritāti un politisko neatkarību.

Tāpēc “abpusēji izdevīgs” risinājums nedrīkst nozīmēt, ka agresors saņem atlīdzību par militāra spēka izmantošanu, bet cietusī valsts ir spiesta atteikties no teritorijas vai suverenitātes daļas.

Pretējā gadījumā tiek radīts bīstams precedents: ar karu iegūtu teritoriju iespējams pārvērst par sarunu priekšrocību.

Zelenskis: Donbass nav tikai teritorijas jautājums

Zelenskis preses konferencē īpaši uzsvēra, ka Donbasa jautājums nav tikai strīds par vienu reģionu. Tas ir visas kara būtības jautājums — par Ukrainas izdzīvošanu, spēju pretoties un nepieļaut, ka Krievija ar militāru spēku nosaka Ukrainas nākotni.

Tas izskaidro, kāpēc Ukrainai teritoriāls kompromiss nav tikai jautājums par robežlīniju kartē.

Ja valsts agresijas rezultātā atsakās no savas teritorijas bez uzticamām drošības garantijām, nekas pats par sevi neliedz agresoram pēc spēku atjaunošanas izvirzīt jaunas prasības un sākt nākamo uzbrukumu.

Tāpēc Zelenska prasība pēc spēcīgas armijas kā galvenās drošības garantijas nav pretrunā miera sarunām. Tā izriet no Ukrainas pieredzes, ka politiski solījumi bez reālas atturēšanas spējas var izrādīties nepietiekami.

Diplomātijai ir jābūt, bet tai nepieciešama pārbaudāma atbildība

Sarunas ar pretinieku kara laikā nav nodevība un nav vājuma pazīme. Bez saziņas kanāliem karu izbeigt gandrīz nav iespējams.

Tomēr sarunu esamību nedrīkst sajaukt ar sarunu rezultātu.

Pēc Kijivas tikšanās joprojām nav publiski zināms:

no kurām prasībām Krievija būtu gatava atteikties;
vai Putins piekrīt pamieram ar pārbaudāmu kontroles mehānismu;
kādas drošības garantijas saņemtu Ukraina;
kādas būtu sekas, ja Krievija vienošanos pārkāptu;
vai ASV pastiprinātu sankcijas un militāro atbalstu Ukrainai, ja Maskava atteiktos no reālām sarunām;
kā tiktu risināts jautājums par atbildību par kara noziegumiem un Ukrainas bērnu deportāciju.

Vitkofs un Kušners pauda optimismu un runāja par “jaunām idejām”, taču sabiedrībai nepiedāvāja kritērijus, pēc kuriem varētu pārbaudīt, vai process patiešām tuvojas mieram.

Gordona jautājuma patiesā nozīme

Dmitrija Gordona jautājums nebija tikai emocionāls uzbrukums ASV diplomātam. Tas skāra miera procesa centrālo problēmu — uzticamību.

Ja viena puse gadiem pārkāpj starptautiskās tiesības, noliedz savu atbildību, maina kara pamatojumus un turpina uzbrukumus, sarunu vedējam jāspēj paskaidrot, kā viņš pārbauda šīs puses solījumus.

Atbilde, ka Putins sarunās izturas ar cieņu, uz šo jautājumu neatbild.

Tādēļ pēc Kijivas preses konferences galvenais jautājums paliek spēkā:

vai ASV starpniecība balstīsies tikai sarunās un personiskās attiecībās ar Putinu, vai arī aiz diplomātijas stāvēs konkrētas sekas gadījumam, ja Krievija turpinās maldināt, vilcināties un karot?

Bez skaidras atbildes miera process var kļūt par politisku skatuvi, kurā tiek runāts par kompromisu, kamēr agresors izmanto iegūto laiku nākamajam uzbrukumam.

Savukārt, ja sarunām sekos pārbaudāms pamiers, reālas drošības garantijas, Ukrainas aizsardzības spēju nostiprināšana un iepriekš noteiktas sankcijas par vienošanās pārkāpšanu, Kijivas tikšanās var kļūt par nozīmīgu diplomātiskā procesa atsākšanas punktu.

Pagaidām tā ir devusi cerību uz jaunu sarunu kārtu, bet ne pierādījumu, ka Putins būtu piekritis taisnīgam un noturīgam mieram.

“Jurista Balss” jautājums ASV pārstāvjiem:

Kāds konkrēts juridisks un praktisks mehānisms garantēs, ka Krievija nevarēs izmantot pamieru spēku atjaunošanai un pēc tam atkārtoti pārkāpt vienošanos?

Avoti:Ukrainas prezidenta paziņojums preses konferencē; Ukrainas prezidenta biroja pārskats par sarunām; preses konferences videoieraksts; Reuters ziņojums.

“Jurista Balss” nedēļas brīfings

Mon, 07 Sep 2026 13:35:00 +0000

2026. gada 1.–6. septembris

Nedēļas juridiski nozīmīgākais stāsts ir pretrunīgais pavērsiens “balto hakeru” jautājumā: vienā un tajā pašā dienā kļuva zināms par notiesājoša sprieduma stāšanos spēkā CSDD sistēmas ievainojamības lietā, bet Saeima sāka virzīt regulējumu, kas līdzīgos gadījumos nākotnē varētu ļaut personu atbrīvot no kriminālatbildības.

1. CSDD ievainojamības atklājējs notiesāts, bet Saeima sāk aizsargāt “baltos hakerus”

Fakts: 3. septembrī Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību, tādēļ stājās spēkā notiesājošs spriedums lietā par izspiešanu saistībā ar CSDD reģistrā atklātu drošības ievainojamību. Augstākās tiesas paziņojums

Tajā pašā laikā Saeima 3. septembrī Juridiskajai komisijai nodeva Krimināllikuma grozījumus, kas paredz jaunus pamatus personas atbrīvošanai no kriminālatbildības par:

patvaļīgu piekļūšanu automatizētai datu apstrādes sistēmai, atklājot ievainojamību;
izspiešanu, kas saistīta ar atklātās ievainojamības paziņošanu.

Tiesiskais pamats: piedāvāts Krimināllikumu papildināt ar 184.^1 un 241.^1 pantu. Pašlaik likumprojekts ir tikai nodots komisijai — atbrīvojums vēl nav spēkā. Likumprojekta satura apkopojums un saites uz Saeimas dokumentiem

Secinājums: likumdevējs netieši atzīst, ka pašreizējais regulējums nenodala pietiekami skaidri ļaunprātīgu uzbrukumu no sabiedrības interesēs veiktas sistēmas drošības pārbaudes. Tomēr izspiešanas iekļaušana atbrīvojuma regulējumā ir juridiski īpaši strīdīga — ievainojamības atklāšana pati par sevi nevar automātiski attaisnot naudas pieprasīšanu apmaiņā pret informācijas neizpaušanu.

Noklusētie jautājumi:

Kādi tieši nosacījumi ļaus nošķirt labticīgu pētnieku no izspiedēja?
Vai personai vispirms būs jāpaziņo CERT.LV vai sistēmas īpašniekam?
Vai būs aizliegts kopēt, saglabāt vai izpaust iegūtos personas datus?
Vai jaunais regulējums kaut kā var ietekmēt jau notiesāto personu?
Vai CSDD pēc ievainojamības atklāšanas izvērtēja arī savu amatpersonu atbildību?

Galvenais publikācijas kandidāts

“CSDD ievainojamības atklājējs notiesāts — tajā pašā dienā Saeima sāk glābt ‘baltos hakerus’”

Publikācijas leņķis: vai valsts vispirms sodīja personu, bet pēc tam atzina, ka pati sistēma nav spējusi pienācīgi nošķirt drošības pētniecību no kibernozieguma?

Komentāri jāprasa CSDD, Aizsardzības ministrijai, CERT.LV, Ģenerālprokuratūrai, Saeimas Juridiskajai komisijai, Datu valsts inspekcijai un apsūdzētās personas aizstāvim.

Šis temats ir tieši sasaistāms arī ar jaunāko CSDD datu noplūdi: jānoskaidro, vai CSDD pašlaik ir izveidota droša un juridiski skaidra ievainojamību ziņošanas kārtība.

2. Pēc vētras steidzami grib paplašināt izcērtamo joslu zem 110 kV līnijām

Fakts: 3. septembrī Saeima steidzamības kārtā pirmajā lasījumā atbalstīja Aizsargjoslu likuma grozījumus. Zem 110 kV elektrolīnijām pilnībā no kokiem attīrāmo joslu paredzēts paplašināt no 13 līdz 18 metriem katrā pusē no līnijas ass.

“Augstsprieguma tīkls” norādījis, ka augusta vētras laikā vairāk nekā 70% bojājumu šīm līnijām radīja koki, kas auga līdz 18 metriem no līnijas ass. Izmaiņas, pēc komisijas aplēsēm, varētu samazināt koku radītos bojājumus aptuveni par 80%. Saeimas informācija un likumprojekts

Tiesiskā un praktiskā nozīme: regulējums paplašinās infrastruktūras operatora iespējas izcirst kokus privātā īpašumā, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru.

Secinājums: tas ir konkrēts risinājums vienam vētras laikā atklātam riskam, tomēr tas neatbild uz jautājumu, kādēļ apdraudējums netika novērtēts un novērsts agrāk.

Strīdīgie aspekti:

Vai zemes īpašniekiem pienāksies kompensācija?
Kas apmaksās koku nociršanu un teritorijas sakopšanu?
Vai pirms steidzamības noteikšanas veikts vides un īpašuma tiesību izvērtējums?
Kāpēc 18 metri izvēlēti kā vispārējs standarts, nevis nosakāmi pēc koku augstuma un reljefa?
Vai tiks vērtēta AST atbildība par iepriekšējo trašu uzturēšanu?

Publikācijas kandidāts:

“Pēc vētras izcirtīs plašāk: kas maksās zemes īpašniekiem par elektrolīniju drošību?”

Komentāri jāprasa AST, Klimata un enerģētikas ministrijai, Tiesībsargam, Valsts meža dienestam un zemes īpašnieku organizācijām.

3. Pašvaldību teritorijas plānojumus turpmāk varētu apturēt valdība

Fakts: Saeima 3. septembrī pirmajā lasījumā un steidzamības kārtā atbalstīja Teritorijas attīstības plānošanas likuma grozījumus. Pašlaik pašvaldības teritorijas plānojumu vai tā daļu var apturēt VARAM ministrs; turpmāk šādu lēmumu pieņemtu Ministru kabinets.

Nozaru ministrijām būtu pienākums ziņot par teritorijas plānošanu atbildīgajam ministram, ja pašvaldības plānojums var apdraudēt valsts intereses drošības, aizsardzības, enerģētikas, klimata vai vides jomā. Saeimas informācija un likumprojekts

Tiesiskā nozīme: būtiska kontroles pilnvara tiek pārcelta no viena ministra uz valdību kā koleģiālu institūciju.

Secinājums: koleģiāls lēmums var nodrošināt plašāku izvērtējumu, taču vienlaikus tas var politizēt tiesiskuma kontroli. Ministru kabinetā lēmumus pieņem politisko partiju pārstāvji, un nav pašsaprotami, ka valdības lēmums vienmēr būs juridiski objektīvāks par kompetentā ministra lēmumu.

Noklusētie jautājumi:

Vai valdība vērtēs tikai plānojuma tiesiskumu vai arī politisko lietderību?
Cik ātri valdībai būs jāpieņem lēmums?
Vai pašvaldībai būs tiesības tikt uzklausītai?
Kā lēmumu varēs pārsūdzēt?
Kā grozījumi savienojami ar Satversmes 101. pantā aizsargāto pašvaldību autonomiju?

Publikācijas kandidāts:

“Pašvaldību plānojumus kontrolēs valdība: tiesiskuma garantija vai politiskas iejaukšanās risks?”

Komentāri jāprasa VARAM, Latvijas Pašvaldību savienībai, Ogres novada pašvaldībai, Satversmes tiesību ekspertiem un Saeimas Valsts pārvaldes komisijai.

4. Paplašināts interešu konflikta izņēmums koleģiālajās institūcijās

Fakts: Saeima 3. septembrī galīgajā lasījumā steidzami pieņēma grozījumu likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”.

Turpmāk arī dažādu padomju, komisiju un citu koleģiālu institūciju locekļu dalība lēmumā par:

savu ievēlēšanu vai iecelšanu amatā;
apstiprināšanu amatā;
savas atlīdzības noteikšanu

netiks uzskatīta par interešu konfliktu, ja šāda piedalīšanās izriet no likuma un lēmums tiek pieņemts koleģiāli. Saeimas informācija un pieņemtais grozījums

Tiesiskais pamats: līdzīgs izņēmums jau pastāvēja Saeimas deputātiem, ministriem un pašvaldību deputātiem. Tagad tas attiecināts arī uz citām koleģiālām institūcijām.

Secinājums: grozījums novērš situācijas, kad institūcija nespēj ievēlēt vadību, jo visi tās locekļi formāli atrodas personiskā ieinteresētībā. Tomēr formulējums par “savas atlīdzības noteikšanu” prasa ļoti rūpīgu kontroli.

Strīdīgais jautājums: vai koleģialitāte pati par sevi pietiekami novērš savtīga lēmuma risku, ja visi balsojošie vienlaikus lemj par savu atlīdzību?

Publikācijas kandidāts:

“Drīkstēs balsot par savu algu: tehnisks precizējums vai interešu konflikta robežu paplašināšana?”

Komentāri jāprasa KNAB, Valsts kontrolei, Saeimas Juridiskajai komisijai un Delnai.

5. Bēguļojošām personām apturēs e-identitāti un dokumentu izmantošanu

Fakts: Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumā. Tie attieksies uz personām, kurām piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis un kuras izsludinātas meklēšanā.

Personas apliecinošos dokumentus paredzēts nevis atņemt, bet ierobežot to izmantošanu. Elektroniskās identifikācijas līdzekļu darbība tiks apturēta. Saeimas informācija un likumprojekti

Tiesiskais mērķis: liegt meklētai personai brīvi ceļot, attālināti parakstīt dokumentus un izmantot elektroniskos valsts pakalpojumus.

Secinājums: mērķis ir leģitīms, tomēr regulējumam nepieciešamas procesuālas garantijas pret kļūdainu vai novēlotu ierobežojuma piemērošanu.

Galvenie jautājumi:

Cik ātri e-identitāte tiks atjaunota, ja meklēšana atcelta?
Kurš atlīdzinās zaudējumus kļūdaina ierobežojuma gadījumā?
Vai persona varēs piekļūt advokātam, tiesai, veselības un sociālajiem pakalpojumiem?
Vai ierobežojums skars darbības, kas nepieciešamas savu tiesību aizsardzībai?

Raksts ir iespējams, bet redakcionāli tas ir zemākas prioritātes par CSDD un elektrolīniju jautājumu.

6. Saeimā atklātas konkrētas sabiedriskā medija krīzes komunikācijas problēmas

Fakts: 2. septembrī Saeimas Cilvēktiesību komisija uzklausīja Latvijas Sabiedriskā medija, SEPLP, ministriju un Krīzes vadības centra pārstāvjus. Tika atzīts, ka augusta vētras laikā daudzviet radio bija vienīgais pieejamais informācijas avots.

Krīzes vadības centrs norādīja, ka vētras laikā par atbildīgo institūciju bija noteikta Klimata un enerģētikas ministrija. Vienlaikus komisijā tika uzsvērts, ka institūcijām jāspēj rīkoties arī tad, ja konkrētajai situācijai nav iepriekš sagatavotas instrukcijas. Saeimas komisijas informācija

Secinājums: komisijas paziņojumā nav redzams konkrēts lēmums, izpildes termiņš, finansējums vai atbildīgā persona. Faktiski ir konstatēta problēma, bet vēl nav izveidots saistošs tās novēršanas mehānisms.

Publikācijas kandidāts

“Vētras laikā radio palika vienīgais — bet kurš bija atbildīgs par informācijas trūkumu?”

Jautājumi Klimata un enerģētikas ministrijai:

Kāda tieši informācija tai bija jānodod sabiedriskajam medijam?
Cikos informācija tika nosūtīta?
Kura amatpersona bija atbildīga?
Kas konkrēti nenostrādāja?
Vai pēc notikušā sākta dienesta pārbaude?

Jautājumi LSM un SEPLP: cik ilgi radio un televīzija var turpināt darbību bez ārējas elektrības, interneta un mobilo sakaru pieejamības?

Tuvākie gaidāmie lēmumi

Līdz 9. septembra pulksten 17.00 var pieteikt kandidātus vakantajam NEPLP locekļa amatam. Redakcionāli svarīgi būs vērtēt ne tikai kandidātu biogrāfijas, bet arī iespējamās politiskās, komerciālās un mediju tirgus saites. Saeimas informācija par konkursu

Līdz 15. septembrim Krīzes vadības centram paredzēts sagatavot secinājumus pēc augusta vētras. Šis būs būtisks publiskās atbildības pārbaudījums: vai dokumentā būs nosaukti konkrēti trūkumi, atbildīgās institūcijas, finansējums un izpildes termiņi, nevis tikai aicinājums “uzlabot sadarbību”.

Redakcijas prioritāte

Pirmais publicējamais materiāls — CSDD ievainojamības lieta kopā ar “balto hakeru” likumprojektu. Tur ir vienlaikus tiesas spriedums, likumdevēja reakcija, kiberdrošība un CSDD publiskā atbildība.

Otrais — elektrolīniju trašu paplašināšana, īpaši koncentrējoties uz privāto zemju īpašnieku tiesībām, kompensācijām un jautājumu, kāpēc acīmredzamais risks tika risināts tikai pēc valsts mēroga elektroapgādes krīzes.

Ministru prezidents uzdod veikt visaptverošu pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās

Thu, 03 Sep 2026 12:24:00 +0000

Foto: Laura Celmiņa, Ārlietu ministrija

Ņemot vērā nesenajā vizītē Kijivā, Ukrainā, saņemto informāciju un apstiprināto informāciju par neraksturīgi straujo pieprasījuma pieaugumu graudu tranzītam un pārkraušanai no Krievijas, Ministru prezidents Andris Kulbergs uzdevis veikt visaptverošu pārbaudi tranzīta graudu izcelsmei Latvijas ostās.

Ministru prezidents arī sasaucis Ministru kabineta ārkārtas sēdi piektdien, 4. septembrī, pulksten 8.00. Sēdē atbildīgajām ministrijām un iestādēm būs jāziņo par kravu apjomiem un izcelsmi.

Pēc sarunām ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un premjerministru Serhiju Korecki Latvijas Ministru prezidenta rīcībā ir Ukrainas puses sniegta informācija par ievērojamiem okupētajās Ukrainas teritorijās zagto graudu apjomiem un risku, ka daļa šo graudu ar Krievijas izcelsmes dokumentiem varētu tikt pārvietota arī caur Latvijas ostām.

“Šī ir ļoti nopietna informācija, kuru Latvija nedrīkst ignorēt. Ja Ukrainas augstākās amatpersonas norāda uz šādu risku un vienlaikus redzam neraksturīgu Krievijas graudu tranzīta pieprasījuma pieaugumu, mūsu pienākums ir rīkoties nekavējoties. Mēs nedrīkstam ļaut mūsu dzelzceļam un ostām kalpot par Krievijas kara ekonomikas rezerves koridoru,” uzsver A. Kulbergs.

Elīna Šverna

Ministru prezidenta padomniece komunikācijas jautājumos

“Jurista Balss” nedēļas brīfings

Thu, 03 Sep 2026 11:55:00 +0000

2026. gada 24.–30. augusts

Šajā nedēļā juridiski nozīmīgākie notikumi saistīti ar Senāta noteikto robežu starp kriminālatbildību un civiltiesisku komercstrīdu, jaunu attālināto mācību regulējumu, sabiedriskā medija pienākumiem krīzes laikā un nacionāla importa aizlieguma paplašināšanu.

1. Senāts: neveiksmīgs komercdarījums pats par sevi nav piesavināšanās

Fakts: 28. augustā Senāta Krimināllietu departaments atcēla Vidzemes apgabaltiesas spriedumu un izbeidza kriminālprocesu par piesavināšanos lielā apmērā, konstatējot, ka apsūdzētās personas darbībās nav noziedzīga nodarījuma sastāva. Senāts strīdu atzina par civiltiesisku komersantu attiecību jautājumu. Augstākās tiesas paziņojums

Tiesiskā nozīme: kriminālprocesu nedrīkst izmantot kā parādu piedziņas vai komercstrīda risināšanas līdzekli. Lai piemērotu Krimināllikuma normas par piesavināšanos, nepietiek ar to, ka nauda vai manta nav atdota. Jāpierāda gan mantas uzticēšana vai atrašanās personas pārziņā, gan prettiesiska rīcība ar nodomu mantu piesavināties.

Svarīgi: uzņēmējiem, izmeklētājiem, prokuroriem un tiesām. Nepamatota komercstrīda kriminalizēšana var radīt personas reputācijas un mantiskus zaudējumus, kā arī jautājumu par valsts atbildību par nepamatotu kriminālprocesu.

Noklusētais jautājums: cik ilgi lieta atradās kriminālprocesā, kādi ierobežojumi personai tika piemēroti un vai valsts tagad būs atbildīga par nodarīto kaitējumu?

Publikācijas kandidāts:

“Parāds vēl nav piesavināšanās: Senāts novelk robežu starp noziegumu un komercstrīdu”

Leņķis: vai policija un prokuratūra pārāk viegli pārvērš civiltiesiskus strīdus kriminālprocesos?

Komentāri jāprasa Augstākajai tiesai, Ģenerālprokuratūrai, Valsts policijai, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un uzņēmēju organizācijām.

2. Tiesnesim, kurš sasniedzis maksimālo amata vecumu, atlaišanas pabalsts nepienākas

Fakts: 26. augustā Senāts lietā SKA-139/2026 atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru bijušajai tiesnesei bija atzītas tiesības uz valsts amatpersonas atlaišanas pabalstu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai. Senāta ieskatā likumdevējs šādu pabalstu tiesnesim, kura pilnvaras beidzas maksimālā vecuma dēļ, nav paredzējis. Augstākās tiesas paziņojums

Tiesiskais pamats: atlaišanas pabalsts nav automātiskas konstitucionālas tiesības. Tam nepieciešams skaidrs likumdevēja noteikts pamats. Maksimālā amata vecuma sasniegšana juridiski nav tas pats, kas amata zaudēšana reorganizācijas vai darba devēja iniciatīvas dēļ.

Praktiskā nozīme: nolēmums ietekmē ne vien konkrēto tiesnesi, bet arī tiesu sistēmas atlīdzības politiku un iespējamos līdzīgus prasījumus.

Strīdīgais aspekts: vai šāda atšķirība starp tiesnešiem un citām valsts amatpersonām ir apzināta likumdevēja izvēle vai normatīvā regulējuma robs?

Publikācijas kandidāts:

“Tiesnesis aiziet bez atlaišanas pabalsta: likumdevēja izvēle vai nepamanīts robs?”

Komentāri jāprasa Tieslietu ministrijai, Tieslietu padomei, Saeimas Juridiskajai komisijai un Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrībai.

3. No 1. septembra skolām atļauts noteikts attālināto mācību apjoms

Fakts: valdība 25. augustā apstiprināja vienotu kombinēto mācību organizēšanas kārtību, kas stājas spēkā 2026. gada 1. septembrī. Pirmsskolā, 1. un 2. klasē mācībām jānotiek klātienē. Attālinātās un tiešsaistes mācības drīkstēs veidot:

1. klasē – līdz 5%;
4.–6. klasē – līdz 10%;
7.–9. klasē – līdz 15%;
10.–12. klasē – līdz 20%.

Katrai skolai jāizstrādā sava kārtība, tostarp jāparedz tehnoloģiju pieejamība, saziņa, drošība un rīcība tehnisku problēmu gadījumos. Ministru kabineta informācija un saite uz noteikumiem

Tiesiskā nozīme: skolas vairs nevar attālinātas mācības organizēt tikai pēc brīvas administrācijas izvēles. Noteikti pieļaujamie apjomi un obligāti organizatoriskie priekšnoteikumi.

Strīdīgie aspekti:

Kas nodrošina datoru un internetu bērnam?
Vai attālinātās mācības drīkst izmantot pedagogu trūkuma aizstāšanai?
Kā vecāks var apstrīdēt skolas kārtību?
Kā tiks kontrolēta faktiskā mācību kvalitāte?
Vai regulējums nepalielinās nevienlīdzību starp ģimenēm un pašvaldībām?

Publikācijas kandidāts:

“Līdz piektdaļai mācību attālināti: iespēja skolām vai pedagogu trūkuma legalizēšana?”

Komentāri jāprasa Izglītības un zinātnes ministrijai, Izglītības kvalitātes valsts dienestam, Tiesībsargam, pašvaldībām un vecāku organizācijām.

4. Sabiedriskā medija pienākumi krīzes situācijā nonāk Saeimas dienaskārtībā

Fakts: Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2. septembrī spriedīs par Latvijas Sabiedriskā medija lomu paaugstināta apdraudējuma un civilās aizsardzības krīžu situācijās. Saeimas paziņojums

Šis ir gaidāms, nevis jau pieņemts lēmums.

Tiesiskā nozīme: jānodala sabiedriskā medija redakcionālā neatkarība no valsts pienākuma krīzes laikā nodrošināt operatīvu un pārbaudītu informāciju. Nav pieļaujams, ka “krīzes komunikācija” pārvēršas valdības kontrolētā saturā, taču sabiedriskajam medijam jāspēj darboties arī elektrības, sakaru vai interneta pārrāvuma apstākļos.

Galvenie neatbildētie jautājumi:

Vai Latvijas Sabiedriskajam medijam ir garantēta autonoma elektroapgāde un alternatīvi sakari?
Kurš krīzes laikā nosaka obligāti izplatāmo informāciju?
Kā tiek pārbaudīta valsts iestāžu sniegtā informācija?
Vai LSM infrastruktūra ir uzskatāma par kritisko infrastruktūru?
Kā informācija sasniegs cilvēkus bez interneta un mobilajiem sakariem?

Publikācijas kandidāts:

“Kas runās ar sabiedrību, kad pazudīs elektrība un internets?”

Komentāri jāprasa Latvijas Sabiedriskajam medijam, SEPLP, NEPLP, Krīzes vadības centra vadītājam Arvim Zīlem, VUGD un Saeimas komisijas vadībai.

5. Latvija paplašina Krievijas un Baltkrievijas preču importa aizliegumu

Fakts: valdība 25. augustā apstiprināja noteikumus, kas no 1. septembra aizliedz ievest noteiktas Krievijas un Baltkrievijas rūpniecības preces, tostarp grāmatas, laikrakstus, citus poligrāfijas izstrādājumus, apģērbu, apavus, rotaļlietas un sporta piederumus. Aizliegums attiecas arī uz šo valstu izcelsmes precēm, kas tiek ievestas caur citām trešajām valstīm. Ministru kabineta informācija

Tiesiskais un praktiskais pamats: nacionālās drošības aizsardzība, agresorvalstu eksporta ieņēmumu mazināšana un propagandas materiālu aprites ierobežošana. Noteikumu efektivitāti paredzēts pārskatīt reizi gadā.

Strīdīgais aspekts: drukātu izdevumu importa ierobežojums skar arī informācijas aprites un vārda brīvības jautājumu. Jānoskaidro, vai aizliegums balstīts tikai uz preces izcelsmi vai arī paredzēti izņēmumi bibliotēkām, pētniecībai, arhīviem un individuāliem sūtījumiem.

Publikācijas kandidāts:

“Aizliegta arī grāmatu ievešana: sankcija pret agresorvalsti vai pārāk plašs informācijas ierobežojums?”

Komentāri jāprasa Ārlietu ministrijai, Finanšu ministrijai un muitai, Kultūras ministrijai, Latvijas Nacionālajai bibliotēkai un Satversmes tiesību ekspertiem.

Redakcijas prioritāte

Šonedēļ visstiprākais juridiskais materiāls būtu publikācija par civiltiesisku strīdu kriminalizēšanu. Senāta nolēmums ļauj uzdot plašāku publiskās atbildības jautājumu: cik bieži valsts gadiem izmeklē komercstrīdus kā noziegumus un kas atlīdzina personai zaudējumus, kad Senāts beigās konstatē, ka noziedzīga nodarījuma nemaz nav bijis?

Otrā prioritāte — sabiedriskā medija faktiskā gatavība krīzei. Saeimas 2. septembra komisijas sēde dod iespēju iegūt konkrētus datus par rezerves elektrību, sakariem, apraides nepārtrauktību un atbildības sadalījumu.